nu tā biju pie māsām ar visiem maniem jautājumiem. Šoreiz es pat pamanījos kavēties, un nu mani sagaidīja četri gabali: divas "māsas" - Stašaite un Kunzelmane, kā arī "brāļi" (elderi) Andersens un Josts ies speciāli pārprasīju). Mēs ievācāmies mazā sarunu telpā, kur pēc lūgšanas māsas mani uzklausīja, ka citi kristieši Mormoņus uztver ļoti slikti. Patiesībā, ja jāsaka godīgi, tad nekādu atbildi es nesaņēmu, cik saņemu atbildes uz tieši uzdotiem jautājumiem:
a) Mormoņi atzīts kā Jēzus Kristus ir glābējs,
b) Mormoņi atzīst trīsvienību, bet gan ka ka atsevišķas personas, bet nekā vienu vienību,
iesākuma viņi gana uzstājīgi izvairījās no jebkādas citu draudžu uzskatu komentēšanas, bet tālākā saruna gana labi paskaidroja kāpēc. Un turpinājām mēs ar brošūriņas, kas aptuveni ir publicēta arī
šeit. Un šīs brošūriņas apspriešana sākas ar "debesu Tēva jēdzienu", kas ļoti duāls, jo Tēvi ir visādi, bet šīs sarunas mērķis bija novest sarunu uz priesteriem, kā dievs ieceļ priesterus, t.s. ari Jēzus iedibinātājā baznīcā, kur Jēzus par priesteriem ieceļ apustuļus. "Tādejādi Jēzus Kristus Baznīcu vadīja Dievs, nevis cilvēki." Situācija mainās brīdī, kad mirst Jēzus, un vēlāk arī Apustuļi ļi tikai nonavēti, ka mocekļi - izņemot Jāni, ko Jēzus pieņēma pie sevis debesis. Kas principā ir novedusi pie
priesterības zuduma! Un tikai 1829 gadā Džozefs Smits saņēma Dieva svētību patiesās dieva priesterības atjaunošanai. Un Džozefs Smits šo ceļu no dieva saņēma pateicoties lūgšanām, un tāpēc Mormoņiem nozīmīgā vietā ir lūgšanas, rītā un vakarā. Katram šādu pārrunu dalībniekam ir atvēlēta gana precīza 1h, man ka cilvēkam kas mīl kārtību, tas ir gana patīkami, bet tas ož pēc "industriālisma". Un mūsu saruna šīs brošūras ietvaros netika pabeigta. man uz nākamo tikšanos tika uzdota izlasīt no
Mormomona grāmatas Trešais Nefijs 11. nodaļu "Tēvs liecina par Savu mīļoto Dēlu. Kristus parādās un pasludina Sevis veikto Grēku izpirkšanu. ..."
