Nē, nu var jau dzīvot iekš 3K, neizglītoties, nedomāt par karjeru, nerealizēt sevi darbā.
Nodrošināt vien komfortu laulenim un bērniem, viss ok.
Vienīgi, kas notiek, ja laulenis nomirst?, atraitņu pensijas ir?,
un kur kundzei radīsies vecuma pensija
no tās mājās sēdēšanas un vīra, bērnu kalpones spēlēšanas?
Bija man viena paziņa Tunisijā ceļojumā. Pat nezinu, ticēt vai nē, bet gide citastarpā ir izteikusies, ka tajā valstī neesot bērnunamu. Atliek tikai noskaidrot, vai, teiksim, Sudānā vai tai pašā Tunisijā ir vai nav veco ļaužu pansionāti? Un tālāk izdarīt attiecīgus secinājumus par kultūru līdzīgumu vai atšķirībām. Ja informācijas par tādu eksistenci nav, tad secinājums priekš manis ir viens. Tur sieviete var atļauties nestrādāt algotu darbu. Palasiet, piemēram, "Vārnu ielas republiku"un pievērsiet uzmanību tam, ar ko nodarbojās puiku mātes, kamēr tēvi strādāja tuvējās rūpnīcās! Un nedzīvoja taču superbagāti no tiem strādniekiem neviens. Varēja taču sievas arī iet rubīt, bet negāja. Kāpēc, nez?