Man liekas drusku biedējoša modernā ideja par to, ka "norma jau ir tikai pieņēmums". Nuja, 200+ vai 30- kg svars ir alternatīvais skaistums; vesela cilvēka sevis kropļošana - alternatīvā māksla...un tad jau laikam devianta uzvedība ir vienkārši alternatīva dzīves izvēle.
Šorīt dzēru kafiju ar vienu kungu gados, un viņš man stāstīja par savu 28-gadīgo dēlu, kuram bija licies interesanti dzērumā paņemt svešu mašīnu, ietriekties garāžu kooperatīva šlagbaumā un sadot pa galvu mašīnas īpašniekam. Šajā reizē tētis atpirkās, bet slēgta tipa iestāde jau māj savam nākamajam iemītniekam.
Trakums tas, ka tad, kad mūsu bērni izaug, un tas notiek ātri, nevienam vairāk neinteresē ne viņu unikālā psiholoģija, ne sarežģītie karmiskie iemesli, kāpēc viņš dara tā, kā dara. 18 ir? Pilna atbildība un slēgta tipa iestāde.
Nezinu, ko te darīt, bet laikam nebūs tas gadījums, kad var pateikt: ai, bērni gadās tik dažādi... Ir arī labi bērnu psihoterapeiti, varbūt varētu sākt ar to, ka vienu tādu apmeklēt. Pēc tam, kad ir izslēgtas nopietnas fiziskas kaites. Vienu es zinu, tikai nezinu, vai viņa ņem tik maziņus. Mana draudzene veda skolas vecuma bērnu, bija drusku līdzīga situācija, ideāli sakārtojās. Ingrīda Ratniece, 26132360.