HA!
Es te varetu izvērties ar savu viedokli... bet nu ..kas zin vai sanāks...
Tātad mana dzīve/iedzīve balstās uz 70% lietotām mantām... man ir sava domāšana un savi iemesli kādēļ...
1ais un laikam vissvarīgākais ... pati sev attīru sirdsapziņu. Jā mani grauž patērētju sabiedrības principi... katros Ziemasvetkos jaunu egli,jaunus bumbuļus..katru sezonu jaunus un modīgus zābakus..vecos misenē,jo nav vairs modē utt...un pārdot tak kauns...kas pirks un kam vajag..
man ir savs stiliņš, kādā dzīvoju un man nevajag iepirkt sezonas lupatas... es varu mierīgi tirgū iepirkt lietotu kleitu,jo TA man patīk..un galvenais man ir paskatīties vai pardeveja tirgo savu kleitu(lai nav poļu uzpircēja,kam tas ir bizness) kuru negrib vienkārši izmest... un nevis tas, vai viņa šo kleitu nav laizījusi

2.. manī nav Latviešu lepnības(šajā gadīumā netajā labakajā izpratnē) kad par pedejo rubli nopirks krutu(jaunu tak..tas nekas ka ķīnas razojuma) lupatu..bet atliušo mēnesi grauzīs tēju ar maizi.... kad palasu šadas diskusijas(cālī ir bieži) tad man paliek skumji... tā ir nabagu domāšana...izcelt sevi un domat,ka tas cits pirms tevis..kas lietojis gultu ,galdu, vai karoti bija sliktāks....
paldiesDievam,ka citas valstis ..Francija, Anglija,Nīderlande ASV(tās ir tās ko zinu)... nesirgst ar šo sindromu...te cilveki ziedo,pārdod un atdod to kas pašiem vairs nav noderīgs....
no otras puses tieši tikpat daudz izmet mēslos ..bet tad veidojas kkāds līdzsvars..ja pie šīs attīstības visu mestu mēslos..tad pašiem vietas vairs nebūtu uz zemes.Starp citu noverojums-izmet nabagi,neizglitotie un dažadi tēŗētie.. Bagatie un tie kas var atlauties, nemet neko laukā ...
Vēl, patīkama ir apziņa,ka es varu atļauties nopirkt..beet man TO nevajag... es labak ieleju benzīnu un braucu kur deguns rāda nevis nopērku servīzi kurai muša virsū nav sēdejusi..un drebu lai nedo Dies kāds nenomet tasīti..visdrošak vispar aizlikt aiz stikla,jo maksaja tak bargu naudu...
Nē mīlīši mana galva ir brīva no aizspriedumiem..es ļauju lietām nākt un iet..es neuztraucos,ja bērni nogaž ķīnas
farfora vāzi(aga, bija liela un smuka un stavēja dārzā),jo man viņa nāca no tirgusplača pa 2,- ,jo es zinu..ka vietā pie gadījuma būs cita... toties bērni macījās,ka puķes var būt smukā vāzē, ka vāzes plīst..ka saplēšot nav jābēg ,bet jāizstāsta utt utjp...
Jā man patīk lietas ar stāstu..ar vēsturi..jā, cik labi ,ka es neesmu viena tāda

un jā cik labi ,ka te lepnību atmāca jau skolas gados...skolas beigās ir tirdziņi ,kur mammas var pārdot skolas formas ,kuras nakamgad vairs nederes un citi par simbolisku naudinju nopērk..lai nav jāmaksā 21,- par džemperi ar emblemu.. vai arii stiepj sīkie uz skolu kastes,bundzas ,papiirus(citeiz nodomaju ..jez atkal rabišs janes uz skolu)bet tur vini veido kkadas rotallietas, mašinas un citas fignjas.. .. protams pēctam tas tapat aiziet misenē.. bet vismaz kādu brīdi...
nuja un galvenais vēstījums droši vien palika nepateikts..bet kkur caur rindām viņš ir...