Sarunu forums
Es un mēs => Sirdslietas un ģimenes lietas => Tēmu iesāka: Maruu 2017. gada 07. decembris, 10:37:32
-
Man šorīt samaitāja garastāvokli. Pavisam tāds "sīkums", kā sociālais dienests.
Īsumā tā - vakar apciemojuši bija manu deklarēto dzīvesvietu - vecāku mājas. Mājās bija tikai tētis, kurš viņiem pateikt manu faktisko adresi nevarēja, jo vienkārši nezina. Iedeva manu nr, tagad gaidu kad tad zvanīs. Kurai nagi niezēja, tas man arī skaidrs.
Dzīvoklis man ir tīrs, bērnam viss nepieciešamais ir, ēdiens ledusskapī arī ir. Kas vēl būtu jāņem vērā gaidot šādus viesus? Pēc visiem tiem rakstiem, kas lasīti, kā piesienas normālām ģimenēm, man ar visu to, ka viss ir kārtībā, vismaz manuprāt, nedaudz bail, ka neatrod kādu sīkumu, kas man varētu būt ne tā un nepiesienas par to.
-
Esi mierīga, khm, pozitīva, nekonfliktē, tad jau būs labi.
-
Nav jau pie mums vēl gluži Skandināvija. Nu, tā vismaz man šķiet.
Es ko domāju - varbūt vērts uz šo vizītes laiku apgādāties ar kādu liecinieku. Palūdz kādu draudzeni, lai atnāk paasistēt.
-
galvenais -esi mierīga un laipna -iedomājies, ka atnākušas ciemos, piedāvā tēju un tā
-
galvenais -esi mierīga un laipna -iedomājies, ka atnākušas ciemos, piedāvā tēju un tā
Nu, šobrīd es esmu diezgan uztraukusies. Sūdzību iesniedza bērnudārza audzinātāja (Teikuši jau nav, ne socdienests, ne pati audzinātāja), bet tas man tāpat skaidrs pēc pēdējā laika viņas dīvainās uzvedības (Pirms dažām nedēļām palūdza man uz lapiņas viņai uzrakstīt mājas adresi un telefona nr, pabrīnijos, ka viņai tās nav, uzrakstiju deklarēto. Pagājušonedēļ prasīja, cikos bērnam pie ārsta jābūt (Vakar bijām no rīta pie ārsta, mazā visu dienu tādēļ nebija dārziņā), neko nenojaušot arī pateicu, ka no paša rīta, bet pēcpusdienā paliksim mājās. Un tā dīvaini sakrita - soci aizgāja uz deklarēto adresi (Bērnudārza vadītājai ir arī faktiskā) un interesanti, ka tieši pēcpusdienā. Pārāk jau sakritība). Mazā viņai nepatīk - viņa nav kā visi grupiņā, nerunā gandrīz, bieži neiesaistās tajā, ko dara citi, vienvārd sakot, neērts bērns un tā audzinātāja par to savu nepatiku neslēpj, katru vakaru, ejot viņai pakaļ, dzirdu atkal, ka mazā tāda un šitāda, ik pa laikam man prasa vai tad es mājās ar mazo vispār nedarbojos. Otrai audzinātājai tādu problēmu nav.
Bet man tagad satraukums, vai man nepiesiesies pie nekā, ja reiz sūdzība tomēr no bērnudārza, itkā tāda zolīda, ticama avota.
-
Pedagogs tiešām parasti redz, ka kaut kas nav ok un par niekiem traci neceļ. Parasti gan ir pirms tam daudzas citas darbības un tikai tad, ja nav rezultātu, kā pēdējais ir soci.
-
Maruu Tev viss būs labi. Nav visiem jābūt vienādiem, gadās arī personības. Un stulbas audzinātājas, kuru gan derētu nomainīt un par viņu pašu pasūdzēties visās iespējamās malās (pārbaudi, vai viņai ir augstākā izglītība. Ja atklāsies, ka nav - būs jaatlaiž ;) )
Man tāds naivs jautājums no malas: uz kāda pamata kkādi soci savā dzīvesvietā būtu jālaiž iekšā? It sevišķi, ja nav ne sazvanījušies, ne kā citādi iepriekš pieteikušies. Neesmu mājās. Durvis ciet un viss. Vai viņi nāk komplektā ar policiju (kura st.c. arī nav obligāti jālaiž iekšā). Es vnk kkādus svešus ļautiņus nelaistu iekšā - nozags vēl kko - un iepūtiet...
Un nav svešiem jāstāsta, kur ies un kad būs vai nebūs mājās - moš viņi dzīvokļu zagļi :evil:
-
Tex, Tevis ieteiktā pieeja varbūt būtu tīri attaisnojama, bet šai gadījumā nevajag riskēt cīnīties ar sistēmu.
Drīzāk vajag pamodelēt sarunas virzību. Noteikti jautās par attiecībām ar bērna tēvu, ja nedzīvo kopā, tad par saskarsmes tiesību realizēšanu. Tāpat kā ārstiem, sociem ir vadlīnijas.
Vērtē pamatvajadzību nodrošinājumu (mājoklis, ēdiens, apģērbs, veselības aprūpe, obligātā izglītība) piemēram, mājokļa vērtējums: telpu iekārtojums, higiēna (virtuve, guļamtelpa, dzīvojamā telpa, u.c.) komunikācijas (ūdens, elektrība, apkure, u.c.) bērnam mācībām un atpūtai nepieciešamais inventārs u.c. Jāvērš uzmanība!!! bērna viedoklis apdraudējums bērnam (traumas, trauksme u.c.) emocionālās attiecības starp ģimenes locekļiem mājdzīvnieki un attieksme pret tiem u.c.
UPD
Uztver šo pilnīgi burtiski. "Ēdiens" var nenozīmēt tikai jautājumu, vai bērns nav izsalcis, bet arī ieskatīšanos Tavā ledusskapī.
-
Spārk, es tak nesaku, ka Maruu tā būtu jādara. Vnk interesējos, kāpēc clv neienāk prātā vnk nevērt vaļā durvis, vnk necelt zvanus no svešiem nr utt? Nestāstīt svešiem vai paviršiem paziņām vairāk kā nepieciešams. Aiztaupītu sev daudz nepatikšanu.
Kas attiecas uz konkrēto audzinātāju, tai gan es meklētu, kamēr atrastu kaut vienu likuma burtu, pie kā formāli varētu piesieties, un uz tā arī uzsūtītu. Par šādu rīcību (tā saprotu, ka bērns nav neēdis, zilumos, netīrs vai ar citām redzamām problēmām - t.i. uzsūtījusi ir bez reāla pamata, balstoties uz kkādu savu sviestaino kalakoļņu, kkādu nepatiku utt), vismaz es vnk izrēķinātos. Piemēram, pēc lv likumiem par audzinātāju formāli bez augstākās izglītības diploma nemaz nedrīkst strādāt. Ja ir izglītība, tad atrastu kko, pie kā var piesieties. Moš auto liek pie dārziņa zālienā - PP.
Vai vnk runātu ar vadītāju, ka es šādu audzinātāju savam bērnam nevēlos, vai varam nomainīt grupu vai audzinātāju. Ja neko, tad aizvāktu uz citu, kur būtu pretimnākošāka vadītāja. Tā saprotu, ka valsts dārziņu finansējums ir atkarīgs no bērnu skaita, papētītu robežskaitļus. un ja -1 reāli ietekmētu finansējuma grupu vai pat draudētu ar izformēšanu (tā saprotu, ka runa nav par rīgu, kur dārziņi ir pārpildīti), tad noteikti to izmantotu sarunā ar vadītāju - viņai varētu būt izdevīgāk nomainīt vienam bērnam grupu vai vienu audzinātāju, kā cīnieties par to, lai to dārziņu vsp neaizklapē ;)
Tuvākajam laikam ar šo audzinātāju, ja sāk vēl ko prašņāt - nav nekāda pienākuma viņai jelko stāstīt. Tā nav viņas darīšana. Un tas būtu jāiemāca arī bērnam. Piemēram uz jautājumiem, kur bijāt vakar (ja nu tomēr uz socu nepieteikto ierašanos izlemsiet vnk nebūt mājās), būtu jāatbild ar "kāpēc Jūs tas interesē?", nevis jāsāk atskaitīties, ka ciemojāties pie draudzenes vai tml.
-
Man šķiet, ka jābrīdina Maruu, kas nāk no vides, kas ļauj pret sevi pielietot nepamatoti daudz varas, kur drīkstētu to nedarīt un taisnoties par lietām, kuras vsp nebūtu jāpaskaidro vai par kko jājūtas vainīgai: neieslīgsti liekos paskaidrojumos un nesāc ne par ko taisnoties - tas automātiski liek izskatīties pie kkā vainīgam, kgan nemaz neesi!
Piemēram: "kā ar tēva saskarsmes tiesību realizēšanu?" - Viņš tās nerealizē.
"Kāpēc nerealizē? Vai jūs viņam neatālujat?" (Te nevajag taisnoties, ka neko neesi liegusi utt.) - Nezinu. Viņš tās nav pieprasījis.
Ar to pašu jautājumiem par tēmu vajadzētu beigties. Ja tie turpinās par kkādu viņa atbildību vai tml. - nevajadzētu teikt neko, ka viņš tāds vai šitāds un ko visu sadarījis, vnk, ja viņus interesē viņa (ne) rīcības motīvi vai tml., pasūtīt lai prasa viņam paši.
-
Marū, vēl - pat, ja pati esi stresaina (bet centies gan nebūt, vienalga ar pašiedvesmas, meditācijas vai pofig kādām metodēm), galvenais - nesastresini bērnu. Pirmkārt, bērnus vispār nevajag lieki satraukt, otrkārt, no tantēm izbijies bērns viņām liks ievilkt ķeksīti ailītē "trauksme".
-
Jebkurš normāls bērns būtu izbijies, ja pa dzīvokli sāktu vandīties svešas tantes... rakāties pa ledusskapi utt... -- manā bērnībā.
Normāls, psiholoģiski veselīgs mūsdienu 5-6gadnieks mierīgi pateiktu: "man nepatīk, ka jūs rakņājaties pa šīm mantām. Tās ir manas mantas. Es gribu, lai jūs ejat prom."
Uzaicināt ciemos sakarīgu, mierīgu un saprātīgu draudzeni ir laba ideja. Liecinieks tam ,ka viss ir korekti noviņu puses, arī viņiem varētu likt mazliet pierauties.
-
aaaa viņi jums tā piesaka vizīti??? man domāt,ka viņi ierodas negaidīti... tad draudzene uz nedēļu jāizmitina :faint:
un visp brīnos,ka LV ar tā notiek :scratch: ,vai nu ir nopietns iemesls, vai kkādi pārcentīgi darbinieki...es pat nevaru īsti iedomāt iemeslu,lai LV varētu normāla ģimene dabūt sociālos krāgā..
-
es pat nevaru īsti iedomāt iemeslu,lai LV varētu normāla ģimene dabūt sociālos krāgā..
Absolūti vienkārši. Viņiem ir ziņojums. Vienalga, pamatots vai nē, bet pēc visas formas jāpārbauda. Marū ģimene JAU ir "sociālais gadījums", kas "jāvada", kopš ziņojuma iereģistrēšanas brīža.
-
Ja ierodas negaidīti, tad nav nekāda pienākuma būt mājās ;)
Tagad vairs nav de facto negaidīti, jo vienraiz jau atnāca uz aplamo adresi.
Te tak teica, ka audzinātāja uzsūtījusi. Fvz, ko kkāds dulls babulis, kam pašam pilna galva ar tarakāniem, var bērnā saskatīt. Saku, es tādai savu bērnu vairs tuvumā nelaistu, kur nu vēl atļautu "audzināt".
-
Mani pārsteidz tas, ka šis viss izskatās pēc vienas audzinātājas pašiniciatīvas. Vai tā vispār viņa drīkst darīt? Vai ir pārrunājusi ar bd vadītāju, metodiķi vai psiholoģi (ja tāda ir)? Ja bērnam ir problēmas ar komunikāciju, tad drīzāk kāds psihologs jāiesaka nevis socdienests jāuzsūta.
Man kaut kā likās, ka sociālos dienestus sūta tad, ja bērns acīmredzami nekopts, ar zilumiem, badā, un arī tad ne vienmēr.
Marū, ja nāks kāds, tad obligāti paprasi apliecības, izpēti visus zīmogus. Kā arī pajautā, kas un kāpēc atsūtīja.
-
Nedomāju, ka Maruu uz to ir spējīga, bet viņiem nebūtu vnk jābrāžas iekšā "pārbaudīt". Es nelaistu. Vispirms pieprasītu rakstiski paskaidrot(t.i. ierakstītā vēstulē), kādā lietā (kas, kādā sakarā ko ir ierosinājis), ka gribu konsultēties ar juristu. Ka dzīvoklī bez tiesneša izdota kratīšanas ordera vsp neviens iekšā nav jālaiž. Lai tiesnesis to dotu, tur būtu jābūt pamatotai lietai, nevis 1as duras aizdomām.
Tieši tāpēc būvvalde, piemēram, nemaz nedrīkst pārbaudīt nelikumīgu būvniecību, jo pilsonim nav nevienā likumā noteikta pienākuma laist viņus iekšā. Iekrīt un dabū sodus de facto tikai tie par ko kāds ir pasūdzējies un kas ir bijuši gana glupi, lai paši ielaistu. Arī policija iekšā nav jālaiž bez kratīšanas.
viņi nekaunīgi izmanto to, ka neaizsargātākā sabiedrības daļa nezina savas tiesības un pretī jau nestāv advokāts.
Un ja es būtu Maruu vietā, vrb arī pasūdzētos forumā, bet noteikti jau būtu sazvanījusi vismaz 1 juristu... noprecizējusi, kādas tieši ir manas tiesības, kas ir jāpieprasa. ko drīkstu un ko nē un kā būtu labāk reaģēt.
Un pie tās audzinātājas es savu bērnu neatstātu. Visticamāk, atrastu veidu, lai viņa tur vairs nestrādātu. Ja tiešām neko neuzraktu(kas gan gadās reti. It sevišķi ar izglītību - daudzas jau nu studējušās gribēs strādāt kkādā mazpisānu dārziņā...), tad apsūdzētu par tikpat "pamatotām aizdomām", lai viņu atstādina, gadiem atrakstās utt
-
Mani ļoti aizķēra tas, ka tā audzinātāja Tev sūdzas PAR BĒRNU BĒRNAM DZIRDOT!!! :evil: Tas vien jau pietiekami, lai viņu dekvalificētu!
Un kādā sakarā soci???Varētu būt runa par psiholoģisku palīdzību Tev vai Bērnam
-
tā audzinātāja par to savu nepatiku neslēpj, katru vakaru, ejot viņai pakaļ, dzirdu atkal, ka mazā tāda un šitāda, ik pa laikam man prasa vai tad es mājās ar mazo vispār nedarbojos.
Viņa šo saka bērna klātbūtnē?!? Vecinjai taisnība - tur jau pietiek sūdzībai par viņu pašu... sākumā dārziņā vadītājai un tālāk kontrolējošām iestādēm. Ja atrodas vēl kāds pārkāpums vai nepietiekama izglītība... - pat ja vadītāja būs viņas pusē, nedrīkstēs paturēt.
Maruu vai jums abām ar meitu ( ja tādas ir mātei, tad galīgi nebūtu brīnums, ka bērns pārņēmis) nav psihoemocionālas grūtības pastāvēt par sevi un pieprasīt no apkārtējiem un personāla pret sevi izturēties atbilstoši? Vai tur nevarētu līdzet prakstiski un ar padomu tie līdzcilvēki, kas arī palīdzēja saņemties un izšķirties no ex?
-
Man kaut kā iespaids, ka Maruu galīgi nav grūtības pastāvēt par sevi un savu viedokli
-
Bobi - bet tas tomēr šoks - iedomājies kādu sev tuvu līdzīgā situāc. - jau viss iepriekšējais un stresi ar exi un tā nesakarīgā/patoloģiskā audzinātāja un bāc! ...soci...
-
Nu sociem, lai nāktu inspicēt kādam iemeslam jābūt. Tas, ka audzinātājai nepatīk bērns nevar būt iemesls. Varbūt sīks ko pateicis, kas dara bažīgu, varbūt šķiet, ka par maz ar bērnu nodarbojas attīstībai...
Bet sociem pašiem ir jāvienojas par apciemojuma laiku. Ja nav ar poličiem var arī nelaist iekšā,ja nav saskaņots.
Es pajautātu audzinātājai, kas viņai bērna aprūpē šķiet ne tā. Tagad jau visi drošs paliek drošs labāk liks kādam parbaudit, ka tik kas negadās. Kautkas viņai bažas ir radījis.
-
īsti neesmu sekojis iepriekšējiem stresiem, bet nedomāju, ka sociķi ko sliktu var nodarīt cilvēkam, kas savu bērnu normāli aprūpē. Nu, mēdz jau būt bēdu leja ar tiem pedagoģiskā darba babuļiem gluži tāpat kā ar sociālajiem. Bet kā pirmie tā otrie gaida, ka nu tik būs, nu tik māte satrauksies (ja tā nav objektīva situācija) un tā ir kā sava veida atriebība citai sievietei. Ne jau par ko konkrētu, bet ņemot vērā vispārējo nepatiku pret sieviešu dzimumu. (parasti šai cietēju kategorijai šķiet, ka vienmēr pie visa vainīga cita sieviete). Bet ja māte ir psihoemocionāli noturīga, spēj pār sevi valdīt un nereaģēt uz provokācijām, tad neko viņai padarīt nevar. Cits jautājums, ka audzinātāja var turpināt ņemties, tad ir sarežģītāk, jo jāmeklē ceļi kā mainīt grupiņu vai bērnudārzu.
Bet es spriežu tikai virspusēji, nezinot detaļas, tāpēc Maruu pašai jādomā, kā rīkoties, izejot no situācijas.
Un par tiem juristiem - tādi apkārt nemētājas un konsultācijas maksā bargu naudu. Lētāk ir pašam parakties pa likumiem un noteikumiem, gan jau Labklājības ministrijas mājaslapā var saites atrast
-
Bez iemesla nekas nenotiek. Daudz te neskaidrību un minējumu, arī situācijā gan jau autore kko noklusējusi.
-
Bob(i), tu nopietni gribētu kkādiem babuļiem, kam pašiem tarakānu galvā vairāk kā te visam forumam kopā ņemtam,Zigi ieskaitot, izrādīties un pierādīt, ka neesi kamielis?
Ja sievišķim tiešām ir vispārēja nepatika pret sieviešu dzimumu, Tu tādas audzināšanā atstātu uz visu dienu savu meitu?!
Lai kādi iebildumi arī tai audzinātājai viņas dullajā galvā nebūtu saradušies, izteikt tos bērna klātbūtnē ir TIK neprofesionāli, ka tas liek apšaubīt arī tā "viedokļa" un visu viņas darba kvalitāti. Viņa ir izglītības personāls, kam jāaudzina citu bērni atbilstoši likumiem, priekšrakstiem un vadlīnijām, turklāt jābūt ar atbilstošu izglītību, nevis jāmāca vecāki, kā viņiem pareizāk jaaudzina viņu bērni. Jā, ar vecākiem būtu jāizrunā, ja radušās kādas grūtības, bet ne jau bērna vai pasrag dievs vēl visas grupiņas bērnu un vecāku klātbūtnē. Viņa var ieteikt, bet nebūtu jāsagaida, ka visi nu metīsies darīt, kā viņa vēlas. un ja nu kāds tā nedara, tad jāuzsūta soci...
Pašai visas komisijas pēc kārtas...
-
Bob(i), tu nopietni gribētu kkādiem babuļiem, kam pašiem tarakānu galvā vairāk kā te visam forumam kopā ņemtam,Zigi ieskaitot, izrādīties un pierādīt, ka neesi kamielis?
Ja sievišķim tiešām ir vispārēja nepatika pret sieviešu dzimumu, Tu tādas audzināšanā atstātu uz visu dienu savu meitu?!
Atbildi meklē manā iepriekšējā tekstā
-
Nu sociem, lai nāktu inspicēt kādam iemeslam jābūt. Tas, ka audzinātājai nepatīk bērns nevar būt iemesls. Varbūt sīks ko pateicis, kas dara bažīgu, varbūt šķiet, ka par maz ar bērnu nodarbojas attīstībai...
Bet sociem pašiem ir jāvienojas par apciemojuma laiku. Ja nav ar poličiem var arī nelaist iekšā,ja nav saskaņots.
Es pajautātu audzinātājai, kas viņai bērna aprūpē šķiet ne tā. Tagad jau visi drošs paliek drošs labāk liks kādam parbaudit, ka tik kas negadās. Kautkas viņai bažas ir radījis.
Tikpat labi kādam "anonīmam" vecākam var rasties aizdomas, ka tā audzinātāja ne tā aizskar bērnus, kas ir gan krimināli sodāmi, gan jāatstādina no amata tūlīt. Lūdzu, pārbaudiet ;) Lūk, arī pamats ....
-
Mani nebeidz fascinēt Tex fantāzijas :rat:
-
:rat: :rat: :rat: cik gribi. Bet aizdomas jebkuram var rasties par jebko un varas iestādēm ir pienākums pārbaudīt. Lūk, arī viss "pamats", kam noteikti jābūt.
Jo nopietnākas tās aizdomas, jo pamatīgāk un nopietnāk. Un ilgi clv varēs skaidrot, ka nav kamielis, tērējot tam daaaudz laika un nervu, ja šādus "aizdomātājus" nenocirps saknē ;)
-
Mazajai ir slimība, pagaidām bez diagnozes, bet ejam medicīnisko komisiju, lai viņa tiktu speciālajā dārziņā.
Kas audzinātājai nepatīk? Meita savā vecumā nedara daudzas lietas, ko citi bērni dara, tajā skaitā - viņa nerunā, tikai dažus vārdus. Viņa arī neēd dārziņā neko, kas jāēd ar karoti, jo mājās viņai ir mazāka karote, lielās nepatīk un punkts. Esmu audzinātājām šo teikusi - viena ok, dabū tējkaroti un mazā ēd, otra uzskata, ka man ir jāspiež bērnu ēst ar lielo karoti, jo viņai, redz, tāds vecums. Pajautāju, kur problēma iedot mazo karoti, pateica, ka tas nav paredzēts. Paskaidroju, kas meitai par kaiti, kāpēc viņai tas ir nepieciešams, atbilde "Jums nav oficiālas diagnozes, tāpēc mums nav pamata tam ticēt!". Kad būs tā diagnoze, nebūs vajadzības tajā dārziņā iet. Arī ar ģērbšanos ir problēmas - pati neģērbjas. Mājās vienmēr drēbes izvēlas pati, ko vilkt, ja velku citas, psiha visu dienu. Reiz nopirku zeķubikses, kas viņai patika.Tumši zilas ar minjoniem. Uzvilku. Vakarā dabūju pārmetumus, ka meitai neesot kājas mazgātas. No zeķubiksēm sakrāsojies tas nevarētu būt. Mhm, protams, es parasti viņu mazgāju līdz nabai un uz leju ne. :faint:
Slimības dēļ viņa ir arī antisociāla - ar citiem bērniem faktiski nekomunicē, turas atstatus, kopējās aktivitātēs gandrīz neiesaistās. Audzinātāja pukst, ka man vajadzēja ātrāk domāt, ka bērns jāsocializē kaut vai parkā, pilnīgi atsakās klausīties, ka mazajai kas kaiš - visa viņas uzvedība esot mana nolaidība.
Un jā, viņa to man saka bērna klātbūtnē. Nezināju, ka tā nedrīkst.
Viņai tas bērns ir pilnīgi neērts, nezinu, ko viņa vēlas ar šo panākt, bet skaidrs, ka kaut kāds funktieris tur apakšā ir.
Nelaist socus iekšā, vai tas viņiem neliktu domāt, ka tai audzinātājai ir taisnība un man ir ko slēpt? :scratch: Trauksmes ailīti jau uzreiz ieķeksēs. Normālam bērnam svešas tantes ir baigais stress, kur nu vēl manai. Momentā paslēpsies zem galda un ārā nenāks.
-
Nelaist socus iekšā, vai tas viņiem neliktu domāt, ka tai audzinātājai ir taisnība un man ir ko slēpt? :scratch: Trauksmes ailīti jau uzreiz ieķeksēs. Normālam bērnam svešas tantes ir baigais stress, kur nu vēl manai. Momentā paslēpsies zem galda un ārā nenāks.
Ja mehānisms ir iedarbināts, nekur nepaslēpsies no sociem.
Varbūt vajag apgādāties ar ārsta izziņu, kamēr nav komisijas slēdziena, iespējamā diagnoze, pagaidu diagnoze - xxx. Lai uzreiz skaidrs, ka Tu nevārdzini bērnu, bet ir medicīniska problēma.
Par audzinātāju gandrīz vai skaidrs. Slikti, ka tāds cilvēks ar bērniem strādā. Speciālās pedagoģijas kurss par darbu ar citādākiem bērniem ir visās ped.specialitātēs. Un neticu tex domai, ka varētu nebūt izglītība; ar to vienubrīd kļuva dzelžaini stingri.
-
Tā jau ir vajāšana un mobings! Ņem rokā to diagnozi, vai norīkojumu, kas pašlaik ir, un pie vadītājas ar sūdzību
Un arī priekš sociem turi gatavībā visus papīrus.
-
Ja Tavs bērns baidās no svešiem - es nelaistu NEVIENU iekšā, no kura viņa baidītos.Tāpēc jau mēs esam mātes, lai pastāvētu par saviem bērniem!Ja bērnam ir slimība, tad drīz tak būs oficiāli dokumenti, kuri attaisnos Tevi.
Un vēlreiz - pie jebkura varianta - audzinātājas komenti un izdarības ir NEPROFESIONĀLAS
-
Ja Tavs bērns baidās no svešiem - es nelaistu NEVIENU iekšā, no kura viņa baidītos.
Šai variantā tad vajag pirmajai doties uzbrukumā. Sūdzība vadītājai, ja nereaģē, tad augstāk. Un pie sociem pirmajai vizītē pieteikties vai vismaz sazvanīt vai @ aizrakstīt.
Vienkārši iebarikādēties un nelaist radīs tālākas problēmas (māte nekontaktējas, uzvedas agresīvi utt)
-
Es neiroloģei jau prasīju ar domu, ka iedošu dārziņā, lai saprot, ka tās nav manas iedomas, bet neiroloģe nevar dot papīru ar to diagnozi, uz kuru ejam, jo to varot tikai komisija. Viņa var izrakstīt tikai novērotus uzvedības traucējumus, no kā nav nekādas jēgas.
-
Tā audzinātāja man izskatās, ir iejūtības un vēlmes palīdzēt "etalons".
Ir jābūt vai nu pilnīgi nepiemērotai darbam ar bērniem, īpašai nepatikai pret konkrēto sīci vai pašai iestādei jābūt absolūtai m*slu čupai, lai viena audzinātāja tā uzvestos. Es vispār esmu drusku tā kā šokēts, bet (atkal vispārināšu), jā, ir gana daudz mūsu sabiedrībā tādu cilvēku, kuri pirms zvana kontrolējošajām/presējošajām/tiesībsargājošajām institūcijām pat nepapūlas ar sūdzības objektu aprunāties un mēģināt saprast, kur ir vaina?
Es, kā jau cilvēks "ar lieliem un skaistiem putniem", pieturos pie principa, ka katrs cilvēks no manas apkārtnes saņem savas attieksmes pret mani spoguļattēlu pretī. Konkrētajā gadījumā gribot negribot prātā nāk 2 gadi PSRS armijā. Ai, da labi, tāpat neviens nesapratīs ... Tātad, konkrētajā gadījumā audzinātāja pret Tevi ir rīkojusies galēji formāli, pat nemēģinot problēmu atrisināt kkā neformāli. Pilnīgi piekrītu Tex, - tieši tāda pati formāla attieksme viņai ir jāsaņem no Tevis pretī. Pastudē iekšējās kārtības noteikumus, citus norm. aktus un tad - katr punktiņš mazākais lai tiktu izpildīts līdz gramam! Tici man, tā audzinātāja laimīga nebūs.
Kādas ir Tavas attiecības ar iestādes vadību? Atkarībā no tā, varu ieteikt pirmo iespēju. Ja visas tur ir uz vienu roku pret Tevi un Tavu bērnu, tad ... bez bremzēm un sirdsapziņas pārmetumiem ... Fonda naudas iestādē neoficiālās vāc? ;)
Ceru, ka domu saprati. Vienīgais, nevajag iegāzt tādā veidā vadību, ja tur cilvēki ir normāli.
-
Ja bērnam ir slimība, tad drīz tak būs oficiāli dokumenti, kuri attaisnos Tevi.
Nemaz ar ne tik drīz. Uz vakardienas pārpaudi gaidījām 4 mēnešus. Pirms tam pierakstu pie neirologa - divus mēnešus. Ar tādiem ātrumiem mums komisija būs izieta ne ātrāk, kā Jāņos. Uz to gan es patiešām ceru, lai viņa nākamajā mācību gadā jau ir sev piemērotā izglītības iestādē.
-
Nezinu ne Maruu, ne viņas situāciju, tāpēc viedoklis "no malas" -
Ja jau bērnam ir veselības problēmas, varbūt tomēr nelaist parastajā dārziņā, bet sadabūt kādu aukli/pieskatītāju, kamēr tiek noteikta diagnoze un ir iespējams apmeklēt "speciālo dārziņu"?
Neattaisnoju audzinātāju, bet ne visi ir emocionāli gatavi (sagatavoti profesionāli) darboties ar īpašu bērniņu.
-
Iestādes vadītāja itkā jauka, bet pēc sarunas ar viņu man tāpat palika nedaudz nelāga sajūta, ka tā iestāde kā tāda ir ieinteresēta tikt no mums vaļā. Gāju parunāt par to karošu lietu, jo nu nav normāli, ka bērns dārziņā nevar paēst tāda sīkuma dēļ. Teicās, ka runāšot ar audzinātāju. Vai to izdarija, nezinu. Mazāj joprojām atvesta mājās no viņas maiņas, momentā skrien uz virtuvi.
Toties tādu reklāmu speciālajiem dārziņiem, kādu es tur noklausijos, man neviens ārsts nebija izveicis. Man burtiski stundu slavēja, cik ļoti forši manam bērnam tur būs. Par to, kā risināt situāciju līdz brīdim, kamēr izejam komisiju, atbildes bija ļoti izvairīgas - apmēram šādas : "Mums jau te nav speciālistu, kas apmācīti darbam ar tādiem bērniem, kā varēsim, tā rīkosimies."
-
Nezinu ne Maruu, ne viņas situāciju, tāpēc viedoklis "no malas" -
Ja jau bērnam ir veselības problēmas, varbūt tomēr nelaist parastajā dārziņā, bet sadabūt kādu aukli/pieskatītāju, kamēr tiek noteikta diagnoze un ir iespējams apmeklēt "speciālo dārziņu"?
Neattaisnoju audzinātāju, bet ne visi ir emocionāli gatavi (sagatavoti profesionāli) darboties ar īpašu bērniņu.
Ja varētu, nelaistu. Diemžēl, par to naudu, ko es maksāju par bērnudārzu, neviena aukle man nestrādās. Jau pētiju auklīšu izmaksas - tās jau tā nav nekādas mazās, turklāt, uzzinot, ka bērniņš ir īpatnējs, cena momentā dubultojas, kas nozīmē, ka tik pat labi es varu sēdēt mājās pati - kāda jēga iet uz darbu, ja visa alga jāatdod auklei? Tikai - kurš tad mūs abas uzturēs? Tīri finansiāla aspekta dēļ tas nav izdarīts.
-
NU UN KAS, KA VIŅIEM NAV ĪPAŠU SPECIĀLISTU?Normāla empātija pret bērnu varbūt varētu būt????Nedot karoti 2-gadīgam.... :evil: Man viss iekšā vārās, šito dzirdot.Kurš gadsimts tagad????
-
daudzreiz jau var pat ar stulbiem ierēdņiem kaut ko sarunāt.Varb. tiešām vari tiem sociem piezvanīt pati un apskaidrot situāciju - arī to, ka bērns baidās no svešiem.
Kā iedot prātu un empātijas spēju tai audzinātājai - nav ideju.
-
Ja varētu, nelaistu.
Varbūt es uzrakstīšu kaut ko bezcerīgi naivu. Bet, iespējams, šai gadījumā nevis no sociem jābaidās, bet pašai jāvēršas pēc palīdzības? Varbūt pabalsts pienākas, varbūt cita veida atbalsts.
-
Es neiroloģei jau prasīju ar domu, ka iedošu dārziņā, lai saprot, ka tās nav manas iedomas, bet neiroloģe nevar dot papīru ar to diagnozi, uz kuru ejam, jo to varot tikai komisija. Viņa var izrakstīt tikai novērotus uzvedības traucējumus, no kā nav nekādas jēgas.
Ir gan jēga -tas parāda, ka tu apmeklē ārstu. Un par palīdzību no sociem -ļoti laba doma
-
Pievienojos uzskatam, ka slēpties/izvairīties no sociem nav nekādas jēgas, tikai sliktāk paliks - "māte nesadarbojas" utml.
Tu ne pie kā neesi vainīga, un nekas Tev nav slēpjams. Izstāstīt sociem situāciju, kāda tā ir, un viss. Pie viena vēl pasūdzoties par attieksmi bērnudārzā (to pašu nelaimīgo karoti - nu kādas problēmas iedot bērnam mazo karotīti?! Tur nekādu "speciālo sagatavotību" nevajag). Domājams, ka soci sajēdz, kas ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem. Kas zina, varbūt socu iejaukšanās vēl varētu kaut kādā negaidītā veidā nākt par labu.
-
Ir gan jēga -tas parāda, ka tu apmeklē ārstu. Un par palīdzību no sociem -ļoti laba doma
Man ir kaudzēm papīru ar pārbaudēm par pēdējo gadu - ko uzrādīt man tāpat ir pietiekami. Diagnozes tur kaut kādas arī ir, bet kodu veidā, es nezinu, vai soci mācēs tādus saprast. Es pati zinu tikai tāpēc, ka man ārsti skaidrojuši, kas tur ir.
-
Es, protams, nezinu, vai tur ir visi kodi. Ja nav, meklē vēl. http://www.mansarsts.lv/Home/diagnozes
-
Audzinātāja viena pati neko neizdomā. Bez izglītības iestādes vadības nekas tāds nenotiek. Pilnīgi piekrītu Nārai, kaut kas jau ilgi ar vecākiem ir apspriests, nav ņemts vērā. Visas ārišķības nav svarīgas.. cik tīrs dzīvoklis un tā, nu ne jau galīgi.. bet tas nesvarīgi. Tur ir kaut kas cits.
-
Ja jau komisija un kārto uz spec.dārziņu, tad jau viss notiek un nav ko satraukties. Sorì, palagus nelasīju, apmēram zinu visas tās māmiņu runas.
-
Lai arī pēc likuma socus drīkst neielaist, tā tomēr šajā situācijā nebūtu pareiza rīcība. Tas būtu trumpis audz.rokās un soci pēc tam pa dienu bērnu no bērnudārza vnk savāktu. Kamēr dabūtu atpakaļ, paietu dienas vai nedēļas.
-
Nāra, labāk gan šoreiz būtu izlasīju gan palagus, gan māmiņu runas.
-
Audzinātāja viena pati neko neizdomā. Bez izglītības iestādes vadības nekas tāds nenotiek. Pilnīgi piekrītu Nārai, kaut kas jau ilgi ar vecākiem ir apspriests, nav ņemts vērā. Visas ārišķības nav svarīgas.. cik tīrs dzīvoklis un tā, nu ne jau galīgi.. bet tas nesvarīgi. Tur ir kaut kas cits.
Lai anonīmi ziņotu, ne ar vienu nekas nav jāsaskaņo. Ja tas būtu ar iestādes vadītājas ziņu, būtu atnākuši uz faktisko dzīvesvietu uzreiz, vadītājai ir arī tāda adrese. Un, ja tas bija ar vadības svētību, kāpēc bija man jāprasa, lai es adresi uzrakstu? Vadībai tak ir veselas divas! Izskatās nu jau pēc viņas pašdarbības.
Šovakar pat nepienāca pastāstīt, cik mana meita dumja, slinka un neaudzināta, ļoti "aizņemta" bija.
-
Piedodiet par drusku offtop, bet šobrīd tak notiek ļoti aktīva tautas mudināšana uz "nevienaldzību" un "sociālo līdzdalību un atbildību", t.i., stučīšanu, sākot ar TvNet "mobilo reportierēšanu" un beidzot ar anonīmām kļauzām visām uz iespējamām instancēm - PVD, VID, vides dienestiem, socdienestiem utt. Viena "sociāli atbildīga" darbiniece atradusi veidu, kā izpausties (lasi - ieriebt), un nekāda saskaņošana ar priekšniecību viņai priekš tam nav vajadzīga. A dienestiem - signāls ienācis, jāreaģē.
-
Audzinātājai nav jāziņo anonīmi, nav tādu problēmu, tāpat viņai visu prasa. Varbūt tie nemaz nav soci, bet tās izglītības iestādes kaut kāds sociālais pedagogs vai psihologs, kas nāk individuāli aprunāties mājas apstākļos.
-
Nu, tie taču pieteiktos (?)
-
Bet soci arī piesakās..
-
Audzinātājai nav jāziņo anonīmi, nav tādu problēmu, tāpat viņai visu prasa. Varbūt tie nemaz nav soci, bet tās izglītības iestādes kaut kāds sociālais pedagogs vai psihologs, kas nāk individuāli aprunāties mājas apstākļos.
Prasa, kas ir noticis un kā Tu to zini. Vārdu neprasa. Pati esmu ziņojusi par situācijām, kur mājās notiek vardarbība pret bērnu. Turklāt, jo vairāk domāju, kam viņai tas, jo labāk saprotu, ka interese par manu dzīvesvietu un to, kad būšu mājās, uzradās pēc tam, kad es izdarīju ko? Pareizi - pasūdzējos vadībai par karoti. Un tad dots pret dotu - es sataisīju problēmas viņai, viņa nolēma, ka jāsataisa tādas arī man.
-
Bet soci arī piesakās..
Ne vienmēr soci piesakās. Ja ir aizdomas par antisanitāriem apstākļiem vai vecākiem alkohola reibumā, neviens nepiesakās, kā teikt, lai noķertu pie rokas.
Dārziņa soci sauc pie sevis uz pārrunām, ja ir aizdomas, ka kaut kas nav labi. Turklāt, dārziņā ir viens sociālais darbinieks, nevis vīrietis un trīs tantes, kā tas sastāvs, kam durvis atvēra tētis.
-
Pāris dienas atpakaļ bija ziņa, ka māte totālā pālī ar trīcošu,
pārsalušu BEZ apaviem sīci poliči savākuši. Šodien, ka soci apsekoja un nolēma
bērnu atstāt ģimenē.
Ja esi pārliecināta, ka visu dari pareizi, par ko uztraukties, nu lai nāk, lai skatās.
Pēc tam to audzinātāju sūdzi par apmelošanu un pieprasi kompensāciju.
-
Izkritu nogulsnēs - kaut ko tik stulbu sen nebiju dzirdējusi. Piekrītu, ka te dārziņš ir slēdzams ciet. Kā, KĀ var atstāt bērnu neēdušu, ja problēma ir štrunta karotē?
P.s. Ļoti bieži pēdējā laikā kolēģi atzīmē, ka bērna uzvedības problēmas saistāmas nevis ar psiholoģiju vai neiroloģiju, bet... gastroenteroloģiju. Kā likums, neviens šādiem bērniem netausta punci un neprasa par atraugām, vēdera izeju. Bet mazais mokās un nemāk pateikt, kas ir nekārtībā, jo citu savu stāvokli (veselo) nemaz nav izjutis. Tikai minējums...
-
jā patiesībā ar to varētu sākt pretgājienu -kā var bērnu APZINĀTI atstāt neēdušu, ja problēma un risinājums zināma
-
Kā likums, neviens šādiem bērniem netausta punci un neprasa par atraugām, vēdera izeju. Bet mazais mokās un nemāk pateikt, kas ir nekārtībā, jo citu savu stāvokli (veselo) nemaz nav izjutis. Tikai minējums...
Mums ir kas cits. Sākām pārbaudes vēl pirms sāka iet dārziņā. Divi dažādi neirologi, psihiatrs un rezultāti vienos vārtos. Viss iesākās ar to, ka uztraucos par to, kā viņa runā. Precīzāk - nerunā.
-
Marū, sadali savu lielo problēmu pa punktiem, sastāvdaļām. Sākot no svarīgākā. Ar to sāc risināt.
Žēl, ka bērņukam vēl pusgads tai dārziņā jāpavada. Bet, reiz jāpavada, es uzreiz atmestu ieteikumus no sērijas ieriebt. Neredzu nevienu punktu, kurā Ziga ieteiktā riebšana bērnudārza vadībai uzlabotu bērna situāciju.
Ā, nu. Nav diez ko variants, bet biju piemirsusi padomju māmiņu taktiku - ieziepēties. Kukuļot. Pēterītis sit visus un ir ar redzamiem uzvedības traucējumiem? Pēterīša māmiņa: Dāvanas, regulāras, audzinātājai.
Fui, bet ...
-
Jūs visi te rakstāt ļoti dīvaini, bet nu ko tur daudz teikt...bez iemesla tas viss nav un Maruu vrb reāli paskaties uz savu bērnu un dzìvi vsp.
-
Jūs visi te rakstāt ļoti dīvaini, bet nu ko gribēt no tautas, kas ar šo visu nesaskaras diendienā....
Kas liedz izklāstīt savu, kompetentāku, viedoklī?
-
Pilnīgi pievienojos Nārai. Un, aprakstot bērnu, es nekādu dižu slimību tur nemanu. Gadiem staigās pie ārstiem diagnozes meklēt, bet diagnoze viena (atceroties apstākļus, kurus Maruu kādreiz aprakstīja) - bērns piedzīvoja psihotraumu, dzīvoja trauksmainos apstākļos. Tagad vajadzēja īpašu uzmanību, mieru un atbalstu un varbūt kādu bērnu psihologu. Bērnudārzā jau redz tikai sekas, ka nekas labāk nepaliek, varbūt vēl sliktāk.
-
Pilnīgi pievienojos Nārai. Un, aprakstot bērnu, es nekādu dižu slimību tur nemanu. Gadiem staigās pie ārstiem diagnozes meklēt, bet diagnoze viena (atceroties apstākļus, kurus Maruu kādreiz aprakstīja) - bērns piedzīvoja psihotraumu, dzīvoja trauksmainos apstākļos. Tagad vajadzēja īpašu uzmanību, mieru un atbalstu un varbūt kādu bērnu psihologu. Bērnudārzā jau redz tikai sekas, ka nekas labāk nepaliek, varbūt vēl sliktāk.
Broņ, mazajai ir aspergers. Tas nerodas no psihotraumām, ar tādu piedzimst. Nav runas par agresīvu, neaudzinātu bērnu. Tieši psihiatrs bija tas, kas pateica, ka tā ir. Viņai vienkārši ir savādāka uzvedība nekā visiem citiem bērniem, viņa lietas uztver savādāk, ar viņu daudz vairāk jānodarbojas, lai kaut ko iemācītu. Pēc psihiatra un neirologa ieteikuma arī ejam komisiju, lai tiktu speciālajā dārziņā.
Un, jā, Nāra - tas nav bez iemesla. Tas ir rezultāts tam, ka aizgāju pasūdzēties vadībai par to karoti. Apbrīnojami iedomāties, ka cilvēks, kas nav gatavs bērnam pat karoti iedot tādu, lai bērns ēstu, ka tik nav pakaļa lieki jāpakustina, spētu objektīvi vērtēt, ir manā ģimenē kādas problēmas vai nav. Viņu nesatrauc mans bērns un viņas labklājība, viņa vienkārši ir kaza. Ja viņu uztrauktu, lai bērnam ir labi, par karoti pat diskusijas nebūtu. Kā ar otru audzinātāju - pateicu viņai, ko man ārsti saka, viņai nekādu papīru nevajadzēja, lai dotu bērnam mazāku karoti. Tiešām domā, ka cilvēku, kas spēj pati turēt badā bērnu, uztrauc, kā viņai mājās ir?
-
Nav runas par agresīvu, neaudzinātu bērnu.
Ceru, ka ir saprotams, ka mans "Pēterīša" piemērs vispār uz lietu neattiecas; es tikai atcerējos, kā padomijas laikos problēmas risināja.
-
Es jau sapratu, ka velķat uz aspergeru. Nu un? Pat, ja ir šī vieglā autisma forma, ar bērnu ir daudz jānodarbojas, un viss būtu pilnīgā kārtībā, aspergers daudz netraucētu. Karotītes un tādas lietas daudz netraucē, tie ir sīkumi. Jā, īpašs bērnudārzs būtu labi, bet tas neizslēdz, ka vecākiem daudz jāpiestrādā.
-
Broņa - esi dzīvē Aspergera sindromu redzējusi?
-
Protams. Bērniem.
-
Es jau sapratu, ka velķat uz aspergeru. Nu un? Pat, ja ir šī vieglā autisma forma, ar bērnu ir daudz jānodarbojas, un viss būtu pilnīgā kārtībā, aspergers daudz netraucētu. Karotītes un tādas lietas daudz netraucē, tie ir sīkumi. Jā, īpašs bērnudārzs būtu labi, bet tas neizslēdz, ka vecākiem daudz jāpiestrādā.
Nu bet kas liek domāt, ka Maruu ar bērnu nenodarbojas?!
Cik man ir bijusi darīšana ar īpašākiem bērniem, esmu sapratusi, ka uzlabojumi nāk ļoti lēni, tas ir pacietīgs darbs daudzu gadu garumā. Gan jau ar Maruu mazo viss būs labi, bet tas nenotiks pa nedēļu kā iesnas izārstēt.
-
Es jau sapratu, ka velķat uz aspergeru. Nu un? Pat, ja ir šī vieglā autisma forma, ar bērnu ir daudz jānodarbojas, un viss būtu pilnīgā kārtībā, aspergers daudz netraucētu. Karotītes un tādas lietas daudz netraucē, tie ir sīkumi. Jā, īpašs bērnudārzs būtu labi, bet tas neizslēdz, ka vecākiem daudz jāpiestrādā.
Ar tādu bērnu ir jādarbojas ne tikai mājās. Arī bērnudārza audzinātājai tas ir jādara, nevis jāgaida, ka mazā pati apsēdīsies pie galda, paņems šķēres un griezīs sniegpārsliņas. Viņa to nedarīs. Viņa nespēj saprast, kas notiek apkārt, kas jādara, kur jāiet, ja viņai to nepaskaidro. Tā audzinātāja to nedara. No auklītes zinu, ka viņa vēsā mierā ļauj mazajai sēdēt skapītī (Kad viņa sabīstas, kas var notikt pilnīgi no jebkā, viņa slēpjas - zem galda, skapīšos, kaut kur vēl, kur ierauga, galējā variantā - vienkārši stūrī), nevis cenšas viņu iesaistīt tajā, ko dara grupiņas biedri. Kad pajautāju, kāpēc tā, man atcirta diezgan nīgrā tonī "Viņas vecumā pašai ir jāsaprot un ja nesaprot, man nav tas viņai jāskaidro!"
Otrai audzinātājai tādu problēmu nav. Ja ar kaut ko rodas problēma, man pajautā, kā mēs to risinām mājās un tāpat arī dārziņā dara.
-
Cik man ir bijusi darīšana ar īpašākiem bērniem, esmu sapratusi, ka uzlabojumi nāk ļoti lēni, tas ir pacietīgs darbs daudzu gadu garumā. Gan jau ar Maruu mazo viss būs labi, bet tas nenotiks pa nedēļu kā iesnas izārstēt.
Uzvedības korekcijas ir šausmīgi grūts un garš process. Ja ikdienu nav jāpavada ar tādu bērnu, bet redz viņu pa retam, liekas, ka tur jau nekas tāds - nedaudz vairāk parunā un viss. Bet tā nav. Turklāt, jārēķinās, ka būs lietas, ko arī ar daudzu gadu darbu neizmainīt. Man vēl ir paveicies - manējā neatsakās no zupām un ēdiena, kuram mērce pārlieta pāri. Ēd vismaz normāli, bet nu jā - tikai un vienīgi ar tējkaroti. Vajadzēja vairākus mēnešus, kamēr izdevās viņu pierunāt lietot dažādas tējkarotes, nevis vienu konkrētu, jo sākumā bija arī tāda problēma. Tāda sajūta, ka tas, ka es nekad nesūdzos, cik man šausmīgi grūti, jo bērns īpašāks, kā citiem, tad tas automātiski nozīmē, ka es neko nedaru.
-
Izprotot Mauu situāciju (bērns ar veselības problēmām), neizprotu kāpēc Maruu grib lai parastā bērnu dārzā, parasta audzinātāja ieguldīti kādas īpašas pūles. Un katru dienu. Diemžēl tā ir realitāte, ka viss maksā naudu.
-
Viss par naudu? Arī sirsnība, sapratne un lidzcietība par naudu? Un vienai audzinātājai maksā vairāk, kā otrai, tāpēc viņa var ar sapratni, bet otra ne?
-
neizprotu kāpēc Maruu grib lai parastā bērnu dārzā, parasta audzinātāja ieguldīti kādas īpašas pūles. Un katru dienu.
Nudien. Citas karotītes iedošana prasa milzīgu un ļoti īpašu piepūli. :sarcasm:
-
Izlasīju par aspergeru un autismu, tāpēc nedomāju, ka tur ir tikai neiedotas kartītes vaina. Iedomājos reāli: katru dienu tiek atvests bērniņš, kurš uz visu reaģē īpaši. Un tad šo bērniņu jāiesaista rotaļās, mācībās utt. Tas var būt stipri apgrūtinoši. Neattaisnoju, bet saprotu.
-
Ir pieejama izbijusi bērnudārza audzinātāja, tad nu vakar viņai izstāstīju par situāciju un lūdzu komentārus no audzinātājas skatupunkta.
Pirmkārt, ir jāņem vērā, ka viss Maruu izklāstītais ir tikai vienas puses redzējums, - šeit izlasāmo izklāstu arī atreferēju.
Tātad, atbilde ...
Pirmais, - formulējums: "Tā īstenībā ir vardarbība pret bērnu."
Otrkārt, - teorētisks ieteikums (vai tas tā notiek praksē, zinās šejienes ārsti) no speciālista dabūt papīru ar aptuvenu domu "Ir aizdomas uz diagnozi X" ar sekojošiem ieteikumiem BD vadībai attieksmē un rīcībā attiecībā pret sīci, kamēr galadiagnozes vēl nav.
Treškārt, vispār, par ko esot runa? Par to, ka karoti nevar bērnam citu iedot? Nu, tad ... Ir bērni, kuriem ir slimības, pateicoties kurām pavāres gatavo ATSEVIŠĶI ēdienu, jo kādam ir ārsta noteikta diēta (kas ir celiakija? Paskaidrojiem man, muļķim?). Vienīgais, - nezinu, vai tas notiek tikai ar mammas mutisku norādījumu, vai ir vajadzīga papīrā redzama diagnoze ar visiem parakstiem. Audzinātājas, aukles izpilda vecāku norādījumus tipa: "Mums jādzer šīs zāles, - iedodiet N. vienu tableti pēc pusdienām un vienu - pēc launaga. Ieliku skapītī." KAS, salīdzinot ar to, ir "iedot citu karoti"? Par rezerves (sausu) cimdu vai apavu atrašanu skapītī un pārvilkšanu, vispār nerunājot.
Bet, jā, esot audzinātāju suga, kuras pieiet visam formāli līdz nelabumam.
No savas puses varu piebilst, ka nav skaidrs (man, muļķim, nav laika meklēt un iedziļināties), kāda ir audzinātājas darba ... nu, formālā sūtība, vai? Citiem vārdiem, ko nosaka normatīvie akti? Audzinātājas uzdevums ir bērnu AUDZINĀT (kā tēmas sākumā formulēja Tex) vai tikai PIESKATĪT, kamēr vecāki strādā un sagatavot skolai? Vai kaut kur pa vidu? Vai audzinātājas pienākums tiešām ir piepūlēties vairāk par "saņēmu", "nodarbības obligātās, lai skolā nav atpalicējs", "pieskatīju", "sakarīgā kondīcijā atdevu atpakaļ vecākiem"? Vai, kā tas bieži gadās, tādu vadlīniju vispār nav, un katrs savu darbu uztver pēc savas personiskās saprašanas?
-
Es arī nedaudz savu pieredzi pastāstīšu, jo man abi puikas savulaik gāja bērnudārzā.
Bērnudārzos (un ne tikai tur) personāls ir tāds, kāds ir. Algas ir stipri pieticīgas, darbs ar bērniem nav viegls, tā ka strādātgribētāji rindā nestāv. Bieži vien bd vadītāja ir situācijas ķīlniece.
Jaunākā bērna grupiņā problēmas bija ar auklīti, kura terorizēja bērnus. Tos, kuri 3 gadu vecumā paši vēl neprata apģērbties un nebija pietiekami socializējušies. Par auklīti sūdzējās lielākā daļa vecāku - gan bd vadītājai, gan audzinātājām, gan arī vecāku sapulcē. Un audzinātāja pateica, ka viņa nevarot auklīti piespiest darīt citādi. Vienkārši nevarot.
Vecākajam dēlam pirmajā bd gadā bija problēmas ar ēšanu stresa dēļ. Audzinātāja bija laba, bet par daudz aktīva. Tā vietā, lai puiku liktu mierā, viņa centās viņu barot, kas savukārt izsauca vemšanas reakciju.
Attiecībā uz Maruu bērniņu varbūt var ar auklīti parunāt, jo auklīte katru dienu ir viena un tā pati. Vismaz karotīti lai iedod.
-
"pieskata" auklītes. Varbūt drīzāk ar auklīti var runāt par karotīti un visu citu, jo situācija jau nemainīsies tik drīz
Vēl gan es iedomājos mazliet no otras puses -vienam bērnam iedod tējkaroti. Pieci citi sāk brēkt, ka viņiem arī vajag. Tātad audzinātājai jābūt tik gudrai un iejūtīgai, lai prastu izskaidrot, kāpēc viens bērn ir mazliet citādāks.
Puikam dārziņa grupā bija viens pa īstam slims puisītis, nerunāja un arī slikti kustējās -visi bērni viņu vāca un mīļoja -tā ir audzināšana.
Tam bērnudārzam par daudz ko var teikt paldies. Bet arī tādā var būt viens solis līdz nelaimei, ja grupā parādās viens hiperaktīvs, agresīvs bērns -tas tā, off topic, cita tēma, gandrīz pie jokiem, jo beidzās jau laimīgi
-
Izlasīju par aspergeru un autismu, tāpēc nedomāju, ka tur ir tikai neiedotas kartītes vaina. Iedomājos reāli: katru dienu tiek atvests bērniņš, kurš uz visu reaģē īpaši. Un tad šo bērniņu jāiesaista rotaļās, mācībās utt. Tas var būt stipri apgrūtinoši. Neattaisnoju, bet saprotu.
Es negaidu, ka būtu pilnīgi tāda attieksme ar visām zināšanām, kādām jābūt pret tādu bērnu, bet tīri cilvēcīgi, tā kā dara otra, jau nu var gan. Nav runas par to, ka man vajag, lai viņas izdomā veidus, kā panākt, lai mazā tiešām dara to, ko visi (Kas normālajai pa reizei tomēr pat izdodas), bet nedaudz cilvēcīgāk to visu. Karoti iedot, lai viņa nav badā. Ja viņa sabīstas un paslēpjas, pateikt divos teikumos, kas notiek, lai nebaidās, kaut vai pasēž manlā, paskatās ko citi dara vai kādu grāmatņu, (Tas aizņems minūti, apsēdināt un iedot grāmatu un viņa tiešām sēdēs mierīga tur, nemaisīsies nevienam) nevis uz stundām pamest bērnu vienu sēžam citā telpā skapītī. Kāpēc viena tādus sīkumus var izdarīt un otra ne? Tas nav nekas sarežģīts. Ja uzmanīgi lasīji, zināsi, ka šiem bērniem raksturīgi spēt stundām un pat dienām darīt vienu un to pašu. Tas ir tas, ko izmanto otra audzinātāja - ja viņa neiesaistās, iedod viņai kaut ko, ko viņa labprāt dara un viņa tad tur sēž ar savu darāmo, kamēr pārējie dara savu. Tik grūti tas ir, lai būtu jākļūst par tādu kazu, kāda ir tā, par kuru es te stāstu? Kas principiāli, vienkārši principiāli nedara neko un viss - viņai vienalga.
Un stāsts ir nevis par karoti, bet par to, ka apzināti bērnu tur badā, lai gan viņa varētu būt paēdusi, ka apzināti viņu pamet novārtā vienu kaut kur, kas vispār ir nepieļaujami bērnudārzam, bet - tas notiek.
-
Pamazām jau iet uz to, ka kopā ar veselajiem būs arī slimi bērni, bet nu cik tas reāli..Ja ir kāda "novirze", tad ar komisijām mēģina bērnu dabūt uz specializētu bd. Ja, piemērm, pilsētā ir logopēdiskais un redzes korekcijas bd, tad nu realitātē mēģina pievilkt šīm diagnozēm, jo tādam asperegram utt nav speciālu dārziņu, vismaz provincē. Cik bērnam gadu? ja mazāk par 4, diagnozes neuzstāda un faktiski līdz skolai īsti neuzstāda. Gaidi komisijas slēdzienu, bērns ies citā dārziņā..vai tur būs labāk...tomēr bērnam ar problēmām vnm būs problēmas...
Un ko Tu te sēdi un vaidi - parunā ar pašu audzinātāju un, ja nav rezultātu, ej pie vadītājas un stāsti situāciju. Tu nezini, ko dara otra audzinātāja - varbūt to pašu, bet tikai Tavā priekšā iztaisās, arī tā mēdz būt. Cik bērnam gadu?
-
Pamazām jau iet uz to, ka kopā ar veselajiem būs arī slimi bērni, bet nu cik tas reāli..Ja ir kāda "novirze", tad ar komisijām mēģina bērnu dabūt uz specializētu bd. Ja, piemērm, pilsētā ir logopēdiskais un redzes korekcijas bd, tad nu realitātē mēģina pievilkt šīm diagnozēm, jo tādam asperegram utt nav speciālu dārziņu, vismaz provincē. Cik bērnam gadu? ja mazāk par 4, diagnozes neuzstāda un faktiski līdz skolai īsti neuzstāda. Gaidi komisijas slēdzienu, bērns ies citā dārziņā..vai tur būs labāk...tomēr bērnam ar problēmām vnm būs problēmas...
Un ko Tu te sēdi un vaidi - parunā ar pašu audzinātāju un, ja nav rezultātu, ej pie vadītājas un stāsti situāciju. Tu nezini, ko dara otra audzinātāja - varbūt to pašu, bet tikai Tavā priekšā iztaisās, arī tā mēdz būt. Cik bērnam gadu?
Bērnam ir 4 gadi.
Par runāšanu ar audzinātāju un vadību - Tu jau teici, ka neko nelasīji. Te nu ir - книгу не читал но мнение имею.
Un par to, ko dara otra audzinātāja, es zinu gan. Ilgi nevarēju saprast, kāpēc pie vienas audzinātājas bērns iet negribīgi un raudot, bet pie otras priecīgi, bez asarām. Auklīte ieviesa skaidrību.
-
Izlasīju, bet tā arī nesapratu - to karoti tā arī nedod? Tā nevar būt! Ja vecāki pasūdzas, tad parasti viss notiek, jo visi iebaidīti no vecākiem, iztop bērniem un mamašām vajag vai nevajag.
Bet nu karote ir aisberga augšiņa, ko Tu acīmredzot esi uzcēlusi kā problēmu. Gan jau tur ir vesela buķete visa kā.
Protams, cīnies par savu bērnu un dari, kas Tavos spēkos, bet iesaku īpaši necerēt uz baigo entuziasmu no apkalpojošā personāla..diemžēl.
Pašai sanāca smiekli - kā Ineshukam ir ļaunie babuļi, tā man stulbās mamašas :D !
-
Viss par naudu? Arī sirsnība, sapratne un lidzcietība par naudu? Un vienai audzinātājai maksā vairāk, kā otrai, tāpēc viņa var ar sapratni, bet otra ne?
Emīlij, bet tā jau ir daudzos darbos - alga vienāda, bet attieksme un atdeve no katra cilvēka ir dažāda. Tas, kā cilvēks dara savu darbu, nekad nav atkarīgs no algas.
-
Izlasīju, bet tā arī nesapratu - to karoti tā arī nedod? Tā nevar būt! Ja vecāki pasūdzas, tad parasti viss notiek, jo visi iebaidīti no vecākiem, iztop bērniem un mamašām vajag vai nevajag.
Bet nu karote ir aisberga augšiņa, ko Tu acīmredzot esi uzcēlusi kā problēmu. Gan jau tur ir vesela buķete visa kā.
Pašai sanāca smiekli - kā Ineshukam ir ļaunie babuļi, tā man stulbās mamašas :D !
Badā turēts bērns nav problēma? Tur no viņas puses ir vēl viss kas, Tev taisnība. Karoti tiešām arī nedod ar argumentu, ka viņai jāiemācās ēst kā visiem citiem. Man neesot nekāda medicīniska pamatojuma pieprasīt pret savu bērnu kādu īpašāku attieksmi, lai arī tā ir tikai karote un punkts - lai nesot ārsta atzinumu, ka slima, tad arī viss būšot. (Zigfrīda minētā speciālā ēdienkarte arī tiek sagatavota tikai tiem bērniem, kam ir ārsta atzinums, tāpat arī zāles - nav ārsta papīra, ka jādod - nedos, tas pat līgumā ir atrunāts.) Ja sākumā likās, ka varēs kaut ko sarunāt, tad brīdī, kad auklīte pajautāja, vai tajās dienās, kad šitā strādā, nevaru atnest kādas maizītes vai kaut ko, ko ielikt meitai skapītī, ko auklīte viņai iedos, lai mazā ir vismaz kaut ko ēdusi, es sapratu, ka runāt vairāk nav jēgas un aizgāju pie vadītājas. Domā, kaut kas mainījās? Es joprojām pusi nedēļas dodu bērnam līdzi ēdienu, lai gan jāmaksā par ēdināšanu bērnudārzā man ir par visu, nevis pusi mēneša.
-
Nu bet tā “auklīte“, kura nu officiāli skaitās audzinātāja palīgs, arī var vien pastāstīt par to audzinātāju, bet karoti iedot bērnam nevar, to drīkst vien audzinātāja?
Nu, kautkā dīvaini. Var tak atnest un bērna skapītī ielikt to iemīļoto mājās karotīti.
Nesūdzies mutiski vadītajai, raksti iesniegumu, ka bērns badā, būs spiesti reaģēt.
-
IMO, sūdzēties pirmajai visur pēc kārtas un rakstiski.
1) tīšām atstāj neēdušu. OK iedod no mājas līdzi tējkaroti par 50centiem un mitrās salvetes (pati mājās pārmazgāsi). Lai tikai pamēģina bērnam personīgo karoti atņemt! - Kā citi dārziņi tiek galā ar celiakijām, glutēna nepanesībām un alerģijām...?
2) atstāt vienu un nepieskatītu citā telpā IMO ir pārkāpums pats par sevi
3) kritizēt bērnu viņam dzirdot arī
4) "parastajiem" bērnudārziem būtu jāspēj strādāt ar drusku īpašākiem bērniem, ja jau sistēma iet uz speciaļo likvidāciju vai atstāšanu ļoti smagiem gadījumiem (kas tiešām vispār nekustās utt) - ja personāls nav sagatavots un papildus neko pēdējos 20 gados nav apguvis - tā air gan pašas personāla vienībass, gan vadības vaina. T.i. vislabāk arī viņus uzreiz uz kontrolējošajām iestādēm @ ar veselu virkni adresātu līdz pat ministrijām, kas jeklā atbild par bērnudārziem;
5) (1), (2), (3) ir vardarbība pret bērnu. Tev nav līdzekļu, lai to novērstu, jo vismaz pusi laika šis dārziņš ir vardarbība - gandrīz tiešām varētu pieprasīt, lai soci dod pabalstu aukles nolīgšanai... Pašvaldība parasti uztur gan socus, gan bd - un pašvaldībai ir vadība: tur kkur nav labas attiecības ar kādu(kāds rads vai draugs tev tur nestrādā?) ?
-
Jā, ārsta atzinums ir vajadzīgs, citādi kā lai zina, kur untums un kur medicīniska nepieciešamība. Bet tas jau neliedz iedot mazo karoti, protams! Kad viņa ēd to līdzdoto ēdienu - kopā ar visiem?? Dīvaini, ka tas ir atļauts. Tas nozīmē, ka karoti citu nedod, bet līdzdoto ēdienu tā pati ļaunā audzinātāja ļauj ēst? Tu ar medmāsu runāji? Vispār, kkas dīvains tur ir - vai nu iztrūkst komunikācija, Tu kko nestāsti vai neizproti vai vēl kas...
Vēl ir tādi vecāki, kuru sūdzībās daudz neklausās - vai nu viņi ir mūžīgie sūdzmaņi, vai ļoti mierīgas dabas, ko var neņemt galvā vai ļoti jauni - iemesli ir dažādi. Bet, ja sūdzība ir pamatota un rakstiski pareizi noformulēta un nosūtīta augstāk par bd vadību, reakcija būs vienmēr.
-
Ja jau visiem tik ļoti ir vajadzīgs tas komisijas slēdziens un Tu saproti, ka viņš būs, vnk jānonāk līdz komisijai, kas gan jau kkādos pāķos ir iiilgi jāgaida un šogad kvotas beigušās - nav iespēja atrast tādu komisiju Rīgā par maksu daudz drīzāk? vai vnk ar maksu paātrināt procesu?
-
Jā, ārsta atzinums ir vajadzīgs, citādi kā lai zina, kur untums un kur medicīniska nepieciešamība. Bet tas jau neliedz iedot mazo karoti, protams! Kad viņa ēd to līdzdoto ēdienu - kopā ar visiem?? Dīvaini, ka tas ir atļauts. Tas nozīmē, ka karoti citu nedod, bet līdzdoto ēdienu tā pati ļaunā audzinātāja ļauj ēst? Tu ar medmāsu runāji? Vispār, kkas dīvains tur ir - vai nu iztrūkst komunikācija, Tu kko nestāsti vai neizproti vai vēl kas...
Vēl ir tādi vecāki, kuru sūdzībās daudz neklausās - vai nu viņi ir mūžīgie sūdzmaņi, vai ļoti mierīgas dabas, ko var neņemt galvā vai ļoti jauni - iemesli ir dažādi. Bet, ja sūdzība ir pamatota un rakstiski pareizi noformulēta un nosūtīta augstāk par bd vadību, reakcija būs vienmēr.
Auklīte mazajai iedod to ēdienu, kamēr mazā sēž tur viena savā skapītī. Audzinātāja par to man neko nav teikusi.
Es, laikam, esmu no tām, ko varētu būt palaiduši gar ausi, jo es visu parasti cenšos atrisināt mierīgi.
-
4) "parastajiem" bērnudārziem būtu jāspēj strādāt ar drusku īpašākiem bērniem, ja jau sistēma iet uz speciaļo likvidāciju vai atstāšanu ļoti smagiem gadījumiem (kas tiešām vispār nekustās utt) - ja personāls nav sagatavots un papildus neko pēdējos 20 gados nav apguvis - tā air gan pašas personāla vienībass, gan vadības vaina. T.i. vislabāk arī viņus uzreiz uz kontrolējošajām iestādēm @ ar veselu virkni adresātu līdz pat ministrijām, kas jeklā atbild par bērnudārziem;
Tex, Tu esi pārāk labās domās par LV izglītības un pēcizglītības sistēmu.
1. Pati augstākā izglītība (vismaz - viena konkrēta cilvēka piemērā; LU brīvdienu lekcijas 4 gadu garumā) vispār neko vai gandrīz neko nestāsta par jebkādiem īpašiem gadījumiem. Lektori ... viens regulāri stāsta savus ceļojumu iespaidus.
2. Jā, ir tās lekcijas, kuras Rīgā audzinātājām ir jāapmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas pienākuma ietvaros. Formāli var tikt uz tādām bez maksas, tikai ir jāpaspēj dažu desmitu minūšu laikā uz tādām internetā pieteikties. Nokavēji, - gaidi nākamo reizi vai ej par maksu (algas, bez šaubām to atļauj :sarcasm: ).
3. Ir departaments (virs PII), kuram, cik var spriest, nostāja ir "neaiztieciet mūs ar savām problēmām." Tieši tā, BD vadība ir situācijas ķīlniece, jo, ja departamentā ierunāsies par palīdzību kādu savu problēmu atrisināšanā, tevi sāks presēt kā neprofesionāli, ne savā vietā ... atbilstība amatam ... Rezultātā ir tā, ka vadība nav ieinteresēta jebkādu problēmu "palaist tautās". Labāk paši mocīsies un ne suņa neatrisinās, nekā prasīs palīdzību augšām.
-
Ja jau visiem tik ļoti ir vajadzīgs tas komisijas slēdziens un Tu saproti, ka viņš būs, vnk jānonāk līdz komisijai, kas gan jau kkādos pāķos ir iiilgi jāgaida un šogad kvotas beigušās - nav iespēja atrast tādu komisiju Rīgā par maksu daudz drīzāk? vai vnk ar maksu paātrināt procesu?
Tex, es nedzīvoju pāķos, ja vien par pāķiem nav uzskatāmi Pļavnieki. Daļu pārbaužu esam gājušas par naudu, bet visas es atļauties nevaru. Pati esmu ieinteresēta pēc iespējas ātrāk iziet to komisiju, lai nav vairāk šitādas mocīšanās.
-
Situācija ( ja nerunājam par komisiju un bērna diagnozi) ir vairāk kā dīvaina. Auklīte pa kluso dod ēdienu skapītī sēdošam bērnam :rat: Ja šo joku uzzinātu medmāsa :talking: = auklītei pa dupsi. Un sliktā būtu viņa, ne sliktā audz-ja.
Komisijas nav par naudu, nosaka datumu, sapulcējas visi un kārtībā!!!
-
Situācija ( ja nerunājam par komisiju un bērna diagnozi) ir vairāk kā dīvaina. Auklīte pa kluso dod ēdienu skapītī sēdošam bērnam :rat: Ja šo joku uzzinātu medmāsa :talking: = auklītei pa dupsi. Un sliktā būtu viņa, ne sliktā audz-ja.
Komisijas nav par naudu, nosaka datumu, sapulcējas visi un kārtībā!!!
Pirms komisijas sēdes ir jāsalasa čupa visādu pārbaužu rezultātu. Nevar tur tā uz vietas aiziet ar bērnu pie rokas un viss. Tas arī ir tas, ar ko mes tagad nodarbojamies.
Medmāsa tiešām diez vai būtu sajūsmā, bet auklīti pataisīt par vainīgo arī negribās. Viņa vismaz cenšas palīdzēt.
-
Nupat izlasīju rakstu par autisma diagnostiku Latvijā. Tiešām murgs, kas japārdzīvo vecākiem!!! Maruu ieteiktu nekoncentrēties uz "ļauno" audzinātāju, kas, iespējams nemaz nav pie vainas, bet gan kā "atsisties" no soc.dienestiem. un turpināt cīņu par bērna veselību un iekļaušanos vidē. Varbūt tos sociālos var dabūt par sabiedrotajiem.
-
Ja tiešām ir tā kā stāsti, audzinātāja ar savu rīcību kaitē bērnam, tur badā,
visu dienu bērnam jāsēž skapitī, kādēļ nerīkojies?
Un tā medmāsa, ko saka par visu dienu neēdušu bērnu?
No forumā stāstīšanas cik viena audzinātāja laba, otra slikta jau nekas nemainīsies.
Gribi ko mainīt, jārīkojas.
Sāc ar bērnudārza vadību, ja pārmaiņu nav, sūdzies tālāk, savāc parakstus no pārējiem vecākiem par audzinātājas neprofesionalitāti, informē mēdijus.
-
Tex, es nedzīvoju pāķos, ja vien par pāķiem nav uzskatāmi Pļavnieki. Daļu pārbaužu esam gājušas par naudu, bet visas es atļauties nevaru. Pati esmu ieinteresēta pēc iespējas ātrāk iziet to komisiju, lai nav vairāk šitādas mocīšanās.
Man nez kāpēc bija radies iespaids, ka dzīvo kādā mazpilsētā vai ciematā. Rīgā - nomainīt BD un par šo sūdzēties visam pēc kārtas!
Un tad jau liela pašvaldība ar lielu $... Izglītības un sporta departaments domē utt - Rīga daudz labāk paplašina sūdzību iespējas, visa atrunāšanās par neapmācību ir vnk slinkums un nolaidība utt. -man vnk nez kāpēc visu laiku šķita, ka runa ir par mazpilsētu vai ciematu, kur tiešām nav cita dārziņa un pašvaldībā 5 deputāti...
Vai mans minējums par problemātisko audzinātāju arī aplams: viņa tur vnk sēž un gaida pensiju, kas vairs nav aiz kalniem?
-
Tex, Tu esi pārāk labās domās par LV izglītības un pēcizglītības sistēmu.
2. Jā, ir tās lekcijas, kuras Rīgā audzinātājām ir jāapmeklē kvalifikācijas paaugstināšanas pienākuma ietvaros. Formāli var tikt uz tādām bez maksas, tikai ir jāpaspēj dažu desmitu minūšu laikā uz tādām internetā pieteikties. Nokavēji, - gaidi nākamo reizi vai ej par maksu (algas, bez šaubām to atļauj :sarcasm: ).
Mediķiem daudzviet algas nav lielākas un visi kvalifikācijas celšanas kursi ir $ slauktuves. Bet tie izturīgāki? Kkā tomēr tiek galā. OK, lai studētu medicīnu ir jābūt nosliecei uz mazohismu jau saknē, bet ar ko tad skolotāji un audzinātāji nespējīgāki? Kā redzams, otra audzinātāja, ar va ibez kursiem, bet tiek galā. Tomēr to piesaukt nevajadzētu, jo beigās savā kolektīvā vēl viņa pati var kļūt par slikto...
Būtu jāpakar pie lielā zvana tā konkrētā maita.
Spārka netic par formālo izglītību. Jā, ir strikti noteikumi. Bet zinu keisu, gan par auklīti un Rīgā, kur viņa vai bija vai nebija CV ierakstījusi to izglītību, bet vadībai tā vajadzējis kādu, kas strādā, ka speciāli peivēruši acis un nepārbaudījuši tās esamību. Līdz brīdim, kad kāds (tajā gadījumā privātas atriebības dēļ) nepasūdzējās augstāk par BD vadību. Lai cik labi strādātu, bija jāatlaiž ;)
-
Auklītei jau nu nevajag pilnīgi nekādu izglītību, bet par audz-ju gan bez augstākās pedagoģiskās neiztikt un pat vēl neder augstākā parastā, vajag tieši pirmsskolas, neviens nemaz nevar paņemt darbā ne par kādiem blatiem, ja nu privātā iestādē, i to diez vai.
Ja par Maruu gadījumu - šādās profesijās, kā jebkurās citās, viss atkarīgs no cilvēka, ne no papīra - gan attieksme, gan rīcība utt.
Labs ir Pifa ieteikums un ,Maruu, ziņo, kā iet :)
-
Vai mans minējums par problemātisko audzinātāju arī aplams: viņa tur vnk sēž un gaida pensiju, kas vairs nav aiz kalniem?
Ar šo Tu trāpiji! Viņai esot 30 gadu pieredze bērnudārzā, viņa zinot, kas ir izlaists bērns un kas nav. Un manējā esot vienkārši kaprīza. :faint:
Iešu vēlreiz pie vadītājas, ja joprojām man stāstīs, ka neko jau nevar, jo nevienam nav vajadzīgās kvalifikācijas, rakstīšu sūdzības augstākstāvošiem.
-
30 gadu pieredze nozīmē, ka tiešām viņai nav tikusi izglītības sadaļa par speciālo pedagoģiju, tik sen tāda programma varēja nebūt. Bet kvalifikācijai ir jābūt.
-
Es arī brīnos, tik īpašs bērns, nevar to un šito. Bet mierīgi ēd svešas tantes - auklītes, dotu ēdienu skapī. Izskatās, ka to diagnozi tik viegli nedabūt.
-
Ar šo Tu trāpiji! Viņai esot 30 gadu pieredze bērnudārzā, viņa zinot, kas ir izlaists bērns un kas nav. Un manējā esot vienkārši kaprīza.
Šis tiešām ir taisnība, nevajag nemaz 30 gadu pieredzi.
-
Broņ, Tu esi ģēnijs - ekstrasensi vismaz pēc fotogrāfijas diagnozes uzstāda, Tev pat to nevajag.
:sarcasm:
-
Tex, es nedzīvoju pāķos, ja vien par pāķiem nav uzskatāmi Pļavnieki. Daļu pārbaužu esam gājušas par naudu, bet visas es atļauties nevaru. Pati esmu ieinteresēta pēc iespējas ātrāk iziet to komisiju, lai nav vairāk šitādas mocīšanās.
Varbūt kādai pārbaudei ir nauda vajadzīga?? Nu lai tiktu ātrāk.
-
Šis tiešām ir taisnība, nevajag nemaz 30 gadu pieredzi.
Es ceru, ka Tev ir 30 gadu pieredze telepātiskajā medicīnā caur internetu, citādi nav izskaidrojams, kāpēc ārsti viens aiz otra liek viņai to diagnozi (Vēl neviens nav atradies tāds, kas to nebūtu piesaucis. Gājušas esam pie dažādiem, jo sākumā man tam ļoti negribējās ticēt), bet Tu tik labi zini, ka viņai tādas nav.
Cik mierīgi viņa tur ēd, to arī Tu zini, katru dienu stāvi klāt un skaties, vai ne? Noteikti Tu arī no sava beņķa pie datora telepātiski redzi, kādas viņai ir attiecības ar auklīti un to, cik auklītei "viegli" iet ar viņu. Rezultāts ir - mazajai nav tukšs vēders, bet kāds ir process, es nekur neesmu teikusi. Jau atkal tas pats - ja nav izsūdzēts katrs sīkums, kādas tur ir ikdienas problēmas, automātiski viņu nav. Es vienkārši neesmu pieradusi sūdzēties un no visa drāmu taisīt.
Vispār, es te tēmu uztaisīju, lai uzzinātu, ko vēl man jāzina par sociālo dienestu un bērnudārzu, nevis lai no cilvēkiem, kas manu bērnu nav pat redzējuši, uzzinātu, vai gadījumā visi ārsti nemelo. Es, protams, būtu priecīga, ja tā būtu. Nedomāju, ka kāda normāla māte mēģinātu veselam bērnam dabūt tādu diagnozi, tieši otrādi - ne es viena esmu izskraidījusies pie dažnedažādiem ārstiem, cerībā, ka man pateiks, ka tā nav, ka tie pārējie kļūdās un viss ir normāli, tikai vecuma niķi un viss. Bet tas nenotiek un tad ir jāpieņem, ka ir tā, kā ir.
-
Maruu - lai Tev daudz spēka!Un lai turpmāk veicas labāk Tev un Tavai Meitiņai!
-
Varbūt kādai pārbaudei ir nauda vajadzīga?? Nu lai tiktu ātrāk.
Paldies, pagaidām nevajag. Nākamā maksas pārbaude viņai būs magnētiskā rezonanse, tai nauda jau ir atlikta. Pēc tam ar rezultātiem pie neirologa un psihiatra, tad arī uzzināšu, vai un kādas pārbaudes vēl vajadzēs. Tas process tā arī notiek - izej čupiņu pārbaužu, balstoties uz tām iedod nākamos nosūtījumus. Kā jau te minēja - tas ir pataisīts maksimāli murgains. Bet pagaidām es tieku galā. :) Galu galā - bērnam ir tēvs, kuram arī var kaut ko paprasīt, ja vajadzēs.
-
Auklītei jau nu nevajag pilnīgi nekādu izglītību, bet par audz-ju gan bez augstākās pedagoģiskās neiztikt un pat vēl neder augstākā parastā, vajag tieši pirmsskolas, neviens nemaz nevar paņemt darbā ne par kādiem blatiem, ja nu privātā iestādē, i to diez vai.
Nār, bet iedomājies sevi vadītājas vietā. Tev nav ,kas strādā - pie nespējas nokomplektēt kolektīvu pati vainīga, kgan par to naudu tauta negrib nākt. Te atnāk clv ar cv, ka beidzis pareizo augstskolas tādas un tādas kursu tādātur gadā. Izskatās kārtīgs, pieņem darbā, strādā labi, neprasa paaugstinājumus, algas pielikumus un ņem maiņas laikos, kad neviens cits negrib... Tu tiešām dadomātos rakstīt tai augstskolai vai kam, lai pārbaudītu, ka tam clv tas diploms tiešām ir? Vai liktu nest un uzrādīt diplomu? Vsp es kkā atceros, ka man esošajā darbavietā neviens augstskolas diplomu uzrādīt nav prasījis(OK, te nav valsts iestāde un nav likuma prasību, ka tam būtu jābūt). Tikpat labi varētu samelot, ka ir un gadiem neviens neatklātu...
-
Stājoties darbā, jāiesniedz diploma kopija un oriģinàls pat laikam bija jāuzrāda. Var jau noviltot diplomu varbūt...
-
Nezinu kāpēc tex iecentrējusies uz domu, ka nevar būt maitīga dura ar pienācīgu diplomu :sarcasm:
-
Nezinu kāpēc tex iecentrējusies uz domu, ka nevar būt maitīga dura ar pienācīgu diplomu :sarcasm:
var. vnk, ja nu noveicas un īsta diploma nav, tiktu uzreiz vaļā bez jebkāda čakara. No turienes aug kājas ieteikumam pārbaudīt diploma esamību un atbilstību mūsdienu prasībām. Un man stājoties darbā, nekad nav prasījuši atnest diplomu. Kkad agrāk prasīja kopiju, bet jau pēc ciktur nostrādātiem gadiem tajā kantorī. pilnīgi mierīgi būtu varējusi gadiem izlikties ka ir, pat ja nebūtu.
-
Par bērnu autismu ir šodienas IEVAs numurā gana izvērsts raksts. Iesaku palasīt.
-
Beidzot izrunājos ar kāda bērnudārza auklīti.
Viņa bija vnk šokā par tādu situāciju. Arī viņiem grupās ir līdzīgi bērni un viegli nav -bet lai turētu bērnu badā! Vienam autiskam bērnam mamma dod līdzi visu ēdienu, jo neko citur gatavotu neēd, auklīte to speciāli silda. Visiem mazajiem bērniem, ja viņi to grib, dod tējkarotes -pa labāk, nekā visu izb''arsta ar dakšiņām. Tā kā protams -viss ir atkarīgs no cilvēkiem un attieksmes. Viņas secinājums -tāda audzinātāja strādāt nedrīkst, pie tam pati dod iemeslu .
Tātad:
Sociālajam dienestam drīkst ziņot tikai vadība, ne velti viss sākās pēc sūdzības vadītājai.Audzinātāja droši vien družka vai radiniece, kas jāpestī
Mammai ir tiesības būt grupā un novērot situāciju. Telefonā ierakstīt nav likumīgi, bet noderīgi
Sūdzēties var un vajag -sākot ar izglītības nodaļu, ne jau vadītājai, ar draudiem par ministriju. No tādiem vecākiem baidās un respektē
Ja pieļaujama iespēja bērnam mācīties parastā skolā, diagnoze nav vēlama, tā nolemj bērna likteni.Tā esot viena no problēmām -vecāki izmisīgi cenšas bērnus turēt parastos b/dārzos,bet tur tāda aprūpe nav paredzēta
Varbūt, ka kaut kas noder.
-
Oi, auklīte padomdevēja. Māmuķu izpildīšanās ar sūdzībām pat ministrijā nav nekas jauns, nav pat padomi jādod. Masveidā skrien.
Šis viss īsti neder, neizglītota cilvēka skatījums cauri jūtams (auklītēm parasti nav izglītības).
-
Auklītes bieži to situāciju daudz labāk redz cauri, nekā daža laba gudrele
-
Jā, redz, bet ne izprot. Mani mulsina vairāk tā Maruu auklīte, ne tava. Tava atstāstīja to, ko redz. Un pareizi redz - ka visādi bērni ir, un tāda karotītes došanas problēma vispār nevar būt. Un redz duras - māmuķus, kas lēkšo uz ministriju sūdzēties.
-
http://ipasaisberns.mozello.lv/ http://www.delfi.lv/calis/jaunumi/pec-diagnozes-autisms-noteiksanas-vecakiem-sakas-ists-murgs-apliecina-mamma.d?id=49572651 re kur raksts/i, kā citiem gājis. Izrādās, ka pat asistents pienākas... Šī tēma kkā labi publiski ir pacēlusies - to vilni derētu izmantot.
Broņ, nu tak ej tu ar to savu sviestu! Nedrīkst tā pret bērnu izturēties, turēt badā utt - nav tie ļautiņi bd savā vietā(audzinātāja toč, un ja vadītāja atbalsta tādu audzinātāju, tad arī viņa)! Jāaizvāc!
A kā aizvāksi, ja ne sūdzoties?
-
Šajā tēmā lasiet tikai Nāru. Pārējām nav ne mazākās saprašanas.
-
Šajā tēmā lasiet tikai Nāru. Pārējām nav ne mazākās saprašanas.
Broņ, Tu man kādreiz likies ļoti normāls cilvēks, pat spēju pieņemt, ka Tev šajā tēmā ir kaut kāds savs mistisks viedoklis par to, par ko masai citu cilvēku ir cita pieredze un mediķiem, kas bērnu ir redzējuši dzīvē, savi spriedumi, un Tu to uzliec kā vienīgo pareizo, lai gan situāciju nezini - klārē tik savas iedomas kā tāda tirgus tante. Bet komentārs "Lasiet tikai to viedokli, kas man patīk, visi citi ir muļķi!" tas ir par daudz pat manai iecietīgajai personai. Tev liekas normāli šitā veselu baru foruma lietotāju nolikt?
Lai ko Tev būtu nodarījušas māmiņas, ka spēj nolaisties līdz līmenim, kur jāizmet šitādas replikas, pārstāj to darīt un ej izrunā savu problēmu ar psihologu. Šis nav normāli. Sākot jau ar Taviem komentāriem no sērijas "Tā nevar būt, jo tā nevar būt nekad!", ignorējot faktu, ka es neesmu sūdzambībele, kas cep postus par katru sīkumu, lai tikai pagauztos un beidzot ar šo totāli pazemojošo vēsti saviem foruma biedriem. Tiec ar sevi galā cilvēk!
-
Broņa ir kā iņ un jaņ
-
Ta' beidzot tas ir noticis. :) Kādam tolerance aprtrūkās. :)
-
Zigi ..izbeidzās, ne aprtūkās :))
lai gan ..kāda starpība...:)
ar Broņu vajag pūkainos cimdos, ja nē nezini kurā brīdī izvilks blociņu :talking:
-
Zigis sapriecājās? Neceri. Ar Broņu vnk jābūt gatavam uz visu, un ja kāds izlēciens nepatīk, nav jā'ņem galvā :rofl:
-
Nedomāju, ka kādam kas iztrūcis :)
Tieši pretēji, katrs spriež pēc savas dzīves pieredzes.
Un mēs jau redzam vien ‘spoguļa‘ vienu pusi, autores viedokli, otrs izpaliek.
Diez kā beidzās pasākums ar sociem un bērnudārza audzinātāju?
Ceru ka veiksmīgi un bērns tiek paēdināts.
-
Ta' beidzot tas ir noticis. :) Kādam tolerance aprtrūkās. :)
Tolerance vispār vai pret Broņu?
Tolerance man regulāri "nobeidzas" pie citas personas, bet Broņu es neņemu par pilnu - t.i.viņa mani nenoved :w:
-
Tolerance man regulāri "nobeidzas" pie citas personas :w:
Kā Harijā Poterā...
To Personu Labāk Vārdā nesaukt? ;)
-
Lords Voldemorts, Paši-Zināt-Kas (nupat piefiksēju, ka mums nav baisuļu-biedēkļu smailīšu)
-
Mēs ar Tōō personu laikam nolikti uz vienas strīpas. Kaut pilnīgi pretējās pozīcijās.
Par karotītes lietu saku vēlreiz fufelis, fufelis un vēlreiz fufelis. Personāls visu zina (parasti visus niķus par bērniem, kam lāpstu, kam karotīti), ne obligāti audzinātājai karotīte jāizsniedz, ja tā būtu būtiska, to izsniegt varētu i auklīte, i apkopēja, i ēdināšanas darbiniece un sen tā būtu izdarīts. Bet no karotītes pūš ziloni.. Tātad fufelis.
-
Diez kā beidzās pasākums ar sociem un bērnudārza audzinātāju?
Ceru ka veiksmīgi un bērns tiek paēdināts.
Soci bija atnākuši. Patur sev tiesības tuvākā gada laikā ierasties atkārtoti un bez iepriekšēja brīdinājuma. Tas mani nesatrauc vispār. Sūdzību iesniegusi privātpersona telefoniski, sīkāk neko stāstīt par iesniedzēju nedrīkstot. Ziņojums bijis, ka bērns tiekot pamests novārtā, par ko liecinot nevaldāma uzvedība, ko ziņotāja (Uh, sieviete, kāds pārsteigums!) teikusies, novērojot ikdienā, kad es ar meitu eju ārā rotaļāties.
Izmantoju Kvadras un vēl dažu ieteikumu - uz jautājumu, kā ir ar bērnudārzu, atbildēju godīgi. Ieteica vērsties ar iesniegumu Rīgas domē, lai iedod man līdzfinansējumu privātajam dārziņam. Pašai, protams, arī jāmaksā, bet vairs ne pilna summa. Tādu ciparu es jau varu pavilkt. Tas atrisinās problēmu uz laiku, kamēr tiekam vajadzīgajā dārziņā. Iesniegums ir uzrakstīts, janvārī izskatīšana, februārī jauns dārziņš, bez tādām problēmām - ir jau tur būts un izrunāts gan ar vadību, gan topošajām audzinātājām, kādas ir uzvedības īpatnības un kāpēc. Viņa tur grupiņā nebūs vienīgā tāda, ir vēl viens bērniņš tāds pats.
Par stāstu par karoti arī īpaši nebrīnījās - vecāka gada gājuma audzinātājas ir ieņēmušas galvā padomju idioloģiju, ka jebkurš bērns, kas neatbilst standarta rāmim, ir vienkārši izlaists. Kamēr nav kādu papīru, ka slims un vajag īpašu attieksmi, to nedara, kaut izstiepies. Ne man vienai tāda vecā kūka trāpījusies. Sodīt viņu par to nevar, ja bērns neēd ar tādu karoti, kādu dod, skaitās, ka bērns ir pats atteicies no ēdiena un spiest viņu ēst arī nevar. Dot vai nedot citu karoti, tas ir pēc audzinātājas uzskatiem. Nav noteikumu, kas paredz, ka tad, ja bērns neēd ar vienu karoti, jāpiedāvā cita, attiecīgi, nav pienākuma dot. Par dažām citām lietām, ko viņa dara, es varu vadībai pieprasīt rakstveida paskaidrojumu, tajā skaitā par to, kā vispār atļaujās bērnu kritizēt viņas klātbūtnē.
Tā kā te daža laba iedomājas, ka jebkurš var dot bērnam karoti, tā nav. Virtuves darbinieks tikai ienes ēdienu, pat sadala to audzinātāja ar auklīti. Apkopējas tur nevazājas, kamēr tur ir bērni. Bet auklīte ir audzinātājas palīgs audzināšanas darbā, viņai jāklausa visam, ko saka audzinātāja un faktiski, barojot manu bērnu tā, kā viņa to darīja, viņa riskē ar savu darbavietu, jo nepakļaujas audzinātājas norādījumiem - "Gribēs ēst, ēdīs ar tādu karoti, kāda ir!". Lai audzinātāja būtu spiesta dot to karoti, ar kādu mazā ēd, ieteica vērsties pie ģimenes ārsta, lai uzraksta bērnudārzam zīmi, ka tā karote ir vajadzīga, pamatojums vienalga kāds, bērnu dārzam nav tiesību apstrīdēt ģimenes ārsta norādījumus, ja vien tie nav pretrunā ar bērna veselības stāvokli. Zīmi dabūjām - skaitās, ka uz sakodiena korekcijas laiku, konkrēts laiks, cik ilgi tas būs nepieciešams, nav norādīts. Kad iedevu zīmi audzinātājai un pateicu, ka tas par to karoti, galīgi neizskatījās, ka viņai tā doma patīk.
Pateica arī, ka sūdzība par audzinātājas darbu, ja mutiski izrunājot ar bērnudārza vadību nekas nemainās, ir jāiesniedz viņiem rakstiski. Ja tad arī nekas nemainās, attiecīgi iestādēs tālāk. Ja sūdzības ir tikai viena bērna mammai, tās mēdzot neņemt galvā, it sevišķi, ja vadītājas ir kā Broņa, kas uzskata, ka labāk par ārstiem zina, ir tas bērns slims, vai nav.
Visus papīrus, kur esam gājuši pie ārstiem un kur ir nosūtījumi, arī, protams, apskatīja. Pastāstija, kas mani sagaida nākotnē šajā sakarā. Nekas rožains tas nav, viegli nebūs, mūsu valstī vienkārši nav sakarīgas sociālā atbalsta programmas šādiem gadījumiem, bet birokrātija, lai dabūtu to pašu mazumiņu, biezā slānī.
Broņ, tas stāsts nav par karoti, bet gan par attieksmi pret bērnu, kuram veselības stāvokļa dēļ vajag nedaudz savādāku attieksmi un nevēlēšanos izkāpt no savas komforta zonas, lai tam bērnam palīdzētu. Es te minēju arī citas lietas (Piemēram to, ka bērnu mierīgi atstāj vienu sēdēt blakustelpā nepieskatītu) un man norādīja uz vēl šo to, kas nav akurāti. Kaut kā visi, izņemot Tevi, redz to kopainu, bet Tu - tikai karoti. Lai kas Tev nebūtu ar tām māmiņām, get over it. Arī izglītības sistēmā, tāpat, kā jebkur citur, trāpās pa kādai kazai un man viņa trāpijās. Ja viņa tikai pukstētu un tas neietekmētu mana bērna veselības stāvokli (Turēšana badā to ietekmē fiziski - pamešana vienatnē citā telpā - psiholoģiski, uz ko šādi bērni reaģē smagāk), es par to muti vaļā nevērtu - ir un ir kaza, ne pirmā, ne pēdējā. Bet tā izturēties pret bērnu ir nepieļaujami, vienalga vai tas ir mans bērns vai svešs.
-
Mjā, pati nezināji, ka var bērnam dabūt citu dārziņu un to nokārtot? Un tikai tad, kad kāds par Tevi pasūdzējās, Tu arī saņēmies? Par touzpūsto karoti utt es iesmaidu. Jaunās māmiņas vsp tagad vairumā ir :rat: :rat:
-
Mjā, pati nezināji, ka var bērnam dabūt citu dārziņu un to nokārtot?
Dabūt vietu citā valsts dārziņā ir faktiski neiespējami. Tikai, ja kāds piekrīt samainīties vietām. Izvietojusi paziņojumus, ka gribu mainīt vietu biju jau sen. Atsaucības nebija. Būtu jau sen samainīts ar pirmo, kas piekristu. Dabūt līdzfinansējumu no pašvaldības uz privāto dārziņu var tad, ja bērns vēl nav sagaidijis savu rindu pašvaldības dārziņā. Informācijas par to, ka ar manu izieto ārstu čupu var dabūt tādu līdzfinansējumu privātajam dārziņam ar logopēdisko novirzienu publiski nekur nav, šo opciju piedāvā tiem, kas gaida rindu uz valsts logopēdisko. Tad no kāda pirksta man tas bija jāizzīž, ja tās informācijas nekur nav? :faint:
Un karote nav uzpūsta. Tev liktos ok, ja kaut kāda kaza Tavu bērnu 10h turētu badā, jo karoti nevar iedot? Mēs te runājam par mazu bērnu, ne par pieaugušo, kas var pats paņemt kādu karoti vajag vai paciesties to dienu. Viņa slimības dēļ vēl nerunā, ati paprasīt nevar. Tur problēmās ar kuņği ātri var iedzīvoties. Tas ir kaut kas uzjautrinošs? Bērnam kaut kāda kaza veselību bendē, bet šai jautri. Tāpat uzjautrinātos, ja runa būtu par Tavu bērnu? Nedomāju vis. Soci arī nesmējās, pat nesmīkņāja.
Turklāt - sūdzējās ne jau bērnudārzs kā iestāde, bet tā kaza, kurai nepatika, ka es kādam pasūdzējos, ka bērns paliek neēdis viņas dēļ. Neko pārkāpusi es neesmu. Viens labums no tā, ka viņa pasūdzējās. Uzzināju par iespējām, kuru publiski nekur nav.
-
A Tu izdari tagad smuku pretgājienu, - tikko Tev no sociem uz rokas ir atzinums, ka sūdzībā minētais nav taisnība tā Tu - žvikts - iesniegumu policijai, ka nezināma persona Tevi ir apmelojusi. Vot, tad y uzzināsi, kurš bijis pie vainas? Un, iespējams, patīkami sūdzētājai arī kādu brīdi nebūs.
-
A Tu izdari tagad smuku pretgājienu, - tikko Tev no sociem uz rokas ir atzinums, ka sūdzībā minētais nav taisnība tā Tu - žvikts - iesniegumu policijai, ka nezināma persona Tevi ir apmelojusi. Vot, tad y uzzināsi, kurš bijis pie vainas? Un, iespējams, patīkami sūdzētājai arī kādu brīdi nebūs.
Darīt to jēga tikai tad, ja ķer kaifu no kašķa procesa kā tāda, jo praktiski rezultāts būs nekāds (ko pārmetīsi cilvēkam, kas modrību, sociālo atbildību un rūpes par svešu bērnu izrādījis. Jā, izrādījās kļūdījies, kaut ko pārpratis - kam negadās, bet tak labu gribējis... un blabla...), bet laiku un nervus tas prasīs... Ko labāk bērnam veltīt.
-
Darīt to jēga tikai tad, ja ķer kaifu no kašķa procesa kā tāda, jo praktiski rezultāts būs nekāds (ko pārmetīsi cilvēkam, kas modrību, sociālo atbildību un rūpes par svešu bērnu izrādījis. Jā, izrādījās kļūdījies, kaut ko pārpratis - kam negadās, bet tak labu gribējis... un blabla...), bet laiku un nervus tas prasīs... Ko labāk bērnam veltīt.
Arī taisnība, bet ja dēļ šitā "kam negadās" ģimenei problēmas - nospārdīt lai neceļas. Un vēlreiz profilaksei. A kam negadās...
-
par to "Kam negadās" - izklausās pēc šobrīd populārā "Katram ir tiesības uz viedokli"
:sarcasm:
Un ar to tiek piesegta gan bezatbildīga rīcība, gan reāla apmelošana, kur nu vēl jebkāda savu fantāziju nesaturēšana...
-
Malacis Maruu!
Tagad arī sociem šķitīs, ka tā zvanītāja vnk ir apsēsts babulis.
Tomēr, saprotu, ka tas prasītu biku vairāk pūles un enerģiju, kuru vajag bērnam, bet es tomēr rastu veidu atpestīt visus bērnus no tādas auzdzinātājas tādā vai citādā veidā - vnk viņa to ir pelnījusi :thinking:
-
Nu, patiesībā tā audzinātāja - ziņotāja /he, he,kādas paralēles ar kādu citu tēmu :)/
ir savu panākusi. Neērtais, citādais, īpašu attieksmi prasošais bērns viņas mieru un
komfortu vairs netraucēs.
Tāds arī bija mērķis, ne jau rūpes par bērna labklājību.
Re, cik jauki būt ‘ziņotājam‘! Laiks rit, bet stučītāji neiznīkst ;)
-
Zigi, lai kā man patīk Tava ideja, tā ir utopiska. Šādi tas nestrādā. Pirmkārt, vēl gadu es skaitos riska kategorija - pie manis jebkurā brīdī bez iepriekšēja brīdinājuma var ierasties sociālie darbinieki, lai pārbaudītu, vai viss ir kārtībā. Juridiski es vēl neesmu attaisnota. Arī pēc gada to darīt nav pilnīgi jebkādas jēgas. Likums aizsargā šādu ziņotāju, ziņotāja drošības garantam tā teikt. To es zinu no gadījuma, kur divas manas paziņas veci dalīja un viena, lai otrai ieriebtu, noziņoja sociem, ka tas vīrietis, ko viņas dalīja, seksuāli izmantojot sāncenses meitas. Soci, protams, klāt, ko tur gaidīt. Meitenes uz medicīnisko komisiju, gan ginekologs, gan psihologs utt. Tiek konstatēts, ka nekā tāda nav bijis. Kura pacentās, tas uz to brīdi zināms, atliek vien pierādīt. Iesniegums policijā un - nekas. Sociem nav tiesību izpaust, kas ir viņu ziņotājs, lai cik nepatiess neizrādītos ziņotājs. Tāpat tas nekā neliedz tam "ziņotājam" zvanīt atkal un atkal ar visādiem izdomājumiem. Soci nedrīkst igonrēt nevienu sūdzību.
Bebr, nebūs gluži tā, ka viņa man sausa no ūdens iznāks. Šorīt jau paziņoju BD vadībai, ka vēlos rakstiskus paskaidrojumus no audzinātājas par to, kāpēc viņas maiņā mans bērns viens atrodas garderobes telpā, par to, kāpēc viņa atļaujas izteikt piezīmes par mana bērna uzvedību un sekmēm mācību procesā izteikt paša bērna klātbūtnē un vēl dažām lietām, kurās viņa acīmredzami ir pārkāpusi reglamentu. Ar tiem paskaidrojumiem jāaiziet uz IKSD un jāraksta iesniegums, lai izvērtē viņas atbilstību amatam. Bērna atstāšana blakus telpā bez uzraudzības ir pārkāpums, par kuru nevar uzrakstīt sacerējumu, kas to attaisnotu. Līdz ar to viņa būs tikusi vaļā ne vien no neērtā bērna, bet arī no visiem citiem. Izvērtēšanas process gan var aizņemt pat līdz pus gadam (Tajā departamentā neviens nesteidzas), tāpēc dārziņu mainīsim tagad. Ja viņu noņemtu no trases uzreiz, varētu palikt tur pat līdz sagaidām vajadzīgo dārziņu.
-
Labi, ka ir personas kuras apliecina to, ka bērns viens atradās telpā un
bērna klātbūtnē tika apspriests. Kas to apstiprina, kāds no personāla?
-
Labi, ka ir personas kuras apliecina to, ka bērns viens atradās telpā un
bērna klātbūtnē tika apspriests. Kas to apstiprina, kāds no personāla?
Citu bērnu vecāki, kuru bērnus apspriež tāpat, kā manu. Manējā ar šo nav unikāla. Tāpat arī daudzi, nākot pakaļ saviem bērniem, ir redzējuši, ka mana viena tur sēž, reizēm esot pat durvis uz grupiņu vispār ciet. Tā kā likums šos vecākus, ja viņi to apstiprina, aizsargā tāpat, kā audzinātāju Kazu, kas ziņojas par to kā nav, viņi ir ar mieru man palīdzēt.
-
good point!
Gan jau tā kaza ir radījusi neērtības ar savu attieksmi arī citiem bērniem un viņu vecākiem. Tas labi, ka neesi vienīgā,kas grib tikt no viņas vaļā. Tā izskatās no sērijas, ko jūs visi mani traucējat, duraki ar saviem izlaistajiem knēveļiem - tā attieksme vnk nav piemērota darbam mūsdienu bērnudārzā. Nenoliegsim, ka mana attiecībā pres svešiem izlaideņiem daudzos gadījumos būtu l'dizīga, bet tieši tāpēc nesaskatu nekādu vajadzību strādāt izglītības ietādēs.
Gan jau arī cietiem labāk patīk otra audzinātāja un arī viņi cer, ka visas šīs jezgas rezultātā arī šīs audzinātājas vietā pieņems jaunu, normālu un atbilstošu 21. g.s.
-
‘šīs audzinātājas vietā pieņems jaunu, normālu un atbilstošu 21. g.s.‘
Uz šo amatvietu rindas stāv ;) alga tiešām atbilstoša un iekārojama.
Allaž brīnos, ka vispār kāds tur strādā. Mja.
-
Abstrahējoties no Maruu gadījuma, par "ziņotājiem" man dalītas jūtas.
Viens variants - Maruu minētie ļaunprātīgie gadījumi, kad ziņotājs apzināti ieriebj un iegāž (ceru, ka tādu nav tik daudz).
Otrs variants - kad ziņo pamatoti un gadījumos, kad vajadzīga socu reakcija. Un cepuri nost tiem, kuri nav vienaldzīgi, jo gana bieži ir zināmi gadījumi, kad bērni reāli cieš apkārtējo pofigisma dēļ
-
nemaz tik briesmīgi mazas tās algas rīgā nav, un meitenes, to studējot, laikam tak zin, uz ko iet
-
Nē, nu varbūt, +\-450 uz rokas varbūt ir ok,
es ar tādu summu knapi spētu komunālos, bērnu vajadzības, apmaksāt.
Nu, varbūt tā ir laba alga, nezinu. Manuprāt maza, bet nu varbūt kļūdos un tas ir ok.
Kā nav dzirdēts, ka jaunās pedagoģes rindām stāvētu, tieši pretēji, trūkst kas strādā.
-
Nav tās nekādas minimālās algas, īpaši audzinātājām, ne auklītēm. Rīga nav nabaga pašvaldība. Vienīgi gan jau piemet tāpat kā RS... komplektā ar gājienu uz urlakovu piketiem / savējiem utt...
Nezinu tik labi par izglītības iestādēm, bet ja kāds policijā gribētu strādāt primāri dēļ naudas, tad izdevīgāk būtu RPP kā VP... un vēl izdevīgāk armijā...
-
Bērns paliek bērns vienalga kāds viņš ir un ir pelnījis vienlīdzīgu attieksmi, tas ir godība un gādīga rīcība un ar sapratni izturēties pret specifiskām ipašībām, neškirojot. Dažkārt audzinātāji aizmirst, ka ir profesionāļi vismaz tādiem viņiem vajadzētu būt bet kad aizmirst tad vajag atgādinat vai palīdzēt mainīt profesīju. Grūti ir visiem bet tā kā audzinātāja izvēles savu profesiju un uzņemas to atbildību strādāt ar bērniem tad tas ir pašsaprotami, ka Tev mīļais cilvēk ir jābūt profesionālam, berns savu veselību neizvēlas..
-
varētu teikt ,ka Atuss atnāca un smuki pielika punktu :)