Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: Bobs 2017. gada 06. jūnijs, 07:42:13
-
Cik laika ir jāpaiet, lai alkānu, žūpu, pēdējo plenci, kas ir darbojies literārās (davienalga kādas) mākslas jomā sāktu pielūgt sabiedrība? Tikko redzēju sižetu, ka no Aivara Neiberta dzejoļa tapinās kaut kādu zīmētās kustību mākslas performanci. Bāc, tak dzīvam esot viņu neviens par pilnu neņēma, ir īpaši tie, kas bija viņu redzējuši. Bomzis trīcošām rokām, kas kaut ko vārsmoja, cerībā izdīkt kādu rubli no rakstnieku savienības, lai nopirktu dzīves laimi šķidrā veidā. Nu, izrādās - dzejas dižgars.
O.K., izbesīja mani tas sižets LNT 900 sekundēs, bet taču netrūkst citu līdzīgu piemēru cauri laikiem, kur tauta sāk pielūgt tos, ko tolaik viņu senči labākā gadījumā ar koka nūju pabakstītu tālāk, lai smaka nav tik liela..
Apmēram 10 gadi pēc nāves (tā vismaz bija Lediņa gadījumā) tautai nāk lielās atklāsmes par autora ģenialitāti. Nu, ja vien pats mākslinieks nav spējis labi maskēties un kļūt atzīts jau dzīves laikā, kā tas padomju gados bija iespējams.
-
Cilvēks vai nu IR talantīgs vai NAV.
-
Jāāāā....
Nez kāpēc talants ir tikai uz nesaprotamu kleķerējumu vai vājprātīgā tervelēšanu attiecināms jēdziens. Neviens neteiks, ka talantīgs ir autobusa šoferis vai cauruļu licējs-buldozerists.... vai slaucēja. Nu, izņemot Martu Semuli, protams.
-
ir talantīgs vai nav... nu tas gan ir stiepjams jēdziens..
kas ir klasiķis literatūrā? Tas ir cilvēks, kas ir SPĒJIS sarakstīt pietiekami lielu apjomu literatūras. Ar to automātiski pietiek, lai iekļūtu vismaz attiecīgās nācijas klasiķu vidū. Lai kāda draza tur nebūtu sarakstīta. Par laimi - liela daļa klasiķu tiešām ir uzrakstījuši ko sakarīgu.
Ņurbulis arī nonāks mācību grāmatās un kļūs par neordināro klasiķi. Pievārsmojis jau bija gana daudz. Ne gluži kopotos rakstus, bet tomēr.
-
ir talantīgs vai nav... nu tas gan ir stiepjams jēdziens..
kas ir klasiķis literatūrā? Tas ir cilvēks, kas ir SPĒJIS sarakstīt pietiekami lielu apjomu literatūras. Ar to automātiski pietiek, lai iekļūtu vismaz attiecīgās nācijas klasiķu vidū. Lai kāda draza tur nebūtu sarakstīta.
Tiešām? Kuri klasiķi ietilpst šai grupā?
-
Šāda veida cilvēkus par "atzītiem talantiem "padara ieinteresēti līdzcilvēki.Pašiem parasti nav ne intereses, ne enerģija.
Lediņa gadījumā -biedreņu grupa, kas ieraudzīja baigo atmatu, kuru uzart. Lediņa gads, monogrāfija, izstādes, lasījumi. Galvenais visu iegriezt diža mākslinieka statusā
-
Nerunāšu par baigi augstiem plauktiem, jo nepārzinu klasiku vai ģenialitāti tādā līmenī.
Vācietis, Melgalvs nokodās, Aizpuriete šreijā, Kulakovs arī tajā virzienā....un vēl daudzi citi (ātrumā neizdomāšu) Ģeniāli? Nu, nē. Talantīgi? Jā.
Vairumā gadījumu viņu ģenialitāti kultivē kādi viņu talanta atbalstītāji vai tuvinieki. Var jau saprast.
-
Tiešām? Kuri klasiķi ietilpst šai grupā?
Runa nevis par to kuri ietilpst (jo ietilpst visi), bet kuri neietilpst. Nav tādu autoru, kam būtu milzums rakstu krājumu un nekādas atzīšanas.
-
Nu... Man var patikt radošās izpausmes. Var. Neviens to neaizliedz. Un kāda jēga teikt, fui, bet autors tak ķēmā. Jo ne jau tas tirliņš ķēmā man patīk, piemēra pēc. Bet gan kāds viņa veikums konkrētajā jomā. Punkts. Neieslīgstot primitīvās dzeltenās preses stilistikās, ka, jā, bet palūkojieties tak uz viņa nebūšanām, nu kā tā var, nav tak normāli. Piedodiet, man pašai par sevi dažreiz ir licies, ka es neesmu normāka, ka mani tik iebāzt kādā restotā iestādījumā. Jo neviena dzīve nav ideāla. Vienkārši parasto ļaužu dzīvi neatspoguļo. Un paldies, ka tā. Tad dzīves nebūšanas paiet un viss turpinās bez ķurķiem vai Tvaikielas. Nav nemaz tik traki, dzīve tomēr laba un skaista! Vai arī apraujas elpas dvesieni. Bet to jau neviens nefiksē. Toties tiklīdz kaut drusku izej publiskā telpā, kaut ar vārsmām, tā uzreiz sākas fiksācija, gan fiktīva, gan realitātē balstīta. Tikai. Uz to var palūkoties līdzīgi kā uz kaimiņu aiz žoga. Netīk, nsekaties, kamēr pašu tiešā veidā neskar. Citam varbūt netīku es, jo visiem jau labs neizbūsi. Bet, ja māksla padevusies, visu cieņu par šo konkrēto mākslu! Māksla nav vainīga pie reālijām, tā dzīvo arīdzan savu - māksla dzīvi.
-
"Alises piedzīvojumu Brīnumzemē" autors Lūiss Kerols savus darbus esot rakstījis narkotiku iespaidā. Turklāt viņam patika fotografēt, un īpaša interese bijusi par mazu meiteņu kailfoto.
Vai šīs personības iezīmes kaut ko maina attiecībā uz Lūisa Kerola literaro mantojumu?
-
Nu... Man var patikt radošās izpausmes. Var. Neviens to neaizliedz. Un kāda jēga teikt, fui, bet autors tak ķēmā.
jēga tikai tik liela, ka lai izpaustos dažu autoru ģenialitāte, ir jābūt simtiem neģeniālo, kas uztur ģēnijus, atražo un sakārto sabiedrību.
-
Nav tādu autoru, kam būtu milzums rakstu krājumu un nekādas atzīšanas.
Ja tie raksti nav publicēti, tātad neviens nav lasījis un nav atzinis. :)
Runājot par šā brīža jaunajiem autoriem - vai daudzi tiek pamanīti un gūt plašu atpazīstamību?
-
Arī. Tak nemetīsim "Alisi" mēslainē! Līdzīgi ar citām radošajām lietām. Jā, var ievīpsnāt, ka atzīst tik pēc gadiem. Bet arī šī ievīpsnāšana ir neproduktīva, kamēr pats mākslas darbs turpina pastāvēt.
-
"Alises piedzīvojumu Brīnumzemē" autors Lūiss Kerols savus darbus esot rakstījis narkotiku iespaidā. Turklāt viņam patika fotografēt, un īpaša interese bijusi par mazu meiteņu kailfoto.
Vai šīs personības iezīmes kaut ko maina attiecībā uz Lūisa Kerola literaro mantojumu?
Šodienas apstākļos mainītu
-
Dalījums: ģeniālie un neģeniālie, hmm, man personiski neinteresants. Un arī visa māksla nav man dota izprašanai, kaut vai šķietamai. Bet, kas uzrunājis, to neatmetu.
-
Man šajā sakarā vienmēr paliks prātā kāda saruna ar Borisu Bērziņu kur viņš teica,
ka talants nekad nenodzeras. Nekad. Spējīgs, apdāvināts, pat izcili apdāvināts, spējīgs, jā, tā var būt,ka nerealizējas. Bet talantīgs nē, tas ir kas augstāks. Un tur arī tā atšķirība.
-
ir jau o.k., principā jau arī šajā jomā piepildās bībeliskās atziņas par to, ka vienam būs, citam nebūs un ne jau viņš pats noteiks kas viņam būs :) keep smiling! :)
-
Iespējams, mainītu cilvēka atrašanās vietu brīvē vai nosacītā nebrīvē, ja izpausmes pārietu reālā kaitējošā darbībā. Bet. Labi veikts radošais darbs paliktu. Turklāt, mēs visu nemaz nezinām. Reizēm muzejos, piemēram, ir padrūmi. Kāpēc? To nezinām. Reizēm viegli, un izjūta kopumā gaiša. Kas un kā, nezināms, tikai kaut kāda gaisā jaušama noskaņa. Līdzīgi kā "patīk" vai "nepatīk", bieži vien subjektīvi.
-
OK :)
-
Jā, visi tikai aizmirsuši tādu necilu niansi, ka pēc tiem dižgariem apkārtējie spriež par pašu tautu ... Nu, līdzīgi kā "Pasaki man, kas ir tavs draugs, un es pateikšu, kas esi tu pats." Nezinu, kā šķiet citiem, bet manuprāt katrai tautai un nācijai ir savs attīstības līmenis, kurš daudzos aspektos ir salīdzināms. Tālāk šo tēmu neturpināšu, vien teikšu, ka šī līmeņa apzināšanās attiecībā uz savējiem, ir iemesls, kāpēc es šeit bieži čīkstu.
Otrkārt, ir jāatceras, ka ir nenobriedušie pusaudžu un pāraugušo tīņu prāti, kuri konkrētajā brīdī veido savu vērtību sistēmu. Šeit vairāk būtu par mūziku un vēl dažām kultūras izpausmēm jārunā. Nu, ko? Superpopulārās mana laika grupas "Depeche mode" solists un grupa kāpēc reiz uz gadiem pazuda? Sajauca nepareizos pulverīšus. Tātad, - tīņaprāt stilīga ir ne tikai mūzika, bet arī izskats, un, kas pats galvenais, - bieži - arī dzīvesveids. Pēc tam nav, ko brīnīties, ka veidojas visādas marginālas jauniešu subkultūras un vēl nez' kas, par ko normālie vecāki ir šausmās un neizpratnē.
Šodien situācija nav ne par centu labāka. No pēdējiem - Ūdrītis (?) totālā pālī uz Artilērijas ielas vnk krīt un nonāk zem auto riteņiem. Pat 10 vaiciktur gadiem nebija jāpaiet, - tautieši, "dižgaram" vēl dzīvam esot, metas vākt naudiņas žūpas ārstēšanai. Tad varbūt šo pašu principu vajadzētu attiecināt arī uz plenčiem, kuri nedzied? Varbūt patversmēs arī ir talanti? Dibinām fondu uz to ātrāko un sākam šos finansēt varbūt? Fedja, piemēram, var apakšlūpu pāri degunam pārvilkt! Talants taču! :)
-
Šodienas apstākļos mainītu
Bobis ir ģēnijs. Ņem un pamana, kas visiem jāpamana - Tavs elks šodienas informācijas pasaulē var izrādīties pie viena deģenerāts un, ja tas atklātos pirms elka tapšanas, tad tā darbi būtu tik pat brīnišķi? Nē, nebūtu. Jo nelāgā reputācija sarežģītu vispār jau to darbu tapšanu, kur nu vēl publicitāti.
-
Bobis ir ģēnijs. Ņem un pamana, kas visiem jāpamana - Tavs elks šodienas informācijas pasaulē var izrādīties pie viena deģenerāts un, ja tas atklātos pirms elka tapšanas, tad tā darbi būtu tik pat brīnišķi? Nē, nebūtu. Jo nelāgā reputācija sarežģītu vispār jau to darbu tapšanu, kur nu vēl publicitāti.
Jeb būtu? ŠAUSMAS.
-
Dzīves fakts NAV mākslas fakts.
Ja Bobis un Zigis un [..] nekad nav patērējuši neko no netikumīgu cilvēku radītā, tad man grūti iedomāties, kādā pasaulē viņi dzīvo.
-
Dzīves fakts NAV mākslas fakts.
Ja Bobis un Zigis un [..] nekad nav patērējuši neko no netikumīgu cilvēku radītā, tad man grūti iedomāties, kādā pasaulē viņi dzīvo.
Viss pareizi un Ādolfs jau ar neskraidīja pa pasauli gāzes kameras ieslēdzot/izslēdzot. Un bla bla bla. Māksla top salta aprēķina rezultātā vienkārši ļabi pieprotot un apzinoties ko dara, vai pārdzīvojumos un lēkmēs - tad uzrodas eksperti un sakarina cenu birkas. Rembranti jau radās, jo karaļiem bij garlaicīgi, tie pasūtināja darbus, kā mūsdienās izdevējs pasūtina komiksu rindu, no kuriem daži ir nu ak dies cik ģeniāli...
-
Dzīves fakts NAV mākslas fakts.
Ja Bobis un Zigis un [..] nekad nav patērējuši neko no netikumīgu cilvēku radītā, tad man grūti iedomāties, kādā pasaulē viņi dzīvo.
Nez', nez'.
Kā no malas izskatās, kad no skolas bērnus ved pie kāda dižgara pieminekļa, bet pēc tam literatūras stundā skolotāja stāsta, ka minētais dižgars visu dzīvi bēguļojis no kreditoriem, no kuriem aizņēmies (izkrāpis) naudu, bet atdot nav gribējis... stāsta ar pozitīvu attieksmi ... Pie pieminekļa nebiju, konkrēto personāžu neatceros bet kko tādu no skolas laikiem atceros. Teikšu atklāti, - diezgan savāda attieksme. :) Un kādi secinājumi bērna galvā pēc kkā tāda? Pieminekli mākslas darbam parasti neveido. Veido - autoram. Tātad ... Pilsētā X cilvēki noliek ziedus pie pieminekļa kam? Krāpniekam. Precētu sievu pavedējam. Deģenerātam.
-
Dzīves fakts NAV mākslas fakts.
Ja Bobis un Zigis un [..] nekad nav patērējuši neko no netikumīgu cilvēku radītā, tad man grūti iedomāties, kādā pasaulē viņi dzīvo.
Neviens nav ideāls. Ja vajadzība spiež.. viss jāuzņemas :)
-
Nē nu deģenerāts viennozīmīgi var būt ģeniāls kādās savās izpausmēs vai neplānotās kataklizmās. Un bandīts var skaisti deklamēt. Bet kā mēs par to uzzinām, to ģēniju? Saskaroties tete-a-tete, vai izlasot, noklausoties, uzšķirojot, saņemot pa pastu? Nu paši iekrītam ģēnija skavās, vai mūs kāds tajā ložā maigi iegulda?
-
Bob(i)s 07:42:13
Neibarts un Lediņš.
Šķiet, par ģēnijiem gluži neviens viņus nav saucis. Ja personība ir atstājusi kādu ietekmi uz apkārtējo un turpmāko kultūru, kāpēc par to nevarētu runāt?
Camma 08:22:54
Nez kāpēc talants ir tikai uz nesaprotamu kleķerējumu vai vājprātīgā tervelēšanu attiecināms jēdziens.
Arī meistars un amatnieks ir vai nav talantīgs. Ja darbā nav pilnīgi nekāda radošā momenta (cilvēks pie konveijera), tad talantam arī nav, kur izpausties, pat, ja tāds ir.
Bob(i)s 08:47:12
Nav tādu autoru, kam būtu milzums rakstu krājumu un nekādas atzīšanas.
Vai Tu nejauc cēloni ar sekām?
tuk 08:53:57
Man šajā sakarā vienmēr paliks prātā kāda saruna ar Borisu Bērziņu kur viņš teica, ka talants nekad nenodzeras.
Tad Bērziņš noteikti ir talantīgāks par VanGogu, Gogēnu un citiem.
Mao 11:55:47
Māksla top salta aprēķina rezultātā vienkārši ļabi pieprotot un apzinoties ko dara, vai pārdzīvojumos un lēkmēs - tad uzrodas eksperti un sakarina cenu birkas. Rembranti jau radās, jo karaļiem bij garlaicīgi, tie pasūtināja darbus, kā mūsdienās izdevējs pasūtina komiksu rindu
Mākslas vēsturi tak skolā mācīja? Kurš pasūtīja Altamiras alu zīmējumus? Un tā joprojām.
Zigfrids 12:09:08
Pie pieminekļa nebiju, konkrēto personāžu neatceros bet kko tādu no skolas laikiem atceros.
Pilsētā X cilvēki noliek ziedus pie pieminekļa kam? Krāpniekam. Precētu sievu pavedējam. Deģenerātam.
Pirmais nāk prātā teātra tēvs Ādolfs Alunāns, par kura grūtībām ar kreditoriem klīst anekdotes.
Zigi, Tev ir tuneļveida redze un ne tikai mākslas jautājumos.
Mao 12:41:56
Nu paši iekrītam ģēnija skavās, vai mūs kāds tajā ložā maigi iegulda?
Tas kaut ko mainītu ģēnija definīcijā, ja tāda drošticama atrastos?
-
Visi duraki un klīst maldu ceļus, tā, ja? Lai, man nav vēlmes kaut ko pierādīt, man rīta ziņu sižeta iespaidā radusies trauksme jau sen pārgājusi un jautājums vairs nav aktuāls, lai to desmitiem reižu apsūkātu no dažādām šķautnēm
-
Bobi, kas Tev īsti ir ar tiem dzēràjiem? Tu katrā vietā vispirms redzi alko un pēc tam tikai pārējo, ja neieraugi kā pirmo alko...bet ja ieraugi to alko, tad viss - spriedums gatavs! :)
...cilvēki ir ar vàjībām
-
Bobi, kas Tev īsti ir ar tiem dzēràjiem? Tu katrā vietā vispirms redzi alko un pēc tam tikai pārējo, ja neieraugi kā pirmo alko...bet ja ieraugi to alko, tad viss - spriedums gatavs! :)
...cilvēki ir ar vàjībām
Tu pretendē uz asistenci man katrā vietā?
-
Ok, Bobi....varu drusk atgādināt ..pie manas iepazīšanàs tēmas sāki ar alko, pie žoga krāsošanas bija jautājums par divlitrenēm....vairāk tev nesekoju, jo nekā interesanta nav...šeit lasu, jo patīk literatūra....tātad Vācietis, Hems, Nabokovs, Kerols pēc tavàm domām ir deģenerāti?
-
Nabokovs [..] pēc tavàm domām ir deģenerāti?
Pag, Nabokovam, neraugoties uz "Lolitu", ir samērā nevainojama reputācija.
-
Nerunāšu par baigi augstiem plauktiem, jo nepārzinu klasiku vai ģenialitāti tādā līmenī.
Vācietis, Melgalvs nokodās, Aizpuriete šreijā, Kulakovs arī tajā virzienā....un vēl daudzi citi (ātrumā neizdomāšu) Ģeniāli? Nu, nē. Talantīgi? Jā.
Vairumā gadījumu viņu ģenialitāti kultivē kādi viņu talanta atbalstītāji vai tuvinieki. Var jau saprast.
Hmzs, vai kāds varētu man pateikt vai es drīkstu turpināt pielūgt Elksni un Austriņu? :blushing:
-
vai es drīkstu turpināt pielūgt Elksni un Austriņu? :blushing:
Garlaicīgi, bet noteikti drīkst ;)
-
Garlaicīgi, bet noteikti drīkst ;)
Paldies :)
-
Ok, Bobi....varu drusk atgādināt ..pie manas iepazīšanàs tēmas sāki ar alko, pie žoga krāsošanas bija jautājums par divlitrenēm....vairāk tev nesekoju, jo nekā interesanta nav...šeit lasu, jo patīk literatūra....tātad Vācietis, Hems, Nabokovs, Kerols pēc tavàm domām ir deģenerāti?
Es neesmu vainīgs, ja uzvedies kā atbilstošs tipāžs.
Neiztirzāju visus klasiķus, ļoti labi, ja radījuši ko paliekošu. Tas ir līdzīgi kā - ja virpotājs ar "zelta rokām" ir izvirpojis kādu ļoti unikālu un saimniecībā vajadzīgu priekšmetu, bet to darījis 3 promiļu reibumā un pēc darba mājās uzsitis sievai zilu aci - vai tāpēc tas priekšmets ir sliktāks kļuvis? Tēmu pieteicu par ko citu. Par manuprāt saķēzītu materiālu, ko radījis deģenerāts, kas tagad tiek celts slavas saulītē un murgiem piešķirts unikalitātes un simbolisma apzīmējums.
-
...tad B.Bērziņš ir talantīgāgs par Van Gogu, Gogēnu...
Būtu nekorekti salīdzināt, bet, manuprāt ir. Latvijas kultūrā pilnīgi 100%tīgi.
Ja kas, Van Gogu holandes intelektuāļi par elku neuzskata.
Un nejaucam tos, kuri paliek kultūras vēsturē kā kāda jauna virziena aizsācēji
vai spilgtākie pārstāvji.
Bet vispār diskusijā populāri tiek spriests par visnotaļ dažādām “lietām“, tāds rasols. Viens par māti,
par cits par meitu un vēl kleitu :)
-
Es neesmu vainīgs, ja uzvedies kā atbilstošs tipāžs.
Neiztirzāju visus klasiķus, ļoti labi, ja radījuši ko paliekošu. Tas ir līdzīgi kā - ja virpotājs ar "zelta rokām" ir izvirpojis kādu ļoti unikālu un saimniecībā vajadzīgu priekšmetu, bet to darījis 3 promiļu reibumā un pēc darba mājās uzsitis sievai zilu aci - vai tāpēc tas priekšmets ir sliktāks kļuvis? Tēmu pieteicu par ko citu. Par manuprāt saķēzītu materiālu, ko radījis deģenerāts, kas tagad tiek celts slavas saulītē un murgiem piešķirts unikalitātes un simbolisma apzīmējums.
Bet varbūt nozarē vnk konkurence par švaku? Bet kkādai kultūrai un ģēniju procentam ir jābūt! Kam citādi pieminekļus cels un visādas tur figņas veltīs? Nu, ja nav, kur tādus īsti ņemt, tad pievelk aiz matiem to, kas pagadās pa rokai.
Bet diskusiju ne īsti par tēmu lasot, radās jautājums, kur, iespējams, slēpjas domstarpību cēlonis. Tam cilvēkam, kurš pārstāv visādus skaistus jēdzienus "dižgars", "kultūras nesējs/veidotājs/cilvēks", utml., IR vai NAV jāpilda tāda cilvēka funkcija, kuram pārējiem būtu kkā jāmēģina līdzināties? Ja nē, tad diskuss par to, ka ziņas raksta mazsmadzeņu kretīni, ir jādzēš ārā, jo nav taču tiesību sagaidīt no cilvēkiem delfos, lai viņi mēģinātu rakstīt atbilstoši kādiem vispārpieņemtiem standartiem.
-
Khmmm... vēl joprojām padlaiku lozungs - “māksla pieder tautai“? :D
Sarūgtināšu, nepieder. Pieder intelektuāli, kultūrā izglītotam, zinošam indivīdam.
Nerunāju par īpaši radīto pop virzienu spešel masām..., patērētājkultūru, biznesu...
Nelolojiet cerības, padlaiku lozungs sevi nav attaisnojis :), nu nelasīs slaucēja vidējā Marselu Prustu ;)
-
Es varu lasīt dižgaru darbus, apjūsmot gleznas vai mūziku, bet nemaz nevēlēties viņiem līdzināties
-
Khmmm... vēl joprojām padlaiku lozungs - “māksla pieder tautai“? :D
Sarūgtināšu, nepieder. Pieder intelektuāli, kultūrā izglītotam, zinošam indivīdam.
Nerunāju par īpaši radīto pop virzienu spešel masām..., patērētājkultūru, biznesu...
Nelolojiet cerības, padlaiku lozungs sevi nav attaisnojis :) , nu nelasīs slaucēja vidējā Marselu Prustu ;)
Ja mēs tagad par galējībām, tad nedrīkst aizmirst arī par otru grāvi, - kad māksla ir saprotama tikai pašiem māksliniekiem, un tad arī visticamāk vienai daļai, - ne pilnībā. Ir, kā zināms, tāds variants ar'! Variants, kurš atļauj par mākslu pasludināt dajebko, kas vien kādā paknapā prātiņā iešāvies.
Tātad, ja pareizi saprotu "Maize, vīns un izpriecas" ir 100% viss un pilnīgi pietiekošs t.s. "tautai". Es pareizi sapratu? Plebejiem nekas vairāk nav jāpiedāvā un nepienākas?
-
Tas, ka medicīna izprotama vien pašiem mediķiem Tevi nesatrauc?
Zinātne zinātniekiem arī nē?, elektrība elektriķiem?, autobūve automehāniķiem, datori datoriķiem?, turpināt? :)
Izglitojies, jebkurā sevi interesējošā jomā, mūžizglītība nu pieejama kā nekad iepriekš...
Tādēļ profesionāļiem attīstības latiņa nav japazemina,ka kāds netiek līdzi ;)
-
Es sevi definēju par Deģeneràtu! Drīkstat mani tà godāt! ...ak, tad Neibarts ir deģeneràts?....tad es arī! :)
Tikai tad , kas jūs esiet?
-
Vispār jau sasmējos. Tēmā par Valmieras soliņiem J.Dimiters praktiski savu gleznu
no muzeja, galerijām iznesis (uz paplātes :) ) publiskajā telpā,visiem pieejamu,
pat praktiski lietojamu, tauta, tas jums, baudiet par velti!, exkluzīvs visiem!
Un, ko mēs tēmā lasām?, fuj, piedauzīgi...
Vien Minne argumentē - supper.
Tas saucās- ber nu pērles...
-
"Mao 11:55:47
Māksla top salta aprēķina rezultātā vienkārši ļabi pieprotot un apzinoties ko dara, vai pārdzīvojumos un lēkmēs - tad uzrodas eksperti un sakarina cenu birkas. Rembranti jau radās, jo karaļiem bij garlaicīgi, tie pasūtināja darbus, kā mūsdienās izdevējs pasūtina komiksu rindu
Mākslas vēsturi tak skolā mācīja? Kurš pasūtīja Altamiras alu zīmējumus? Un tā joprojām."
Vot, kad sāka pasūtīt, tad sākās ietekmēšana un pareizo birku karināšana. Un otrādi.
"Mao 12:41:56
Nu paši iekrītam ģēnija skavās, vai mūs kāds tajā ložā maigi iegulda?
Tas kaut ko mainītu ģēnija definīcijā, ja tāda drošticama atrastos?"
Nē, bieži nemainītu, īpaši ja kāds var likt roķi uz sirds, ka šams ir nu tik neietekmējams, ka visi ietekmētāji pa logu lec laukā, bet citāts nepilnīgs, neizsaka mao domu, tāpēc diskusija draud aiziet divcīņā. Tik maoprāt.
-
Tas, ka medicīna izprotama vien pašiem mediķiem Tevi nesatrauc?
Zinātne zinātniekiem arī nē?, elektrība elektriķiem?, autobūve automehāniķiem, datori datoriķiem?, turpināt? :)
Izglitojies, jebkurā sevi interesējošā jomā, mūžizglītība nu pieejama kā nekad iepriekš...
Tādēļ profesionāļiem attīstības latiņa nav japazemina,ka kāds netiek līdzi ;)
Nuuuuuu, mediķi izstādes mākslas muzejā, cik zinu, nerīko. Par automehāniķiem, elektriķiem un datoriķiem arī kkā neesmu dzirdējis. Kautrējos jautāt, tad kam tādam māksliniekam tāda publicitāte? Ja elektriķis kko jaunu sagudrojis un vadiņus saslēdzis, parāda otram tādam pašam, abi papriecājas, un ar to viss y beidzas. Neskrien takšu organizēt elektroinstalāciju biennāles Eiropas galvaspilsētās?
-
Netaisos iejaukties jūsu divcīņā, vien piebildīšu jau sen pierādīto,
ka māksla nekad,nekad nav,nav bijusi un arī nebūs apolitiska!
Tā ka tie visi “nevainīgie“ murmulējumi par muzicēšanu okupētajā Krimā utt, utt utjp..., sorry...
Lai atceramies Hermaņa nostāju un LV neatkarības atjaunošanu.
Vēlreiz atvainojos par iejaukšanos duelī ;)
-
Nuuuuuu, mediķi izstādes mākslas muzejā, cik zinu, nerīko. Par automehāniķiem, elektriķiem un datoriķiem arī kkā neesmu dzirdējis. Kautrējos jautāt, tad kam tādam māksliniekam tāda publicitāte? Ja elektriķis kko jaunu sagudrojis un vadiņus saslēdzis, parāda otram tādam pašam, abi papriecājas, un ar to viss y beidzas. Neskrien takšu organizēt elektroinstalāciju biennāles Eiropas galvaspilsētās?
Jā, Tev taisnība, asenizators arī mucas saturu nevienam nerāda :D
Cik reizes Tava lauku tante parastā mēnesī apmeklē operu?
Man viena klausās vien radio2 un ir laimīga, otra drasē uz katru operas premjeru un dzīvo iekš
rādio klasika un arī ir laimīga.
Ko nesapratu?
-
Jā, Tev taisnība, asenizators arī mucas saturu nevienam nerāda :D
Cik reizes Tava lauku tante parastā mēnesī apmeklē operu?
Man viena klausās vien radio2 un ir laimīga, otra drasē uz katru operas premjeru un dzīvo iekš
rādio klasika un arī ir laimīga.
Ko nesapratu?
Doma ir par to, ka māksla un mākslinieki tomēr pretendē uz atšķirīgu no elektriķiem, automehāniķiem, utt. statusu. Gribēju teikt, ka Tavs salīdzinājums šī iemesla pēc ir drusku nekorekts. Elektrība - elektriķiem, datori - datoristiem, tas ir skaidrs, bet vai pareizi būtu māksla - māksliniekiem???? Manuprāt, ļoti diskutabls apgalvojums. Kādam nolūkam tādā gadījumā tiek rīkotas izstādes? Kas ir mērķauditorija? Vai tikai nevajadzīga izrādīšanās, vai arī tomēr tam plebejam no tās mākslas arī kaut kas tomēr ir domāts? Un, ja ir domāts, tad tomēr kkāda mijiedarbība "māksla un mākslinieks - slaucēja Maša" vismaz nolūka/cerības līmenī no mākslinieka puses pastāv?
-
... pretājā gadījumā (ja gribas atrādīt veikumu tikai savējiem), pietiek ar privātmāju, un VEF Kultūras pilī varam ielaist Maxima veikalu.
-
Elektrība - elektriķiem, datori - datoristiem, tas ir skaidrs, bet vai pareizi būtu māksla - māksliniekiem????
Radīšanu no patērēšanas atšķir?
-
Nuuuuuu, mediķi izstādes mākslas muzejā, cik zinu, nerīko. Par automehāniķiem, elektriķiem un datoriķiem arī kkā neesmu dzirdējis.
Oi,nu ir ziepes - gan mediķiem ir savi muzeji, gan automehāniķiem.Mediķi mēdz vēl radīšanas procesā sasaukt milzu amfiteātri interesentu un slaistu...
-
Radīšanu no patērēšanas atšķir?
:laugh:
-
Uz "CeBIT" neesmu bijusi, bet arī pie mums IT izstādes ir krietni iespaidīgas.
(Nevajag pievilkt neiederīgus piemērus un tad ar tiem mocīties).
-
Ārkārtīgi nepateicīga lieta - mēģināt atšķirt mākslu no nemākslas. Kurā brīdī pīts kurvītis pārtop no prasta nesamā skaistā mākslas darbā, ko droši var dāvināt? Un kāpēc lietišķā māksla tiek nolikta krietni zemāk, nekā apķellēts drēbes gabals pie sienas? Juvelierizstrādājumi vispār ir kaut kādā dīvainā kategorijā - ne ta māksla, ne ta naudas ekvivalents.
-
Uz "CeBIT" neesmu bijusi, bet arī pie mums IT izstādes ir krietni iespaidīgas.
(Nevajag pievilkt neiederīgus piemērus un tad ar tiem mocīties).
Nu, man slinkums, taisnību sakot, tālāk cīnīties. Mediķis izgudro kādu jaunu ārstēšanas metodi, tad takšu to vērot skolnieku grupas no skolām bariem nedodas. Vai ar mākslu nav citādi? Nu, izstādi Rīgā kādu baisi slavenu gleznu, un? Maksās naudiņu, pirks biļetītes un soļos skatīties, lai arī liela daļa no tās mākslas saprot tikpat, cik automehāniķis no sistēmprogrammēšanas vai cik zigfrids no baleta. Datoristi takšu nerīko izstādes, kur skolnieku grupas un TV vērotāji ierodas aplūkot tehnoloģijas svaigo lidojumu, no kura, atklāti sakot 90% nav nekādas poņas? Ja izstāde ir, tad nāk tie, kuri kko sajēdz? Ne tā?
-
Medicīna mediķiem???, vai pacientiem? Atvaino, ja Tu ataicini elektriķi un gribi saprast
vai viņš Tev nebāž batonus ausīs, ko Tu dari? Es meklēju infu, gribu saprast, zināt kas kā, kāpēc...
Tā teikt izglītojos, nu nepasniedz man ne mediķis, ne elektriķis īso profesionālo kursu + pakalpojumu par to pašu maksu. :)
Profesionālam māksliniekam nāktos Tevi vēl intelektuāli izglītot mākslas virzienu attīstības vēsturē?
Tā taču nav spiesta lieta skatīties,klausīties, lasīt, saprast, iedziļināties...
Bez tā visa var iztikt un dzīvot... un dzivo,tā nav maize dienišķā... kūka, jā... :D
-
Nē, Tuk! Mākslas darbs pēc definīcijas ir vienu reizi un - neatkārtojams. Pēc analoģijas ar elektrību, tam ir jābūt pilnīgi jaunam atklājumam elektrotehnikā. Nevar salīdzināt elektriķa ikdienas darbu (konveijeru) ar mākslinieka radošo! Tās ir divas dažādas lietas! Vot, kad elektriķis izdomās, kā elektrību pārsviest no LV uz EE bez vadiem, tad TO var salīdzināt ar to, ko mēs redzam izstādēs. Pretējā gadījumā mēs runājam par konveijera štancējuma bildītēm. Vai to sauc par mākslu?
-
Ārkārtīgi nepateicīga lieta - mēģināt atšķirt mākslu no nemākslas. Kurā brīdī pīts kurvītis pārtop no prasta nesamā skaistā mākslas darbā, ko droši var dāvināt? Un kāpēc lietišķā māksla tiek nolikta krietni zemāk, nekā apķellēts drēbes gabals pie sienas? Juvelierizstrādājumi vispār ir kaut kādā dīvainā kategorijā - ne ta māksla, ne ta naudas ekvivalents.
Par kurvīti pavisam elementāri, koncepcija, tā atšķir vienu kurvīti no otra :)
Lietišķās mākslas vairs nav (padlaiku relikts, kad nebija ražošanas) tagad
ir funkcionālais dizains :)
Juvelieriztrājumiem ir autordarbs vai tirāža.
-
Nē, Tuk! Mākslas darbs pēc definīcijas ir vienu reizi un - neatkārtojams. Pēc analoģijas ar elektrību, tam ir jābūt pilnīgi jaunam atklājumam elektrotehnikā. Nevar salīdzināt elektriķa ikdienas darbu (konveijeru) ar mākslinieka radošo! Tās ir divas dažādas lietas! Vot, kad elektriķis izdomās, kā elektrību pārsviest no LV uz EE bez vadiem, tad TO var salīdzināt ar to, ko mēs redzam izstādēs. Pretējā gadījumā mēs runājam par konveijera štancējuma bildītēm. Vai to sauc par mākslu?
Saki elektriķis savā profesijā nevar būt radošs, kreatīvs? :)
Esmu strājusi ar šīs profesijas pārstāvjiem, nepiekritīšu...
p.s. nu paskaties profesiju klasifikatorā, ir profesija - mākslinieks :)? Bet protams,
visi nevar būt arī neiroķirurgi
-
Mākslas darbs ir tā pati sacīkste, un kuram sponsors treknāks....
-
... pretājā gadījumā (ja gribas atrādīt veikumu tikai savējiem), pietiek ar privātmāju, un VEF Kultūras pilī varam ielaist Maxima veikalu.
Jā, šausmas, tiek pat uzcelta spešelēka - opera un teātri, ak, un vēl koncertzāles,
izstāžu zāles, galerijas...
Un ja ir, tad tak katram tur jābūt - gribas vai negribas, patīk vai nē, jēdz ko vai nē...
Man labi, nepatīk frisbijs. Neeju un neskatos, citi iet, skatās... man ne silts, ne auksts... :)
Lūk, tāda frisbijā neizglītota esmu, un?...
-
Kādam nolūkam tādā gadījumā tiek rīkotas izstādes? Kas ir mērķauditorija? Vai tikai nevajadzīga izrādīšanās, vai arī tomēr tam plebejam no tās mākslas arī kaut kas tomēr ir domāts? Un, ja ir domāts, tad tomēr kkāda mijiedarbība "māksla un mākslinieks - slaucēja Maša" vismaz nolūka/cerības līmenī no mākslinieka puses pastāv?
Maša gūst kādu garīgu baudījumu, ja spēj to gūt ;)
Bet kā Tu Zigfrid domā, no kā tāds mākslinieks pārtiek?
Aha, no gaisa :), un nauda viņam vispār lieka greznība, jo valdība visu par velti piegādā un apgādā :)
Redzi ,Zigfrid, tas, ko Tu iedomājies un Tev ir exluzīva iespēja tajā “VEF kultūrpilī“ skatīt, patiesībā tiešām nav domāts Mašai, kaut viņai arī iespēja mākslu skatīt, tas ir domāts mākslas pircējam
vai potenciālajam pircējam nākotnē. Un pircējs būs izglītots vai arī nopircis izglītotu konsultantu.Tā ja .
-
Starpteorija - jo lielāks talants, jo lielāka gnīda. Ar izņēmumiem, protams...
-
"Māksla" arī ir prece. Pat, ja pats mākslinieks dzīvo mucā un pārtiek no zila gaisa, atradīsies kādi citi uzņēmīgi ļautiņi, kas mēģinās šo mākslu "raskruķīt" un uz tās nopelnīt. Visveiksmīgāk pēc paša autora nāves. Un mākslinieka paša personības iezīmes, a ļa šiza, alkoholisms un citi netikumi, tam nebūs nekāds šķērslis, tieši otrādi - kalpos par "ģenialitātes" pazīmēm. A vēl pēc gadiem kas tur vairs atcerēsies, kā šis pažobelē apčurājies gulēja, no kreditoriem bēguļoja vai vēl ko tur sadarīja... Darbs dzīvos jau pats savu dzīvi. Ja būs pienācīgi "raskruķīts" un vārdu iemantojis.
-
tieši par Lediņu, ar Bolderājas gājieniem kā ar ļeņina baļķi
-
Tuvojas pilnmēness! Bùs kaut kas māksliniecisks, atvainojos - deģeneràtisks, jàuzbliež ! :)
-
Nakata kngs, Tu no neatzītiem dzejdariem vai nesaprastiem mūziķiem?
-
Nakata kngs, Tu no neatzītiem dzejdariem vai nesaprastiem mūziķiem?
...tiecos pieslieties visceruālajiem reālistiem!....gaidu iedvesmu!...un varbūt kāda ragana var palīdzēt? :)
-
....gaidu iedvesmu!...un varbūt kāda ragana var palīdzēt? :)
Cik hrestomātiski!
Lūk. Lūk arī atšķirība starp profesionāli un amatieri :)
Amatieris, hobijnieks var iedvesmu gaidīt un radīt kad mūza aplaimo. :)
Profesionālis tādu greznību atļauties nevar. Jāstrādā daudzmaz regulāri
ir dvesma vai nav atnākusi. Tā ir viņa profesija, darbs.
Profesionālim jāprot iedvesmu radīt pašam, ne gaidīt atnākam ;)
Ko tad, ja atnāks kad mākslinieks jau kedeles atmetis? :D
Lasu un brīnos par stereotipiem domāšanā un uzskatos par mākslu un māksliniekiem :D
-
Tuk, iebrauci auzās...īstu, ģeniālu darbu mākslinieks rada vienreiz mùžā...nu, un maizītei strādā profesionāli katru dienu kaut kādas atraugas no tā viena ģeniālā darba...lai uzmālētu Kailo Mahu, Goijam vajadzēja būt iemīlējušamies....tad profesionāli kā to?...kā katru dienu no jauna iemīlēties? :)
-
Šeit jau rodas pamats diskusijai :)
Kurš ir tas, kurš Kailo un Apģērbto Mahu pasludina par ģeniālām un kādā kontekstā? :)
-
Ģeniāli, jo atļāvās to, kas gadsimtiem bija aizliegts...pārvarēja bailes....un tās gleznas uzrunā arī zemjostas draudziņu! :)
-
Tuk, iebrauci auzās...īstu, ģeniālu darbu mākslinieks rada vienreiz mùžā...nu, un maizītei strādā profesionāli katru dienu kaut kādas atraugas no tā viena ģeniālā darba...
Tātad, ja pareizi saprotu, tad mākslinieks kā p i r m o darbu rada to ģeniālo - romānu,
filmu, gleznu, lomu, operu, simfoniju, utt, tjpm...
Un tad visu atlikušo mūžu vien atraugājas un veģetē uz veciem lauriem???
Āak kungs!, kur jūs tādus stereotipus sagrābstiet? :(
-
Ģeniāli, jo atļāvās to, kas gadsimtiem bija aizliegts...pārvarēja bailes....un tās gleznas uzrunā arī zemjostas draudziņu! :)
Nopērc Playboy, varēsi tērzēt.
-
Beidz... Viņu uzbudina gleznas rāmis. Tvirtais, gludais....
-
Viens darbs ģeniāls un pārējo atražo?! Tas jau nav pat stereotips. Tas ir absurds
-
Plikas sievietes tajā laikā bija sagleznotas kaudzēm. Goijas kailajai un apģērbtajai pavisam cits konteksts
-
Pirms saucam kādu par deģenerātu vai ģēniju (būs daudz burtu):
Iedomāsimies rakstnieku – viņam tuvojas jau piecdesmit, viņš ir paša kompleksu un visādu nedienu (ieskaitot mīļotās sievietes nāvi un dūrienu ribās ielas kautiņā – necik daudz netrūka, lai viņš būtu nonācis zemzemē) izmocīts neveiksminieks, raksta galīgi nelasāmus tekstus, ko neviens saprātīgs izdevējs neņem pretī, bet, ja arī lāgiem ņem, tad pēcāk vairs nezina, ko lai iesāk ar sadrukāto tirāžu, jo nevienam viņa darbi neinteresē. Pēc dabas viņš ir introverts un apātisks tips, kurš līdz pusdienlaikam valstās pa gultu, pats par sevi saprotams, ka pārāk daudz dzer, ir patoloģiski kautrīgs un noslēgts, jaunībā strādāto lektora amatu izjutis kā smagu slogu, tāpēc nu izmisīgi vairās no jebkāda regulāra darba, publicējas maztirāžas izdevumos, kurus lasa tikai autori, kas paši tur drukājas, bet pārtiek no nelielās summas, kas ik gadus laimīgā kārtā viņam pienākas no tēva mantojuma. Grūti iedomāties cilvēku, kurš no laba prāta vēlētos iejusties šī rakstnieka ādā, toties gluži vai acu priekšā viņa bērnības draugi vai studiju biedri, kuri, izveidojuši veiksmīgu karjeru un varbūt mazāk veiksmīgu ģimenes dzīvi, nu mazliet ar nožēlu, mazliet nievīgi noraugās uz šo izkāmējušo rakstītāju no saviem godīgo pilsoņu augstumiem: „Tik talantīgs cilvēks bija. Kas to varēja domāt, ka tā sanāks…” Gandrīz paradoksāli, bet šis ne īpaši patīkamais tips jau ir sarakstījis darbus, par kuriem gadus piecpadsmit vēlāk viņam iešķiebs Nobela prēmiju – gan Gaidot Godo, gan Mērfiju, gan romānu triloģiju. Neveiksminieka vārds ir Semjuels Bekets.
(c) G.Berelis
-
aprakstītajā ir vairākas būtiskas deģenerāta iezīmes
-
Apmēram 10 gadi pēc nāves (tā vismaz bija Lediņa gadījumā) tautai nāk lielās atklāsmes par autora ģenialitāti. Nu, ja vien pats mākslinieks nav spējis labi maskēties un kļūt atzīts jau dzīves laikā, kā tas padomju gados bija iespējams.
...Bob(i)s kļūdījies vien par pieciem gadiem... ;) :)
-
...Bob(i)s kļūdījies vien par pieciem gadiem... ;) :)
par trijiem, ja tas tik ļoti būtiski, bet visa ambrāža sākās pagājšgad, tātad par diviem
-
Bekets zem mana portreta arī šo to parakstījis
-
Hmzs, vai kāds varētu man pateikt vai es drīkstu turpināt pielūgt Elksni un Austriņu? :blushing:
Elksnei diagnosticēta psihiska saslimšana, rezultāts zināms. Austriņa pie psihiatriem negāja, bet gan jau tas pats, jo rezultāts līdzīgs.
Tplv, iesaku Aspaziju un Brigaderi.
-
Ai, tomēr nē. Atcerējos, ka Aspazija mūža beigās piekopa īpatnēju dzīvesveidu. Tad paliek tikai Brigadere.
-
Nu paši iekrītam ģēnija skavās, vai mūs kāds tajā ložā maigi iegulda?
Mēģina jau ieguldīt gan. Kas ir visādi Jūliji Vanagi un Valdi Luksi? Vai tagad kāds viņus zina?
-
Austriņa pie psihiatriem negāja, bet gan jau tas pats, jo rezultāts līdzīgs.
Es biju iedomājusies Antonu Austriņu.
Bet ar TPLV izteiksmes stilu, var būt arī Skujiņa...
-
Hmmm... Bet no otras puses - kas "godīgajiem pilsoņiem" devis tiesības "no saviem augstumiem" augstprātīgi nievīgi "nolikt" šo kādu atšķirīgo? Šo "neveiksminieku" un "deģenerātu"? Katram savs dzīves ceļš ejams, un - netiesājiet, lai netaptu tiesāti. Ja tas "deģenerāts" savā neveiksmīgajā un izplakarētajā dzīves laikā ir spējis radīt kādu darbu, kas pārdzīvos viņa fizisko eksistenci un turpinās nest viņa vārdu, tad, kas zina, kurš vēl ir vērtīgāku dzīvi nodzīvojis. Lai rāda laiks un izsver TAS TUR AUGŠĀ.
-
Hmmm... Bet no otras puses - kas "godīgajiem pilsoņiem" devis tiesības "no saviem augstumiem" augstprātīgi nievīgi "nolikt" šo kādu atšķirīgo? Šo "neveiksminieku" un "deģenerātu"? Katram savs dzīves ceļš ejams, un - netiesājiet, lai netaptu tiesāti. Ja tas "deģenerāts" savā neveiksmīgajā un izplakarētajā dzīves laikā ir spējis radīt kādu darbu, kas pārdzīvos viņa fizisko eksistenci un turpinās nest viņa vārdu, tad, kas zina, kurš vēl ir vērtīgāku dzīvi nodzīvojis. Lai rāda laiks un izsver TAS TUR AUGŠĀ.
Lai viņi dzīvo, bet nepasniedziet viņus tautai kā ģēnijus
-
Lai viņi dzīvo, bet nepasniedziet viņus tautai kā ģēnijus
Bobi, tā ir demokrātija - kāds viņus sauc par ģēnijiem, bet būs kādi, kam viņi ir deģenerāti...
Es Tevi turpmāk uzrunāšu kā ģēniju, bet Tu vari mani par deģenerātu!
Tas varbūt Tev līdzēs?
-
Zinātne jau sen pierādījusi, ka ģenialitāte ir nopietns smadzeņu defekts.
-
Zinātne jau sen pierādījusi, ka ģenialitāte ir nopietns smadzeņu defekts.
Nav pierādījusi. Pētījumi turpinās. Visvairāk argumentu ir par augstas pakāpes radošuma saistību ar bipolāriem traucējumiem.
-
Zinātne jau sen pierādījusi, ka ģenialitāte ir nopietns smadzeņu defekts.
defekts, kas dod efektu...tà saucamie normāli nedod jaunradi, kas virza uz priekšu vai uz galu....tie defekti ir atkarības...atkarìba rakstīt, atkarība muzicēt, atkarība pētīt kādu mikrobu....ja šie cilvēki nebūtu atkarīgi, kuri dzìvi ziedo, lai varētu to darīt, tad ne vella nebūtu...ja cilvēks nav spējīgs uz atkarībām, tad tà ir vidējā pelēkà masa..
...un mēs esam tik dažādi, ka normālu cilvēku jau nav....katram kaut kas sagàjis šreijà pēc cita viedokļa
-
izsver TAS TUR AUGŠĀ.
Vai nu vienmēr tā ir, ka pie vainas "TAS TUR AUGŠĀ"?
-
katram kaut kas sagàjis šreijà pēc cita viedokļa
Tam gan varētu piekrist.
-
defekts, kas dod efektu...tà saucamie normāli nedod jaunradi, kas virza uz priekšu vai uz galu....tie defekti ir atkarības...atkarìba rakstīt, atkarība muzicēt, atkarība pētīt kādu mikrobu....ja šie cilvēki nebūtu atkarīgi, kuri dzìvi ziedo, lai varētu to darīt, tad ne vella nebūtu...ja cilvēks nav spējīgs uz atkarībām, tad tà ir vidējā pelēkà masa..
...un mēs esam tik dažādi, ka normālu cilvēku jau nav....katram kaut kas sagàjis šreijà pēc cita viedokļa
Taisnību sakot, regulētais progress laikam tomēr paredz to, ka viss būvējas kā piramīda. Pelēkā masa strādā, lai izvirzītu augšgalā cilvēkus, kuri ir spējīgi solim uz augšu tautas, nācijas vai civilizācijas attīstībā. Tas pats darbojas arī attiecībā uz valstīm. Krievija, ASV, Ķīna ... Valstis, kuras ir spējīgas nodarboties ar kosmosa izpēti un apguvi. LV - valsts, kura nav spējīga, - piedalās sistēmā, kura izsūc daļu finanšu un pārtransportē tās uz tām valstīm, kuras spēj ... Progresa vārdā. Ja visi būs kā LV, kosmosā neviens nelidos ... Tāpat - ar cilvēkiem - necilā un nopeltā "pelēkā masa" nodrošina "ģēnijiem" iespējas izpausties, lai tauta/nācija varētu pakāpt savu solīti uz augšu. Cits jautājums šodien, - vai ir izvēlēti īstie cilvēki, kurus izvirzīt priekšgalā? Vot, nočurājušos alkānus es tur redzēt nevēlos ... Nekāda atdeve no tādiem nav sagaidāma.
Solīti uz priekšu/augšu tādi parasti veikt nav spējīgi. Iznāk kas? Mirāža, kkādas kustības uz priekšu imitācija un ne vairāk, kā - redzamība, pseidoģenialitāte un sava īpašuma (no vārda - "īpašs") apliecināšana ar bezjēdzīgām tizlībām, bet ... "pelēkā masa" jeb "tauta" pati vien pie tā vainīga mūsu gadījumā.
-
... nav, ko koncentrēties uz bumbiņas mētātājiem/spārdītājiem, gaisa tricinātājiem un dejiniekiem visādiem.
-
... un, lai saprastu (pirms izvirzīšanas augšgalā), ir cilvēks uz ko spējīgs, vai nē, IR, IR un vēlreiz - IR svarīgs šī cilvēka dzīvesveids.
-
Jau rakstīju - talants r e a l i z ē s i e s jebkādos apstākļos,
nodzēries vai nē, situēts vai nabags.
Ja tiešām IR talants.
Tas, ka sabiedrība kā kopums darbojas pēc skudrupūžņa principa vēsturiski
kultūras, politikas norisēs skaidri redzams.
Cik tas apzināti/neapzināti, ietekmējami/neietekmējami,
tas jau cits stāsts.
-
Labi, ka mēs visi esam tādi balti, pūkaini un bez trūkumiem. Tikai ar to talantu tā ir, kā ir.
-
Ne balta, ne pūkaina, ne ģēnijs, ne deģenerāts - par sevi. Ne šis, ne tas. Cilvēks parastais. Ar vājībām, trūkumiem. Reizēm ar mani grūti. Reizēm ir gaišie momenti, forši izbraucieni, inčīgi seriāli, labas grāmatas. Un arī paskumt vajag. Tāpat kā citkārt būt iekš visa pozitīvā. Mainīgi.
-
Tikkai nevajag - pēlēkā masa, ģēniji. Kam tad to ģeniālo atrāda? Viens ģēnijs otram? Nēēēē, mīlīši, ģēnijus rada PELĒKĀ MASA. Un kāds pirmais iebļaujas - re, tas tak ģēnijs! A tikpat labi neviens var neiebļauties. Bez tam, 99% no atzītiem ģēnijiem mākslā manās acīs nav nekā vērti.
Tikai tāpēc, ka mālējis ''ģēnijs'', karstu nečurāšu par bildi, kur sievieti jāmēģina iztēloties, jo, tā lūk, mākslas kritiķi domā, ka bildē sieviete attēlota.
-
99% no atzītiem ģēnijiem mākslā manās acīs nav nekā vērti.
Būtu interesanti to vienu procentu uzzināt. Bez ironijas. (Manā rīcībā nav apstiprināta pasaules kultūras kanona, tāpēc savus procentus nosaukt nevaru).
-
... Un kāds pirmais iebļaujas - re, tas tak ģēnijs! A tikpat labi neviens var neiebļauties. Bez tam, 99% no atzītiem ģēnijiem mākslā manās acīs nav nekā vērti.
Tikai tāpēc, ka mālējis ''ģēnijs'', karstu nečurāšu par bildi, kur sievieti jāmēģina iztēloties, jo, tā lūk, mākslas kritiķi domā, ka bildē sieviete attēlota.
Nuja, "iebļaušanās" un tai sekojošā atbalss ir dikti būtisks faktors, bez tās, domāju, laba tiesa ģēniju ar visu savu bagāžu aiziet nepamanīti pa skuju taku ;)
Es savu procentu nosaukt tiešām nezināšu, bet atzīšos, ka šad un tad tie, jau it kā atzītie, "mākslas darbi", man atgādina Andersena pasaku par pliko karali. Skatos un domāju, vai es viena tik glupa, vai tie citi baidās atzīt, ka karalis pliks... Ņemsim kaut vai tās instalācijas-drazu kaudzes, ko ik pa brīžam izstāžu zāļu apkopējas "sabojā", sakārtojot un izmazgājot. Pilnīgi atbalstu uzskatu, ka, ja izstāžu zāles apkopēja nespēj atšķirt mākslas darbu no atkritumiem, tad tie arī IR atkritumi.
-
Nu re, ģenialitātes mērs atrasts - apkopēja Maša!
Ja saprot, ģeniāli. Nesaprot, značit mēsls!, ko tur daudz... :D
-
Tieši tā!
Var jau būt, ka esmu plebejs caur un cauri, man nevajag, lai lauku ainavu vasaras dienvidū būtu gleznojis nez kāds ģēnijs. Ja mani tā bilde silda rudens žmiekoņā, tad bildes gleznotājs ir ģēnijs. Visas madonnas ar pārbarotajiem 3 gadus vecajiem ''zīdaiņiem'' var iet ieskrieties.
Tāpat ar dzejdariem - ja man pusstundu 5 x pārlasot netop skaidrs teksts - tad tam uz naglas vieta (ja papīrs mīksts). Un nemežģīšu smadzenes un neapjūsmošu - re, cik ģeniāli, aš neko saprast nevar! Proza tajā pašā burciņā bāžama. Lai vai cik psiholoģiski smalki un dvēseli plosoši nerakstītu tāds Dostojevskis - vienmēr atradīšu viņam vietu papīrkurvī.
Nezinu, kurā brīdī uzradās tā ģībonī krišana un rociņu lauzīšana. Domāju, ka tas ir salīdzinoši nesens izdomājums. Nez vai kāds no Ludviķiem krāja gleznas kā mākslinieku ģenialitātes piemērus - ja gleznā nebija pats Ludviķis vai viņa favorīte - gleznas vērtība bija tikai audekls un uzzieķētās krāsas patēriņš.
-
Nu re, ģenialitātes mērs atrasts - apkopēja Maša!
Ja saprot, ģeniāli. Nesaprot, značit mēsls!, ko tur daudz... :D
Nu, nu, ne gluži tā. Saprašanas mērs katram savs. Bet ATŠĶIRT, kur putekļi, kur miskaste, kur remontnieku atstātas stalažas, kur mākslas instalācija, tā kā vajadzētu būt iespējamam, arī ja virsū nav uzrakstīts. Nu, tā man šķiet.
Bet vispār jau "iebļaušanās" dara brīnumu lietas. Neatceros, kurš bija tas mākslinieks ar vārdu, kas par baigo naudu pārdeva vienu savu "pliko karali" - abstrakto gleznojumu, kuru mākslas cienītāji apbrīnoja kā baigi dziļās domas paudēju, vēlāk tik atzīdams, ka tas bija vienkārši noķēpāts audekls, kurā viņš tinis savu krāsu kasti.
-
Nu ja, un kur nu vēl Maļēvičs ar saviem kvadrātiem! Rotko vispār - ak, arprāccc!!!
Un mūzika? kas tas par troksni?
Dzeja nav rindiņās un ar atskaņām tipa, kāja māja...
Prasa piepūli, priekšzināšanas, smadzeņu darbību!
Tautai vīnu un izklaides, ko ērti, viegli gremojamu. :D ;)
Lai dzīvo reālisms visās tā izpausmēs!, un ne soli pa labi vai kreisi, nekādu džezu un improvizāciju! :D
p.s. kā man tas ko atgādina...
-
Te, kā izskatās, runa ir par diviem grāvjiem. Vienā - mākslas kritiķe Maša ar slotu, otrā - māksla tikai un vienīgi māksliniekiem, pārējiem - nesaprast un nevajag saprast arī neko. Diskusija aizbraukusi tēmā, pa kuru grāvi braukt ir labāk. Ceļa vidus kā variants vairs pat izvērtēts netiek.
Lai gan, jau pašā sākumā noskaidrojām, ka viens otrs "ģēnijs" no apkopējas Mašas daudz neko dzīvē neatšķiras, katrā ziņā Maša kā mecenāte (aizdot ģēnijam no savas apkopējas algas kādu eiriņu stikla traukos pildītajai šķidrajai iedvesmai) mēdz un var būt tīri vai noderīga.
-
... un gan jau tad, ja Maša ar savu slotu pa audeklu sievietes pieviltu cerību dusmās pabraukātu un dižgara ģīmi ar varu audeklā iespiestu, arī iznāktu ģeldīga māksla, gar kuru varētu smadzenes izstādē apmeklētāji kustināt ... Ja kārtīgi ar grīdas lupatu vispirms pa ģīmi cien. māksliniekam, bet pēc tam - ar to pašu slapjo ģīmi vai nu pālī aizmieg uz sava mākslas darba, vai arī Maša iestumj mākslas darbā vardarbīgi ... nu, iznāk taču pašportrets, ne?
-
...viss atkarīgs no koncepta, kāds Mašas veidotajam mākslas faktam :D
Bet tāpat kā visi neklausās Bartoku, Pertu, Vasku utt, tāpat lielākā daļa
nekad neies klausīties Šimkus, nelasīs “Ulisu“, un jau minēto Dostojevski.
Pietiks ar šlāgeriem un portālu izklaides ziņām.
Vai tādēļ nebūt kādai virzībai, attīstībai? Smadzeņu darbībai?
Izklaidei un relaksam taču popmākslas cik uziet, vesela industrija!
Nu, es mākslā reālismu meklēju vismazāk, tas man apkārt ikdienā biezā slānī ;)
Nekādu pretenziju pret Danielu Harmsu, patīk. :)
t
-
Labā ziņa ir tā, ka nav nekādas vajadzības izvēlēties starp "grāvjiem" - kā katrai precei savs pircējs, tā katrai gaumei atradīsies sava māksla. Visam ir vieta zem saules - gan atzītajiem ģēnijiem, gan neatzītajiem, gan širpotreba štancētējiem, gan augstajai mākslai. Un ģeniālajiem deģenerātiem arī. Jo, kas vienam šķiet deģenerāts, citam ģēnijs, no kuras puses paskatās ;)
-
Viens darbs ģeniāls un pārējo atražo?! Tas jau nav pat stereotips. Tas ir absurds
es atvainojos par neprecīzi pateikto viedokli, jo manis teiktais nav saprasts..
Tàtad mēģinàšu vēlreiz...mūzikas specs nešaubīgi pateiks - tā, lūk, ir Mocarta mūzika , bet tas ir Bethovens vai Vasks utt...katram ģēnijam ir savs rokraksts, savs stils...tāpēc es saku, ka viens pirmais darbs, kur viņš atradis šo savu rokrakstu ir tas ģeniālais un pēc tam jau štancē..
...tāpat gleznotāji Purvītis vai van Gogs...
Nezinu vai sapratāt, bet bija domāts kaut kā tā...
-
... bet tajā pat laikā, ja parāk nododas meklējumiem,
tad autors tiek vainots - nav sava rokraksta, vēl sevis meklējumos, nav atpazīstams... :)
Sarežģīti un trausla tā robeža starp atražošanu un virzību, attīstību.
Par pieminēto Purvīti. Nav tik vienkārši. Purvitis ir ļoti dažādus stilus izmēģinājis
un bijis ļoti radošos meklējumos esošs mākslinieks. Ne viss tika atrādīts publikai, bija darbi pat kubisma manierē.
Par publiku. Tā Purvītim tieši p i e p r a s ī j a darbus tajā mums vairumam tik zināmajā glezniecības manierē. Purvītis par to bija sarūgtināts, bet padevās sabiedrības spiedienam un
izstādīja publikai vēlamo, ne savus jaunatradumus glezniecībā, bet meklējumus turpināja.
Sabiedrība bieži ir daudz konservātīvāka par autoriem, jebkas inovatīvs burtiski jāizcīna.
Arī šodien
-
Baigi interesanti sagadījās - pārbraucot pa nakti tālāku gabalu skatījos Kremliski noskaņotu video, kur uz beigām tika uzdots jautājums par sapuvušo Rietumu elkiem - cik ģeniālam ir jābūt, lai drīkstētu gulēt ar bērnu? Un kā piemēri pieminēti Čaplins un Preslijs...
-
es atvainojos par neprecīzi pateikto viedokli, jo manis teiktais nav saprasts..
Tàtad mēģinàšu vēlreiz...mūzikas specs nešaubīgi pateiks - tā, lūk, ir Mocarta mūzika , bet tas ir Bethovens vai Vasks utt...katram ģēnijam ir savs rokraksts, savs stils...tāpēc es saku, ka viens pirmais darbs, kur viņš atradis šo savu rokrakstu ir tas ģeniālais un pēc tam jau štancē..
...tāpat gleznotāji Purvītis vai van Gogs...
Nezinu vai sapratāt, bet bija domāts kaut kā tā...
Tā jau nu nav gan. Rokraksts parasti rodas un attīstās pēc meklējumiem -ilgiem vai neilgiem -kā kuram paveicas. Gan jau ka ir gan agrīnais Mocarts, ko var sajaukt ar Haidnu, gan Vasks, ko nekādi neatpazīsi. Vienkārši publikai tie meklējumi parasti netiek atrādīti
-
Cik laika ir jāpaiet, lai alkānu, žūpu, pēdējo plenci, kas ir darbojies literārās (davienalga kādas) mākslas jomā sāktu pielūgt sabiedrība? Tikko redzēju sižetu, ka no Aivara Neiberta dzejoļa tapinās kaut kādu zīmētās kustību mākslas performanci. Bāc, tak dzīvam esot viņu neviens par pilnu neņēma, ir īpaši tie, kas bija viņu redzējuši. Bomzis trīcošām rokām, kas kaut ko vārsmoja, cerībā izdīkt kādu rubli no rakstnieku savienības, lai nopirktu dzīves laimi šķidrā veidā. Nu, izrādās - dzejas dižgars.
Bob(i), Dievs ir ! :)
JRT "Dieviņš pillā" ! :)
-
Bobim jāiet uz teātri
-
https://klasika.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?channel=3&y=2018&m=3&d=14
Radioklasikā saruna ar Gunu Zariņu
-
Te par izrādi un Neibartu, arī intervija ar Zariņu:
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/intervija-ar-aktrisi-gunu-zarinu.-mes-negrustamies-14192954
-
nav tālu tas brīdis, kad pasludinās par ģēniju...
citēju: Tas bija laiks, kad "trimpelēšana" bija ne nu gluži kontrkultūra, bet kaut kāda atteikšanās rēķināties ar pasaules kārtību, kādu piedāvāja padomju realitāte. No malas var šķist, ka tā robeža, kas šķir trimpelētājus no vienkārši pļēguriem, ir ļoti trausla. Es domāju, ka tā ir atteikšanās būt kārtīgam pilsonim. Protams, līdz kuram brīdim tas ir kontrolējami utt., bet tā ir norobežošanās no realitātes, kas, visticamāk, bija diezgan nepanesama tādam labā nozīmē ķēmam.
:rat:
-
Zini, man arī bija tāda kā nievīga attieksme, jo dzejoļus lasījusi nebiju un tik vien tā žūpas reputācija.
Sainteriģēta paņēmu vienu dzejoļu krājumu, ar diezgan plašu ievadu -2004.gadā Amanda Aizpuriete sarunājas ar Ievu Akurāteri un Ilzi Grunti par nesen mirušo ""Ņurbulīti". Tās atmiņas ir tik humora pilnas un mīļas -nekas no tāda . "atkal tas plencis atvilkās"
Pat visus trakos gājienus -izdzertās franču smaržas atminas ar smiekliem.
Es gan nezinu, vai spētu būt tik iecietīga
ilūziju būcenī
tagadējā
saplīst
bērnības krūzīte mana kā
asara varavīkšņaina
tas uz laimi
pauž
liktens mans līksmi un
sagāž
ilūziju būceni manu
tagadējo kā
kāršu namiņu pliku
-
dzērāji jau nav slikti cilvēki, nepārproti
-
dzērāji jau nav slikti cilvēki, nepārproti
Tikai deģenerāti :sarcasm:
-
Nu bet kaa tad Dzeks Londons, kursh bıja totaals dzeeraajs un ko ar Stııvenu Kıngu, kursh atmeta narkotikas tikaı peec tam, kad sieva pazınjoja, ka aıziet?...
No otras puses - naak praataa latvıeshu popdzıesmu vaardı, pıemeeram,
- ar tevı kopaa un ljotı vıen....-
Ko gan tas varetu nozıımeet?..
-
Dzeršana degradē. Visus. Ja kāds dzērājs kaut ko paliekošu ir radījis, tad viņš to paguvis, pirms galīgi nodzēries.
Man bija tā iespēja noskatīties, kā, par spīti tuvinieku pūlēm, no kalniņa lejā ripoja Māris Melgalvs... "Pie baltas lapas apsēžos..." Kad pie pudeles tikai sēdās un gūlās, pie lapas vairs ne.
Es saprotu tā, ka, ja Dievs kādam ko vairāk devis - talantu - tad no tā arī vairāk tiek prasīts. Nesīsi, nepanesīsi? Vai saļimsi, t.i. - nodzersies? Aiziet talanti. Tie, kuriem šī nasta par smagu bijusi.
-
Tēma tendēta drusku citā gaismā. Kurš tad no māksliniekiem nedzer.. Liela daļa. Bet daļa caur to spēj radīt ko vērtīgu (Kulakovs, Freimanis, Pauls...) un viņu mākslu saprot un atzīst uzreiz. Te ir runa par to, ka cilvēks dzīves laikā bija degradējies pilnīgi lupatās, radīja ko līdzīgu delīrija murgiem, tā arī palika stipri nesaprasts, vai tikai līdzīgo saprasts. Bet paejot zināmam laikam pēc radītāja nāves, atrodas aktīvisti, kas uzsāk mērķtiecīgu darbību, lai šiem murgiem piešķirtu ģenialitātes statusu, autoru nodēvējot par bezmaz par svēto mocekli. Pieteikumi ir tik skaļi, ka reti kurš uzdrošinās tos apšaubīt (izņemot mani šajā gadījumā).
Kāpēc visas šīs performances? Naudas pelnīšana pa lielam. Tēma, ko izmantot, lai nodarbinātu kādas radošās darbības popularizēšanas vietnes (teātrus, izstāžu zāles, izdevniecības, ierakstu studijas utt.).
-
Bob(i), atvaino, protams.
Joprojām izklausās "ņe čital, no mņeņije imeju".
-
Bob(i), atvaino, protams.
Joprojām izklausās "ņe čital, no mņeņije imeju".
Atvaino pati. Čital un mņeņije imeju.
un vēl - kamēr dusma nav pārgājusi.. - kaut kad vismaz kāda daļa cilvēku (es ticu) beigs uzskatīt par mākslu pilnīgi visu, ko viņiem pasniedz no smalkām izstāžu zālēm, no glīti iesietām grāmatām vai labu aktieru sniegumā...
-
kaut kad vismaz kāda daļa cilvēku (es ticu) beigs uzskatīt par mākslu pilnīgi visu, ko viņiem pasniedz no smalkām izstāžu zālēm, no glīti iesietām grāmatām vai labu aktieru sniegumā...
Ciktāl par Neibartu, es no šī "jaunā viļņa" neko neesmu baudījusi. Bet sendienās man patika viņa spēles ar valodu un vārdiem.
-
Mans latviešu valodas skolotājs (visu cieņu viņam, īsts un varens Latvietis) bija Neibarta kursabiedrs. Viņš gan neaizrāvās ar kritiku, bet jau tolaik mācīja saprast, kas ir kas un kā māksla nereti tiek radīta. Arī manu psihi deformēja, bet lai nu būtu.. man tikpat utilitāra domāšana un es nemaz par to nekaunos..
-
... kaut kad vismaz kāda daļa cilvēku (es ticu) beigs uzskatīt par mākslu pilnīgi visu, ko viņiem pasniedz no smalkām izstāžu zālēm, no glīti iesietām grāmatām vai labu aktieru sniegumā...
Kurš pateiks, ka karalis ir pliks ;)
-
Dzeršana degradē. Visus. Ja kāds dzērājs kaut ko paliekošu ir radījis, tad viņš to paguvis, pirms galīgi nodzēries.
Man bija tā iespēja noskatīties, kā, par spīti tuvinieku pūlēm, no kalniņa lejā ripoja Māris Melgalvs... "Pie baltas lapas apsēžos..." Kad pie pudeles tikai sēdās un gūlās, pie lapas vairs ne.
Es saprotu tā, ka, ja Dievs kādam ko vairāk devis - talantu - tad no tā arī vairāk tiek prasīts. Nesīsi, nepanesīsi? Vai saļimsi, t.i. - nodzersies? Aiziet talanti. Tie, kuriem šī nasta par smagu bijusi.
dzejnieki ir ideālisti, jaunībā dzīvo ar rozā brillēm...neizprot to, cik dziļi cilvēce ir egoistiska, alkatīga utt...un tad, kad krīt šīs brilles, kad atveras acis uz patieso ainu, kad redz, ka neko mainīt ar savu dzeju nevar, tad tie, kuri ir īstie ideālisti, sāk dzert...lai varētu deģenerēties līdz cilvēces vidējam līmenim...lai būtu kà šie pareizi ģeneràtie...
Kad es piedzeros, tad man Kvadra tīri labi patīk! :)
-
..un vēl par deģenerātiem un pareizi ģeneràtiem...no dzīves skatīts..
Lielas, bagātas kompānijas korporatīvs pasākums 90.gadu vidū Vecrīgā, Mazajā ģildē...fvzin, kādas sociālisma domāšanas paliekas vai arodbiedrības prasībass, bet uz glauno pasàkumu ielūgta arī prastā tauta - celtnieki, dokeri, šoferi utt...pa taisno no darba...šie džinsās, darba kreklos, bet firmas zieds uzvalkos, pat smokingos un dāmas vakarkleitās...tauta daudz laika netērē un pēc darba nolemj kārtīgi pieēsties...
Viens tāds darba cilvēks, nedzērājs, paņēmies sev vienam lielo rosola bļodu un iekārtojies pie klavierēm...sēž uz pianista beņķa, bļoda uz aizvērtiem klavieru taustiņiem un ar lielo karoti no lielās rosola bļodas liek iekšà...
Atnāk Uldis Stabulnieks...piedodiet, atvainojiet, bet man šovakar te jàspēlē!
Dokeris - ok, es saprotu!..un ar visu rosola bļodu pārvietojas uz klavieres vāka, bet turpat blakus mūziķim...Uldis spēlē klavieres, bet puisis pusmetra attàlumā no viņa, uz klavierēm turpina pieveikt to bļodu!...bļoda liela, kàrtīga rosola bļoda...bet Uldis spēlē klavieres
kamēr skaidrā, man par to kauns...bet ir normāli ģenerātie, kuri nerdz šīs šausmas...ok, kad piedzeras, tad tas viss ir jautri! ...skat, skat - Uldis plinkšķina par apgleznoto Latviju, bet tas tur rij rosolu! Reàli smieklīgi! Ha, ha , hàà....
...un tad brīnāmies, ka ideālisti nodzeras...pat negribas domāt, ko toreiz juta Uldis un vai viņam pēc šī naudas pelnīšanas pasākuma bija vēlme piedzerties...
-
Nu, krogu muzikanti, domāju, ne to vien vēl ir atskatījušies un visas ilūzijas zaudējuši, tāpēc tik asi vairs neuztver. Zini, kāda ir mana savulaik pašizgudrotā recepte darbam apkalpojošā sfērā, lai nebūtu vēlmes hroniski piedzerties? Pieņem defaultā, ka visi klienti ir barbari, un negaidi no viņiem civilizētu uzvedību. Tad nav tā šoka, vilšanās un vēlmes aizliet acis, lai šito visu neredzētu. Jo barbariem barbaru uzvedība, loģiski. Un, kad gadās normāli cilvēki, var izbaudīt patīkamu pārsteigumu. ;)
Starp citu, ja kāds barbars pagadās normālās kompānijās, tie paši savējo savāc pie vietas. Ja jūs pārējie, tie ne-ģenerāti, uz šito mierīgi un ar slimīgu interesi noskatījāties, tā vietā, ka rosola rijēju ar visu bļodu no klavierēm aizvākt, paši neesat daudz labāki par viņu. Cik noprotu, tas nebija firmas ģenerāldirektors, kura izpriecas pārtraukt neuzdrošinātos.
P.S. Paldies par pirmītējo "komplimentu" ;)
-
Nu tad noslēgt varētu ar Neibarta dzejas rindām:
debilā ziemas
meditācija beigusies
palu platās pieres
saārda
klusuma mūrus