Tā kā mellenes var dzīvot tiešām tikai tie,kam dzīvē aizkrāsnē :-) Noliegt, pat nemēģināt apgūt neko jaunu - tā dara veci,iesīkstējuši prāti. Tā radās arī mūsu pensionāri,kam bankomāts vai internets ir bubulis.
He, he, vēl viena aita jau uz patērētāju tehnosabiedrības āķa līdz plaušām.
Nevajadzēs nekādu karu-pietiks izslēgt(iznīcināt?) internetu,likvidēt elektrostacijas un cilvēces lielākā daļa iznīks.Bez naudas(nav bankas pakalp.),bez algas,bez darba,bez ūdens,bez kanalizācijas!!!!,bez pārtikas ,jo nav veikalu,nav ražošanas,nav praktiski nekā.
Problēma jau nav izdzīvošana no tā, ko no dabas un dārza var iegūt (arī bez elektrības var dzīvot), bet gan bandītismā un laupīšanā, kas tādā gadījumā panesīsies.
ja dzīvotu LV man tas viss noteikti būtu ļõti svarīgi un vitāli nepieciešami.... šeit es varu par to neinteresēties.
A kur atšķirība? Ar ko ta LV ir tik obligāti tehnosūdi? Es dzīvoju LV un neinteresējos par tehnogadžetiem, kas man nav vajadzīgi. Pie kājas man, kas ir watsap, un vai vispār tāds ir, pie otras - Linkedin un Facebook. Pakasos pa forumu (no vienas puses ar misijas apziņu, lai kustas vieta, kur daudzmaz normāli cilvēki dzīvo), bet arī bez foruma pasaules gals pat netaisās iestāties...
Nē, nu protams, es neaicinu pāriet pie akmens cirvjiem, galu galā būdu uzsliet ar fuksīti ir ātrāk nekā ar akmens cirvi, bet ar elektrisko zāģi - vēl ātrāk un efektīvāk. Bet kaut kādā punktā katrs tehnogadžets sasniedz robežu, kad uzlabojumi vairs neko reāli neuzlabo. Ja cilvēka acij laba fotogrāfija ir no 6 MPix bildes, tad 24 un 48 megapikseļi pa lielam ir overkills, jo cilvis tik un tā to ar aci neredz (un palagu pie sienas no fotoattēla netaisīs). Tāpat kā pirms 30 gadiem profi ar Hasselbladu, foto platēm utt. varēja cept daudz kvalitatīvākas un lielākas bildes par 64 GOST 24 mm filmiņas kapacitāti, bet parastajam cilvēkam pa lielam pietika ar "parasto" bildi.
Jā, protams, kvalitatīvi jauna pāreja uz krāsaino digitālo foto ir OK, bet šobrīd tas ir sasniedzis optimālo lietošanas labumu. Vai nu jārada kaut kas principiāli jaums un labāks, vai nafig čakarēt to, kas darbojas (un darbojas labi).
Tieši tāpat saskaros ar to, ka visas jaunās programmu versijas ir piebāztas ar pilnīgi liekām fīčām, starp kurām kāds ducis no simta ir derīgas, taču tas papildu balasts, kas prasa papildu resursus, reāli sadir... visu aveni. Jo cilvēciņi - programmētāji - ir atrofējušies. Tā vietā, lai padomātu, kā programmu vienkāršot un iedzīt kompaktākā veidolā (ko tikai nevarēja kompakti uzprogrammēt, kad pieejami bija max 640 kilobaiti uz disketes!), uz visu ir pofigs, programmējam kā pagadās, ar kreiso kāju kasām labo ausi, jo "klients nopirks jaunu datoru, ja vecais nevilks".