Sarunu forums
Ikdiena => Zvēri un augi => Tēmu iesāka: Camma 2017. gada 02. aprīlis, 08:55:24
-
Kopš esmu ieviesusies uz pastāvīgu mitināšanos pāķos ik pa brīdim prātā iesprūk doma atvērt dabas vērojumu tēmu. Ha! Ir viena lieeeeela problēma - visi cigļi ir cigļi, citus putnus atšķirt nemācēšu. Nē, nu dzērvi no stārķa arī atšķiršu. Bet tārtiņu no čaulīšu pirslīša (te poligonā tādi esot lielā skaitā) gan neatšķiršu.
Man, laikam, kā vaļā pasprukušam sunim - katrs krūms, katrs ciglis, katrs zaļumu cers tagad liekās apbrīnas vērts. Un nav jau tā, ka visu laiku pilsētas centrā starp mūriem dzīvots. Bet pāķos tas ir pavisam citādāk.
-
Bet kāpēc pāķi? Es šoreiz par nosaukumu...
-
Nu, man jau ar lielā mērā visi krūmiņi ir krūmiņi, visi kaukainīši tāpat. Nezinu, kas pie vainas. Mazpilsētniece nejaudā zināt.
-
Pa mežu rudenī ejot, skatos uz tām "suņusēnēm" un domāju -vīra vecaistēvs taču visām zināju nosaukumus, un kam nezināja -latvisko vārdu izdomāja
Pēc kara savā profesijā strādāt vairs nevarēja un izdomāja sev hobiju -mikologs
Tāpat par smilgām -man ir noteicējs, bet iecere ņemt līdz uz pļavu tā arī paliek tikai iecere
Putnu grāmata un binoklis gan mums uz palodzes stāv
-
Ja autore dzīvo pie Ādažu poligona (Cits Mežaparks?), tad putni, tas vēl ir nieki. Lapsas, ka biezs. Pie meža dzīvojošie tura suņus gandrīz visi - lapsu dēļ. Ilgi domāju, kāpēc pie mums kurmju nav? Vispirms bija variants Nr. 1 - netālu šauj un spridzina, bet kurmjiem vibrācijas nepatīkot. Pēc kāda gada parādījās arī variants Nr. 2 - vienā pievakarē krēslā pa logu ievēroju divus nelielus zvērēnus kuplām astēm zigzagiem lēkājam pa teritoriju. Paskatījos netā, - izskatās, ka sermuļi. Ļoti noderīgi dzīvnieciņi, starp citu. Kurmjus un visādus kukaiņus (vaboles, utt.) ēdot, ka šņakst. Neskatoties uz saviem nelielajiem izmēriem (kādi 20 cm bez astes), divatā (ģimene) varot pat trusi nokost. Vienīgās bažas ir par to, ka šos kaķi medījot, bet arī tad esot redzēti gadījumi, kad kaķis no šiem dabūjot trūkties, - kamēr vienu žmiedzot, otrs drosminieks kaķi pluinot no aizmugures tā, ka spalvas lido, beigās medījums mednieku vēl piespiežot bēgt.
-
Lapsas ir gan. Bet apkārtējie sargā vistas un citus mājputnus no vanagiem un piekūniem (ir kāda starpība?). Suņi vazājas un kož lukturus vāģiem. Vienam tālākam kaimiņam rotveilers mēdz dežūrēt krūmos pie ceļa un tad šauj uz ceļa tieši vāģim priekšā. Kāpt ārā un iet lamāties jau neviens neriskēs... Kaut esmu dzīvniekmīlis, uzkatītu par goda lietu vienreiz to lopu sabraukt. Kājāmgājēji tur nerādās šitā bāskervila dēļ.
Pāķi - nu kas tur tāds? Kādreiz tas bija apsaukājiens. Manās acīs tas ir vides apzīmējums. Lepni ziņoju - esmu pāķiene!
-
Ā, vot! Ziemā visādi cigļi lido ēst ābolus un speķi. Nu tad pirmoreiz acis iepletās, kad ieraudzīju dzeni - raibu kā dzeņa vēders, bet sarkanās krāsas šamais nomainījis uz dzeltenzaļām! Skaistulis! Nez, tas ir cits ciglis, vai tas pats dzenis, tikai individuāli krāsu mainījis? Es domāju - kā sēnēm - sviestabekas ta sviestabekas, bet arī tās ir dažādas. Kā ar dzeņiem? Ir atšķirīgas pasugas?
-
Esam, esam attālinājušies.
Atceros bērnībā ar vecomi gājām “zālītes“ lasīt. Vecome visām vārdus zināja,
kura kad plūcama, kādai kaitei, profilaktiski vai akūti, kuras savstarpēji sader, kuras ne.
Es labi ja trešo daļu atceros un tad vēl grāmatā ieskatīšos.
Putnu grāmata mums arī pa ķērienam, ja ar to izskatu vēl kautcik, tad ar dziesmām gan
problēmas. Vakarrnakt pat, silts, sēžam ārā, putni ņemas visu nakti - pīkst, svilpj, treļļo,
atpazīsti nu!
-
Stārķis šogad ir redzēts - attālo kaimiņu kūtsjumtā, ligzdā. Bet viens tikai. Dzērves gan auro pilnā rīklē un iespaids tāds, ka ir vismaz pustūkstotis tepat purvelī. Kā var pāris bļauru piebļaut visu pagastu...
-
Bet ir taču labi, vai ne, Camma! Labāk, nekā pilsētā?
-
Pilsētā ir savas priekšrocības. Nav ko salīdzināt divas pilnīgi dažādas lietas.
-
Stārķu kungs atlidojot pirmais, kundze pagaid, kamēt mītne sakārtota un iztīrīta -tā vismaz pie melnajiem stārķiem raksta
Camma, tev pēdējais laiks putnu grāmatu nopirkt, ir viena ļoti laba, izdota pirms gadiem 10
Ir vairāki dzeņi, dzilnas
Man piemājas dzenis bija ikdienas viesis pie zīlīšu speķa
Vispār dārzā ir redzēti gandrīz 20 dažādi putni. Pag. gadā pievienojās pūce un vanags
pupuķis netālu dzīvo, katru vasaru redzam mauriņā -ar savu līko knābi sliekas maķarē
-
Grāmata ir, pat divas. Abas padomijas laika, ar melnbaltām miglasbildēm. Bet sākumam noderēs :). Esot pat plate ar putnu treļļiem bijusi, tikai vinils ilgi nedzīvo... Nuja, internetā jau var atrast, vajag tikai gribēšanu un laiku.
-
Ko gan neesmu redzējis ... eži nerādās manā galā.
-
Viens no noteikumiem, kas jāievēro, lai būtu iespēja būt tuvāk dabai un vērot, laikam ir ... komposta kaudze/kaste kkur teritorijas nomaļākā vietā. Visādi sīkie putneļi pa to kaktu visbiežāk y dzīvojas - visādiem kukaiņiem un kāpuriem pilns. :)
-
Ziņoju. Tuvējiem kaimiņiem divas stārķu ligzdas ar pārīšiem - 20m attālumā viena no otras. Nez, šamie viens otru nesajauc? Tak tie stārķi līdzīgi viens otram kā mazi ķīnietīši. Vēl trīs ligzdas, kuras tuvāk mūsmājām un redzamas no ceļa, vēl stāv tukšas.
Vakarvakarā mikrēslī Jetija cēli nosēdusies dīķmalā un ar lielu interesi vēro mežapīļu pāra lēnu un cienīgu riņķošanu spoguļgludajā dīķī.... Skats pa rubli - ne vairāk un ne mazāk kā skats no filmas ''Pretty woman'', kur Robertsas varone skatījās operas izrādi un beigās ar asarām acīs paziņoja, ka esot stipri saviļņota un gandrīz apčurājusies no sajūsmas.
-
Nav tik traki, Camma, nekur jau mēs nevaram aizbēgt no tās dabas. Daba centīgi skrien pakaļ - citur lāči rokas pa miskastēm, citur mērkaķīši uzbrūk, mums mežacūku bari ielās, par aļņiem, lapsām nerunājot, bebri kanālā, putni bēniņos (mājas). Tā kā bažām nav pamata..
-
Pa dārzu saimniekoja aizdomīgi liela un droša vāvere -no bumbieres ābelē, tad riņķis pa zemi. Tāda iepelēka. Nebūs taču tās Zamerikas milzes ievazātas?
-
Pa dārzu saimniekoja aizdomīgi liela un droša vāvere -no bumbieres ābelē, tad riņķis pa zemi. Tāda iepelēka. Nebūs taču tās Zamerikas milzes ievazātas?
žogvāveres, reno, vienmēr lielākas par meža vāverēm :)
-
Zinu vien rudās un parastās vāveres, a kas ir žogvāveres?
-
Varbūt tā vāvere vēl kuplo pelēcīgo ziemas kažoku nav uz rudo pārvilkusi...
-
Cerams,ka tā.Liela izskatījās, un tik mierīgi pa zemi šiverējot nekad nebiju redzējusi. Cerams, ka vienkārši laimīga, labi paēdusi vāvere
-
Ziņoju. Visā tuvākajā apkaimē stārķu penthausi aizņemti.
Manas koškas sabirušas verandā un pa vaļējām durvīm ošņā pavasara gaisu. Ārā iet baiselīgi, jo turpat gulšņā nobarojies kaimiņsuns. Toties tā sajūsma kaķģīmjos, kad ņemu grābekli un nelūgto ciemiņu aiztriecu! Visas četras dāmas nolūkojās ar neslēptu prieku. Tūdaliņās tika fiksi aplaists loks uz klēti, pagrabu un garāžu - katra savā virzienā, vienlaikus. Ja kādam raibs gar acīm sametās melnos tekalētājus vērojot - es nau vainīgs!
-
Hehē, nupat pagalmā saskrējos ar ezi! Pārziemojuši! :)
-
Zinu vien rudās un parastās vāveres, a kas ir žogvāveres?
tās, kas noēdušās lielas un resnas un augstāk par žogu nevar uzrāpties. Parast dzīvo parku dzīvžogos.
-
Šorīt atkal iestājusies ziema. Vakar vakarā mājāsbraucot priecājos par koši zaļiem laukiem un burvīgu novakari, palūrēju auto panelī temperatūru - a tur! jooopcik! +3 grādi tikai!. Nu i ir ziema šorīt, viss nosarmojis biezi balts. Putni trallina kā traki un apkārt villaina sarma - kaut kāda kakofonija dabā :).
-
Pa dārzu saimniekoja aizdomīgi liela un droša vāvere -no bumbieres ābelē, tad riņķis pa zemi. Tāda iepelēka. Nebūs taču tās Zamerikas milzes ievazātas?
Galvenais, lai ausu pušķīši būtu - tas nozīmē, ka mūsējā.
-
Pilnmēness.
Šovakar jau tumsiņā mašīnai priekšā izskrēja dīvaini suņi - garām kājām, garām ausīm un baltām ļipām. Ahhh, tie takš zaķi!
Gabaliņu tālāk ceļi krustojās vēl ar diviem mošķiem. Vot tos neatpazinu, hoš sitiet - krietna kaķa lielumā, strupi, bez astēm un visai dīvainā krāsā - tumši tumši sarkanā, drīzāk jau melnā. Kas tie par vurdalakiem? Tā i nesapratu...
-
Ir, ir pavasaris - dikten feini, visa nepazīstamā putnu brandža vītero un dzied uz nebēdu. Un diemžēl nemana, ka kaķene šiem lavās klāt...
-
Pilnmēness.
Šovakar jau tumsiņā mašīnai priekšā izskrēja dīvaini suņi - garām kājām, garām ausīm un baltām ļipām. Ahhh, tie takš zaķi!
Gabaliņu tālāk ceļi krustojās vēl ar diviem mošķiem. Vot tos neatpazinu, hoš sitiet - krietna kaķa lielumā, strupi, bez astēm un visai dīvainā krāsā - tumši tumši sarkanā, drīzāk jau melnā. Kas tie par vurdalakiem? Tā i nesapratu...
Tie būs Lieldienu Zaķi.
-
Vakardiena bija stipri dīvaina - saulaina, zaļa, tad mākoņaina, blāva, ar sniega sienu, tad atkal sauli. Zem ābelēm milzu baros kaut kādi cigļi (zvirbulveidigi) sparīgi pāršķiroja pērnās lapas un ābolu pārpalikumus. Sestdienā uz tirgu braucot, novērojām interesantu lietu - zemākās vietās ar lielam peļķēm lauka vidū bija salasījušies milzīgi putnu bari. Tā kā stūrēšana bija mana galvenā nodarbe, sīki izpētīt, kas par vistām sabarojušās (tā būtu jāsaka, kad savācas baros?), nevarēju. Bet liktu uz kaut kādām zosīm. Nu nez vai kaijas tās būtu bijušas?
Šodien, pa ilgiem laikiem, redzēju cielaviņu apstaigājam kurmja rakumus. Labi, ka koškas pa dienu sūt dīvānā, vismaz cigļiem miers.
-
Tas milzonīgais zaķis ir dīvains - izrāda pilnīgu necieņu kaimiņu suņiem. šodien šilierējās gar māju šurpu turpu, izrevidēja kompostkaudzi un cienīgi aizlēkšoja šķērsām pāri laukam - demonstratīvi, lai visi redz. Koška sēdēja uz palodzes, vēroja un rūkāja. Nicīgi, tipa - pižons, ko vēl te neizdarīsies.
-
Man te viss milzīgs.
Vakarrīt izlienu no migas un pirmais, ko ieraugu lielajā istabā - Mammukaķis uz galda pie loga. Viss kaķa augums sasprindzis un izstiepts kā stīga, kakls izstiepies garš jo garš un ausis mīīīīlzīgas. Dupsis ar katru brīdi paceļas arvien augstāk... Kaķis pirmo reizi mūžā pa logu ieraudzījis Ēģiptes vistu! Tuvplānā, turpat pagalma vidū.
Pirmā stāva verandā Jetija sastingusi uz verandas loga malas - skatiens pilnīgi psihs, acis mīīīīlzīgas un baismi pārsteigtas - aha, tiek vērota tā pati vista.
Jodam, kā jau kārtīgam vīrietim - viss pofig, ka tik ēst dod. Palūrēja uz pterodaktīli, pateica ''mrņja'' un aizbrida pie bļodas. Sak, šito es jau redzēju, nekā īpaša, vot brokastis nokavēt šamā dēļ būtu stulbi.
-
Vakarā uz lieveņa glīši noliktas 2 peles. Tā i nesapratu - pateicībā par dižo rīta izrādi, vai arī koškas nolēmušas, ka pterodaktīlis pieņemts darbā un šamās atvaļinās nafig un tagad rāda, ka var medīt tikpat labi?
-
tās, kas noēdušās lielas un resnas un augstāk par žogu nevar uzrāpties. Parast dzīvo parku dzīvžogos.
un es domāju, ka to attiecina arī uz līdzīgas formas, - nepieklājīgi sakot, resnu - mājas kaķi
-
Pirmo reizi dzirdu :)
-
Hmm, šovakar izvelkos dārzā ko padarīt.
Pagājšgad viens krūmelis bija apņemts ar drāts stīpu.
Noņemu stīpu, piegriežu formu. Drāti satinu mazākā ritulī un uzlieku uz akas vāka,
beigšu darboties, ienesīšu šķūnī.
Nepagūstu lāga pāris metrus atiet, kad atdrāžas vārna,
paķer manu cītīgo rullējumu un prom ir!!!
Ligzdu būvē, vai? Nu ko, lai nu noder...
-
Vakar kaimiņiene stāstīja, kā krauklis dzesēties noliktu putras grāpīti gribējis nospert - izbira šim tā putra pa visu pagalmu :) Lielā sajūsmā viņi par tādu kaimiņu nav.
-
Nu vo, putru vajag ēst siltu, nav ko dzesēt ;) :)
-
kaimiņi no sava milzīgā dzīvībskoks izcēla vārnas ligzdu, savītu no drātīm, kādi 10 kg
-
Vārnas ir varen atraktīvi un interesanti putni, bet diezgan problemātiski kaimiņi - visu ko izvazā, izķērnā un nozog, žāvēšanai izkārtu veļu nopēdo ar netīrām kājām. Par "savu" uzskatītajā teritorijā apsitīs visus mazos putniņus un izpostīs viņu ligzdas, tāpat apdraudēs arī mājputnus un citus mazākus dzīvnieciņus, lūkojot tiem acis izknābt. Labi organizētas, un barā tās ir nopietns spēks un pretinieks. Turklāt, kā sāk visas ķērkt, kaut ausis bāz ciet.
:bird:
-
Agrāk medniekiem nedeva licences, ja nebija pietiekams skaits vārnu atšauts (bija jāuzrāda vārnu kājas). Tagad visi tik zaļi, tik humāni, ļauj vārnām pa galvu dzīvot..
-
Mums kaut kur blakus ielā ir pamatīgs bars un kad kaujas ar žagatām, troksnis baiss
-
Nu vo. Neskatoties uz laika apstākļiem, katru rītu dzērves un stārķi iet uz darbu - pārstaigā tuvējos laukus. Pie viena dīķa mitinās gulbji. Nekad neesmu iedziļinājusies gulbju diētā. Izskatās, ka šie ganās sīkajā zālītē dīķa malā. Nekad līdz šim nebiju ievērojusi tāāādu pārpilnību ar zosīm un pīlēm - gandrīz nemitīgi pārlido pa 10-20 gab. bariņi, lielākas un mazākas. Pāris reizes redzēti milzu bari - ap 200 gab.- atpūšamies lielākās plančkās uz lauka.
Augi it kā sastinguši, nekas nenotiek. Bet auksts jau arī vēl. Šorīt pat viss biezi balts. Tik sniegpulksteņi noziedējuši. Tiesa gan, daudzās vietās aci priecē zilo puķīšu lauki. Ja vēl kāds dzeltenums turpat atgadās, tad izskatās fascinējoši.
-
He, bet šorīt, rīta agrumā izlienu ārā, kas tad tas!
Mauriņā šņācpukšķina un kūņojas divi dūres lieluma ežu bērni!
Pagājšvasar vienu lielu regulāri vakaros manīju,
tātad tie bijuši tomēr divi, nevis viens :)
Lasīju, ka dienā(drīzāk gan naktī) ezis apēdot 40gliemežus.
Tagad rēķinu - ja man šogad 4gab., sanāk 160gliemji dienā kaput! ;) :)
Nu redzēs, redzēs, kā nu būs :), pagājšgad samtenes bija skeletizētas... :)
-
Lasu tuk aprakstus un priecājos. Talants ieraudzīt un uzrakstīt. Pilnīg acupriekšā gan tie gliemeži, gan centīgie eži, gan nešpetnā vārna...:)
-
Paldies par komplimentu, ;) bet galīgi neesmu “rakstītāja“, drīzāk lasītāja :).
Bet lasot jau gribi/negribi kādi nospiedumi paliek...
-
Man zied narcises! Viendien biju sabēdājusies, jo dzeltenie narcišu knābīši likās kramā sasaluši - tad, kad tie minus 8 bija. Domāju - hana šamiem. Nekā! Dzīvelīgi, negantnieki! Zied, ka prieks skatīties.
-
Šorīt ir īpaši skaisti - no zemes izspraukušies dažādi zaļumi un sals ar pamatīgu sarmas kārtu uz zaļajām lapiņām izskatās vienkārši fantastiski! Sēžot būdiņmājā cauri ''sirdij'' var redzēt mājas jumtu tādā rakursā, kad redz ''dūmus'' - jumts jau tik karsts, ka sarma un mitrums iztvaiko.
Tuvējā jaunaudzē meža balodis ''pus-pūr-olu-piedēj-tukšs'' - tā murmuļo, kā kad būtu elpa aizsitusies.
Bet kopumā - klusums. Pat dīvaini, ka tik labā laikā tāds miers. Ij dzērves nebļaustās.
-
Vakar skatījos Roberto pavārraidījumu. Izrādās, gārsene ir ēdama. Viss skaidrs, man šodien salāti būs..
-
Kas tik nav ēdams...
http://www.sievietespasaule.lv/veseliba/dabas_dziednieciba/edamie_savvalas_augi_nezales/
-
Normāli. Ja tieku pie kādas ekoloģiskas jaunas nezālītes, lieku klāt zaļajiem salātiem.
-
Vakar, sēžot ārā, baudot sauli, vīnu un lubeni, atskārtu, ka ir ļoti jocīga sajūta. Nepierasti. Uz pāķiem pārvācāmies tāpat kā vienmēr līdz šim - dažu dienu laikā. Bet visu laiku nepamet jocīga sajūta, ka brīvdienas beigsies un būs jābrauc uz mājām...
Otrpusis iegrimis dārza darbos - mēģina izaudzēt redīsus. Līdz šim nekad nav sanākuši.
Vienmēr esmu domājusi, ka dzērves ir tādi paši pārinieki kā stārķi. Pa tuvējo lauku bradā pārītis, arī uz citām pļavām esmu tik pa vienai vai pāris redzējusi. Nu tad vakar sanāca redzēt vienlaikus uz vienas pļavas veselu baru - kādas 20 vismaz!
Sēžot un vīnu malkojot, ievēroju zīlīšu rosīšanos gar verandas jumta malu. Vienbrīd sanāca smiekli - sīkais putnelis knābī satvēris 20cm garu un zīmuļa resnuma zaru, knapi var palidot un vēl mēģina visu kravu iefinglierēt zem jumta seguma viļņojuma. Takš iefinglierēja! Visu cieņu mazajam censonim.
-
Sīkputniņi pašlaik nodarbojas ar savu momentseksu un būvē ligzdas. Mums gudrinieki ir atklājuši vietu, kur siltinājuma vati var paskrubināt.
Sīlis kādu pusstundu mēģina noraut auklu, ar kuru upeņkrūms apsiets.
-
Sīkputniņi pašlaik nodarbojas ar savu momentseksu un būvē ligzdas. Mums gudrinieki ir atklājuši vietu, kur siltinājuma vati var paskrubināt.
Sīlis kādu pusstundu mēģina noraut auklu, ar kuru upeņkrūms apsiets.
Katram sīlim vajag iedalīt savu auklas gabaliņu :)
-
Katram sīlim vajag iedalīt savu auklas gabaliņu :)
Aha, izsniegt pēc saraksta un pret parakstu :D
-
Puspiecos jau ir gaišs. Rasa saslapinājusi visu, kas vien spējīgs saslapt. Mežmalā pļavā kādam piens izlijis. Trīs dzeguži dažādās debesspusēs kūko kā traki, pa vidu visādi citādi putnu treļļi un vīterošana. Nevienas tehniskas skaņas. Uz kis-kis no klētsaugšas pa pieslietajām kāpnēm nobirst sakaunējies mammukaķis un Rūdis - mammukaķis pirmo reizi jaunajā mājvietā nakšņojis ārā, un vēl ar kaut kādu pieklīdušu runci! Kaaaauns... Lai slēptu samulsumu sparīgi metās pie bļodas un bez maz rukšķēdams stumj ģīmī viskasu.
Dīķis kā spogulis, trīs iemestās maizes rikas saviļņo dīķi tā, ka izskatās - nupat ies pāri malām. Ne jau mazās riciņas saceļ šļakatas, bet baisās piranjas, kas metās kampt un kost maizē. Ap katru riku ūdens burtiski varās, zivju šmaksti tik skaļi, kā kad cūkām samazgu spainis būtu silē iegāzts, nekādas aristokrātijas un KLUSAS dabas harmonijas. Ja nu kas mums te ir pāķis, tad tās ir zivis.
-
Vakar vakarā izgāju laukā ap 12 -tāds klusums! Bet ap 4 jau pusmiegā sīkie putneļi sāk rosīties. Vārna uzskata, ka esam jau draudzenes un grozās soļa attālumā
-
Ja nu kas mums te ir pāķis, tad tās ir zivis.
Vajag dīķī ieviest zelta zivtiņas. I servjeti katrā ēdienreizē lietos, i vēl 3 vēlēšanās katram izpildīs. :)
-
Zied, smaržo.
Oša dobumā dzīvo strazdu ģimene, gribēju nobildēt iekšā/ārā līšanas mirkli, kas tev deva, nespēju tik ātri noreaģēt.
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Hai,kundzes,Jūs zināt,cik eskluzīvi dzīvojat? tie čižiki iedod tādas emocijas...
-
Aha, emocijas.... Gaišas un saulainas.... 4 naktī var izdomāt 1000 veidus, kā to dzeguzi pagatavot. Jo kūko aizvilkdamies tepat piemājas mežiņā, a gulēt ta gribās. Aiztišināt nekādu cerību. Tāpat kā kaķi, kurš izdomājis, ka tagad nu točna jāiet ārā.
-
Camma, pieradīsi pie tām skaņām tāpat kā pierod pie bim-bam sienas pulksteņa dimdināšanas. :m:
-
Ja ja, a ja zivis vēl bļaustās?
Nu ka vardes šitā kurkst - nu vāāāāks! Pag, vēl sienāži ar nāks. Ka-ko-fo-ni-ja! Baiss ļembasts, kad es jumsīm saku.
-
Kādreiz (un tagad arī, es domāju) bija tādas dzīvojamās mājas, kurām bezmaz' vai gar logu dienu un nakti kravas vilcieni braukāja. Un? Pierada cilvēki, y nekas. A te - sienāži un kūkoles! :)
-
Man patīk, kā vasaras naktīs aiz loga sienāži cikina. Ļoti nomierinoši. :)
-
Camma galīgi izlaidusies. Cilvēki pērk diskus ar dabas skaņām, lai relaksētos, šai, redz, nepatīk :sarcasm:.
-
Neliela vakara izklaidīte.
Pīdija atstiepusi otrajā stāvā peli. Pati ļoti apmierināta un murmuļo, pilnīgi vai vītero. Pele riebīgi čiepstulīgi pīkst. Mēģinājums peli glābt izgāžas ar lielu troksni, jo zem platā guļamā nu nekādi neizdodās kaķi atdalīt no peles daudz maz jūtamā attālumā. A kas var būt jautrāk, kā murcīt peli? Un kas var būt jautrāk priekš vīrieša, kā malkot kokteili un nolūkoties sievas paslietajā dibenpusē, kas rēgojas no gultapakšas? Kad palūru pāri plecam, gribās sakost visus - īpaši- otrpusi. Jo šams sēž klubkrēslā, garās kājas izstiepis pāri pusistabai, vienā rokā glāze ar kokteili, otrā - smalki pirkstos iespiesta cigarilla, acis labsajūtā piemiegtas, ģīmī svētlaime, tikvien ka skaļi nemurrā unisonā ar draņķa kaķi.
-
Man patīk, kā vasaras naktīs aiz loga sienāži cikina. Ļoti nomierinoši. :)
Vait sienāži pa nakti sisina???
Augustā +\- cikādes gan sisina uz nebēdu,
bet man tā cikāžu dziedāšana raisa melanholiju un liegas skumjas - vasara izskan...
Sienāži tusē pa dienu,tā man šķiet. :)
-
Vait sienāži pa nakti sisina???
Augustā +\- cikādes gan sisina uz nebēdu,
Kāda starpība, kas naktī cikina vai sisina? Es viņus dzirdu nevis redzu :D
-
Neliela vakara izklaidīte.
Pīdija atstiepusi otrajā stāvā peli. Pati ļoti apmierināta un murmuļo, pilnīgi vai vītero. Pele riebīgi čiepstulīgi pīkst. Mēģinājums peli glābt izgāžas ar lielu troksni, jo zem platā guļamā nu nekādi neizdodās kaķi atdalīt no peles daudz maz jūtamā attālumā. A kas var būt jautrāk, kā murcīt peli? Un kas var būt jautrāk priekš vīrieša, kā malkot kokteili un nolūkoties sievas paslietajā dibenpusē, kas rēgojas no gultapakšas? Kad palūru pāri plecam, gribās sakost visus - īpaši- otrpusi. Jo šams sēž klubkrēslā, garās kājas izstiepis pāri pusistabai, vienā rokā glāze ar kokteili, otrā - smalki pirkstos iespiesta cigarilla, acis labsajūtā piemiegtas, ģīmī svētlaime, tikvien ka skaļi nemurrā unisonā ar draņķa kaķi.
Viens no variantiem, lai situāciju atrisinātu ar vēlamajiem rezultātiem būtu ... tomēr dabūt to sakošļāto peli un - spudūc! ... Lidināt bezkaunīgā vērotāja ar garajām kājām virzienā. :)
-
Kāda starpība, kas naktī cikina vai sisina? Es viņus dzirdu nevis redzu :D
Tad būsi tālu no dabas aizbizojusi... ;) :)
-
man liekas, ka cikādes pie mums necikina... Tie ir riebīgie zemesvēži
-
man liekas, ka cikādes pie mums necikina... Tie ir riebīgie zemesvēži
Nu, nu, LV kādas 8ņas sugas to blakšveidīgo... :)
-
Uj, ku jūs tālu mūros! Cikina sienāzīši, pa dienu un naktī. Tā ir viena no manām mīļākajām skaņām! Ilgu laiku mums te tādu nebija, kad kolchozs visu indēja. Baidos, ka drīz atkal nebūs - šogad skatos, ka pļavu nav, viss aparts, apsēts. Un ja apsēts, tad būs arī apindēts...
Vakarnakt griezi it kā dzirdēju, bet ļoti tālu un īsu laiku, pat īsti nesapratu, vai tiešām, vai tikai izlikās.
-
lasu un brīnos,jo man likās,ka BIJU nervozā pilsētniece...izrādās,Camma mani pārsit uz visiem 100
šogad varži maz kurkst,sauss
kukūze arī,vazājas,ta ir,ta nav
zemesvēžus vēl nedzirdu,mož arī nedzirdēšu,jo viņi pa nakti ņemas
bet vsp feini,ap kādiem...Xviņu zin-ta pupuķis,ta kukūze,zīli varētu nošaut..spiedz kā traka
-
Nupat visa košku banda grabēdama sabruka pa trepēm augšā - acis izspiedušās, villa gaisā. Domāju, ka kaimiņu suns atkal atbizojis. Bet tas tik šerminošs nav, koškas ar šamo jau apradušas. Ha, izrādās, ka otrpus dīķītim stāv buks un ...rej! Nu tāāādu ērmu mani zverjugas vēl nebija redzējuši.
-
Ir jau pie mums arī cikādes (cikādītes). Nu tās kas apšpļauda zāli un špļāvienos dzīvo. Pieņemu, ka kaut kādas skaņas arī izdod, bet sacensties ar dienvidniecēm droši vien nespēj - tās jau tā kā uz ķemmmes zariem tirkšķina.
Par tālu no dabas... Kad tikko sāku skatīties Dabas fonda zivjērgļu tiešraides, dažs pilnā nopietnībā čatoja - vai tad nevarēja tam ērglim kameru citai ligzdai pielikt, jo lūk šai tāds baigs celms (priedes galotnes atliekas) pa vidu! :faint: Nē nu, protams, tas ērglis vietu ligzdas iekārtošanai izvēlējās tikai tāpēc, ka kamerā selfijus varēs taisīt... :smej: Pēc šādām bildēm - kurš gan šaubītos.
[attachment deleted by admin]
-
zemesvēžus vēl nedzirdu, mož arī nedzirdēšu ,jo viņi pa nakti ņemas
Dienā jau šiem dzīves nav, feirīūdeni lej rīklēs ...:D
-
Johaidīīīī, nu gan laiki pienākuši - lai izkāptu no autiņa, vispirms gāganu (stārķi) jāaiztišina, citādi tā jokaini - stāv un lūr pa autiņa logu iekšā, ij nezini, vai nedos ar garo knābi bietē, kamēr vīkšķīsies pa durvīm laukā. Aiz traktoreļa staigā kā lielie, nemaz nebīstās. Rūcoša tehnika nekas īpašs, uztver kā popkorna plīti - staigā pakaļ un uzlasa treknos maijvaboļu kāpurus.
-
Johaidīīīī, nu gan laiki pienākuši - lai izkāptu no autiņa, vispirms gāganu (stārķi) jāaiztišina, citādi tā jokaini - stāv un lūr pa autiņa logu iekšā, ij nezini, vai nedos ar garo knābi bietē, kamēr vīkšķīsies pa durvīm laukā. Aiz traktoreļa staigā kā lielie, nemaz nebīstās. Rūcoša tehnika nekas īpašs, uztver kā popkorna plīti - staigā pakaļ un uzlasa treknos maijvaboļu kāpurus.
Katram sava sapratne jautājumā, kurš ir īstais īpašnieks un saimnieks gan traktorelim, gan zemei, uz kuras tas stāv. Stārķis takšu jūs pie sevis ciemos aicinājis nebija? Nu, vot y stāv un lūr! Normāla reakcija! :)
-
Nāāā, šajā gadījienā stārķis bij niaicināc ciemiššš.
-
A vot! Apskaudiet! Man personīgs Saules gabals iedāvināts!
Kā no rīta ceļos, tā dzeltens saules gabals redzams - rapša lauks ķēķa logā. Un nav svarīgi, vai saule spīd, vai lietus list - saulains noskaņojums IR garantēts.
-
Ak, ku krāšņi - virs priežu jaunaudzes zili-mells mākonis, bet tam pa virsu saule. Un nekust ne lapiņa. Ideāls klusums - ne vardes plist, ne dullā dzeguze bļaustās. Svēcdiena.
-
Mana dzeguze, vai pat divas, vismaz 50 gadus šorīt noskaitīja.
Vārna grozās tuvumā, līdzko uz kompostkaudzes pusi eju. Vakar pametu gaļas krikšus zālē, kādus 3 m no sevis. Cik smieklīgi tā vārna tuvojās, sāniski, visu laiku ar vienu aci uzmanot, vai neķeršu šo aiz astes.
Bet vislielākā dusma uz kaut kādu kaimiņu maitu-kaķi, kas izkašāja dobes savai čupai. Tagad visu nokrāvu ar žagariem, lai nevar aptupties, visu smuko dobju skatu izbojāja.
-
Camma, es Tevi apskaužu! Pozitīvi.
-
Maniem dārza ežiem ģimenes pieaugums!, šovakar redzēju mazos ezēnus!
-
Šorīt izvelkos ar kafijkrūzi uz lieveņa laiku novērtēt. Sīks smidzeklis.
Uz elektrības vada divas žagatas, izskatās pajaunas. Viena ik pa laikam iekrekšķas.
Pa vārtu apakšu ielien kaimiņu kaķis, lai dotos veikt rīta tualeti manās puķdobēs :(
un pamedītu kādu sīkputneli...
Paškicinu prom, uzmetis man nīgru skatu izlien pa vārtapakšu atpakaļ. :)
Hē, bet žagatas pa vadu šim seko un komentē viņa pārvietošanos,
medības rīta agrumā nebūs rezultatīvas gan!
Šorīt ar bļaustīgajām žagatām biju uz viena viļņa un nospriedu,
ka kāda jēga no tām garastēm arī ir ;)
Sīks, ļauns prieciņš par kaimiņu runcim izjaukto rītu :D
-
Es ar klausos žagatas. Izdomāju, ka tās, kas smalkās balstiņās ķērkuļo ir sievieši, bet rupjajās vīrieši piebalso.
Kaķim nepatīk, ka vējš un viss čab, ausis grozās uz visām pusēm, ka neizmežģī... Palūr uz mani laikpalaikam - "varbūt ejam iekšā labāk?"
-
...un slapjš, viss pielijis un vēl līņā.
Kaimiņruncim šodien visa diena sačakarēta - paši agri prom,
minkāns līdz vēlam vakaram kā parasti lai, blandās pa kaimiņiem...
Tagad sabozies tup uz viņu virtuves palodzes, jo abas žagatas šo vēljoprojām vaktē,
sēž iepretim uz vada, kā šis izdara kādu mazāko kustību, tā ceļ trauksmi. :)
p.s. daudz netrūkst, ka mani sāks grauzt sirdsapziņa par savu sīko rīta prieciņu,
grūti viņam, līst, auksts, vaktnieces...
-
Vakar vakarā mājāsbraucot vēroju elektrības vadus gar ceļu - rindā viens pie otra uz drāts satupuši kaut kādi cigļi (izskatījās pēc baložiem). Vējš bija tāds pamatīgs un man vislaik acu priekšā skats, ka šitie cigļi vējā riņķo ap drāti... :rofl: . Protams, neriņķoja. Kā šamie turās vertikāli?
-
Nezinu, kas sagājis čībā ar dabu - traki dzeguži vēl tagad kūko. Sen bija jābeidz, bet nē - no rīta klamzā uz būdiņmājiņu un no tuvējā meža - ku-kū! Kas ta man tagadīt būs vislaik pusaizmigušai un čurātgribošai jāvazājas?
Domājos, ka būšu tikusi vaļā no gaudojoša kaimiņhaskija, būs miers. A pigu! Ta vardes auro, ta stārķis klab kā vācu mašīnpistole. Nu kasss par sodību!
-
vajag ierīkot watercloset, lai nav jāiet uz būdiņu dārza galā un lai dzeguzes strūklu nenorauj
-
Nezinu, kas sagājis čībā ar dabu - traki dzeguži vēl tagad kūko. Sen bija jābeidz, bet nē - no rīta klamzā uz būdiņmājiņu un no tuvējā meža - ku-kū! Kas ta man tagadīt būs vislaik pusaizmigušai un čurātgribošai jāvazājas?
Nu sēdi būdiņmājā un skaiti, kamēr pamosties, nekur nevazājies ;) :)
-
Domājos, ka būšu tikusi vaļā no gaudojoša kaimiņhaskija, būs miers.
Ko haskijam nodarīji?
-
Šorīt sadomāju desu pacepināt brokastīm. Plīts visa nokrauta ar katliem, sāku izbrīvēt vietu, a tur... uz katla vāka... milzīgs...zaļš...SIENĀZIS!
Kur tāds te ķēķī gadījies? Paņēmu potenciālo ķēķa izlaupītāju dvielītī un stiepu ārā, purinu nost - nekā! - šams vaļā nelaižas. Un nav nemaz noskaņots lecīgi. Aiznesu līdz grābekļu čupiņai, tad cienīgi lēnīgi pārkāpa uz grābekļa kāta.
-
Tas būs bijis lielais zaļais aizkrāsnes circenis ;)
Man tāds pārītis dzīvo jāņogkrūmā, vīrs lielāks, sieva mazāka. :)
Pagājšgad arī tajā pašā krūmā dzivoja, diez tie paši?,pat nezinu cik ilgi tie makani dzīvo...
-
Es te tā padomāju, ka tēmas nosaukums drīzāk derētu pretējs - nekur tālu no dabas mēs neesam aizbizojuši. Daba tepat blakus vien ir - aiz loga, pagalmā, dārzā, istabā un, redz, pat virtuvē :)
-
Nu jau liepas beidzot beigs ziedēt (augusts tūliņ), bet vēl pirms nedēļas, paejot zem liepas, tā burtiski san, jo ir pilna ar bitēm. Un kādam te bišu trūkstot...
-
Un kādam te bišu trūkstot...
Kad man stāstīja, ka bites ielido pilsētas liepziedos un saindējušās krīt zemē, es domāju, ka tā ir kārtējā "pilsētas leģenda".
Nē, pati redzēju :(
-
Kad man stāstīja, ka bites ielido pilsētas liepziedos un saindējušās krīt zemē, es domāju, ka tā ir kārtējā "pilsētas leģenda".
Nē, pati redzēju :(
Nevienas beigtas bites zem manām divām milzu liepām. Tā ir pilsēta, ja kas.
-
oi nu Bobi , priecājies tad.
-
Šorīt vedu laukā suni, uz mūrīša cītīgi lēkāja resns melnais strazds. Leca kaut kā ar abām kājām reizē - cibric, cibric un smieklīgi čiepstēja. :rofl: Sunim pat priekškāja palika gaisā un tur arī aizmirsās. Maza dzīves epizode un uzlabots garastāvoklis.
-
Nevienas beigtas bites zem manām divām milzu liepām. Tā ir pilsēta, ja kas.
Vai tā pilsēta ir Rīga?
Mazpilsētās gan jau nē
-
Sievastēvs apgalvo, ka 3 km no Ādažu centra pie Gaujas lūsi redzējis uz šo no grāvja lūram.
-
Visu vasaru mēģināju sagramstīt sienāžu sisināšanu - švaki. Toties pašlaik sisina kā aptrakuši.
Nez kāpēc vienmēr licies, ka vispirms aizlido dzērves un tikai tad - stārķi. Ha! Stārķi ir prom jau nedēļas trīs. Toties dzērves un zosis ālējas pa pilnu programmu. Viendien virs mājas riņķoja un ģeometriskas figūras veidoja ap 100 dzērvju. Vakar krietns bars zosu pamanīja 5, kuras lidoja pilnīgi pretējā virzienā, viss lielais bars pajuka un sametās urckulī, nomainīja virzienu un aizmetās pakaļ tām 5.
Pa visu vasaru nevienas cūku pēdiņas! Pat purvā tukšums, kur citkārt bija baisie cūku rakumi un neganti oda pēc cūķiem. Skumji.
-
Piefiksēju, lai nepazūd.
Dzērves nav redzētas nedēļas divas. Toties, kamēr veļu svētdien žāvu, ik pa 3 minūtēm zosu kāši pa 100-150 gab. aurodami lidoja pāri. Pat mellā tumsā vēlā vakarā. Interesanti noskatīties, kad 2-3 ķērkādamas metas pakaļ kāsim, kaut varētu sagaidīt nākamo.
Beidzot sāk parādīties buciņi un pa kādam pelēkam, apaļam dibenam tuvāk pie zemes - tā i nesapratām, kas tie bija - zaķi vai jenuki vai vēl kāds apaļdupsis.
-
Zosis jau sestdien bariem pa visu lietu laidās. Svētdien pamalē bija dzirdamas dzērvju klaigas, kas pārvietojās Ķemeru purva virzienā. Redzeslaukā neielidoja :)
-
Beidzot sāk parādīties buciņi un pa kādam pelēkam, apaļam dibenam tuvāk pie zemes - tā i nesapratām, kas tie bija - zaķi vai jenuki vai vēl kāds apaļdupsis.
Dupši nekustīgi? Zaķa gaita jau tāda raksturīga. Astes arī. :)
-
Dupši bija galvas ceļmalas garajā zālē dziļi sabāzuši un paši arī tikai tikvien redzami, kā apaļums/krusti. Ne pekas, ne auses.
-
:) Mīlīgi...apaļdupši.
-
Vakar vēlu vakarā vēl dzirdēju zosis sasaucamies. Kāsi pašu gan neredzēju, jo bija tumšs kā ellē. Un barometrs rādīja kaut kādu mistisku spiedienu - domāju, ka acis rāda nepareizi un bultai būtu jābūt otrā virzienā. Ā, nē, virziens pareizs, kaut kādi 744mm/hg.
-
Vakarnakt bija pāris lietus šaltis tādā stiprumā, ka likās - viss, noskalos māju nafig.... jā, kur? līdzens visapkārt.
Vēl nedēļu atpakaļ dīķa līmenis bija normāls, bet šorīt dīķa spogulis izpleties pamatīgi - ūdens pacēlies līdz pašai malai! Uz pagrabu neiešu. Nē, jāiet vien būs - ja nu bietes peld?
-
Man tieši tāpēc uz pagrabu negribētos iet - a ja nu bietes peld...
;)
-
Viss ir sajucis -dārzā pēdējās rozes, uz palodzes Ziemassvētku kaktuss zied kā traks jau nedēļu
-
Paturpināšu šepat.
Šis pavasaris ir kaut kas jauks - kā sākās siltums no pirmā maija, tā nebeidz turpināties. Lielākais neparastums - visu sasēju un sastādīju 1 dienā. Un vēl neparastāk - ik pa 2 dienām dārzu jālaista! Maijā!
Sestdien dārzkopja psihoze atkal ņēma virsroku pār veselo saprātu - sastādīju vēl gurķus, kabačus, ķirbjus un kaut ko dvēselei - kāršrozes (baltas, krēmīgas, sarkanas, visas pildītās), dzeltenos un sarkanos pelašķus, rozsarkanus flokšus, lavandas ceru. Dulla, ka es jums saku!
-
Krāsainie pelašķi ir super. :yes: Atliek tikai iestādīt, tālāk jau aug paši un iet plašumā. Ja neizravē kopā ar nezālēm.
-
Man par kāršrozēm nostalģiskas atmiņas. :smile:
-
nevarēju neatnest :smile: :* :
Camma (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=71):ahhh, mīīī... un žēēē... kas par saullēktu!
Camma (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=71):aiz retiem kociņiem koši rozā debess, dīķis gluds uz spožs kā nopulēts, neviena sīcošā, gar meža malu pie dīķa svarīgi pastaigājas kungs melnbaltos svārkos un sarkanos zābakos.
Camma (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=71):pa brīdim sīks vējelis izdrebina bērzu maigās galotnes, kafija apdullinoši smaržo krūzē, blakus uz soliņa sēž Rūdis un cītīgi kopj jauno un zīdaini mīksto kažociņu.
Camma (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=71):IDILLE
reno (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=34):manā mežā pupuķis ar dzeguzi sacenšas
reno (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=34):tagad arī meža balodis. Bet pirmais putnelis pilnīgā nebalsī iekliedzās ap 4 -tā, itkā būtu atklājis, ka modinātājs nav nozvanījis
reno (http://www.sarunuforums.lv/forums/index.php?action=profile;u=34):man brīžiem uznāk tāda baile par šo negaidīti uzdāvināto papildus vasaras mēnesi -ja nu augustā sniegs?
-
Sēdi dārzā brezenta krēslā (nu ļooti ērti šēzlongi pa 19 eiro depiņā!), lasi grāmatu, pie gaiši zilas debess bišku nepilnīgs mēness, kāds rets putns zibenīgi pārlaižas no mežiņa dārzmalas dzīvžoga eglē, kaut kur attālos kaimiņos aizgūtnēm rej suns, putnu balsis pavisam klusas.
Vienā brīdī saklusušo vakaru pēkšņi izbrēcina vardes! Kā var šitik skaļi kurkstēt!?
Atraujies no grāmatas, jo uzvēdī vakara mitruma un zemes mitruma smaržu sajaukums. Un tajā pašā brīdī pret vakarīgajām debesīm vērstais skats piefiksē ātras, šaudīgas, melnas švīkas, uz robežas ar kaut ko sirreālu auss uztver tā kā pīkstienu, tā kā čirpstienu - ooo, sikspārņi sabizojušies!
Man tā vienmēr bijusi mistērija - nelepojos ar izcili labu dzirdi. Vismaz attiecībā uz mūziku man viss ''smagā gala'' zoodārzs pa ausīm izbradājies. Bet. Nepareizi izdziedātas notis saklausu itin labi. Un sikspārņus dzirdu. Un nakts vidū varu iet meklēt otrā istabā atstātas elektroietaises, kuras pat izslēgtas dūc.
-
Njā... manējie lidojot laikam nepīkst... vai arī man slikta dzirde :(
Pīkstienus kā pelei dzirdēju vien, kad ziemā centos pārvietot
malkas grēdā apmetušos sikspārnīti. :)
Vardes jā, tās dīķmalā ņemas kā trakas... :D
-
Šorīt no tīruma uz ceļa izlēkšoja divi tīruma suņi - gāāāārām kājām, strupām ļipām un samērā īsām ausīm (tuši). Izskatījās neapmierināti, jo iztraucēju šamos vēsā rīta lēnajās pārdomās.
-
Pārdomās? Domā nebija abiem cita nodarbe? ;)
Jau kuro gadu domāju un neizprotu, kādēļ tā lakstīgalu pogošana
izraisa tāāādu nostalģiski romantisku smeldzi. :)
Man “romantiskais“ periods nebūt nebija pavasarī...
Nu gluži kā klausoties vecās “Bellakord“ plates...
Nav mana jaunība, nekāda sakara, bet kādas sentimentāli romantiskas stīgas ievibrē. :)
Vēroju, ne vien man, arī jaunākiem cilvēkiem :D
Kāds senču atavisms? ;)
-
Trakā Tuk! Kāds atavisms? Cilvēka dvēseli vienmēr uzrunās tīras un patiesas lietas, neatkarīgi no gadsimta.
-
Mani tā tīrā un dabiskā dzeguze sāk apnikt -nu caurām dienām, no rīta kādas 3-4 stundas bez pārtraukuma. Kad viņa ēd?!
Visi pārējie vidžina fonā, dzeguze, meža balodis un pupuķis -tie ņemas pilnā sparā, bet kukū vinnē
-
reno, kukū vienmēr vinnē. ;)
-
Šis gads izskatās ļoti jokains - kā no 1.maija sākās krutā vasara, tā i turpinās. Bet. Man ienāca prātā, ka visu laiku bijis kaut kas ne tā un tieši šogad ir tā, kā jābūt. Beidzot uz Jāņiem var visādas zālītes un puķes lasīt, kas aprakstos tieši līdz Jāņiem lasāmas, bet reti kad vispār līdz Jāņiem saaugušas vai saziedējušas. Citus gadus rudzupuķu vainagu uz Līgo i nebij ko domāt pīt, šogad varēs.
Tiesa gan, uz pašu Līgo vakaru laikameļi sola ierasto laiku - lietu.
Dīvainu sajūtu vieš lauka tomāti - jau ar tāāādiem tomāteļiem, ka nupat sāks mesties sarkani sāni. A dilles knapi sadīgušas...
Balodis mežmalā turpina savu ''puspūr piedēj'', dzeguze ar kūko paretam, ''burciņas'' pažobelē čiepst neganti un tūlīt tūlīt tiks izvadātas.
-
mums dillēm jau trešā raža...
-
Kurzemē viss jau gandrīz noziedējis
-
Vakar izcīnīju kaujas ar odiem un iekārtojos uz guļu. Otrpusis palika nīkt pie kompja. Tā ap pusdiviem cauri kārtīgam miegam (!) dzirdu Pīdijas sajūsmināto mrrrrjjjā-murrrr-mjā-mrrrjjrrr. Tā sajūsmas nots skaļajā un treļļainajā ''mrjā'' parāva mani sēdus sekundes simtdaļās!
Mēnesness gaismā uz tepiķa sēž laimē starojošs un mrjātreļļojošs kaķis, bet gabaliņu tālāk afffigennās piruetes taisa - kurmis! Uz manu bļāvienu ''tā dullā dzīvu kurmi atstiepusi!'' kā velniņš no kastītes parādās otrpusis, zibenīgi novērtē situāciju, nez no kurienes momentā izrauj kaut kādu kartona kasti, mierinošā balsī runājoties ar nabaga kurmi savāc šamo un pazūd no guļamistabas. Visa darbība uz sekundēm 10 !
Sēžu gultā un apstulbusi štukoju - bija? nebija? sapņoju? rādās?
-
Šorīt braucu uz darbu, daļa braukšanas pa asfaltētu, līkumotu ceļu, kur ceļa malas brīžiem ar krūmiem, brīžiem - pļavas, vietām - krūmainas piekalnītes. Vienā tādā piekalnītē stāv mēreni paplucis pasaku vienradzis! Jā, jā - VIENRADZIS!
Kontekstā ar nakts piedzīvojumu ar kurmi prātā pazib doma, vai tik neesmu nojūgusies? Griežu filmu atpakaļ. Kas tas par fufeli ar vienradzi? Ā, jā, tajā pakalniņā mēdz zirgi ganīties. Ticamākais, ka kāds balts bērza zars kā reiz aiz ne visai tīri baltā zirdziņa galvas radīja ilūziju par vienradzi. :rofl:
Šon piegdiena, būs vien vakarā nervus jānomierina :w: .
-
Varbūt tā radās teika par vienradzi?
Pilnmēness laikam arī uz putniem iedarbojas, šonakt tieši 3os viens labu brīdi tā treļļoja un pogoja, itkā jau saule austu.
Kopš man priekšnamā buldurjāņa saknes žāvējas, draugs kaimiņkaķis piestaigā vairākas reizes dienā. Sāk jau mest aci uz istabu, tas gan nenotiks, neesmu radusi, ka man kāds pēkšņi pa kājām pinas, kad ar pilnu ūdensbļodu eju uz durvīm -tā jau galu var dabūt
-
Pacienā draugu! Tikai piekodini, lai nesauc
pudeles saknesbrāļus. :)
-
[..] pret vakarīgajām debesīm vērstais skats piefiksē ātras, šaudīgas, melnas švīkas, uz robežas ar kaut ko sirreālu auss uztver tā kā pīkstienu, tā kā čirpstienu - ooo, sikspārņi sabizojušies!
Skaistāk kā Camma jau nepasacīšu.
Ziņoju (c) - mums arī ir sikspārņi. Droši vien vecajā pagrabā iemitinājušies.
-
Kurš putnelis čiepst kā aizsmacis suns? :)
Gāju no autobusa uz mājām, vienā sēta franču buldodziņš vau, vau! Blakus sētā no egles arī atskan vau!
Sasmaidījos tā pa īstam.
-
Mazliet no raganu tēmas, bet arī par dabu. :) Pirms lielāka ceļa parasti palūdzu aizsardzību.
Vakar naktī braucu mājās no copes. Netālu no šosejas pa priekšu meža strazds - palido, nosēžas mašīnai priekšā, palido, nosēžas. Tā kādas reizes 3. Es redzu brīdinājumju un nosaku: labi, labi, braukšu lēni un uzmanīgi. Izgriežu uz šosejas, tiklīdz prātīgi palielinu ātrumu, pustumsā redzu - liels alnis nesas pāri ceļam. Ja brauktu ātrāk, nebūtu labi. Vēl pēc kilometra pāri ceļam pārlēkšo stirna.
Daba.
-
Ragana, man dikti patīk Tava "raganība". Mūsdienu cilvēks šajā ziņā tiešām pārāk "tālu no dabas aizbizojis", bet baksta telefonu un jūtas esam radības kronis.
-
Vakar nākot no sērfošanas vienā sētā dzirdam-
sievietes balss: - Juri, panāc!, nu nāc, ka tev saka!
vīrietis, tā nīgri: - Nu, kas?
sieviete: - Nu nāc tak! Dzirdi vai nē?!
vīrietis: - Jā, jā, tūlīt...
sieviete: - Nu, tu nāksi vai nenāksi!!! Man tak pusdienas jau jātaisa!
- Paskaties, kādu lielu putnu kaķis atnesa!
Šodien vēl aizvien smejamies,
pie galda sēžoties vīrs apvaicājas - un ko tad šodien kaķis atnesis? :D
-
Nezinu, kā citās mājās, bet mums mācīta papagaiļa amata pienākumus pilda sīlis - mammucis vairākkārt ticis piemuļķots un meties glābt ātri lidojošus kaķus. Tik tad, kad no bērza galotnes skan ''vau!'', met ar roku un baras par viltvārdi un rozā burlaku.
-
Reiz redzēju vārnu, kura tupot uz akmens, rejot kacināja aiz sētas snaudošo suni.
Tas gan nereaģēja un izlikās par beigtu.
Varbūt vārna tā pārbaudīja vai vēl dzīvs, jo gribēja acis izknābt...
No kkā jau tie teicieni “vārna vārnai acis neknābs“ un “skaties, ka vārna acis neizknābj“ radušies...
Bet nu vārnu par mazputniņu nenosauksi... :)
-
Man paksī ieviesušies putneļi, smukiņi kā karameļkončas. Pagāja kāds laiks, kamēr identificējām kā erickiņus. Tagad brokastojot sasveicinos ar erickiņa kungu, kurš arī stiepj saviem bērneļiem ko nu kuru reizi - pūkainu vai nepūkainu tārpeli, kādu kukaini...
-
Vakarvakarā pīpējot pirmoreizi dzīvē redzēju fledermaušus ( nu sikspārņus). Vismaz 2 mauši cītīgi lidinājās pa pagalmu. Cmuki.
-
Bērnībā uz vecu, pamestu māju gājām šos tramdīt. Uz slotas uzkarina baltu audumu un šie lido iekārties. Naktī tas bija baisi un aizraujoši. ..ar visu leģendu, ka tajā mājā spokojoties.
-
Pēc vakardienas saules un neizturamās tveices beidzot iestājies Latvijas pelēkais. Tāds - visaptverošs pelēkais, bez diferenciācijas vasaras, pavasara vai cita gadalaika. Pelēks, ar bišku rasinošu lietu. Un zin ko? Ir prieks par pelēko!
Vakar nokoptajā un saballētajā pļavā stāv trīs stārķi. Trrratatatatitititīīii, trrratatatatitititīīii, trrratatatatitititīīii - vispirms viens, tad duetā un visbeidzot arī trio. Koškai acis kā spoles, kažoks uz kumbra pārspēj jebkuru pudeļbirsti - skriet un slēpties? uzbrukt un sakost? Nja, no šitādiem ērmiem ij nezini ko sagaidīt un kā uz tarkšķiem reaģēt arī skaidrības nav.
-
Par pelēko. Precīzāk, par pelašķiem.
Visu manu mūžu un noteikti arī pirms tā laukos ir pļava. Parastie pļavas ziedi, tostarp pelašķi.
Lūk, un šogad es pamanu pelašķu populācijā rozā pudurus. Ne baltpelēkus, bet rozā.
Kādam ir idejas?
-
Idejas nav, bet ik pa laikam rozā pelašķi redzēti.
A man dārzā šogad zied koši sarkanoranži un dzelteni pelašķi!
-
Ir, ir arī rozā. Kādreiz tie rozā ir izmantoti kā labs pamats ziedu vainagā - kāti nestiepjas, bet nav pelēki ziedi :)
-
Dabā esmu redzējusi gan baltus, gan rozā pelašķus, pēdējos retāk. Ja paveicas nopirkt sēklas, tad var iesēt dzeltenus un sarkanus. Smuki un daudzgadīgi, ja kāds pa kluso neizravē.
-
Lapsēns šovakar bij atkal atnācis. Šim astesgals balts. Ziema nāk.
-
Vakarrīt sēdēju pie brokastgalda. Ārā pilnīgs bezvējš. Pēkšņi lielā lazda sāk līgoties. Viens zars, tad otrs, tad trešais.. Domāju - va vellos, kā žagatas ālējas! Nekā, pēc brīža liela, smuka, koši brūni-ruda vāvere izcilpo mauriņā, paskrienās uz mājas pusi, tad atkal metās atpakaļ lazdu nikni purināt. Purināja to lazdu samērā ilgi. Laikam nabaga vāvernājam kreņķis, ka šogad nekāda dižā riekstu raža nav vis gaidāma. Žēl, ka nekādu iespēju nomierināt - aizmetās kā plēsta tālāk pa lazdu rindu. Tik vakarā apskatījos, ka zīļu raža būs varena un vāvernājs badā nenomirīs.
-
Pie mums daba draudīgi bizo klāt. Šodien gaišā dienas laikā pa ielām skraidīja -drīzāk lēnā riksī -lapsa, pie tam tāda jocīga -ļoti kārna, garām kājām. No sākuma noturēju pa suni, tik tā kuplā aste, arī ne visai kupla. Un krāsa izskat''ij''as tumši brūna, gandrīz melna
Lapsas tuvējā mežā ir dzīvojušas vienmēr, bet redzētas tikai naktī
Redzēta 2x -vispirms kaimiņiene, pēc pāris stundām otrā ielas galā es
-
Pie mums daba draudīgi bizo klāt. Šodien gaišā dienas laikā pa ielām skraidīja -drīzāk lēnā riksī -lapsa, pie tam tāda jocīga -ļoti kārna, garām kājām. No sākuma noturēju pa suni, tik tā kuplā aste, arī ne visai kupla. Un krāsa izskat''ij''as tumši brūna, gandrīz melna
Lapsas tuvējā mežā ir dzīvojušas vienmēr, bet redzētas tikai naktī
Redzēta 2x -vispirms kaimiņiene, pēc pāris stundām otrā ielas galā es
Traka varbūt?
-
Tā jocīgi palika
-
Paskatījos bildes -tā varētu izskatīties lapsēns, ar tik garām, tievām kājām. Krāsa likās tumša -varbūt ka ēnā. Muļķītis, tādēļ klīst pa dienu apkārt, šajā sausumā laikam lāga ēst nav ko
-
Vecāku mazdārziņā milzīgai bumbierei nolūza zars. Izrādījās, ka zarā ir putna ligzdiņa, bet jau tukša, putnēni izperēti un jau visi prom. Bet pati ligzdiņa ir īsts mākslas darbs, izcils putnu arhitektūras un būvniecības paraugs - iekšpuse mīksti izoderēta ar vilnu (no kurienes?), no ārpuses nomaskēta ar sūnām un ķērpjiem. Nez kādam putniņam tā varētu piederēt?
[attachment deleted by admin]
[attachment deleted by admin]
-
Pie mums daba draudīgi bizo klāt. Šodien gaišā dienas laikā pa ielām skraidīja -drīzāk lēnā riksī -lapsa, pie tam tāda jocīga -ļoti kārna, garām kājām. No sākuma noturēju pa suni, tik tā kuplā aste, arī ne visai kupla. Un krāsa izskat''ij''as tumši brūna, gandrīz melna
Lapsas tuvējā mežā ir dzīvojušas vienmēr, bet redzētas tikai naktī
Redzēta 2x -vispirms kaimiņiene, pēc pāris stundām otrā ielas galā es
Šodien pļavā redzēju līdzīgu lapsu. Lapsa diezgan kārna, plušķaina spalva, aste gandrīz plika. Braucu garām, šī nebēga. Pāris m no ceľa apsēdās un skatījās.
-
Luīze, var mēģināt ielikt dabasdati.lv, vislabāk pie novērojumiem - varbūt turienes speciālisti zina teikt.
-
Šodien aizdomājos, nez‘ vai dzērves jau prom?
Un pēc brīža ieraugu debesīs milzu kāsi - kādus 70/80 putnus saskaitīju, mazliet nojuka,
jo sāka pārkārtoties.
-
Es arī iedomājos, ka jau prom, bet svētdienas vakarā pāri lidoja vairāku kāšu apvienojums un skaitu lesām uz 150 vismaz.
Sākumā domāju, ka zosis un nodomāju - jōōō majōōō, pēc 10 dienām sals! Tā kā dzērves salu atlika uz bišku vēlāku laiku :).
Klau, vai vēl kādam liekās divaini, ka šogad NEKUR neredz pīlādžus?
-
Pīlādži šogad jau augusta sākumā bija sarkani - būs putni jau apēduši...
-
Manā apkārtnē pīlādži šogad bija pilnīgi tukši.
Bet stulbie strazdi norija vīnogas, es ķekarus tikai pie pašas zemes paguvu nogriezt. Tik garšīgas un saldas mūžā nebija bijušas!
-
Es arī jau sen pamanīju, ka nekur nav nevienas pīlādžogas un lielajā karstumā pīlādži tādi nelaimīgi izskatījās - daudziem lapas červelējās bez laika.Nuja - pagājušajā gadā bija milzums pīlādžogu un tas itkā esot uz aukstu ziemu, redzēs Kā būs tagad.
-
Spriežot pēc pīlādžiem - turpināsies +30grādu vasara...
Vīnogas tiešām saldas. Tik man gar mājas sienu aug un smukākie ķekari bezmaz jumta čukurā. Pāris dienas atpakaļ piespiedu čaļus pielikt kāpnes un cik necik ievākt ražu. Puse palika putniem un visādiem cirslīšiem.
Nupat sataisījos iet mežā sēņot, bet savlaicīgi attapos debesi kārtīgi nopētīt - jā, saulīte pa zemes virsu staigā, bet gar meža malu jau briest LIELAIS MELLAIS. Palikšu vien mājiņās.Ā, un nezinu gan kā tur ar tām laikazīmēm, bet zīlīši un sarkankrūtīši jau nāk pētīt, kad tad barotavu slinkie divkāji liks? Tiešām tikai mīnusos un dziļā sniegā? Riebīgie...
-
Čaklītēm saulīte pa zemes virsu ripo, bet sēņu grozs diezgan švaks -cerēju vairāk
-
Bet zīļu šogad gan daudz, kā klājiens zem ozoliem...
-
Tad sīļiem būs labi daudz, ko ēst.
-
Divi gadus atpakaļ Austrijā nopirkās pupiņu sēkla - šogad saaugušas kā mūris un tik ražo un tik ražo. Vakar vēl pēdējās šodienas pusdienām saplūcu. Atradu sauju jau sakaltušu pākšu - fiksi šķinu nost, lai nesāk pūt, un noglabāju nākampavasarim. Šitā ir štelle!.
Smejies vai raudi, bet vēl no lauka novācu arī pēdējo tomātu ražu. Un ķirbji! Tādi mazi, smuki, strīpaini kā sivēni.
Kamēr ar tomātiem ņēmos, dzērvju kāsis pārlaidās.
Šorīt kāds nelietis vīnogulājos pie loga cūku kāva - ir aizdomas, ka sīļi, tiem balsis skaļas.
-
Šorīt dārzā kaut kādi sveši suņi, koška nīgri rūkā un tinas pie kājām. Eju tik tālāk uz sirsniņmāju, a tur nevis suņi, bet buki! Atnākuši izlūkos, vai būs gana ābolu sakritis.
-
Šorīt dārzā kaut kādi sveši suņi, koška nīgri rūkā un tinas pie kājām. Eju tik tālāk uz sirsniņmāju, a tur nevis suņi, bet buki! Atnākuši izlūkos, vai būs gana ābolu sakritis.
nepieķēzī gruntsūdeņus :talking:
-
Tu to suņiem, kaķiem, bukiem vai stārķiem?
-
par Tavu sirsniņmājiņu. Nevar būt, ka Tev atsevišķa, brīvi stāvoša havaja (mājiņa) ar ūdens klozetu un apkuri
-
A kas teica, ka bedri nevar betonēt?
-
A kas teica, ka bedri nevar betonēt?
var, bet betonēšana nozīmē aizbizošanu no dabas :D
-
lūk ūdensklozeta havaja gan gruntūdeņus vairāk pieķēzītu, ja iesūcinātu gruntī
Ja smuka bedre smilšu pakalniņā, ka aizber un rok blakus citu -par ko nē? Tik ziemā gan tomēr tā salīgi tādā mazmājiņā. Bet pie visa jau pierod
-
Nūūūū... bet lai nu iet arī.
Sirsniņmāja ārā sākumā var likties kā nez kāds arhaisms. Bet ir sava deva romantikas.
Mūsu lauku māja nav diži liela platībā, līdz ar to arī mazmājiņa iekšā ir maza kā pieckapeika, blakus virtuvei. Ja tur kāds izdomā ievilkties, kad saime sēž pie galda, nekas skaists nebūs. Drīzāk esam pieraduši lietot iekšas mazmājiņu gadījumos, kad āra ''pakalpojums'' nav saniedzams - baisā salā, naktī, trakā lietū, lietotājs saslimis.
Āra labierīcību uztveru kā iespēju vēl reiz pabūt dabā - tā redzi burvīgus saullēktus, silstošu (kūpošu) šķūņa jumtu, buciņus, kaimiņu suni apgaitā, briestošus lietusmākoņus jūras pusē, nosārtojušos kļavu, zaķu pēdiņas sniegā. Uzskaitījums bezgalīgs, jo katra diena un pat stunda nes ko jaunu un skaistu.
Vēl pie plusiem jāmin tas, ka nav katrreiz jāiet iekšā - saime paliela un teritorija arī nav mazdārziņu 600m2 un katru reizi no šķūņa vai dārza auļot mājā un piedrazot ar tikko pļautu zāli, dārza zemēm vai skaidām saimniecēm neliktos īsti labi.
Ja kādam vēl ir šaubas, tad kā pēdējo punktu varu minēt burvīgo siltuma sajūtu, kad no aukstuma būdiņmājā ienāc lielajā mājā...
Sakiet ko gribat, bet bez sirsniņmājas visa lauku māja būtu bez ... sirsnīguma. Šitā vot.
-
Esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka tavā sirsniņmājiņā var sēdēt pie atvērtām durvīm
Es varu kaut ko sajaukt, kura slavenā zviedru aktrise savā grāmatā jūsmo par mazmājiņu uz Bergmaņa salas, kur var sēdēt un vērot šēras un jūru
-
Ir pastāsts par sirsniņmāju.
Kādreiz sensenos laikos būdiņmāja bija mantojums no vecajiem saimniekiem - šķība, greiza dēļu konstrukcija dārza malā, bez pamata, uztupināta zemē izraktas šķības bedres malā. Konstrukcijas durvis knapi turējās kopā un būdas mugurējā sienā bija kaut kas līdzīgs logam - pareizāk sakot, ambrazūra, pa kuru stāvusčurājošie varēja vērot kolhoza lauku plašumus.
Ja kolhoza lauki tika apstādīti ar kultūrām, kuras likās ēdamas vietējām mežacūku populācijām, tad gājiens uz būdiņmāju varēja būt arī ar piedzīvojumiem - kustoņiem viens divkājis nelikās nekāds bieds un nakts laikā bariņš cūku varēja būdiņgājēju nonest no kātiem pat nemanot.
Nu, ja rukši siro bez aiztures, tad grēks to neizmantot. Viens no tābrīža mājas iemītniekiem sadomāja kādu ruksi nomedīt. Nebija jau nu gluži tā, ka cūķi vazājās nepārtraukti, medījumu vajadzēja gaidīt. Kur nu vēl labāka gaidīšana, kā sēdot būdiņmājā ar smakas aizsegu un redzeslauku gandrīz 360 grādos. Vienā reizē tak to cūķu baru sagaidīja pietiekami tuvu un blieza no diviem stobriem uz dullo bara vidū. Loģiski, ka bars satrūkās un metās bēgt. Kā bija, kā ne, bet viss ap 30 galvu bars ar visu švunku metās nevis uz klajo lauku, bet uz dārzu... un uz būdiņu, kas ceļā dārzam. Švakā konstrukcija tika nonesta nafig - apgāzta uz mutes (durvīm). Kā par spīti ļumīgā konstrukcija visos virzienos izrādījās negaidīti spēcīga un vienīgā brīvā izeja bija poda caurums...
Pat nezinu, kas bija briesmīgāks - neveiksmīgā mednieka izskats, nešķīstā gānīšanās vai būdiņmājas neesamība sekojošajās divās nedēļās.
-
Ui, Camm... :clap:
Sen nebiju šitā izsmējusies :rofl:
-
Nē, man par šīm sirsnīgajām mājiņām nav nekā laba ko teikt. Tu cilvēks naktī guli, attopies no vajadzības, aun kājas, velc pufaiku un ziemas salā drebinies uz auksta dēļu troņa. Un piedevām aromāts....
Bērnībā šos priekus pieredzēju. Paldies. Kā jau bērnam, man bija ļoti dzīva iztēle, un katru reizi, kad tā vajadzēja izstaigāt, es pilnīgi sajutu garu, tievu roku, kas man stiepās pakaļ no cauruma. :alt:
-
Nu redz, aromātam līdz kūdras lāpštele uz sava ''darījuma''.
-
Sirsniņmājiņa ir laba lieta, kad tā ir izvēles opcija. Mājās civila tualete, sirsniņmājiņa aiz šķūņa. Ņemies pa āru un uz ātro aizej pasēdi, nav jāvelkas mājās darba drēbēs un jāstīvē zābaki nost. Bet spiestā kārtā vilkties no mājas ārā, tumsā un aukstumā... Atceros no savas bērnības, kad laukos ciemojāmies, to tumsu, dubļaino, slideno taciņu un nosalušu pēcpusi... Diespas.
-
Nē, man par šīm sirsnīgajām mājiņām nav nekā laba ko teikt. Tu cilvēks naktī guli, attopies no vajadzības, aun kājas, velc pufaiku un ziemas salā drebinies uz auksta dēļu troņa. Un piedevām aromāts....
Bērnībā šos priekus pieredzēju. Paldies. Kā jau bērnam, man bija ļoti dzīva iztēle, un katru reizi, kad tā vajadzēja izstaigāt, es pilnīgi sajutu garu, tievu roku, kas man stiepās pakaļ no cauruma. :alt:
Naktij ir naktspodiņš zem gultas ar ūdeni iekšā un vāku virsū.
-
Naktij ir naktspodiņš zem gultas ar ūdeni iekšā un vāku virsū.
Fūūū... :veee:
Atceros, ka, pat vēl maza būdama, labāk ģērbos un vilkos ārā aukstumā, nekā stutējos ērgļa pozā uz "katram gadījumam" atstātā samazgu spaiņa... Kurš taču būs no rīta arī jāiznes...
-
Zelta rudens. Tik skaistu rudeni pat neatceros bijušu. Pa dienu +20. Ļoti patīk skaisti zeltainie koki, kuriem pašu zaru galos lapas brūnas - izskatās kā kad kāds būtu cepešplītē apcepinājis. Šorīt spriedelējām, ka viens sirdīgāks vēja pūtiens visu skaistumu aizpūstu kā nebijušu.
Sēņu mežā nafff. Tukšs.
Apaļa un pilnīgu veselību un labklājību pa visām spalvu maliņām izstarojoša žagata saimnieciski ņemās ap lazdām. Beigās ir salasījusi pilnu knābi ar sausām zālēm un visu to murckuli sastūķē kurmja rakumā. ''Nuja, kur tad lai nabaga kurmīc ņem midziņai mīkstu oderējumu? Jāpalīdz nāburgam.'' - tā otrpusis spriedelē lēni kafiju malkojot pie ķēķa galda.
-
Atbraucu mājās, tumšs. Kāpju no autiņa un gandrīz liekos pie zemes garšļaukus, jo visa debess pilna ar gāganiem. Sajūta tāda, ka šitie lielcigļi panikā mūk pa galvu pa kaklu. Papus stāsta, ka pa dienu arī esot juku jukām pērušies uz dienvidu pusi. Virs mūsu tīruma ceļā gadījušies divi milzīgi kraukļi, tad nu esot bijis ko redzēt - tie bezmaz notriekti, gāganu bars pajucis, histēriski sametušies bumbulī, līdz meža malai knapi izlīdzinājušies augstumā, par kāsi nemaz i neesot bijis ko domāt.
-
Pat Rīgā vakarpusē par dzirdēt zosis lidojam. Nez pēc kā viņas orientējas galīgā tumsā...
-
Pēc GPS
-
Nu vo, pēc vairāku dienu solījumiem, ka nupat pasaules gals iestāsies un ja ne tas, tad sniegs būs noteikti, beidzot rīts ir ziemīgi balts. Ir salna un viss pelēki pienbalts. Pa dienu gan spēlējam atpakaļ uz +12. Pa ilgiem laikiem no rīta meklēju kādu kašājamo, jo autiņam visapkārt logi ciet. Labi, ka tas ''ciet'' ir slapš un nonāk nost ar prastu papīra lapu 4 locījumos. Bet nu, kašķīti jāmeklē gan. Tas ir globāls jautājums, kur tie kašķīši vienmēr paliek, jo pirkti bez sava gala, ārā neviens nav sviedis un salauztu atminos tikai vienu no visiem simts pirktajiem. Varbūt tie arī migrē siltākam laikam iestājoties? Vai salien kā mušas uz ziemošanu? Tikai uz vasarēšanu? Kāds ir redzējis kašķīšu barus kādā ankambarī?
-
Kasīši parasti turas kopā ar niezīšiem (Simpsoni)
-
Pie šāgada īpatnībām. Sēņu tikpat kā nebija nemaz - baisi sauss. Toties pašlaik vēl var mierīgi sēņot gar laukmalu un pusdienām (uz 5-6 cilvēkiem!) pielasīt sviestabeciņas. Vai izrīt puslitra burciņu ar marinētajām un tūlīt ''atmarinēt'' vietā.
-
Pie šāgada īpatnībām. Sēņu tikpat kā nebija nemaz - baisi sauss. Toties pašlaik vēl var mierīgi sēņot gar laukmalu un pusdienām (uz 5-6 cilvēkiem!) pielasīt sviestabeciņas. Vai izrīt puslitra burciņu ar marinētajām un tūlīt ''atmarinēt'' vietā.
sēņu geocatchings :rofl:
-
Te galnais šad tad pacelt galvu augstāk par pakaļu, lai nepazaudētu virzienu un katliņu (mājām, t.i.).
-
Te galnais šad tad pacelt galvu augstāk par pakaļu, lai nepazaudētu virzienu un katliņu (mājām, t.i.).
a kas, slinkums googlemaps ieslēgt?
-
Bobīt, manā čuhņā var slēgt un var neslēgt - pārklājuma NAU!
-
Bobīt, manā čuhņā var slēgt un var neslēgt - pārklājuma NAU!
nahren Tev pārklājums? GPS satelīti arī Tev izolēti? Tu armijas bāzes epicentrā dzīvo?
-
Mīļumiņ, nu kāda vāvernāja pēc smago artilēriju vajag? Cilvēks dabu baudīt iznācis, nevis tehnikas brīnumus pārbaudīt. Tā jau var pie katras sēnes BTR-ā piebraukt. Pē, kaka.
-
Mīļumiņ, nu kāda vāvernāja pēc smago artilēriju vajag? Cilvēks dabu baudīt iznācis, nevis tehnikas brīnumus pārbaudīt. Tā jau var pie katras sēnes BTR-ā piebraukt. Pē, kaka.
es tikai tā... lai nav jāmirst purva vidū uz līkā bēržeļa sēžot ar pilnu sēņu grozu blakus, ja nu gadās apmaldīties
-
Vakar nekādi nevarēju nodibināt telefoniskus sakarus, bija jāiet runāt ārā pagalmā. Beidzot sakari nodibinājās un gana ilgi un aizrautīgi tērgāju, vienlaikus metot riņķus pa pagalmu kā Donalds Daks savā drūmo pārdomu istabā pa tepiķi (tur riktīga vaga bija iestaigāta). Staigājamie loki kļuva arvien plašāki, pa ceļam paķērās kaut kāds grābeklis un aiznesās uz savu vietu klētī, novēlojies puķpods pārcēlās no akas vāka arīdzan uz klēti. Īsi sakot, paveicās visādas nedomājamās darbības. Vienā brīdī kaut kādu lopu padzinu ar roku nost no sava staigājamā cirkulārija. Un tajā mirklī pašai visi prāti samežģījās - tas tak nav suns! Man nav suņa! Tas ir buks! Vot šitāds umurkumurs...
-
Fantastiski! Bet vispār ar stirnu bukiem joki mazi, labi, ka nav vairs riesta laiks tagad.
-
Man jautājums - jūs novācat sliekas no trotuāra pēc lietus?
Dzīvās?
Un aizmetat zālē?
Nu, ne jau Rīgā un ne jau simtiem, bet ja dažas trāpās ceļā?
Es parasti nesteidzos ne rītos, ne vakaros, un palīdzu viņām, kā nu protu.
-
Man tādu problēmu nav - cigļi pasteidzas notīrīt celiņus.
-
Nu... Atkarībā, kas tas par celiņu un kur... Ja tas ir celiņš, kas ved gar manu mīļo dekoratīvo putnu būriem, tad kāds tiek pie sātīgām brokastīm... Citviet, jā, mēdzu arī malā pamest.
-
Man jautājums - jūs novācat sliekas no trotuāra pēc lietus?
Dzīvās?
ko vēl ne??! ja gadās trekni eksemplāri (naktstārpi) es tos savācu kārbiņā un ekskursijā aizvedu, zemūdens pasauli rādīt ;) naktstārpi tagad dārgi, 30 centi gabalā...
-
ko vēl ne??!
Tehniski - vai tad tā nav novākšana? :) Mani arī pārņem merkantilas tieksmes, hi. Bet aizkustina Krimsona līdzcietība.
-
Šodien vārnas sēž kā pieminekļi koku galotnēs.
-
Pat Rīgā vakarpusē par dzirdēt zosis lidojam. Nez pēc kā viņas orientējas galīgā tumsā...
https://physicstoday.scitation.org/doi/full/10.1063/1.2897947 (https://physicstoday.scitation.org/doi/full/10.1063/1.2897947)
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B978012800286500002X (https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B978012800286500002X)
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B9780124071605000087 (https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/B9780124071605000087)
-
Pa ilgiem laikiem beidzot redzu sarkankrūtīšus. Citi cigļi ņemās pa barotavu un speķa šmatoku, sarkankrūtīši tekalē zem ceriņiem un ābelēm. Spriežot pēc tā, ka kaut ko knābā, kaut kas ēdams tur ir, kaut gan pirms tam bija sniegs, atkusnis, tad atkal 10cm sniegs.
Un atkal joki ar tiem sarkankrūtīšiem. Vieni ir ar ļoti skaistu koši sārtu krūtežu, otri - ar brūni bēšīgu. Ja skatās no augšas, tad tie putneļi ir vienādi, ja no priekšas - atšķiras ar krūtežas un vēdera krāsu. Papi-mammas? Dažādas pasugas? Individuālās variācijas?
Viens vāvernājs iekārtojis novērošanas punktu zaru ielā zem ozola. Siro pa ozola apakšu un ik pa laiciņam uzdiebj zaru steram virspusē un aplūko apkārtni - vai nav kāds burlaks tuvumā. Domājām, ka aizbiedēsim, kad autiņu iedarbināsim. A figu jums! Mums tāda tehniska padarīšana pie kuplās astes.
-
Sarkankrūtīši - papi (košie), mammas (pelēcīgākas) :smile:
-
Nu tad mums ir disproporcija - 6 papi un 3-4 mammītes. Vai arī mammītes iejūk citu cigļu barā un es viņas neatšķiru. Pelēks ir pelēks. Košie punči šodien ļoti skaisti izskatījās uz sniega fona.
Krāsas atšķirību jau redz tikai tad, ja košie un pelēkie ir blakus un var salīdzināt. Kad ap barotavu ņemās, tad atšķir tikai tos, kuri tiešām uzkrītoši viens no otra atšķirās.
Un zīlītes mums arī ir vismaz divu krāsu - ar melnām galvām un ar smuki zilām. Vienai otrai cekuls tīri vai debeszils.
-
tev vajag uz kādu tuvāko jubileju vēlēties putnugrāmatu un binokli dāvanā
-
Camma, šī ir forša grāmata, kur paskatīties putnus. Es šad tad pārskatu un papētu. :bird:
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/2987-putni_latvija.html
Vēl arī ļoti patīk Latvijas zīdītāji, var visus susuriņus un un lielākus zvēriņus apskatīt un palasīt par viņiem. Ļoti labas zīmētas ilustrācijas. Laukos it īpaši varētu būt interesanti paskatīties, kurš tieši zvērs atnācis ciemos.
-
Ir man vismaz 4 binokļi (pat ar super-duper optiku) un ir arī putnugrāmatas - vairākas. Bet ir man arī Lielais Dzīvnieciskais Slinkums :) .
Spalvainos/pūkainos zvērus pazīstu un tie man patīk. Par cigļiem līdz šim intereses nebija nekādas. Šobrīd ir barotava tieši pretī ķēķa logam, tā ka jāskatās gribi vai negribi :).
BuNba. Kaut kad redzējām autiņu ar ļoti interesantu uzrakstu - '' Uzspelesim buNbu!'' - latviski, bet kirilicā :). Tā kā Rūdis pašlaik ir visai apaļš (baiss kažoks), BuNba viņam ļoti piestāv.
-
Kur rūdi var apskatīt? :) Rādi redzēt :)
-
Bija, bet te visas bildes aizgājušas latatā sakarā ar servera uzkāršanos. Tagad jāgaida jaunu fotosesiju :)
-
Pašlaik tek un pil un urdz visos stūros. Vismaz viena liela cerība, ka pagājušajā vasarā krietni pažuvušais dīķis atkal taps pilns.
Apbēdina zvēru pēdu totāls iztrūkums. Kādreiz čumēja un mudžēja - buki, cūkas, aļņi, zaķi un lapsas. Tagad tikai kaimiņu suns un Kaķāda sapēdojuši pāris ķēdītes.
Toties bija izdevība tuvplānā aplūkot izcili skaistu zaļo dzeni. Vēders un pakakle tumši pelēki, mugura skaistā tumšā sūnu zaļā krāsā. Spārnu galos dažas melnas švīkas - kā jau dzeņiem pieklājas. Un krāšņuma kalngals - koši sarkana pāvesta micīte uz pakauša.
-
Vai nu zaļā vai pelēkā dzilna. Pēdējā retāka, lai gan līdzīga zaļajai.
-
Toties bija izdevība tuvplānā aplūkot izcili skaistu zaļo dzeni. Vēders un pakakle tumši pelēki, mugura skaistā tumšā sūnu zaļā krāsā. Spārnu galos dažas melnas švīkas - kā jau dzeņiem pieklājas. Un krāšņuma kalngals - koši sarkana pāvesta micīte uz pakauša.
dzeņi nav garšīgi...
un tā visticamāk bija dzilna. nevajag jaunus putnus izdomāt, sevišķi, ja ir vairākas putnugrāmatas :) :)
briežu pačucha negantā (c) Hašeks :)
-
dzeņi nav garšīgi...
:smej:
-
Jā, izpētīju, ka tiešām tas zaļais dzenis ir dzilna. Un, visticamāk, - pelēkā. Visādā ziņā, krāsas ir puse uz pusi - piesātināti peļu pelēks un sūnu zaļš.
Man neko nevar pārmest, man te viss mainās kā kaleidoskopā.
Nupat pelēkistrīpainā Kaķāda atnāca uz vakariņām. Piekrāvu bļodeli ar ierasto devu. Kaķāda sparīgi ķērās pie ēšanas, kur to arī atstāju. Pēc 5 minūtēm aiz durvīm atkal iedegās āra gaisma un nu mans ikvakara ciemiņš bija mainījis kažoku uz melnu ar baltu purneli un baltām ķepām. Vot i nazinu tagadīt, vai tas ir tas pats, vai jāņem kaut kādu kaķugrāmatu un jāskatās, vai nebūs cita suga :)
-
Pēc 5 minūtēm aiz durvīm atkal iedegās āra gaisma un nu mans ikvakara ciemiņš bija mainījis kažoku uz melnu ar baltu purneli un baltām ķepām. Vot i nazinu tagadīt, vai tas ir tas pats, vai jāņem kaut kādu kaķugrāmatu un jāskatās, vai nebūs cita suga :)
Apmeta kažoku uz otru pusi un atnāca pēc papildporcijas :D
-
Luīz, men pārāk laba iztēle un kā iedomājos kažoku uz otru pusi.... bvēēē.
-
Es jau ar putniem :P tāpēc - Camma, krāsa nebija izšķirošā, jo tā neatšķiras, bija citas pazīmes uz galvas - pelēkajai sarkana tikai pieres daļa un arī tikai tēviņiem, uz vaigiem šaura tumša svītra; zaļajai gan papam, gan mammai sarkana galva līdz pat pakausim, ap acīm un pie knābja tumšs.
-
Lūk tā, Camma, izvelc vien binōkli un putnugrāmatu :)
-
Napig binokli 3-4 metru ķīķēšanai. Galvenais ir detālijas atšķirt - kas ir pieres daļa un cik tālu sākas pakausis? Tumša svītra un tumšs ap acīm - ko par ko uzskatīt?
Pārmaiņas pēc šon atlidoja izspūris parastais dzenis. Vai arī tas saucams par melnbalto dzilnu?
-
Napig binokli 3-4 metru ķīķēšanai. Galvenais ir detālijas atšķirt - kas ir pieres daļa un cik tālu sākas pakausis? Tumša svītra un tumšs ap acīm - ko par ko uzskatīt?
Pārmaiņas pēc šon atlidoja izspūris parastais dzenis. Vai arī tas saucams par melnbalto dzilnu?
Nē, dzenis ir dzenis, dzilnu dzimtā tāda nav! :) https://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/picidae/
... a kā Tu zini, ka tā nebija dzeniene?? detālijas taču neredzēji??! :D
-
Daddy - ko nu par dzeņiem, es pat Kaķādai vēl uzrunu nezinu - vai ir Sers Kaķāda, vai Kaķādiene, vai Kaķādiņas jaunkundze...
-
Pārītis pelēko dzilnu; barotājs zaļo dzilnu paps, jo sarkana strīpa melnajam pa vidu. Un sajaucu - zaļās ir retākas.
-
Dzilnas nav dzeņi, taču abi ir dzeņveidīgie.
-
Daddy - ko nu par dzeņiem, es pat Kaķādai vēl uzrunu nezinu - vai ir Sers Kaķāda, vai Kaķādiene, vai Kaķādiņas jaunkundze...
Kaķis nav dzenis... tak paņem rokās un apčamdi, seram būs tādi bumbulīši zem astes :D
-
Vot, apskatījos to klasifikatoru.
Man te regulāri piestaigā zilzīlītes un svilpji, pelēkā dzilna un priežu krustknābji.
-
Camma, kur tavi meži? Man pērn dzilnas un krustknābji nepieskaitīti palika :D
-
Lilastes poligona otra mala - Sēja.
Dzilna man te tāda kā Tevis liktajā augšējā bildē. Un ar ļoti krāšņu sarkanu mici.Izrādās, ka tas zvirbulis ar oranžajām padusēm, ir meža zīlīte :).
-
Daddy - labprāt ieaicinu Tevi ciemos tieši šī kaķa buNbuļu apčamdīšanai. Tikai pasaki, vai ātros saukt uzreiz, vai pagaidīsim, kamēr būsi sadīrāts?
-
Daddy - labprāt ieaicinu Tevi ciemos tieši šī kaķa buNbuļu apčamdīšanai. Tikai pasaki, vai ātros saukt uzreiz, vai pagaidīsim, kamēr būsi sadīrāts?
Ar kaķiem vajag apieties ar mīlestību, tad nevienam nav jācieš! :)
-
Ar putniem vispār tik viegli tikt pie skaidrības nevar. Pie mūsu mājas ievēroju, ka starp pelēkajām vārnām uzturas arī melnas. Nofotografēju un aizrakstīju uz ornitologu biedrību. Man atbildēja, ka nav vis melnā vārna, bet krauķis. Pēc knābja varot pateikt. Te tev nu bija, nekāds pirmatklājums nesanāca. :bird:
-
Nu krauķis ir citādāks un bik mazāks. Bet melnās arī Latvijā ir sastopamas - cik gan novērojumos lasīts, parasti Liepājas pusē.
Galvenais - nejaukt vārnu ar kovārni :D Saprotu, ka mani putni, taču dzirdot, kā māte saviem bērniem rāda kovārni un sauc to par vārnu... :n-:
-
Jā, izlasīju, ka ir Latvijas rietumos sastopamas tās melnās vārnas. Biju domājusi, ka krauķi ir mazāki, bet man likās, ka šie tādi paši kā vietējās vārnas.
-
Mangust, ja neesmu galīgi atmiņu nozaudējusi, Tu man kaut kur atbildēji par tiem putniņiem, kuriem melna svītra pār vaigu un kuri tekalē ar galvu uz leju. Nevaru Tavu atbildi atrast un tajā Gandra katalogā arī bildēs neatrodu. Atgādināsi, kas tie bija?
-
Tas ir dzilnītis. :)
-
Ragana jau atbildēja - dzilnītis,
bet lai vārds kopā ar bildi...
-
Gandra katalogā reizēm grūti ko atrast, īpaši, ja lāgā nav skaidrs ko meklēt. Reizēm mēdzu izmantot angļu RSPB putnu identificēšanas lapu (https://www.rspb.org.uk/birds-and-wildlife/wildlife-guides/identify-a-bird/), bet arī ar atšķirīgām sekmēm, jo krāsas grūti definēt, izmēru arī, ja nav blakus mērogs un, protams, tur var nebūt putni, kas sastopami Latvijā, taču labāk nekā nekas.
Manuprāt, pietiekami plašu informāciju un foto salīdzināšanai var atrast lapā latvijasputni.lv (http://www.latvijasputni.lv/lv/lpf.html) vai arī dabasdati.lv (https://dabasdati.lv/lv). Tur var reģistrēt novērojumus un uzzināt arī, ko esi redzējis.
-
O, jā! Paldies, dāmas!
Bildē taisni kā mana zvērudārza iemītnieka ģīmetne :).
-
O, jā! Paldies, dāmas!
Bildē taisni kā mana zvērudārza iemītnieka ģīmetne :) .
Teica Camma, izpūšot bises stobru un paceļot putneli aiz vienas kājas, lai kārtīgāk aplūkotu
-
No bises šaujot šitādu putnel,i aiz kājas nebūtu ko celt, ja nu pati kāja.
Un savu zvērudārzu šaut - tas ir fuj, kaka.
-
Ja, ja - kā no klasikas - "rjabčik umer ot serdečnogo pristupa", a skrotis mežsarga pakaļā :smej:
-
Vakarvakar izgāju nelielā pastaigā - nu, kājas izlocīt, galvu izvēdināt, zvaigznes pavērot.
Atpakaļceļā, jau netālu no mājām, pēkšņi dzirdu kāds drausmīgi vaid/vaimanā.
Vaiīīīīīī,vai, vai, vai, vaivaivai, vaiīīīīīīī, vai, vai, vai, vaiīīīīīīīīī, vaivaivai... vaiīīīīīī, vaiīīīīīīīīīī...
Neliela pauze un atkal... Ārā slidens, nu mazums kas... Lecu pāri grāvim un virzos
uz skaņas pusi. Vaimanas nerimstas. Ar lukturi gaismoju vaimanu virzienā... un skatam
paveras, kas? Divi runči! Viens pieplacis pie zemes, otrs kūkumu uzmetis, nostājies pretī
un vaimanā! Fūūū... bet nu tīīīk cilvēciskā balsī... Ka tevi... abus aizškcināju...
Marta runči! Vēl jau februāris un ziema, lai kalendārā apskatās...
-
Mums runčiem dīvainas attiecības. Ir tāda aizdoma, ka Kaķāda arī ir runcis. Nāk prasīt paiku tikai pa tumsu, dienā nerādās. Kamēr diena un Rūdis pa āru, tikmēr Kaķāda kaut kur nolien.
Mellā tumsā paveru verandas durvis un ārā pie lieveņa iedegas gaisma - tas ir signāls Kaķādai, ka var nākt paiku pieprasīt. Durvīm visā augstumā ir ielikts šaurs logs, pa kuru var redzēt nācējus un arī Kaķādu. Ja šams ir ieradies, paveru durvis un saku, ka tūlīt paiku ielikšu, lai pagaida. Tikām Rūdis iekārtojas durvju iekšpusē un sākas kaķiskas sarunas. Kaķāda ārpusē žēlā balsī ''ņau, ņau'' - Rūdis no iekšpuses cieti un skaļi ''NAUNAUNAU''. Kad iznesu bļodiņu, Kaķāda metas ēst, Rūdis tup un pa lodziņu vēro. Šito saucam par televizora skatīšanos.
Ikdienā tagad ja kāds no mājiniekiem jautā, piemēram, ''vai tad cepumiņu vairs nav?'', otrs pretī - "naunaunau''.
-
Nesaprotu, kas ar dabu notiek - mani kašaki strauji met spalvu, bet ārā tāds kolotuns, ka nagi nosalst zili, kamēr veļu uzkarini.
Cigļi ņemās pa vīnogulājiem pie loga, koškas sēž un slinki vēro, nekāda satraukuma, nekāda azarta. Rūdis iegulējis pamatīgu bedri manā gultā.
Dabā klusums un nekādi zvēri nevazājas - čuššš.
-
Tā kā es ar putniem, ielikšu savu mīluli. Sāksies pavasaris, vairs pie barotavas neatrādīsies, šiverēs pa mežu.
-
Nu ko, pasavaris sācies!
Koškas sarāpušās uz galda un viena otru grūstīdama, izstieptiem kakliem skatās pa logu laukā un šņākulīgi rūkā - pterodaktīļi auro uz lauka. Divas dzērves piebļauj visu pagastu. Nezinu trakāku bļaustekli par dzērvēm, ja nu vēl pāvi. Bet tie vismaz nav brīvā dabā mūsu platuma grādos.
-
Pavasaris tāds slinks nācējs šogad, bet kur nu tas paliks?! Vakar sagaidīju pirmo zosu kāsi- milzīgu, skaļi un priecīgi klaigājošu, pirmo dzērvju pāri un trīs gulbjus! :smile: Un šodien- pirmo sniegpulksteni!!! :saule:
-
Man sniegpulksteņi un sniega rozes kādu nedēļu kā zied. Vakar ievēroju,
ka rabarberi sarkanas pumpas no zemes jau pabāzuši. Ceriņiem zaļi, palieli pumpuri.
Pūpoli arī jau kādu laiku mices nometuši, līdz Lieldienām būs pārziedējuši...
-
Šodien pagalmā ausījos, nesaprazdama, kas par dīvainām skaņām, līdz ieraudzīju to avotu - sēž bērza zarā vārna un bļauj atspērusies - kuwā, kuwā, kuwāāā! Izrādās, mēdz gadīties vārnas, kas R burtu nevar izķērkt :D
-
Sestdien braucu pie mammas pasērst. Pa ceļam netālu no Valles (čau, Kundi!) 3 pelēkas drošas stirnas ganījās. Neliels zosu kāsis uz makšķernieku dīķiem tēmēja. Pāris gulbju bija nolaidušies pļavā ūdens lāmā atpūsties. Viens no ceļabiedriem stārķi manīja lidojam, taču es neredzēju.
Kovārņi lielos baros tusē un žgatas sāk pa ceļa malām žadzināties.
Tāpēc štrunts par šodienas sniegu un salu, daba mostas!
-
Kurmji šogad laikam gulēt nemaz nav aizgājuši.
Manā pilsētā sataisīti apļveida krustojumi, nu jau otrā ziema laikam. Vienā apaļajā dobē, kas pa vidu, aizvakar ieraugu kurmju rakumus -desmitiem. Tātad viens vismaz tur plosās. Man ir jautājums -cik dziļi zem zemes šis ir racis, lai šosejai pa apakšu tiktu dobē? Vai varbūt -cik tad tur ir tās šķembas pabērtas
-
Nu tā, arī manā krajā zosis parādījušās. Tik nezinu, ko te var sadarīt - ceļš tik dubļains, ka ar 4X4 knapi tiek cauri. Būs vien tiem gāganiem jālido tālāk - kājošana nebūs labais nodarbes veids, ja negrib nošmurgāties līdz acīm.
-
Ārā nupat sastapu odu :( pagaidām vienu...
-
Nezinu, kā citiem, bet man ir balets "Pīļu dīķis'' personīgājā dīķī. Pērnajos meldros pīļu pārītis tāāādas piruetes griež! Tik graciozi! Ķaķāda sēž dīķmalā un noskatās. Manas koškas galīgi apslinkušas, augstākais - izlien verandā uz lieveņa.
Vakar redzējām baltu zaķi, tādu pamazu. Papus saka, ka tas esot purva zaķis, esot gaišāks, mazāks un mitinoties purvos. Būs jāpalūko literatūru, jo parasti redzam lielus, pelēkbrūnus ļipaiņus.
-
Tas nebija Marta Zaķis?
-
Pilnīgi balts? Varbūt tas bija baltais zaķis, kas Latvjiā izzūd. Vasarā kažoks viņam pelēks, bet ziemā maskēšanās nolūkos tiek nomainīts uz baltu. Tikai kāda vairs maskēšanās baltā kažokā mūsu ziemās... Wikijā rakstīts (https://lv.wikipedia.org/wiki/Baltais_zaķis), ka esot nedaudz mazāks kā pelēkais.
Oficiāli tāda purva zaķa kā sugas nemaz nav, bet, protams, maz kā viņus cilvēki dēvē.
Latvijasdaba.lv (https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/sistematiskais-raditajs/leporidae/) var salīdzināt, ja ir interese un laiks.
-
Mangust, Tev taisnība. Protams, ka par purva zaķiem tik tāda jokošanās. Tāpat kā par marta zaķi. Marta zaķi bija tie lielie olu dējēji? Šogad viņiem, nabadziņiem būs kādu brīdi ar refrižeratoru jābraukā - olas sadētas, a Lieldienas tik aprīļa beigās :). Jā, pūpolus arī ar hidroplānu no Karēlijas purviem vedīs... Vai arī Pūpolsvētdienu uz šo nedēļu pārcels - pēdējais brīdis pūpoliem.
-
Jā, Marta Zaķis dzer tēju un olas nedēj, olas dēj Lieldienu Zaķis :)
Par marta zaķiem mēdz saukt arī martā dzimušos zaķēnus.
-
Oj, Minnes bildē tas zaķis riktīgi plēsīgs izskatās... Ar tādu gan es kopā tēju nestrēbtu.
A man vēl ''puspūrpiedēj'' mežmalā iemeties!
-
Ha! Mans šogad pirmais brūnraibais taurenis!, būs raiba vasara :) un bites krokusos ka biezs.
Rabarberi jau sprīdi gari...
-
Ha! Mans šogad pirmais brūnraibais taurenis!, būs raiba vasara :) un bites krokusos ka biezs.
Rabarberi jau sprīdi gari...
nuu... mmm.. mēs vienmēr teicām, ka sūdaina, ja brūnais.. bet nu.. interpretācijas jautājums..
-
A, ja dzeltens, tad kas?
-
A, ja dzeltens, tad kas?
eee, saulaina :blushing:
-
nuu... mmm.. mēs vienmēr teicām, ka sūdaina, ja brūnais.. bet nu.. interpretācijas jautājums..
Nu... katram jau notiek pēc viņa ticības... ;)
Tā kā tas bija - parastais nātru raibenis, tātad raiba! :D
Ja nav raibenis, tad mieriga :)
-
vienam Pumptante, citam Nātrraibenis dzīvi regulē :D
-
vienam Pumptante, citam Nātrraibenis dzīvi regulē :D
Taurenis skaistāks :)
Vēl var ar ziedlapiņām zīlēt - mīl/nemīl un ceriņos laimi meklēt :P :D
-
Taurenis skaistāks :)
Vēl var ar ziedlapiņām zīlēt - mīl/nemīl un ceriņos laimi meklēt :P :D
ceriņos nereti citas lietas nodara
-
nu, nu, nu, tās citas jau papardēs, vasaras viducī...
-
Mani eži cmukki pārziemojuši :go_go: šovakar satiku! :go_go:
-
Man akal skumīgi - cīruļu nav. Tuvējā mežiņā ieviesies meža balodis, kurš urrina basā.
-
Man akal skumīgi - cīruļu nav. Tuvējā mežiņā ieviesies meža balodis, kurš urrina basā.
Pērc no manis (samovivoz), man kādi 17 ieviesušies traalina tā, ka galva griežas ;) Dzeguzi redzēju, lidija , bet mute ciet
-
Pērc no manis (samovivoz), man kādi 17 ieviesušies traalina tā, ka galva griežas ;) Dzeguzi redzēju, lidija , bet mute ciet
gaisenēm tagad atlaides mednieku veikalā
-
gaisenēm tagad atlaides mednieku veikalā
gaisene ir ieeļota un iztīrīta, bet saimniece neļauj mazputniņus un lielputniņus aiztikt :( arī kurmi un zalkti liek spainī nest uz kaimiņu robežām
bioloģiskā, zin atradusies :evil: vardēm nevar trāpīt, bet gliemežus šaut nav sportiski... šaujam pa alus bundžām ;)
-
Par zalkti saprotu, bet par kurmi lamatās man ļauns prieks
Meža baloži 2 pāri dzīvo kaut kur tepat blakus un līgodamies pārstaigā dārzu -tur var saprast veco pavārgāmatu "ņem 6 dūjiņas"
Kaujas tie baloži neganti, nav nekādi miera putniņi, Pikaso galīgi šķērsām sazīmēja.
Bet mani sīļi tomēr ir nožēlojami celtnieki. Pie mājas stūra jau mētājās milzu klēpis ar sīkzariņiem un šņorītēm, kas izbiruši procesa laikā. Arī ligzda sāka kārties ārā no pažobeles, slīdēja, slīdēja, kamēr zemē gan -pie visiem pārējiem žagariem. Laikam tomēr pārītim būs jāizvācas atpakaļ uz mežu.
-
Braucu makšķerēt, satiku stirnu. Smuka, pelēka ar koši baltu dibenu. Pagrozījās grāvja malā, nopētīja mašīnu un tad modeles gaitā šķērsoja ceļu. Mēs ar vīru nosmējām, ka jāsauc par Grētu, traki līdzīgs kaut kas manai mincei.
Stārķu daudz, bet varduļu maz.
Lielupē vismaz 7 gulbji garām papeldēja.
Pagalmā meža strazds dzied kā traks, smieklīgi asti uz augšu sacēlis. Baloži pārņemti ar mīlas trakumu. :saule:
-
a kā zivis?? ;) ziemā, ja redz daudz zvēru, ir laba cope :)
PS. no putniem man šobrīd visinteresantākie šķiet vārņi - tādi, saboztiem cekuliem, cienīgi staigā :)
-
Oj, sestdien sabijām tirgū - kā parasti, mammucis sagrābās neplānotas zivs. Krietnu kuļķeni reņģu un- pēdējā mirklī - butes. Nu, par butēm šitos sīkradījumus varētu saukt optimisti bez atmiņas. Khm.. Kaut arī koškas dabūja ikrus/pieņus, atkritumu vienalga bija daudz. Tad nu uz kompostkaudzes saradās bariņš dzīrotāju. 5 ļoti skaistas, apaļas un spīdīgas žagatas, mīīīīlzīgs elegants krauklis, pāris stārķu. Kaimiņu suns mēģināja dzīrotājus izdzenāt, bet tā kā pats jau bija pierijies visādus desu krikumus, aizkostu vistaskāju un no mājām jau arī gluži badā nenāca, tad dzenāšana bija skaudīga un nīgra- pašam nelien, bet citiem atdot skaudība neļauj. Beigās apkrita turpat pie kaudzes un dzīrotāji turpināja izlaupīšanu skaļu, pārrijušamies suņa krācienu pavadījumā.
-
a kā zivis?? ;) ziemā, ja redz daudz zvēru, ir laba cope :)
ziemā??? :) Bet jā, cope bija laba. 8 atļautās vimbas katram. Ķērām un atlaidām pēc tam. Varētu jau vēl, bet vai ta' pie bada.
-
16 vimbas ir daudz, tur gan kūpiņš, gan iesālīt sanāk
-
Diemžēl man te Rīgā kūpinātavas nav, bet uz māju negribējās braukt, īrniekus traucēt. Sarīkoju zivju ballīti draugiem. Cepām un ēdām gardu muti.
-
Ak, kungs, cik skaisti un daiļskanīgi var likties pirmie varžu kurksti!
-
Lakstīgalas! Lakstīgalas! :)
-
Mūspusē lakstīgalas neesmu dzirdējusi.
Toties meža balodis urrina kā traks.
Divdienas atpakaļ žagatas dzenāja viena otru - baltas, spīdīgas bumbas lēkāja starp jāņogkrūmiem. Koškas sasēdušas gar verandas logu cēli noskatījas. Kā karaliskā ģimene operā.
Aizlīdu līdz dārzam. Bēdu leja. Nekas nav sadīdzis, izņemot vārpatu. Kā man riebj šitā darīšana, kad sīkus diļļu, sīpolu vai burkānu matiņus jāpūlās izblusīt, lai milzonīgās vārpatu saknes neizrauj visu nafig.
-
Nu ko, vasara sākusies. Pakaļa gaisā un pa vagu uz priekšu!
Man vēl 8 tomātu stādus vakar atveda, šovakar iekašņāšu. Oj, nē! Rīt. Tirgū vispirms reņģītes jāiegādā.
Nesaprotu, ko ar puķēm darīt - nosalušo cinniju vietā kaut ko jāiebaksta. Stratēģiski svarīga vieta, vajadzētu kaut ko ilggadīgu, bet ne milzīgu. Vot - ko?
-
Ei, help! tomātus jau var siltumnīcā stādīt?? manām sievietēm menedžmenta pietrūkst ;)
-
Ei, help! tomātus jau var siltumnīcā stādīt?? manām sievietēm menedžmenta pietrūkst ;)
Tak sen jau botāniķi kalendārus sastāda pēc Cammas aktivitāšu vērošanas
-
Ei, help! tomātus jau var siltumnīcā stādīt?? manām sievietēm menedžmenta pietrūkst ;)
Senču dārzā jau pirms nedēļas tomātus pa 2 siltumnīcām sastādīju.
-
Man "senču dārzi" leišmalē neder, man vajag Nītaures-Mores klimatiskajā apakšzonā :) vai vismaz ap Siguldu vai 100m virs jūras līmeņa :)
PS. Reņģēs uz jūru jau biju ;)
-
Nu tak skaties pats savu klimatu. Ja salnas vairs nebūs, tad var stādīt.
Manējie gribēja vēl nedēļu ātrāk, bet toreiz es atrunāju, jo aukstās naktis vēl bija gaidāmas.
-
Man parasti Paiders nepatīk, bet šoreiz reālu problēmu pacēlis:
"Pašlaik ir aizsākusies liela mēroga cīņa par to, kas un kā tērēs ES budžetu nākamos septiņus gadus. Astoņu valstu valdības (Beļģijas, Nīderlandes. Luksemburgas, Spānijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas un Portugāles) izplatīja aicinājumu, lai «ne mazāk kā 25% no Eiropas Savienības budžeta» novirzītu cīņai ar klimata pārmaiņām.Iecere ir atņemt naudu transportam, lauksaimniecībai un citām reālās ekonomikas nozarēm, lai to pārdalītu par labu «klimata pārmaiņu biznesam».
Tā kā klimata pārmaiņu jēdziens ir tik abstrakts un izplūdis, tad zem tā var iepakot jebkuru bezjēdzību (lietojot terminus «atjaunojamie resursi», «zaļā ekonomika» u.c.), un tas pavērs plašus vārtus gigantiska mēroga ES līdzekļu izzagšanai un izšķērdēšanai.
..Nevis «klimata pārmaiņas», bet gan cilvēka neapvaldītās saimnieciskās darbības apjomu pieaugums izraisīja sekas, kuru ietekmē «15 gadu laikā sugu izzušana norisinās simtiem reižu straujāk, nekā tas noticis pēdējos desmit miljonos gadu».Cilvēces saimnieciskās darbības radītais trieciens biosfērai, bet nevis klimatam, ir tas, kas apdraud cilvēces nākotni.
Lai novērstu cilvēces bojāejas draudus, ir jācīnās nevis ar «klimata pārmaiņām», bet ar nemitīgo visu veidu resursu patēriņa pieaugumu, iznīcinot biosfēru. Tas nozīmē atteikšanos no ekonomiskās izaugsmes kā mērķa un ekonomisko mērķu aizstāšanu ar garīga (ikviena cilvēka personības pilnveides) rakstura mērķiem.
"https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/280961-klimatiskas-parmainas-es-naudas-izzagsana.htm (https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/280961-klimatiskas-parmainas-es-naudas-izzagsana.htm)
-
Tad jau neizbēgami iznāk, ka jācīnās ar patērētāju skaita pieaugumu. Cilvēku ir par daudz. :n-: :faint:
Kaut kā sen nav dzirdēts, cik miljardi kūņojas pa zemeslodi
-
Aizvakar braucu pa Kurzemi,acīs kož tie bezgalīgie rapša lauki.
-
jācīnās ar patērētāju skaita pieaugumu
Jāveicina patērētāju ieradumu maiņa.
-
Iesaiņotajai, sagrieztajai maizei dažas firmas nez kāpēc atstāj milzīgu nesagrieztu galu, no tā bieži var 2-3 šķēles sagriezt, un i tad galiņš vēl paliks. Man nez kādēļ liekas, ka tā ir ražotāja viltība, jo slinkais patērētājs neērto galu vienkārši izmetīs un pirks jaunu kukuli.
Mans ļoti vienkāršs ierosinājums: likt kukuļus sagriezt līdz galam :talking:
-
Tad jau neizbēgami iznāk, ka jācīnās ar patērētāju skaita pieaugumu. Cilvēku ir par daudz. :n-: :faint:
Muļķības! Patēriņa paradumi nepareizi - vairāk, vairāk, vairāk! Piem. LV iedzīvotāju (patērētāju) skaits samazinās, bet patēriņš gan naudā, gan graudā pieaug...un vēl raud, ka PAR MAZ pieaug... bet nu Paiders jau aprakstīja, kur problēmai kājas aug...
PS ja nav mājās maizes, es tos galus saghriežu un noēdu, ja uzreiz ne, tad sakaltēju un vēlāk piejaucu kotletēm
-
Nesaprotu, ko ar puķēm darīt - nosalušo cinniju vietā kaut ko jāiebaksta. Stratēģiski svarīga vieta, vajadzētu kaut ko ilggadīgu, bet ne milzīgu. Vot - ko?
Stādi kaķumētru! Zied visu vasaru, kā nozied tā apgriež un zied atkal. Būs gan tējai, gan
smukumam, gan kaķiem. :)
-
Mani vispār kaitina sagriezta maize:
1. pelē ātrāk nekā nesagriezta
2. šķēles biezums bieži neatbilst man iecienītajam.
-
Man arī nepatīk sagriesta maize. Mangusta minēto iemeslu dēļ... bet sagriezt to palielo kancīti nav problēmu, naži mājās ir. :)
-
Man arī nepatīk sagriesta maize. Mangusta minēto iemeslu dēļ... bet sagriezt to palielo kancīti nav problēmu, naži mājās ir. :)
vajag pirkt bagetes vai ciabttas... bet tās ir tik garšīgas (kaitīgas)... :(
-
Kāda velna pēc tomatus (svaigus) jāēd visu gadu? Kāda velna pēc zemenes jāskriukšķina visu gadu? Kāpēc veikalos ābolu tonnas stāv? Neticu, ka tos visus izpērk. Un tā par visu. Eļļu var baseinos pildīt.
Nav vairs runa par to, ka produkts nav pieejams, ir tā ahūna pārprodukcija!
-
tās, kas kriukšķ, Camma, tās nav zemenes. Uzliec brill :rofl:
-
Bobi, Tu laikam visus zobiņus esi pazaudējis un rūpīgā sieviņa Tev visu pasniedz blenderētu, tāpēc arī zemenītes neskriukšķ....
-
Bobim sieva cietās skābās spāņu zemenes nopirkusi
-
Es varu paciesties kamēr nogatavojas
-
Maija vabulis
-
Karstums un sajūtas tādas kā jūlijā.
Nesaprotu, kas notiek, bet ābeles nezied un lapu arī gandrīz nav. Ceriņiem pāris ziedkopas, kur nu par ziedu kupenām un apdullinošo smaržu domāt. Upeņkrūmiem visi apakšējie žari pliki. Kaut kāds negals.
-
Upeņukrūmu apakšas varbūt salnās cietušas, bet ābeles, plūmes, ķirši noziedēja kā kupenas. Tagad tik vējš ābelēm ziedlapas notrausa... lapas ir. Ceriņi, kuriem pērn apgriezu noziedējušos
kā kupenas, neapgrieztie zied - nu tā...
Šodien ievēroju, ka pīlādži vienos baltos ziedos.
-
Pīlādži un ceriņi zied, kaimiņu saldajiem ķiršiem ogu nebūs. Nabaga strazdi, citam jau nevienam tās ogas 3m augstumā tāpat netika
-
starzdiem ķirši, kaimiņam strazdi... ķiršu mērcē ;)
-
pīlādži cmuki dzied, bet pagājšgad visi sakalta turpat kokā vēl nenogatavojušies..
-
pīlādži cmuki dzied, bet pagājšgad visi sakalta turpat kokā vēl nenogatavojušies..
Lia tas kociņš nenovīst, viņam vajag...
-
kuram garšo sāļi pīlādži ..
-
Es šodien viesojos dārzā, kur pie jaunajiem kokiem un krūmiem ieraktas 5l ūdens pudeles otrādi, apakša nogriezta, pielej ar ūdeni un tas lēnām iesūcas. Arī puķpodos mazākas
-
viltīgi! :yes:
-
"Tā, tagad spied sajūgu un liec trešajā... Mierīgi, pavisam mierīgi. Lēnām griez pa kreisi. Nerauj! Ko ārdies? Tu ar tā onkas piedurkni autiņam sānu nopucēji.''
Pazīstami, va ne?
Nu kaut kas šitāds jau labu brīdi skan virs galvas un dzērvju jaunuļi mācās lidot. Nē, ne nu gluži gaisā pacelties, bet veidot figūras, lidot aiz kāda, sasaukties.
Ja cilvēkam ir dota iespēja nebraukt ar savu vāģi un nestūrēt, tad gājputniem tālo lidojumu programmu jāapgūst obligāti un uz ''teicami'', citādi ... nuja daba kļūdas necieš.
-
Šorīt no rīta viens buciņš bija nolicies atpūsties zem ābeles - lai nobirušie āboli būtu pa ķērienam...
-
Šorīt no rīta kamēr kafiju dzēru tikmēr vāveres tāādu priekšnesumu uzrīkoja - daiļos lēcienos no lazdas uz lazdu, tad viena kaut ko atrada un otra tūlīt metās aplūkot, novērtēt un dot padomu, vai noēst atradumu tūlīt, vai ieburkot (lasi - noslēpt sūnās bedrītē turpat zem lazdas). Viena trobelētāja panācās tuvāk uz manu pusi un paslējās tā, ka visā krāšņumā tapa redzams smuki krēmīgi dzeltenīgs elsiņš. Kad labu brīdi biju vērojusi šitās divas švilpastes, pamanīju, ka tālākās lazdas arī purinās. Tur arī ik pa laiciņam rudas švīkas starp zariem pazibēja. Vāvernāju saime novērtēja riekstu ražu.
-
Vakarā līkņāju zem jaunajām ābelītem bumbierābolus vakara ''kodienam'' lasot. Pēkšņi tieši virs galvas iekurlīkoja tā, ka bezmaz ābolkurvi nosviedu - kādi 5-6 gulbji aiznesās zemu virs jaunaudzes, pāri manām ābelītēm un prom uz purva ezeriņu. Koškas, kuras bija iznākušas uz vakara mocionu aplūkot, ko tas es tur tāāāādu esmu atradusi, metās prom uz māju ka nodipēja vien. Pat slinkais kaimiņsuns sāka slieties kājās. Bet kamēr tas platais beņķis pieslējās, tikmēr kurlīkotāji bija sen purvā prom.
Vakarā sabrieda vietēja mēroga negaiselis. Melli-pelēki mākoņi, pāris zibšņi un neliels rībiens. Zibšņi vienkārši fantastiski - sulīgi dzelteni rozā. Uz jūras pusi negaisa makonis kļuva plāns un pelēks, visa debesmala dūmakaini pelēka un firziķu rozā. Nēēēē, pilsētā ko tādu neredzēt!
-
Vakar vēl bija īsta jūlija vidus vasara ar 25 grādiem, sauli pusdienas dūmakā. Šodien iestājies pelēkais ar ne ta miglu, ne ta smalklietu.
Tā kā ledusskapī žurku bars pakāries, jābrauc uz veikalu. Tātad - Sigulda.
Pelēki zaļais strauji nomainās uz pavisam citu krāsu gammu. Nē, fonā visriņķī tas pats zaļums, taču dāsni piekrāsots ar zeltaini dzelteno un ugunssarkano. Gaujas ieleja Siguldā pilnībā attaisno sajūsminātās vārsmas, kas gadu desmitiem sacerētas par Siguldas rudens krāšņumu.
Bērzi kļuvuši tā kā brūnpelēki un turpat vai caurspīdīgi. Toties kļavas vēl smuki zaļas, tikai zaru galos zelts ar uguni.
Dārzos tāāāda krāsu bagātība! Varētu padomāt - dālijas aptrakušas. Un visas citas puķes pie viena, manai vedeklai ''zaļie pirkstiņi'' - zied vismaz pāris no daždesmit flokšiem, asteres, kurpītes, dālijas, gladiolas. Pat zemie miķelīši izdomājuši beidzot uzziedēt.
Atpakaļceļā pa lielu gabalu pamanu biezu dūmu vālus - kaimiņi visu dārza drazu dedzina nost, dūmiem tāda īpaša smarža - kā ar bomi pa ķobi - nepārprotams rudens.
Tuvojos mājai. O, manējie arī kaut ko svilina. Veru autiņa durvis... bļ..j! Trakāk kā krematorijā. ''Ko jūs te ārdaties? !''. ''Man tā āža āda no sienas nokrita, pavisam sabirzusi, tad vēl, veku, divi spalvu ķiseni...'' Nja. Vot kā var visu aveni sabojāt uz līdzenas vietas.
-
Man ļoti patīk tā degošo lapu smaža rudenī. Brīnos kādēļ aizliegts dedzināt... Bet grillēt ar to pretīgo degšķidtuma smaku gan pieņemami.
-
Šodien satiku pa ceļam uz veikalu :)
-
Kur ta šis pa dienu un pilsētā? Skaitās tak retums un Sarkanajā grāmatā.
-
Kur ta šis pa dienu un pilsētā? Skaitās tak retums un Sarkanajā grāmatā.
Nopietni? Sarkanajā grāmatā? Tāds drošs izskatījās un visai negribīgi devās uz krūmiņiem. :)
Kas tas ir par dzīvnieciņu?
-
Jā, tev ļoti paveicies. Meža sicista, Latvijas mazākais grauzējs. :)
-
Varbūt der iereģistrēt dabasdati.lv
-
Nezinu, vai šo var kur pie dabasskatiem reģistrēt, bet papriecāties var.
Viendien braucām uz tuvējo veikalu un izlemām izbraukt pa mazākiem ceļiem vēn maz līkumiņ. Tassss bija to vērts!
Kāds saimnieks izlaida savus lopīšus paskraidīt. Un tie izbaudīja ziemu, joņoja palēkdamies, mēgināja tuvāk aplūkot katru garāmbraucēju. Bailīgākais vēroja visu ambrāžu no pakalniņa augšas, reizi pa reizei izrādīdams sajūsmu lecot uz visām četrām reizē.
-
Gabaliņu tālāk gulbju ģimenīte ērti iekartojusies uz ziemošanu šepat aizaugušā ezeriņā. Jaunulis vēl ar pelēku mēteli - laikam lai mammai nav bieži jātīra un jāpucē pusaugu dauzoņu. Kad vienā brīdī izvēcināja spārnus, tad likās uz pusi lielāks par vecākiem - nu taisni kā cilvēku ''akselerāti''.
-
Tonāli tik skaisti foto, īpaši ar gulbjiem :)
-
Kaut kāda nepareiza ziema.
Cigļi rijīgi klūp virsū semočkām barotavā. Paši tik sparīgi, ka plauktiņu ik pa laikam nopluina un tad visas sēklas pa zemi. Var jau lasīt arī apakšu, bet tur divi resni ruņči dežūrē - abi sēž viens otram pretī 4-5 metru attālumā, acis piemiegtas un pa resnajiem sāniem tā vien strāvo slinkums.
Putneļi dzīvojas pa apakšu un brīžiem uzspurdz taisni resnruncim gar degunu. Tas piemiedz acis un parauj nost galvu, lai dullais ciglis netrāpa tieši ģīmī. Kad tiek iznests speķa gabaliņš un siets ar stiepli pie ceriņa, neviens no ruņčiem i nedomā griezt ceļu. Ja resnuli pabīda ar kāju nostāk, dabū nagus kājās un pamatīgu šņācienu. Vakardien šitie ''nagi kājās'' gandrīz beidzās bēdīgi - nagi ieķērās biezajā villas zeķē, runcs spēcīgi rāvās, lai atbrīvotos no kaunpilnā gūsta, un mazajā sniedziņā krokštupeles gandrīz izslīdēja līdz bīstamam līdzsvara zaudēšanas stāvoklim.
Kas to būtu domājis, ka speķis cigļiem jāliek ar dzīvības briesmām! ?
Kaimiņsuns noskatījās šito ambrāžu pa gabaliņu, kad burziņš norima, mierīgi piečāpoja aplūkot un novērtēt, vai speķis aizsniedzams vai nē. Kad konstatēja, ka netiks klāt, izdvesa tik sirsnīgu nopūtu, ka mammucis bezmaz metās pakaļ ar desas luņķi, knapi apturēju.
-
speķa ādu beidzot viena zīle ieraudzīja, tad jau pārējās arī atskries
-
Putniem raibās sēmenes negaršo, tikai melnās. Neēdu semenes, nezinu atšķirìbu, būs jānomēģina.
-
Vai Resnruncis par šito izgājienu dabūja ar krokštupeli ?
-
Aste, kasssss par dumiem jautājieniem!? Labākajā gadījumā kāds ne visai cenzēts vārds aizskanēja aš līdz poligona malai, tur aiz izbīļa šaujamais aptrūka bezmaz uz pusstundu.
-
Jau labu laiciņu neizdodās trāpīt uz tirgu un veikalu brīdī, kad tur dabūjams speķis. Jā jā, dullā Camma ar visu savu tikpat dullo ģimenīti pērk cigļiem paiku.
Kaķsmiltis un pečkas briketes iepērkot, depiņā palūrēju arī kaut ko āra cigļiem knābājamu. Ir kaut kāds mistisks maisījums, kurš vairāk gan pēc saslaukām izskatījā, semečkas gaišās un tumšās, tauku bumbas.
Ar maisījumu vairāk gājis nelabi - viss tas drazu lēvenis izšķaidīts pa pusdārzu un labuma nekāda. Atceros no iepriekšējiem gadiem, kad maisījumu biju pirkusi, ka tur iekšā tās gaišās semečkas. Nu, ja Nāra arī saka, ka tās negaršojot, tad šoreiz iepirku drusku mellās semečkas un tauku bumbas.
Jā, semečkas šķin uz vella paraušanu, nez kā lecskapī aizķērušos speķi arī knābā sparīgi. Turpat blakus ceriņā iekārtās tauku bumbas neviens nav apskatījis, kur nu vēl kādu knābja cirtienu veltījis.
Tad nu jautājiens - vai man nopūlēties un izlikt vēl palikušās bumbas, vai sviest pa taisno miskastē?
-
Lielās bumbas putniem negaršo, jā.
Sēklas melnās, ne raibàs.
Zemesrieksti tiek izēsti pirmie.
Putnu maisījumā ir graudi, kas putniem negarso.
Kaņepju sēklas ar diez ko neēd.
Man nāk zīlītes, dzilnītis, dižknābis, sarkankrūtitis. Gaidu dzeni- pagājušgad bija.
Mans vecais kaimiņonka iztīra sniega laukumu un baro vārnas ar atliekām.
-
Tauku bumbas knābā vien tad, ja nav nekā cita pieejama.
-
Es pērku svaigas speķa ādas un izkarinu. Ar sēklām neņemos konkurēt kaimiņienes restorānu, brīžiem šķiet, ka zīles tā pārēdušās, ka līdz manim netiek
-
Nez', droši vien atkarīgs no bumbas, jo man bija lielās no Depo - dzeņiem topā un zīlītes (it īpaši zilzīlītes) un zvirbuļi ar nesmādē, lai gan saulenes pieejamas. Zemesrieksti - ārpus konkurences, tikai tos sīļi mēdz ātri nolasīt.
Starp citu, sīļi aplaupa dzeņus - pakaļ dzenim uz viņa riekstu kalvi, dzenis aizmūk, sīlis savāc riekstu.
-
Tā varētu būt, ka atkarīgs no bumbas sastāva. Es tik vienreiz pasen biju nopirkusi, tur sastāvā bija minēti liellopu tauki, bet tos jau vismaz sīkputni nemaz nedrīkst.
Saulspuķu sēklas topā, ar saulspuķu eļļas piešprici auzu pārslas arī rullē.
-
Šovakar pamatīga auto plūsma uz šosejas un reti kurš brauc ātrāk par 80km/h. Nezinu, vai tas, ka gadiem braucu jebkuros laikapstākļos, vai kas cits liek brīnīties par šīvakara lēnajiem - nav nekādu ekstra grūtību -ne pļura, ne saledojis. Vot neir būt man saprašana par šo. Uz mazās šosejas vispār rāpošana ar 60-70 km/h. Snieģelis griež lēnas vērpetes un tāāāāā gribās gulēt...Uz lauku ceļa jautrāk, tur tīra sniega klājums un ik pa brīdim kādas spožas acis nospīd. Greideris šoreiz paņēmis tā riktīgi plati un ceļš kā saimnieka galds.Tuvāk mājai uz ceļa spriņģo resni truši. Visu laiku bijis pietiekoši visādu siena ruļļu, rapša lauku un krūmu sikšņu, ko grauzt, truši nobarojušies tādi, ka knapi kust. Tiesa, kukuriņu spēlei uz ceļa apaļie sāni un dibeni it nemaz netraucē. Resnuļi tā aizrāvušies, ka tikai bišku pieraujas platajā ceļa malā un pat nedomā histēriski mētāties no vienas ceļa malas uz otru un atpakaļ, kā tas trušiem ierasts.
Kaķāda visu dienu bijis kaut kur nolīdis un tikai uz mašīnas rūkoņu ierodās vakariņās - pareizi, cik tad ilgi dirnēsi aiz durvīm? Ja kāds atbrauc, tad noteikti vazāsies šurp turp un pamanīs nabaga izsalkušā kaķīša apaļo mūli ārdurvju ''televizorā'. Ja vēl pieliks skaļu un izmisušu ''mjāu!'', tad vistas stilbiņi ar zivju eļļas piedevu garantēti...
-
Camma mīl dzīvnieciņus :yes: :yes: a mums, a mjums, TĀDS sniegs... :big_hug:
pie ezera džips ierakās, cēlu ar domkratu augšā, liku egļu zarus... ar 2x ārā tiku. mazie ceļi aizputināti pavisam...ceļu neredz, liku znotam iet pa priekšo, jo neredzēju, kur braukt... dēls (pa citu ceļu) iešvilpa grāvī. izvilkām. skaisti.
-
Ziemāāāā... (apmēram Daddy kaķa pozā un ar dziļu apmierinājumu balsī).
-
Ar džipu norakties vajag mācēt. Tiesa, es arī novērtēju ceļu, pirms ar zemo volviķi pērt cauri. Vakar vienbrīd bija tā pagrūtāk - kad stipri sniga neredzēja ceļa malas. Cigļiem sēklas pabēru - pusstundas laikā izrija un bija jāiet otrreiz bērt - tak pēdi vairs nebija redzami.
-
Filozofikas pārdomas svētdiensrītā.
Nez kurš jampampiņš pilnīgi sadzīvē nelietojamus stikliņus ieviesis kā nez ko vērtīgu, kā turības un bagātības mēru. Ak! un ahhh! , kāda bagātība, mirdzoši dimanti!
Veku divas dienas visi smalkākie krūmiņi un zāles stiebriņi mirdz vienos dimantos. Un ko? Var viņus ēst? mugurā vilkt? sildīties pie tiem? Tikai un vienīgi estētisks baudījums skatoties uz smalkajiem lapkoku tīmekļiem starp egļu un priežu tumšāk pelēki zaļā vienmērīgā fona.
Kamēr izvilkos tos pārdesmitmetrus cigļiem sēklas pabērt, likās ka sniega šņirkstoņa zem krokštupelēm sasniegs ausīm neizturamu spalgumu.
Beidzot iestājies klusums un miers - ne vējeļa, ne kāda vājprāša motorzāģa, ne psiho poligona bumsītāju. Viss sasalis kluss. Pat mašīnas pa ceļu aizzogas uz pirkstu galiņiem.
Ideāls svētdienas rīts. Ak, jā, lielā krūze kafijas!
-
Visi mākoņi no jūras atpūsti, pārvērsti par sniegu un nobiruši. Pilnīgs, saulains klusums
-
Man šovakar milzīgs prieks!
Ķaķāda bija kaut kur aizblandījies, nebija nācis aš veselu nedēļu, jau norakstīju kritušajos un taisījos savākt bļodeles uz šķūnīti.
Šovakar pie mājas piebraucot kāds gaismu uz sliekšņa iededzis. Otrpusis konstatēja- ''re, tur aiz kupenas ausis!''. Un tad jau Kaķāda metās nācējiem kājās ar varen skaļiem ''mjāu!''.
Vilku no ledskapja sasalušās vistu sirdis, liku mikroviļņos sildīties - nevar tak āra kaķītim ledusaukstu paiku dot. Vēl pārlēju eļļu no zivju konserviem. Nabaga kaķītis piestūmās līdz tām pašām ausīm, atstāja pāris sirdis vietējiem trūkumcietējiem un cēli aizčāpoja uz klētsapakšu.
Vot i gudro tagadīt, vai likt paiku atpakaļ saldētavā, vai arī kaķkungs soizvoļit parādīties tuvākajā laikā...
-
Kaķkungs šorīt soizvoļil. Ieradās, dabūja atkal sasildītas vistu sirdis, noēda labi ja pusi un cēli aizvilkās.
-
izlepis..
-
Pārbauda situācijas stabilitāti. Vai mazums, kur barotāji atkal aizdauzīsies
-
Katru rītu jābrien cigļiem barību pabērt. Šorīt klajš tukšums un klusums - vissapēsts un bezmaz vai izlaizīts. Nuja, šorīt ilgāk pagulēju...
Otrpusis pa logu noskatījās, kā es sēkliņas beru un speķi karinu. Vēlāk teica, ka es knapi muguru esot pagriezusi, kad bariņš zīļu jau ar atžņiebtiem zobiem (iedomājos to skatu!) metušās speķī un sēklās.
Ā, un šorīt esot manīti sarkanrīklīši (piedod, Mangust). Nē, vārds ''krūtis'' nav tabu.
Cik skumji, ka vairs nav īstas lauku mājas ar īstu klēti, pirtiņu un kūti, ar bariņu dažādu mājlopu, siena un kūts smaržu, ar kaķiem, kuri šiverē pa kūti, ar pūcēm kūtsaugšā un apodziņiem tuvējās eglēs... Lauku (pāķu) vairs nav. Un saiknes ar dabu arvien švakākas, kaut dzīvojam pašā dabas viducī. hēēēēh
-
Cik skumji, ka vairs nav īstas lauku mājas ar īstu klēti, pirtiņu un kūti...
...un īstu ķemertiņu, diebienā pāri pagalmam ziemas spelgonī ;)
-
...un īstu ķemertiņu, diebienā pāri pagalmam ziemas spelgonī ;)
Priekš tam tak ir naktsvāze zem gultas! Un to iznes vatenī un vaļinkos, tad nekas nesalst. :D
-
Naktsvāzes bija smalkās mājās un maziem bērniem
Pārējie no saiknes ar dabu ziemas spelgonī izvairījās -spainis pa nakti stāvēja gaņģī
-
Tā lauku dzīves romantika pilsētniekiem vasarā. :)
-
Ejiet nu ... dēt. Man āra ķemertiņš vēl arvien ir lietošanā. Nav ne vaina, ja var izvēlēties starp silto iekšā un apsarmojušo kā eksotiku, lai pa ceļam kaimišbobja slapjo degunu sagramstītu vai kādu cigli paklausītos.
Šodien pie pusdiengalda visi vērojām cigļu rosīšanos ap, gar, virs un zem barotavas.
''Eu, re ku tie dzeltenie smerdeļi, kuri man darbnīcai siltinājumu nopižģīja! Tos tu arī baro?!'' :faint: :rat:
-
Varēji pajautāt, vai ir idejas, kā nošķirt? :D
-
Nu, tur citi teksti un argumenti gāja pretī - cik gadus tad gaidīs, kamēr apšuj utt., utjp. :)
-
Šodien kā parasts -tirgusdiena.
Mazā tumsiņā sāku rosīties, jo tumsiņa sākas jau ap 7-ņiem. Kā nekā 2 mēneši pēc saulgriežiem jau pagājuši! Diena pastiepusies garāka abos galos, vakarā arī vairs nav mājās galīgā tumsā jāmīstās.
Veļa izmazgāta un tāāāāā prasās likt ārā žūšanai, ka pilnīgi vai skaļā balsī jāmauro. Veselais saprāts saka, ka tādu pašu ievilkšu vakarā iekšā. Nu lab, nevanckāsies šurpam-turpam, izžaus uz žāvētāja augšstāvā. Bet dvēsele brēc pēc ārā žāvētas veļas...
Pa ceļam no tirgus vairākās pļavās redzami buki. Nabaga lopiņi, ak un vai, grūti šiem ziemā. Kas beigās dabūja aubē? Pareizi, otrpusis! Kurš nav iznesis no pagraba pusbojātos burkānus zverjugām? Vooot...
Cigļi izārdījuši visu no barotavas pa zemi, toties tagad tur arī smagsvara sīļi var ieturēties. Nu, ja nav no Rūda bail. A tas, makans, ik pa laikam uzrodās zem barotavas un kņadzina zobeļus pret sarkankrūtīšiem un zīlītēm. Beigās otrpusis vairs nevar izturēt un iet ievākt burlaku padusē un iekšā.
Pusdienas. Asiņainā Mērija un tāāāāā nāk snaudiens...
-
Man nakti pie barotavas gastrolē kaut kāds ložņa. Ložņa tāpēc, ka pirmo reizi manīju pēc kārtīgas svaiga sniega kārtas rašanās, kur šis renes dzina. Pa lielo tūju cilpo uz augšu un leju ka nemetās. Vakar beidzot binoklī noķēru, tagad nevaru saprast, kas īsti tas ir. Pelēkajai žurkai šķiet par mazu un aušteles par lielu, ja nu tikai pusaugu žurkulēns. Pelei noteikti par lielu. Aste šķita ļoti gara. Sāku skatīties - varbūt melnā žurka... It kā pelēkā šo pie mums lielākoties no vietas izēdusi, jo lielāka un vairoties spējīgāka, lai gan tieši melnā esot Eiropas iedzimtā - rattus rattus.
Derētu kaut kā nofotografēt, taču dikti manīga.
-
A man kreņķis - nav nekādi citi cigļi šogad redzēti - ne dzeņi, ne dzilnas. Cerams, ka šiem pietiekoši labi klājās un tāpēc nenāk pie barotavas.
-
Nu man vairāk pilsēta un garžoga krūmi, kopš pavasara izplēsti, varbūt tāpēc salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem arī neierasti maz citu putnu, jo arī pamatā lielās zīlītes, lauku zvirbuļi, kāda zilzīlīte un melnie strazdi, reizumis kāda zaļžubīšu čupiņa uzrodas. Pirms pirmā lielā sala bija pieskrējuši daži dadzīši un ķeģis, pēdējie citus gadus bariem laidās.Nevienas ziemas žubītes, ķivuļa, ne purva, ne cekulzīlītes
-
Man arī tikai strazdi un 2 veidu zīlītes.Sīlis parādījās un pazuda. Dzeņveidīgie vispār nav manīti. Drusku jūtos vainīga, vienmēr pa veco bumbieri rosījās, a bumbiere ta naff
-
Pie mūsu barotavas 2x redzēts zvirbuļu vanags... Barotava diezgan droša - apkārt krūmi.
Zvirbuļu vanagam arī gribas ēst.
Nevar to lamāt kā kaimiņu runci no patversmes ar izteiktu mednieka instinktu, ko viņa mamma, ticams, ar vislabākajiem nodomiem apmācījusi iztikas iegūšanai.
Savai kaķenei, kuru grūsnu savācu no ielas, atņēmu dzīvo medījumu, ko viņa nesa bērniem mācībām. Slikti darīju, slikti...
-
Šorīt redzēju milzonīgu, tiešām milzīgu zosu/dzērvju kāsi. Nekad tik lielu nebiju redzējusi. Iespaidīgi. Varētu būt vairāki simti. Un sastapu pirmo odu, tāds bāliņš un trīcelīgs gan bija :D
-
mums uz tīruma brieži kaujas, stirnas staigā, lapsas lēkā, dzērves kliedz un gulbji lepni lido pāri. zvērudārzs.
sarkankrūtītis ievilka logā. pārvērtās par kluso dabu, gribēju ādiņu novilkt ar putām piepūst, neļāva.
cirslītis ielīda verandā nosprāgt, gribēju ādiņu novilkt ar putām piepūst, neļāva.
iesēju ķirštomātus
rapsis smird.
-
Daddy teju dzeja :D
-
Daddy teju dzeja :D
paldies! :)
Gora vižu, gora poju, baran vižu, baran poju :)
Tur katrai rindiņai vesels stāsts apakšā.
Kaut vai "Rapsis smird" - jābrauc uz Rīgu, krāmēju mašīnu, kaut kas tā pasmird pēc sūdiem, ta ir, ta nav...apskatu zābakus, tumšs, neko neredz... nodomāju, ka to kaimiņu dzelteno sunīti, kurš nāk kompostu izrīt un droši vien piedi@sis pie mājas, sen vajadzēja nošaut... ar tādām "gaišām" domām kāpju mašīnā un braucam...pēc 5km visas smakas pāriet, saprotu - bļin, RAPSIS :)
-
daba kāpj pa logu iekšā
-
izskatās kā plastmasas :)
-
kā tad... sit pa logu DOD ZIVI!!, ka viss stikls trīc. :) jūt tak blēde, ka man "bujabēzes komplekts" saldētavā... būtu logs vaļā toč ielīstu...
-
Varbūt daddy sieva pa kluso likvidēja kiškas un krājumus pa logu... iebaroja putniņu... un tagad jau kaija zina, pie kura loga kaut ko var dabūt, ja paveicas.
-
Varbūt daddy sieva pa kluso likvidēja kiškas un krājumus pa logu... iebaroja putniņu... un tagad jau kaija zina, pie kura loga kaut ko var dabūt, ja paveicas.
domā, pa kluso izgāza bujabēzi pa logu?
-
Āāāā...tikko redzēju pirmo taureni, bruno, raibo! :)
-
Āāāā...tikko redzēju pirmo taureni, bruno, raibo! :)
tas uz sūdainu vasaru :?:
-
tas uz sūdainu vasaru :?:
Nē, tas Bobs ir nepārspējams. Visur viņam sūdi-rallā! Zivis - pa logu, krāsaina vasara - sūdi. :rofl:
-
Nē, tas Bobs ir nepārspējams. Visur viņam sūdi-rallā! Zivis - pa logu, krāsaina vasara - sūdi. :rofl:
par taureņiem - tā sena gudrība no bērnības :) Brūnie nerullē. Pirmo jāredz dzelteno :talking: :rofl:
-
tas uz sūdainu vasaru :?:
par taureņiem - tā sena gudrība no bērnības :) Brūnie nerullē. Pirmo jāredz dzelteno :talking: :rofl:
Nē, raibie uz jautru vasaru! :fryingpan: Tāda tā senā gudrība! :talking: :P
Redzēju vēl divus! :D
-
Redzēju vēl divus! :D
:f-palm:
:smej:
-
Pierunāji, Bob. Dzeltens. Tādu īpaši raibu vasaru man arī nevajag :)
-
Arī dzeltens un vairumā :)
-
A es redzēju vienu miiiilzīgu mušu, tādu pusaizmigušu vēl. Uz ko tas? Laikam jau uz sūdainu vasaru, ja? :rofl:
-
Bet es -2 meža baložus ozola zarā čubināmies un dūkojam -mīla un sex?
-
Pirms dažām dienām pamanīju pieneni
-
A es redzēju vienu miiiilzīgu mušu, tādu pusaizmigušu vēl. Uz ko tas? Laikam jau uz sūdainu vasaru, ja? :rofl:
Lielās zilās ir gaļas, nevis sūdu mušas. Tas uz šašliku!
Bet man pirms pāris dienām vēl ceļš bija sniegā. Un visu ziemu mušas pa māju bumsījās - tad man vasara neatnāks, ja?
-
Vizbulīte!
-
Teikt vai neteikt? Vienā klājienā desmitiem narcišu šķirņu visās malu malās, tulpes ar hiacintēm, prīmulas un bergēnijas,muskares un forsitijas visur- gan koptos gan nekoptos dārzos, uz bāņa malām un aizaugušos brikšņos un magnolijas knapi tur ciet pumpurus, tūlīt, tūlīt sprāgs pušu un, ja paveiksies, vismaz pāris nedēļu varēs noticēt, ka paradīzes dārzs nav izdoma.
-
Lielās zilās ir gaļas, nevis sūdu mušas. Tas uz šašliku!
Līķenes. Līķu mušas.
-
Nebija zilā gaļas muša. Liela un mella. Hvz, kas par zorti. Mutante kkāda. :?:
-
Rūtainā? Tās laikam pa puķēm dzīvo. Pārējās nezinu, viņas deklarēto adresi neuzrāda. :D
Līķenes. Līķu mušas.
Šašliks tak arī nav vairs dzīvs. :D
-
Kad iešu kārt veļu, palūrēšu, vai lazdas zied. Laikam jau nokavēts, bet jāpaskatās tomēr ir. Šogad izcili daudz buku pa mūspusi siro. Aizvakar lielā ceļa malā trīs briežu mammas stāvēja. Šeit tādi lopi neganās, bet nu jau vismaz reizi gadā dabū arī tādus aplūkot. Trijotnīte bija izkārtojusies izcili skaistā kompozīcijā un dižciltība vēdīja līdz pat saslieto ausu galiņiem.
Atšķirībā no psihajām stirnām, šīs dāmas mierīgi nolūkojās garāmbraucējos un nemēģināja nekādus suicidālos lēcienus.
Vakarā satikām ceļa līkumā divas jātnieces. Viss jau nekas, zirgi kā zirgi, tikai atbaidoši nekopti izskatījās, baltais traki netīrs - kā baisi apgulējusies govs. Skaidrs, ka tagad ar šļauku un aukstu ūdeni nevienu zvēru nemazgāsi, bet zirgiem tak pastāv arī citi kopšanas līdzekļi un veidi, vai ne?
-
Ā, un mājas dienvidu pusē saspraukušies narcišu zobiņi. Tie būs uz maiņu sniegpulksteņiem, kuri jau gandrīz noziedējuši.
Un par mušām labāk nemaz nepieminiet - visu ziemu ik pa laikam kāda atmodusies negantele uzmācās, kad šuvu. It kā neveikla un miegaina, bet sūdu noķersi - bžžžž un aizlaižas, lai pēc minūtes atkal sēstos uz šuvuma. A klopēt uz izšuvuma - tassss nu būtu par traku!
-
Cammu, nu tak! Zirgi ir bijuši siltos staļļos, kamēr Latviju knieba lausks. Vietas tur mēdz būt stipri mazāk kā prērijās un var gadīties iegulties kādā kakā. Un spalvu viņi tūlīt mainīs, negaidi nekādu skatu līdz normālam pavasarim :D. Apsties ap Jāņiem- būs smuki uz efef.
-
Veselību!
-
apaļi kā pūpoli pēc ziemas jau mēs esam :big_hug:
-
Viss jau nekas, zirgi kā zirgi, tikai atbaidoši nekopti izskatījās, baltais traki netīrs - kā baisi apgulējusies govs. Skaidrs, ka tagad ar šļauku un aukstu ūdeni nevienu zvēru nemazgāsi, bet zirgiem tak pastāv arī citi kopšanas līdzekļi un veidi, vai ne?
Diespas no baltiem zirgiem! Začakarēsies ar viņu tīrīšanu. Zirgs, vismaz vairumā gadījumu, nav nekāda kārtīgā radība, viņam nav nekas pretim nogulēties sūdos - a ko, silti un mīksti! - un pofig, ka saimniekam raudiens nāk, kārtējo pleķi vakar iztīrītajā vietā ieraugot.
Par brēcošu nekoptību - par ko saimniekam ar nolaistām ausīm jāstaigā!- liecinātu sakaltušas sūdu bruņas - tādas saķep pie hroniski netīrītas ziemas spalvas un nav dabūjamas nost savādāk, kā vien visu zirgu ūdenī atmērcējot, kas ziemā nav reāli, vai, reālais variants, gaidot, kamēr pavasarī līdz ar ziemas vilnu nometīs. Ja vilna nav saķepusi, ir izsukāta, tikai baltā spalva vietām dzeltenzaļos toņos, es neņemtos saimnieku kaunināt, jo tādus pleķus ar mazgāšanu jāmazgā. A kā tagad lai mazgā, nav jau vasara, un tāds luksuss kā silta mazgāšanas telpa reti kurā stallī ir.
-
Šorīt kārtējais ļembasts ap ''nesaprasto'' izsita no sliedēm. Nu maķ ar ārā, cik uzmanības un laika aiziet personāžiem, kuri klaji uzdir@ citiem.
Huh. Bet ne par to stāsts.
Vakar vakarā naku iekšā verandā, a tur smagais bumbvedējs! Tāāāāda milzonīga, apaļa, pūkaina, strīpaina un tik... bezpalīdzīgi apmaldijusies kamene. Ņēmu dvielīti un uzmanīgi glābu pūkaino dūcēju. Laikam jau man kā jebkurai sievietei ir vājība uz pūkainajiem :)
Apstaigāju puķu dārzu un nebeidzu jūsmot par vedeklas čaklumu. Faktiski es citādi viņu nemaz neredzu, kā ar dārza dakšām un stādu kastēm. Pie tam, dakšas pašas augumā.
Zinu, ka tagad daudz un dažādas puķu šķirnes dabūjamas, bet vienalga katru reizi acis ieplešas parsteigumā atkal kādu jaunu puķi ieraugot.
Beidzot redzu, kāda izskatās rūtainā fritilārija, nupat sāk ziedēt lauztās sirdis, splgtas jo spilgtas prīmulas, rindas ar resni nobarotām un jokainas krasas hiacintēm, diegainas tulpes un sīkzvaigznīšu narcises. Un tas tikai pavasaris!
-
Prombraucot iztraucēju ''strelku'' piemājas ceļa galā. Rūdis gari un plaši stāstīja un visās krāsās aprakstija, kādus ēdienus var pagatavot no zaķa, tam milzongi lielajam zaķim, kurš mēdz apciemot mūsu dārzu. Citādi es nevaru iztulkot tos ''ņam ņam ņam nau nau nau'' un stampāšanos ar kājām lūrot nelūgtajam viesim taisni feisā. Nekāda laipnība un viesmīlība tur pat tuvumā jaušama nebija.
-
Malacis, sargā dārzu no zaķa! Pat man, dzīvnieku žēlotājai, nāk virsū slepkavīgas domas, zaķu grēka darbus dārzā ieraugot.
-
Vakar bija tik skaista un silta diena! Saulaina jo saulaina, pieneņu dzeltenums tik silts un uz jaunā, svaigā zaļuma fona tik samtaini mīksts un sulīgs. Šorīt tās pašas pieneņu pļavas rūsganas un ne miņas no dzeltenuma. Toties rapsis jiptīgi dzeltens un stav kā stāvējis.
Ragains buciņš lavījās gar grāvja malu uz manas mašīnas pusi, nobļāvos, lai tad beidz pašnāvnieciskās tieksmes. Laikam tak izdzirdēja, ko es tur vāģī auroju un pagrieza balto dibenpusi.
Tulpju orģijas turpinās - tur psiham māksliniekam palete uzjaukusies :).
Otrs psihais (var minēt 18 reizes, kurš) piestādījis siltumnīcu ar tomātiem, gurķiem, baziliku un pat salātiem, jā, un dārzā ietupinājis pārdesmit pētersīļu un selderiņu stādus. Gar maliņu zirņi izskrullējuši zaļas lapiņas, turpat tālāk pupiņām arī divlapītes parādījušās. Spītīgi sīpoli zaļus pīķus sprauž cauri zemei. Lai tik sīkais pamana - būs sauja ar lokiem un mutē iekšā.
-
Pa virtuves logu skatos, ka strazds tekalē, te pēkšņi cērt knābi zemē un izvelk pamatīgu slieku. Jautāju -nu kā viņš to var pamanīt? Dēls atbild -salīdzini mērogus. Tu arī ieraudzītu kaut ko doktordesas resnumā
-
Īpaši - ja doktordesa sāktu kustēties uz durvju pusi :)
-
Atsaucoties uz tēmas nosaukumu - ja šitāda daba uznāk uz galvas, nekur neaizbizosi :mrgr:
-
Atsaucoties uz tēmas nosaukumu - ja šitāda daba uznāk uz galvas, nekur neaizbizosi :mrgr:
Nupat pirms pāris dienām, kad tas trakais negaiss ar vētru bija, tāda liela un resna daba uznāca uz galvas mierīgi nojumītē sēdošajiem. Vienam nu jau neko vairs nevajag, pārējiem - dažāda smaguma (un ļoti smagas, ieskaitot paralīzi) traumas. Nezinu, kas tālāk, zinu tikai faktu. Skarbi.
Bet par tēmu - manējie šodien aizstaigāja meža zemenes palasīt. Kaifoju no tā, ka viņi var tā kā mēs savā bērnībā - ieiet mežā ogās, dzenāties pa ieliņām ar velosipēdiem, spēlēt duraku šķūņa ēnā un vienkārši dzenāt bumbu. Nekur tālu nav aizbizojuši no tās dabas. :)
-
Mierīgā trijotnīte izplājusies pagalmā un bauda sauli. Izkārtojušies pa gabalu viens no otra, jo viens otru necieš ne acu galā. Sobakens vienkārši dirn mūsu pagalmā, jo savējie aizdevušies uz darbu, a mūsmājās kāda nekāda kompānija. Kaķāda gaida bļodu ar delikatesēm, Rūdis rūpīgi uzmana, lai tiek tikai pie bļodas un i nedomā ieviesties uz tepiķīša vai , nedodies, gultā.
-
Rižikam varena krūteža, žabo vai lacīte pirms pusdienām ;)
-
Bildē laikam meža balodis, nedaudz brangāks par pilsētā sastopamajiem. Kaut ko palielu knābāja lielceļa malā - varbūt gliemezi?
Redzēju arī putnu zvirbuļa lielumā, galva balta ar melnu, krūtis sarkanīgi rudas, aste arī. Nav ne jausmas, kas tas tāds. Ātri laidās no zara uz zaru, pozēt negribēja.
-
Nav erickiņš? Balodis izskatās pēc lauku baloža, lielākais mūsu balodis.
-
Meža balodis īsti dūšīgs, man tādi laiski gāzelējas pa zāli. Znots visu laiku piemin medības, kā Anglijā
-
paskatījos "hunting doves" -labāk šeit nelikt. Argentīnā debesis melnas no dūjiņām
-
Nē nē - šis ir lauku balodis, kuru tautā bieži dēvē par meža balodi. Lielākais no mūsējiem, kā jau Tuk minēja. Un pievienojos Tuk arī par otra putna identitāti - pēc apraksta šķiet erickiņš. Šāds?
-
Varētu būt erickiņš :yes: nekad dabā tādu nebiju sastapusi.
Forši, ka forumā ir savas augu, putnu un dzīvnieku pazinējas :yes:
-
Šobrīd zied ne tikai liepas, bet arī šādi koki, kuriem nezinu nosaukumu. :?:
-
Nav catalpa, kāda no šķirnēm? Varētu būt ceriņlapu catalpa.
-
Kāda nezinu, bet katalpa (-e?) tā ir.
-
Sameklēju internetā aprakstu (paldies jums abām - Tuk un Mangustam - nezinātu, ka jāmeklē katalpa), jūnijā zied bignoniju jeb ceriņlapu katalpa. Šī tad būs īstā.
Otrs veids - olveida katalpa -zied jūlijā, augustā un skaitās ziemcietīgāka šķirne.
-
Nezināju, kur ierakstīt. Vrb kādam noder.
Līdz šim domāju, ka basām kāām staigāt ir veselīgi, nekad to nebiju darījusi tik daudz, tagad nedēļu pastaigāju, it kā baigā bauda, bet ir blaknes, par kurām nezināju. Nekad nebūtu iedomājusies.
Pēdas paliek sausas, raupjas, sāk plaisāt, kā arī- berz cik gribi - netīras. Kā ar tādām pēdām doties cilvēkos?
Izstāstīšu metodi, varbūt kāds nezina, nezinu arī, cik veselīga, bet vismaz kājas tapa tīras. Ielej gumijniekos vai galošās Fairy+ūdens - tā, lai veidojas tāda kā upīte, tad dodies savos darbos, kko padari, jo jākustas, lai tur skalojas. Pēc kāda laika pēdas ir tīras, vismaz tādas, ko var bez šausmām apskatīt :)
-
Gan jau var tāpat arī ar veļas pulveri - es, lai dabūtu pieklājīgā paskatā īpaši netīras rokas, pamazgāju izlietnē ar rokām dažus zeķu pārus, un rokas paliek tīri rozā kā zīdainim ;) Nav jau laikam īpaši veselīgi, bet iedarbīgi gan.
Bet basām kājām man nepatīk, ni-ni. :n-: Viss spiežās un durās, un kājas tiešām paliek briesmīgas.
-
ūdenim pielej ūdeņradi, atbalinās pēdas.
-
Ar citronu, vai ko citu skābu. Rabarberi, jāņogas.
Ar feirī es pat traukus bez cimdiem nevaru mazgāt, āda, nagi kļūst baisi jau pēc pāris reizēm.
-
Tomāti arī ir labi
-
No bērnības atceros - pa dienu nostaigātās melnās pēdas lieliski varēja notīrīt rasainā zālē.
-
No bērnības atceros - pa dienu nostaigātās melnās pēdas lieliski varēja notīrīt rasainā zālē.
Tas, protams, ir visideālāk, sen pārbaudīts, bet šovasar rasa ir reti- pārāk karsti, ka arī zāle izsvilusi.
Ar citronu, vai ko citu skābu. Rabarberi, jāņogas.
Ar feirī es pat traukus bez cimdiem nevaru mazgāt, āda, nagi kļūst baisi jau pēc pāris reizēm.
Tomāti, jānogas, rabarberi ir ok, jāliek tik zābakā :D es nesēdēšu un neberzīšu, man patīk, ka process notiek pats, kamēr daru kādu darbiņu :)
-
Radu tante ierādīja, ka pēc melleņu lasīšanas sakrāsotos pirkstus var ātri notīrīt, ja plaukstās saberzē zirgskābeņu lapas.
-
tāds sīkums - jāpazīst Zirgskābene...
-
Kurš tad to nepazīst. :?:
-
Šorīt debesis bija piebērtas ar maziem mākoņu kunkulīšiem :D
-
Šorīt debesis bija piebērtas ar maziem mākoņu kunkulīšiem :D
Bila klimatiskie ieroči, kaut gan Latvijā ir ļoti grūti konstatēt anomālijas.
-
Kurš tad to nepazīst. :?:
es!
-
Tad neko, lej galošās Feiry. :)
-
Bob, Tu tak mellenes nelasi, priekš kam Tev zirgskābene? :?:
-
Viņš lasa gan melleni.
-
Tad neko, lej galošās Feiry. :)
Tas nekas, ka netīras ir rokas. Tā vajag!
-
Tas nekas, ka netīras ir rokas. Tā vajag!
Par skādi jau nebūs. ;) Zirgskābenes tēja labi palīdz pret pļutku. :talking:
-
Vēl, ja vajadzīgas baltas rokas, ienadži, sataisu diezgan stipru citronskābes ūdeni.
-
Laukos nav iespējams būt tīram, kas tas ir - berzies, cik gribi, tāpat liekas, ka esi netīrs. Velku rokās vnm cimdus, nedaru neko diži - tāpat netīras. Kājās nomazgā, pēc brīža jau pelēkas. lauki ir forši, ja spēj mazliet bomzītī aiziet :rofl:
-
Pēc lietus visos kaktos spraucas sēnes. Ēdamās ļoti maz, galvenokārt visādas suņusēnes.
Toties ļoti daudz ''raganu apļu'' - sēnes saaugušas mauriņā un mežā apļos. Tepat ap māju saskaitīju vai desmit. Pat sviestabeciņas aizdīķijā un bērzlapes pļaviņā pie ceļa. Bērzlapju aplis izskatījās īpaši ''raganiski'' - aplī sēņu krāsa mijās no koši sarkanas uz blāvi ceriņkrāsas un tālāk uz gaiši sūnu zaļu. Jo tālāk no bērziem, jo zaļākas sēnes.
-
Kad nebizo prom no dabas, bet tieši pie dabas:
-
Nevis pie, bet tieši dabā iekšā! :)
-
reiz pārrunājām, ka modernais cilvēks personificē dzīvniekus, t.i. piedēvē tiem cilvēciskas personas īpašības, un pēc tam pārmet, ka pret dzīvniekiem apkārtējie neizturas kā pret cilvēkiem...
konkrēts piemērs. pa klasi lido lapsene, bērni šūmējas, izvairās, stunda pagalam... skolotāja saņemas un nosit to lapseni (izdzīt pa logu neizdevās). Te bērni sāk bļaut SKOLOTĀJ, KĀPĒC NOSITĀT, VIŅAI TAČU BĒRNIŅI PALIKA... ko skolotājai darīt? :))
mana ideja bija, ka cieši uz šiem paskatīties (caur pieri) un pateikt - lapsene traucēja stundu, tāpēc es to nositu. Vai visiem tas skaidrs?! Tad disciplīna būtu nodrošināta un lapsenes nāvei būtu lielāka pievienotā vērtība...
-
Morāle gan tāda kutelīga - nosist visus, kas traucē :?:
-
Morāle gan tāda kutelīga - nosist visus, kas traucē :?:
Nejauc MORĀLI ar MESIDŽU :talking: kristīgā morāle māca pagriezt otru vaigu, un lapsene acis nepamirkšķinot (nav tai plakstiņu), iedzels arī otrajā vaigā... :ou:
...tas viens, kurš traucē pārējiem saņemt to, dēļ kā viņi ir sapulcējušies, ir pelnījis sodu... vai tā būtu mācību stunda, dievkalpojums vai teātra izrāde :) Tu aiziesi uz teātri un mierīgi skatīsies, kā viens vai daži ķēmojas un traucē visiem pārējiem? :)
-
Saki, tas vien normāli, ka to čāpstinātāju ķinītī nošāva?
-
daddy, citēšu Tevi pašu :D "modernais cilvēks personificē dzīvniekus, t.i. piedēvē tiem cilvēciskas personas īpašības, un pēc tam pārmet, ka pret dzīvniekiem apkārtējie neizturas kā pret cilvēkiem... "
-
Saki, tas vien normāli, ka to čāpstinātāju ķinītī nošāva?
diemžēl bija pilnīgi pretēji - čāpstinātājs Zikovs nošāva pilsoni Egli, kurš viņam par to čāpstināšanu un zirgošanos aizrādīja. Tagad uz nārām varēs 17 gadus čāpstināt...
-
Ja tev sit pa labo vaigu. Pamēģini. Jāsit no mugurpuses, ja vien sitējs nav kreilis. Un tāpēc jāpagriež kreisais vaigs, lai redzētu, kurš tas svoločs.
-
diemžēl bija pilnīgi pretēji - čāpstinātājs Zikovs nošāva pilsoni Egli, kurš viņam par to čāpstināšanu un zirgošanos aizrādīja. Tagad uz nārām varēs 17 gadus čāpstināt...
Sapratu, šaut vajadzēja aizrādītājam.
-
Sapratu, šaut vajadzēja aizrādītājam.
vajadzēja latvietiskā pazemībā paciest, nekas, atnākšu citrreiz... :fubar:
-
Nu, par to pamatoto vai attaisnoto nogalināšanu var daudz šķēpu lauzt...
Lapsenei bērniņi? Bet tai vistiņai, cūciņai, gotiņai, aitiņai, trusītim, ko tu pusdienās apēdi? Zivtiņai? Stirniņai, mežacūciņai, briedim? Bebram, āpsim, lapsai, vilkam?
Pelei un žurkai arī, galu galā?
Tā, vot.
-
Odiem, utīm, mušām, Spānijas kailgliemezītim un cērmītēm taču arī ir bērniņi! :D
-
Nu, par to pamatoto vai attaisnoto nogalināšanu var daudz šķēpu lauzt...
Lapsenei bērniņi? Bet tai vistiņai, cūciņai, gotiņai, aitiņai, trusītim, ko tu pusdienās apēdi? Zivtiņai? Stirniņai, mežacūciņai, briedim? Bebram, āpsim, lapsai, vilkam?
Pelei un žurkai arī, galu galā?
Tā, vot.
par to jau stāsts - "ka modernais cilvēks personificē dzīvniekus, t.i. piedēvē tiem cilvēciskas personas īpašības, un pēc tam pārmet, ka pret dzīvniekiem apkārtējie neizturas kā pret cilvēkiem... "
...interesanti, ka tiem ļautiņiem, kuri sēž būrī Jēkaba/Torņa ielas stūrī, a-ļa protestējot pret kažokzvēriem, kājās ir ādas apavi, galvās vilnas cepures, u.c. ... :)
-
Daddy, Tu esi štengri atpalicis no dzīves - par kādiem 15-20 tk gadu! :rofl: Vai atceries tos laikus, kad pielūdza vēršus, lauvas, šakāļus un citus dabas valdniekus? Un attēloja ar cilvēka ķermeņiem? Galvas atstāja viņu pašu, jo tur jau bija visa labākā esence.
-
Šodien izbaudīju rudens skaistumu visā godībā - starp gaiši pelēkzaļajiem krūmiem ik pa brīdim koši sarkanās vīnstīgu liesmas, intensīvi dzeltenie liepu un kļavu kupoli uz spilgti zilu debesu fona - uhhh!
Mājās gan tā tumšzaļi, jo visas malas pillas ar cūcenēm. Dullie puiki atkal pa mežu sirojuši.
Neko nesaprotu, kas vēl kur dabā notiek, esmu darbā tā ielipusi, ka neko vairs apkārt neredzu, dzērves sen neesmu dzirdējusi, vai tās jau prom?
Dārzā zied hortenzijas, klīņģerīšu oranžās galvas vēl priecē ar spilgtumu un otrā mājas pusē asteru violetais un sarkanais piesaista skatu. Miķelīši šogad vispār nav redzami, uzziedēs kopā ar pūces asti.
Pagalma vidū taciņas malā tādi dīvaini pūpēži... A nekā! Nav vis pūpēži, bet resnas jo resnas mušmires, kam vēl cepurītes nav atvērušās. Bet nu baigie bumbāļi, riktīga kartupeļa lielumā.
-
Viņdien braucam mājās un pavisam tuvu mājai uz ceļa kūņojas divi apvēlušies zvērēni. Sakliedzu uz otrpusi, lai nebrauc ātri, tak nabaga āpsīšiem trieka piemetīsies šitā auļojot. Bet nu noēdušies gan makani! Tajos apaļajos dibenos knapi atpazinu āpšus, mazi arī vēl, droši, ka šāgada zverjugas.
Kaķāda kļuvis vēl drošāks - nu jau mēģina kāpt pa kāpnēm otrajā stāvā un ja trepju galā nebūtu rēcošs trīsgavinieks - Jetija, Mammukaķis un Punktiņa, tad būtu istabā kā likts.
Bezkauņa arī baiselīgs. Vispirms ir pamatigs bumsis ar plato pieri, kuri noteikti vajag paieskāt. Ja es beidzu ieskāt un pagriežu muguru, lai dotos pie ledusskapja pēc sirdīm/akniņām, tad ar nagainu ķepu ķeksē kājas - jāpārliecinās, ka neaiziešu pavisam. Labi, ka pa māju tagad biezākas trenuškas kājās, nagi līdz miesai netiek. Burlaks gatavais.
-
-Eu, jums kāds īpašs naids pret oktobra tomātiem?
Čalis ienācis virtuvē un meklē, kur nobērt krekla priekšā ielasitos siltumnīcas tomātus. Jāaaa, pa nedēļu nav sanācis ielūkoties siltumnīcā, pagāšsvētdien gan piefiksēju, ka vēl kaut kas siltumnīcā dzeltē un sārtojas, bet nebiju iedomājusies, ka tik lielos apmēros... Sīkums stāv blakus un rāda uz mazkalibra gurķi kaut kur man virs galvas - ''gribu guķī''. Un noēd ar garšīgu maiga gurķa skraukšķi. Tomātu gan atstāj pusēstu, jo bišku par lielu paņēmies.
Skaties uz tādu bērneli un priecājies, ka ir savs no dārza ēdamais, ne vēdergraizes, ne pumpas netraucē. Visu vasaru kā no pirmajiem lociņiem visu laiku kaut ko grauž dārzā, pašlaik gan skumst pēc zirņiem, tos varēja smuki pa vienam no pāksts lobīt.
-
a mums ir ogu-augļu lācis (1.5) :)
... nevarēja saprast, kā var būt, ka zemenes/ķirši/jāņogas/upenes/avenes/kazenes reiz beidzās... tagad jau sapratis, pieved pie tukšiem upeņu krūmiem un saka -nav... atradām kautkādas vēlās avenes, tad gan bij prieki
-
Nemaz ar tālu neesam aizbizojuši - mans kaķis ir tik pat māņticīgs, kādi mēdz būt cilvēki.
Iztēlojamies vecu lauku māju, kur naktī baļķi čīkst un vējš gaudo skurstenī.
Ko cilvēki dara?
Pareizi, viņi nokaisa sāls strīpiņu gar durvīm un logiem, vēl gultai apkārt apkaisa sāls riņķi, vai ar krītu apvelk.
Lai spoki netiek klāt.
Mans kaķis uzvedas līdzīgi.
Nepietiek, ka viņš ik pāris naktis nočurā pie durvīm (ok, tas būtu saprotams, jo kāpnēs tiešām sveši kaķi mēdz vazāties).
Viņš uzskata, ka čaukstoši plastmasas maisiņi (Maximas, Elvi, Rimi u.c.) ir portāli, caur ko no citām realitātēm var telpā ierasties sveši kaķi.
Tāpēc uz dīvāna atstāts tikko iztukšots maisiņš tiek apčurāts pirmo 5 minūšu laikā.
Ja maisiņš ar kaut ko iekšā tiek nolikts uz grīdas, tad tas tiek apčurāts diennakts laikā.
Nē, nu es jau kaut kādā mēra saprotu - nevar taču prognozēt, kurā brīdī svešie kaķi sāks līst no tā portāla...
-
Paklau, a Tev viņš khm... kastrēts? Ja ne, tad kāds brīnums, ka iezīmē teritoriju? Daba taču, kur no tās aizbizosi!
-
Caur manu nesalaužamu pārliecību pārējie ģimenes locekļi bija spiesti pieņemt, ka neviena dzīva radība mūsu mājā nekad netiks kastrēta!
Tomēr joprojām paliek jautājums, kāpēc tieši plastmasas maisiņš ir teritorijas robeža?
Portāls uz citu dimensiju?
-
Nu tad velc viņam pamperus... :D
-
Mums ilgus gadus bija runcsss, kurš izdarījās tieši tāpat - iezīmēja visu, kas no pilsētas atvests - somas, maisiņi, kastes.
Gribu padalīties ar svētlaimes sajūtu, ko izbaudīju piektdienas vēlā vakarā. 200 metrus no mājas uz lielceļa mašīnas gaismās cēli grozījās milzīga mežacūka! Lēni piebraucām tuvāk un tad sākām skaitīt viņas bara locekļus - sanāca 11 vai 12. Precīzi saskaitīt nesanāca, jo lielāki un bišku mazāki rukši lēni staigāja šurp turp gar grāvmalu, sačūktējusī zāle traucēja aplūkot šamos visā godībā. Tomēr tik tuvu un tik lielu baru nebiju redzējusi jau gadus 20-mit. Toties visi izcili skaistuļi, apvēlušies un nemaz ne tramīgi. Stāvējām un skatījāmies uz cūčiem minūtes 5, kamēr šie lēnām aizdipināja uz lauka vidu.
-
Kādam kartupeļi šoruden nebūs jārok ;)
-
Šoruden kartupeļi izcili slikti - sīki, kraupaini. Un kolorado vaboles bija tāāāāādā daudzumā, kādu es mūžā neesmu redzējusi!
-
vaboles.. proteīns vien ir :?:
-
Kolorado varbūt nē, bet tos circe'ņus "cricket" arī pie mums pirms pāris gadiem gatavojās audzēt. Nezinu gan, vai realizējās
https://www.google.com/search?rlz=1C1CHBF_enLV920LV920&source=univ&tbm=isch&q=cricket+flour&fir=Kicy6SW5Fo8q-M%252CQiPjCKB2iAOIXM%252C_%253Byq8T4wDw (https://www.google.com/search?rlz=1C1CHBF_enLV920LV920&source=univ&tbm=isch&q=cricket+flour&fir=Kicy6SW5Fo8q-M%252CQiPjCKB2iAOIXM%252C_%253Byq8T4wDw)
var nopirkt
https://eurocrickets.com/ (https://eurocrickets.com/)
-
Ja tas proteīns nebūtu pildīts ar kakām... :D Diez vai viņi tos kukaiņus nomērdē badā, lai sūdiņš nepaliek zarniņā.
-
cik nu tādā kukainītī tā sūdiņa :rofl:
-
Gan jau proporcionāli rumpītim. A kukainīšu ta daudz... :D
-
Cik atceros, vīngliemežus pirms lietošanas kādu dienu vai cik tur noturēja, lai iekšas iztukšojas. Gan jau kukainīšus tāpat var no sūdiņiem atbrīvot.
-
Jā, vīngliemežus pirms gatavošanas izkakina, kaut arī ēd jau vienīgi to pēdu, muskuli. Bija recepte arī sliekām, kuras pirms gatavošanas sabaro ar biezpienu, tā teikt, piepilda.
-
Meitenes, šito bija jāliek tēmā " Kas jums šodien vakariņās" ! :rofl:
-
Tur tiek apspriesta tautastērpu parāde/neparāde :taunt:
-
Šodien satiku :)
-
ne ta pūce, ne ta vārna. Kas tas, kaut kāds piekūns?
-
Nav sīlis?
-
Nē, sīlis toč nav. Es teiktu, ka vanags.
-
Es arī domāju, ka vanags. Līdz šim nebiju satikusi tik tuvu mājai un kur nu vēl ziemā.
-
Laikam trūkst šim, ko medīt. Lūko māju tuvumā, varbūt laimēsies kādu vistu vai balodi noplēst.
-
Vistu nav, baložus ziemā nemanu. Toties ir pīles, žagatas, vārnas, zvirbuļi, zīlītes :?:
-
A ko, vanagam slabo pie Lidla miskastēm dzīvot? Tikai kaijas drīkst?
-
Pēc attēlu salīdzināšanas tika noskaidrots, ka tas ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus). :bird:
-
Šiem barotavas ir putnu barotavas - tur pultējas sīkputniņi, bet šis caps un pusdienas nagos.
-
Vanags nav miskastnieks, vanags medī.
Man gan pēc bildes šķita lielāks par zvirbuļu vanagu, bet varu arī kļūdīties, jo nav īsti ar ko to izmēru salīdzināt.
-
Mums zem šķūnīša kaut kas dzīvo, staigā pa sniegu. Pēdu nospiedumi apm 50 centu diametrā
-
Šiem barotavas ir putnu barotavas - tur pultējas sīkputniņi, bet šis caps un pusdienas nagos.
Pie mūsu barotavas arī viesojas zvirbuļu vanags, sākumā biju šokā un nelaimīga, taču ne katrs uzbrukums ir veiksmīgs, kaut darbojas zibenīgi.
Lasīju , ka veiksmīgi ap 10% uzbrukumu un liela daļa jauno vanadziņu neizdzīvo 1. dzīves gadā.
Ar caps nemaz tik vienkārši nav - ilgi jātrenējas.
-
Mums zem šķūnīša kaut kas dzīvo, staigā pa sniegu. Pēdu nospiedumi apm 50 centu diametrā
Zebiekste, sesks?
-
Aha, kāds sīkais plēsējiņš. Ja mājā nav vistas utml.apdraudētais medījums, tad jau neko netraucē, tieši otrādi, vēl pamedīs peles.
-
https://www.delfi.lv/news/versijas/andris-akmentins-darga-zile-sabiedribas-roka.d?id=53929817
Par autoostas "svētozolu" un cik viegli uzkurināt kaislības, rakstu no malas, no neieinteresētās personas bija ļoti interesanti izlasīt. Es jau esmu tāda rūdīta koku slepkava, kas ar cirvi vien staigā
-
Jā, racionāli vērtējot, tas neatmaksājas. Un vispār, podumaješ, viens koks. Var citu iestādīt.
Bet te jau, manuprāt, ir kas cits. Tas koks it kā simbolizē visu to, ko šis projekts cilvēkiem atņem un sagrauj, gan tīri fiziski un materiāli, gan psiholoģiski. Tas ir kā principa jautājums - tā jums, vandāļiem, vajag, vismaz tik daudz mēs jūs piespiedīsim, kā saglabāt šo vienu koku! Un cik tas maksā, patiešām ir pilnīgi po uz to izmaksu fonu, kas šajā projektā tiks apgūtas.
-
Re, kāds šodien noķērās.
Bildē izskatās lielāks un draudīgāks, patiesībā tāds sīkaliņš.
yApodziņš, saukts arī par zvirbuļapogu.
-
Kādēļ Tu ķer apodziņus? :taunt:
-
Sanāca bez iepriekšēja nodoma. Mierīgi čubinājos lauka darbos, kad padzirdēju briesmīgi izmisīgus čiepstienus, kuru avotu sazīmēju uzreiz blakus esošajā blīgznā - ņurdzkulī saķērušies divi mazi pelēkbrūni putneļi. Pirms vispār biju sapratusi, kas tur īsti notiek, man nostrādāja automātiskā reakcija glābt to, kas pēc glābšanas brēc :mrgr: Grābu ar roku, rezultātā upuris -zvirbulis aizlaidās, bet uzbrucējs palika man rokā. Tad tik dabūju sazīmēt, kas šis par putnu, un sajutos vainīga, ka esmu tik rupji iztraucējusi apodziņa medības. Jo vispār jau man būtu visādi jāatbalsta zvirbuļu dabiskie ienaidnieki - nekāda prieka nav par zvirbuļu bariem, kas salido uz mājputnu graudiem. Tā ka apodziņš saņēma atvainošanos, tika palaists vaļā un aicināts vēl atgriezties :)
-
Grūta izvēle - glābt upuri vai dot iespēju plēsējam paēst. Drebot esmu pētījusi vanaga ligzdotāja medījumu atspalvošanas vietu, vai nav apēsts gulbju mazulis, pārskaitījusi lielās gauras mazuļus.
Nepārmestu ziemā zvirbuļiem par graudiem, bet saprotu - apodziņam arī gribas ēst.
Tā gulbju ģimene, kas vistu vanaga medījumu apstrādes vietas tuvumā, kājām ar maziem bērniem iet uz ostu, iespējams, vistu vanaga dēļ.
-
Vistu vanags ir baiss plēsoņa, kas uzbrūk pat par sevi lielākiem putniem. Esmu redzējusi, kā noplēš zosulēnus. Tā ka tas ir pilnīgi reāls drauds arī gulbju ģimenei.
-
Katru reizi neesmu gatava dzērvju atlidošanai. Šogad arī - putina baisi, auksts kā ziemeļpolā, bet šamās ņemās pa purveli tuvējā aizmežā.
No rīta tik jauki, saulīte... paskaties pa logu, a tur viss nosarmojis kā briesmīgākajā janvāra spelgonī. Āra grādīzeris rāda -11. Veļa uz šņores stīva.
Pēc stundas Rūdis jau izgāzies pie pirtiņas sienas saules pusē un silda trakās kodes apskādēto pakaļpusi.
-
Katru reizi neesmu gatava dzērvju atlidošanai. Šogad arī - putina baisi, auksts kā ziemeļpolā, bet šamās ņemās pa purveli tuvējā aizmežā.
No rīta tik jauki, saulīte... paskaties pa logu, a tur viss nosarmojis kā briesmīgākajā janvāra spelgonī. Āra grādīzeris rāda -11. Veļa uz šņores stīva.
Pēc stundas Rūdis jau izgāzies pie pirtiņas sienas saules pusē un silda trakās kodes apskādēto pakaļpusi.
HI HI, Camma atlidojusi :bird:
Pavasaris klāt! :)
-
Jap. Bišku vājprāc ar kovidu pieklusis.
No pagājušās nedēļas vidus beidzot izdevies ne gluži mellā tumsā no mājas-uz māju braukt.
Svētdienas rītā attālākā mežmala bija kā krutākajās ziemās nosarmojusi balta jo balta. Vēlāk gan jau pavarīgas smaržas ošņāju. Punktiņa siroja pa pagalma vidu, pat līdz klētij aiztipināja. Rūdis noskatījās uz abām cācām, kuras āru pusgadu nav redzējušas un izteica īsti kaķisku nicinājumu - ņjār.
-
Aizbizojām no dabas -ar jauno fiskara griežamo nežēlīgi apgriezām ceriņkoku. Šogad ziedu nebūs, izskatās nabags pēc ķēma. Paši vainīgi, laikus nenokontrolējām, jāformē katru gadu.
Vīrs bišķi noburkšķēja, kad pateicu cenu -75 eur. Pats vainīgs, teica, ka citādi nevarot apgriezt
-
A man šodien uz mašīnas nosēdās bite. Tāda apmulsusi un knosīga. Apkakāja stiklu un grozījās kā lauku tanta Rīgas tirgū. Kamēr meklēju lapu, ar ko viņu nolikt zālītē, lai, man braucot, nenokrīt uz asfalta, viņa bija aizlaidusies.
-
Jau trešo dienu lidinās tauriņi. Brūnraibie, būs raiba vasara :)
-
Gājputni ielido. Katru dienu redzu, kā kāši iet pāri. Strazdi arī jau tekalē. Visur dzīvība, rosība, čivināšana, ligzdu ierīkošana.
Ar šausmām tikai gaidu, kad atkal PVD mājputnus liks telpās saspundēt... Pagaidām vēl klusums, bet cik ilgi...
-
Jau trešo dienu lidinās tauriņi. Brūnraibie, būs raiba vasara :)
Tu jau zini manas domas par brūnajiem :rofl:
-
Nezinu, vai ticēt savām ausēm - veļu karot it kā cīruļus dzirdēju.
No rīta redzēju bariņu gulbju un palielāku baru zosu turpat blakus. Visa varza slinki knosījās gaidot, kamēr lielā peļķe atsals dienas saulītē.
-
Nezinu, vai ticēt savām ausēm - veļu karot it kā cīruļus dzirdēju.
No rīta redzēju bariņu gulbju un palielāku baru zosu turpat blakus. Visa varza slinki knosījās gaidot, kamēr lielā peļķe atsals dienas saulītē.
es nekāru veļu, bet arī dzirdēju, vēl padomāju, ka toč nojūgušies mīnusos trellināt
-
Vakar pie Lielupes arī trallināja
-
Kam tauriņi lido, kam gandrīz viss dārzs dziļā sniegā... :D
Man te lido tikai apdullušas mušas gar sīpollokiem uz palodzes. :D
-
Jēēēēz, kur Tu dzīvo? Tak ne Arhangeļskā?
-
Vidzemē... :D 40 km no Rīgas... :D
Te mēdz būt aukstāks nekā slavenajos Zosēnos. :D Salna Jāņos - normāli. :D
-
Zosēni vispār tāda neitrāla teritorija - mans kakts mūždien par 1-2 grādiem sit pušu (vismaz aukstumā).
-
Šur tur noēnotās vietās tāda sniega sega ir arī Pierīgā, kaut saulē sen viss nokusis un zaļa zāle jau spraucas.
-
atgāzu uz laukiem, sniegs līdz kulei...
-
Laimīgais, vēl vari laist ar slēpēm. :)
Nu man arī zosis jau klāt, nupat divi milzu kāši pārlaidās pāri.
-
Laimīgais, vēl vari laist ar slēpēm. :)
Nu man arī zosis jau klāt, nupat divi milzu kāši pārlaidās pāri.
un neviena "trāpījuma"... nja, tukšais gads... :(
pgājšgad, dzērves laidās pāri jaunbūvei... "trāpīja" gan būvei, gan saimniecei... nākamā vakarā gaiseni paņēmām, bet viņas saprata, ko sadarījušas...
-
Meža baloži atlidojuši ,bet priede ta nav... Vēl žagatas, vārna un 2 gulbji
Vakardienas vējā atkal šur tur priedes lūzušas, iela ar skujām un zareļiem kā ar paklāju
-
Šodien satikās dēla /mūsu Helmuts ar meitas Takko. Abi rudi jaukteņi, īsti brālēni. Sākumā noskaidroja kurš te saimnieks, lai arī sīkāks, un kurš -ciemiņš. Kad abi pa kārtai kādas 5 reizes apspricēja vienu un to pašu krūmu, nolēma, ka būs labi draugi. Pēc tam plosījās līdz pagurumam un beigās pietuvojās dabai īsti tuvu -pa abiem manā jaunajā puķudobē izraka baisu bedri.
-
Šorīt vājprāta migla. Uz lauka kaut kādi pelekbrūni rugāji, kuros satupušas palielas pīles - nu galīgi saplūdušas ar fonu. Un visam pa vidu cēli izslējies buks - tieši pīļu lauka vidū.
-
Ilgu laiku taisījos ar Sīkumu kaut kur izbraukt. Ta teikt, apvienot lietderīgo ar patīkamo. Jo Sīkums mani redzējis apmēram tikpat, cik zoodārza iemītniekus.
Briedām uz Rakšīem, briedām uz sestdienu ar Tutas koncertu. Kad jau taisījāmies no mājas laukā, noskaidrojās, ka neesam biļetes iepriekš nopirkuši un tās ir izpārdotas. Nu i fig ar viņu, brauksim bez koncerta. Un labi, ka tā, jo pēc atsauksmēm tur esot bijis stipri biezs un spiedīgs.
Saulaina svētdiena kā reiz izrādījās nākamā diena :).
Nezinu, kā Sīkumam, bet man tas bija izcils piedzīvojums!
Pirmie visā krāšņumā pie mašīnu stāvvietas bija novērojami milzu ēzeļi. Tik lielus nebiju redzējusi! Un ausis! Bez pārspīlējuma, katra ause vismaz pusmetru gara, spalvaina. Izskatījās, ka ēzeļi varētu arī lidot, ja vien riktīgi savicinātu ausis.
Par to sajūtu, kad Sīkumam ir iemācīts pareizi uz plaukstiņas pasniegt cienastu lamām un kad redzi bērna sajūsmu, i izteikties nevaru.
Un punkts uz ''i'' bija kafejnīcā, kur flegmātiski apņēmīgs tumšpelēks kaķis bez liekām ceremonijām ievēlās man klēpī, noenkurojās ar visiem 20 nagiem un aizmurkšķēja visu kņadu.
Īsi sakot - diena izdevusies! Kaaaaifs.
-
Pēc ilgstošas prombūtnes ieradās Kaķāda - atradis kādu tuvāku uzēšanas vietu. Šodien pieprasīja biezpienu un malto gaļu. Kamēr burlaks nīgri ieturejās, aizkāpu līdz dārzam (nevar tak kaķīšam kumosus skaitīt!). Nākot atpakaļ izdzirdu baismu ļembastu mežmalā - kāds neganti burzīja un plosīja plastmasas maisiņu, nu tādu - šausmīgi čaukstošu, metalizētu. Lūkojos uz mežmalu un gaidīju, ka tūdaliņ no krūmiem izbirs bars nomaldījušos pusaudžu vai vismaz manāmi iešmigojis murķeļotājs.
Nekā! Trača un ļembasta cēlājas izrādījās vāveres! Milzīgas, druknas, pilnas apņēmības nolauzt visas lazdas mežmalā. Vai vismaz sasiet krūmus mezglos vai sapīt. Neganteles.
-
Neticēsit. Vārnas nes un atstāj barības traukā centus. Pirmoreiz domāju - nu varbūt pati kaut kā kopā ar ēdiena atliekām iemetu. Šodien trešais gadījums un jau 2 centu monēta :D
-
liec labāku barību, varbūt baltās naudiņas sāks nest...
-
Vēl bija zeltītas folijas gabaliņš, nekādi ne no mūsu mājām :D
-
Oj, vārnas ir INTELIĢENTAS. Tāpat kā žurkas - tās gan vairāk savtīgas, vienmēr savelk pie sevis alās karotes, dakšiņas. Man vienreiz pat šūmkaroti bija nospērušas, laikam pelmeņus grasījās vārīt :) .
-
Nesaprotu es tās vārnas. Kas viņām tā par dīvainu iedomu savus gastronomiskos ieguvumus ūdenī mērcēt?! Atstāju ūdens spaini mājdzīvniekiem padzerties un ko tik pēc tam tur neatrodu! Baltmaizes gabali ir pievilcīgākā sortimenta daļa - veģetārā. Bet visādas gaļas ķeskas mirkst - ar spalvu un bez, izķidāti putneļi, sīkčūsku gabali... Vot nafig viņas tā dara? Neesmu nekad manījusi, ka censtos iepriekš iemērkto ārā izmakarēt.
-
Man vārnas ligzda bērzā aiz loga stāvu zemāk - četri cāļi apmēram 3 nedēļas veci. Nu jau vairs neizskatās pēc zilpelēkām plūktām vistām. :rofl:
-
Nesaprotu es tās vārna... Vot nafig viņas tā dara? Neesmu nekad manījusi, ka censtos iepriekš iemērkto ārā izmakarēt.
Mūsu pagalmā visu ko mērcēja un mazgāja ūdens traukā jaunvārnis ar lielu, bet dumu galvu, lietus laikā nē, tad skalošanai lietoja peļķes. Pieaugušās tā nedarīja. Varbūt mazgāja barību citur, maizi arī nemērcēja.
Neko samestu gan neatstāja, varbūt nebija tik daudz ēdamā.
-
Esmu redzējusi, kā vārna peļķē mērcē sakaltušu maizes kanci un neatiet pusstundu, vaktē lai cita nepaķer. Staigā gar peļķi šurpu turpu un ik pa laikam apgroza.
-
Līdz šim tādus video tik internetā biju redzējusi, bet vakar sagadījās piedzīvot dabā. Braucu uz Jūrmalu un pa gabalu nasapratu, ko viens busiņš uz šosejas tā dīvaini izpildās - pārvietojas kaut kā šķērseniski, avārijas gaismas ieslēdzis. Viss tapa skaidrs, kad līdz viņam dabraucu - šoseju bija nolēmusi šķērsot mežapīle ar cieši viņai sekojošu pīlēnu bariņu :) Busiņš viņas sargāja. Un laikam arī TTA stāvēja klāt, jo pīlītes veiksmīgi tika līdz sadalošās joslas zālītei un arī pāri pretējā virziena braukšanas joslām. Priecājos, ka autobraucēji, kādi nu mēs ikdienā mēdzam būt - steidzīgi, kreņķīgi, neiecietīgi - spēja izvairīties no nelaimes un pasargāt pīļu saimīti. :)
-
Ne visa daba ir jauka un patikama :n-: Vakar nomedīju ši gada pirmo ērci vai, pareizāk sakot, šī nomedīja mani :mrgr: Ar visu to, ka spraucoties caur krūmiem, aizpogāju cieši apkaklīti, viena mūdzene tomēr bija pamanījusies aiz tās aizlīst... :angry:
Nu ko, cerēsim, ka proņesjot. Līdz šim man ir veicies.
-
Vajag vakcinēties :mrgr: ;)
-
Vajag vakcinēties :mrgr: ;)
Pret Laimas slimību ir izgudrota vakcīna? Tiešām? Wow! Nesen vēl nebija.
-
Pret Laimas slimību ir izgudrota vakcīna? Tiešām? Wow! Nesen vēl nebija.
Joprojām nav. Toties ir vakcīna ir pret ērču encefalītu.
-
Es jau zināju -uzreiz būs Laima slimības arguments :smej: :smej: (un nevis Laimas)
-
Pēc oficiālās statistikas ar Laima slimību inficētas ir 25 ērces no 100, ar encefalītu 4 no 100, tā ka Laimu saķert ir daudz lielāka varbūtība. Savukārt encefalīts bīstamāks. Iespējams, ka vērts tomēr vakcinēties pret to encefalītu, bet man negribas, jo iespēja maza, bet pote, kā dzirdēts, smaga un blakņaina... Drošinu sevi ar to, ka es tāda, katru sezonu odu un ērču bagātīgi sakodīta, būšu kkādu dabisko imunitāti iemantojusi :mrgr:
Bet es nevienu no tās potes neatrunāju! :mrgr:
-
man pirmās encef. potes taisītas vēl padomju laikā, tad gan bija baigi sāpīgas, mugurā zem lāpstiņas, Mūslaikos laikam man viena, bērniem arī pāris, nesāpīgas, nekādas blaknes neatceros.
Kādu laiku atpakaļ pie asinsanalīzes pieliku arī antivielu testu (par maksu, bet lētāk, nekā pote). Izrādījās, antivielas atliku likām. Ar laiku izveidojas imunitāte. Ir kodušas, mājas kārtībā izķeksētas.
Vnk. esmu redzējusi bērnam encefalīta sekas, traki. Laimu veiksmīgi ārstē, ja neielaiž. Bet pazīmes saprotamas
Bērniem es noteikti vismaz vienu kursu potētu, citādi tā kratīšanās pie katras ērces, ko var pat Rīgas parkā dabūt...
-
Nūūūū, pret boreliozi gadus 15 apakaļ ASV vakcīnu izmēģināja...
-
Es jau zināju -uzreiz būs Laima slimības arguments :smej: :smej: (un nevis Laimas)
Laimas. No ASV pilsētas, nevis no augļa nosaukuma. Avots – žurnāls "Latvijas Ārsts", numuru nemeklēšu.
-
Taisnība. Saputrojos, Laima -pilsēta ASV
-
15-30 odu kodieni nodrošina imunitāti kā pret encefalītu, tā pret laimu
-
VAS ?
-
tas ir tas, kādēļ sibīrijā nesaslimst ar encefalītu un laima slīmību. Nu, vēl, protams, pastāv iespēja, ka nodzeras ātrāk kā pagūst inficēties..
-
15-30 odu kodieni nodrošina imunitāti kā pret encefalītu, tā pret laimu
Divās vidēji odainās dienās tad visi ir ieguvuši imunitāti?
-
Ne divās dienās, bet pa visiem iepriekšējiem gadiem. 15-30 gan izklausās maz.
Un gan jau ka ne visi ieguvuši..
-
Vrb svarīgi, lai tie 30 odi kož vienlaicīgi? :mrgr:
-
vienk zināšanai ,pie jūsu karstā laika. Man lielais puiks sūtīja video,kā viņš piektajā stāvā elpina kamenes ...
https://docs.google.com/document/d/1GYPS9xPsrO2sCU_zQLsFSZxYWN_89GzTbg2Ht2Y4QDY/edit?fbclid=IwAR1bGW-SighGmRI0ZYEca62_5WNRPGJHPPtvG4Z8U0IOVLIFToWW5LOwzcg
-
Divās vidēji odainās dienās tad visi ir ieguvuši imunitāti?
Principā, jā!
Farmaceitiskās reklāmas to, protams, nekad nepieminēs.
Tie, kuri nepārtraukti smidzina sev virsū pretodu ķīmiju, arī neiegūs imunitāti, tas tā kā būtu pašsaprotami, laikam.
Ir gadi, kad mazāk odu - laikam arī mazāk ērču.
Gados, kad odu daudz - viņi jūs cenšas pasargāt no vēl lielāka ļaunuma - tā dabā iekārtots.
Atzīšos - man arī tikai pirms dažiem gadiem beidzot pieleca, kāpēc pasaulē eksistē odi.
Lūk, kāpēc eksistē ērces, man vēl nav skaidrs.
Ir dzirdēta versija, ka ērces esot reptiloīdu būvēti nanobioroboti.
-
Meža baloži prātīgi grozās un knābā sēkliņas , nē, ne no zemes, bet no rūpīgi izvēlētas smildziņas
-
Starp citu, par odiem nav alternatīvi.
To TV3 teica viens Latvijas biologs, kurš gadā salasa ap 100 ērcēm.
Viņš gan pieminēja, ka pats esot potējies, bet to var saprast - darbs apmaksā.
-
;)
-
Viņš gan pieminēja, ka pats esot potējies, bet to var saprast - darbs apmaksā.
Par šo argumentu vienmēr esmu brīnījusies - potēties, ja pašam nav jāmaksā :?:
Tad jau to vārdā neminamo "vakcīnu" arī vajag visas 3 reizes, jo valsts apmaksā?! Na haļavu i uksus sladkij? Mušmires arī ēdīs, jo bezmaksas?
Ar šo es negribu sacīt, ka to ērču encefalīta poti nevajag, vai pielīdzināt to covid vakcīnai. Pašai gan man nav, bet, ja gribētu, uztaisītu, neatkarīgi no tā, apmaksā to kāds vai neapmaksā. Jo vakcīnējas taču sevis dēļ, ne tāpēc ka kāds kaut ko apmaksā. Nu, vismaz man tā šķiet.
-
Jā, un es neticu gan, ka odi pasaulē ir tāpēc, lai pasargātu mūs no ērcēm. Odi bija arī tad, kad ērču pie mums vēl nebija. Esmu pietiekami sena, lai atcerētos tos laikus, kad varēja mierīgi dzīvoties pa krūmiem, nezinot, kas tā ērce tāda ir, bet odi bija, un ēst viņi arī toreiz gribēja.
-
Jā, un es neticu gan, ka odi pasaulē ir tāpēc, lai pasargātu mūs no ērcēm. Odi bija arī tad, kad ērču pie mums vēl nebija. Esmu pietiekami sena, lai atcerētos tos laikus, kad varēja mierīgi dzīvoties pa krūmiem, nezinot, kas tā ērce tāda ir, bet odi bija, un ēst viņi arī toreiz gribēja.
pasakas. ērces ir bijušas vienmēr. OK, encefalītās nebija, to kaiti ievazāja, bet asinssūcēju LV vienmēr ir pieticis.
-
Hmm, cik gadu vecumā Tu, daddy, esi pirmoreiz ērci dabūjis? Man bija kkur pie 40... Un bērnībā par tādām nebiju pat dzirdējusi, kaut mēs, sīkie, pa krūmiem da pa zāli puspliki dienām dzīvojāmies. Ja arī pieņemam, ka ērces principā BIJA, tad to bija gaužām maz, kamēr tagad ērci var satikt pat pilsētas parkā.
Kamēr odu un visādu dundurveidīgo nekad nav trūcis :mrgr:
-
es neatceros, tik zinu, ka tās vienmēr bija - pašam un Sašam :) vismaz pirms 50 gadiem... pirms 30 gadiem, Saulkrastu apkārtnē sēņojot ar sīkajiem, vienmēr kādu ērci atradām rāpojam...
nu ja Tev ir 70-90, tad viss saskan :sarcasm:
-
Bērnībā sēņojot, ogojot regulāri kādu atnesu mājās - gadījās, ka kāda arī piekodās, bet neviens neiespringa, jo ērču encefalīts toreiz bija reti sastopams.
-
Bērnībā sēņojot, ogojot regulāri kādu atnesu mājās - gadījās, ka kāda arī piekodās, bet neviens neiespringa, jo ērču encefalīts toreiz bija reti sastopams.
Pirmkārt - ir garšīgi un negaršīgi cilvēki, otrkārt, odi un dunduri nav pārāk izvēlīgi. Ērces un blusas ir izvēlīgas, parasti kožas klāt gardākajam :)
-
Labi, ja jūs visi tā sakāt, atliek pieņemt, ka es bērnībā esmu negaršīga bijusi. Toties tagaaad... :rofl:
-
Man piesūcās kādu 10 gadu vecumā. Un atceros, kkad ap to laiku biju baiiigi slima- augsta temperatūra, murgi un vīzijas. Iespējams, tas bija encefalīts :?:
Un mājdzīvniekiem arī šad tad piesūcās un izauga kā brūnas pupiņas :veee:
-
Dzeguze aizkūkoja tā, ka davilkšu līdz kādiem 105 gadiem. Diez vai tik ilgi vajag...
-
Dzeguze aizkūkoja tā, ka davilkšu līdz kādiem 105 gadiem. Diez vai tik ilgi vajag...
varbūt tomēr tie ir "stabi", ne gadi?? (dāvana vientuļai sievietei)... mirsi jauna, bet bagāta?! :D
-
Mazdēls (9) šodien paziņoja, ka redzējis Pelēko stārķi, pat 2. :) Es saku, tā laikam būs dzērve bijusi...
NĒ, ar tādu pārliecību, Pelēkais stārķis!! Jo izskatījies kā stārķis, tikai pelēks! :))
...argumentācija...tā 3m cilvēki un plūdi rodas... :rat:
nu i ko tagad?? meklēšu internetā dzērves bildes, rādīšu, moš internetam noticēs, ja vectēvam netic :((
-
USA notiesāts viens vecis, sazvērestības teoriju uzturētājs un izplatītājs, kas publicējis, ka viena apšaude skolā bijusi iestudēts feiks. Šim cik tur miljoni kompensācijā vecākiem jāmaksā
-
Lai nav jāsāk jauna tēma, ielikšu te.
Bet no šitās dabas es gribētu būt labi tālu:
https://twitter.com/wowinteresting8/status/1557235591565438976
-
Pabriesmīga, bet tāda īpatnēja.. ar garu asti.
-
Dārzā vesels bars spāres riņķo. Vienreiz kaut ko tādu redzēju braucot pa šoseju uz Roju, tās gan bija daudz lielākas un vairāk
-
Dipai, par attālumu līdz upei. Bildēts no terases, osis ir pusceļā vai trešdaļceļā uz upi.
-
Mja, pieci soļi līdz upei..
-
oj, a tur diezgan smuki!
-
Baudīgi
-
Vieta kā radīta foruma tusam :mrgr:
-
Spārkai nu gan būtu grēks nepeldēties katru dienu... Man tā ir Kaltenē. Mājās pusstunda jāsoļo pa garlaicīgu ielu
-
reno, kad es vasarās dzīvoju Jūrmalā, sākotnēji biju pārsteigta, ka dzimušie jūrmalnieki nemaz tā neteš ik dienas uz jūru kā mēs iebraucēji - atpūtnieki. Un nedoddies' sauļoties.
Man ar upi kaut kas līdzīgs.
-
reno, kad es vasarās dzīvoju Jūrmalā, sākotnēji biju pārsteigta, ka dzimušie jūrmalnieki nemaz tā neteš ik dienas uz jūru kā mēs iebraucēji - atpūtnieki. Un nedoddies' sauļoties.
Man ar upi kaut kas līdzīgs.
Pilnīgi ticu. Kad es strādāju Jūrmalā, gadiem līdz jūrai netiku aizgājjusi.
-
Es kādreiz dzīvoju 2 min. gājienā lidz jūrai. Reizi gadā piespiedu sevi aiziet gar jūru pastaigāties....
-
Tieši 7.00 vāvernājs nāk purināt lazdas. Sēžot un malkojot rīta kafiju var redzēt lielu daļu no lazdu krūmiem, kuri sastādīti kā dzīvžogs kādus 30m no mājas. Vispirms ievēro līgojošus lazdu zarus, tad var ieraudzīt arī tuklo vāvernāju.
Vakar no rīta vāvernājs izpildījās pa pilnu programmu.
Vispirms ieraudzīju lazdas purināšanos, tad arī pašu vāveri. Vienā brīdī vāvernājs noskrēja zemē un lēni (!) aulekšoja uz mājas pusi. Pusceļā gadījās veca ābele un bariņš strazdu, kuri kašājās turpat zem ābeles. Zvērēns -tinka, tinka, tinka - atlēkšoja līdz ābelei, nogrāba vienu strazdu aiz astes, sapurināja, viss strazdu bars pajuka uz visām pusēm, tajā skaitā arī sapurinātais. Tikām vāvernājs saimnieciski kašājās zālē, kaut ko čubināja, ošņāja. Mellā kuplā aste diži izslieta gaisā.
Tad tikpat veikli -tinka,tinka,tinka - vāvare aizlēkšoja atpakaļ lazdās. Pēc minūtes lēkšojiens uz ābeles pusi atkārtojās. Strazdi jau laikus pašķīda kur kurais. Atkal kuplā aste paslējās, bet pati tumši rudā vāvere rušinājās pa savītušās zāles kumšķiem.
Kad vāvere atkal lekšoja uz lazdām, ievēroju kaut ko dīvainu. Esam pieraduši, ka kājas zvērēniem ir zem ķermeņa. Šitai vāverei puncis bija pa vidu un kājas ķermeņa sānos - kā ķisena stūri. Laikam tāpēc lēkšošana izskatījās samērā komiska.
-
Nu tev zem ābeles būs sastādītas lazdas, ja ziemā noglabātos riekstus aizmirsīs un savus krājumus neapēdīs.
-
Šorīt vāvernāja rituāls atkārtojās, tikai ar to starpību, ka strazdi (nezinu, kas īsti tie ir, bet līdzīgi strazdiem) jau laikus padeva ceļu nekauņam.
-
Kad vāvere atkal lekšoja uz lazdām, ievēroju kaut ko dīvainu. Esam pieraduši, ka kājas zvērēniem ir zem ķermeņa. Šitai vāverei puncis bija pa vidu un kājas ķermeņa sānos - kā ķisena stūri. Laikam tāpēc lēkšošana izskatījās samērā komiska.
varbūt viņa bija mātes cerībās, a Tu viņu apsmej - kā ķisena stūri :(
nevar būt, ka dzīvnieks TĀ BŪTU UZĒDIES...
no vikipēdijas - Pārošanās sezona ilgst no februāra līdz martam un no jūnija līdz jūlijam. Gadā mātītei var būt divi metieni. Ja trūkst barības, pārošanās var nenotikt vispār. Grūsnības periods ilgst 38—39 dienas. Īpaši pielāgotā migā piedzimst 3—7 nevarīgi, akli un kurli mazuļi bez apmatojuma.
-
Var būt, ka tā ir, kā Tu saki. Un nebūt neapsmeju zvērēnu. Izbaudu rīta kafiju un īsos mirkļus, kad daba ļauj ieskatīties viņas noslēpumos.
-
Strazdovskij korabļj, pošol na..! :)
-
mums arī vāvernājs parādījies, baigi trekns esot izskatījies un lūrējis uz manu lazdu. It kā pie viņa mājas lielajā eglē otrpus ielai vesela lazdu rinda neaugtu
-
...ja tajā gadā maz sēņu, bet lazdās daudz riekstu, tad būšot auksta, sniegiem bagāta ziema
-
Siguldas novadā parasti sniegs ir pāri celim...
-
Gaiši zaļā, rasainā zālē paliek tumšāk zaļas svītras, kur koši brūni buki ar apaļi noēstiem sāniem lēni brien meža virzienā. Nē, nekur nevajag steigties, pa pļavu ejot tie trakie mašīnās aurotāji virsū neskries. Rīta slīpajā saulē buku brūnums ir īpaši skaists, ar bišku tā kā rudu piedevu. Gabaliņu tālāk uz krūmu fona knapi saskatāmi pelēki kukuržņi - nu galīgi neizteiksmīgas dzērves. Šogad tādas pieklusušas, citus gadus bļaustījās kā trakas. Vēl jau varbūt bļaustīšanās tikai būs, pagaidām prom netaisās un aktīva sasaukšanās vēl nav sākta.
-
a es, a man!! :) vakar bija atlidojis NAKTSTAURIŅŠ nu tāds - balts ar melnām svītrām, spārnu platums ~10cm...milzenis
lauzās iekšā pie manis, fotografēšanai nepadevās... iekšā bija bail laist, kā pēc tam ārā dabūt?? a ja nu rets un aizsargājams, GNP tomēr...
-
Dilles blāvi pelēcīgas,
Sienāzis bez balss,
Cūkupupas noļukušas.
Septembris. Jau salst.
Ķirbjiem mēmi lapu kāti
Sausas čabas šūpo,
Gurķu lapas akurāti
Bērnus piesegt lūko.
Pupu pākstis caurspīdīgas
Zemei glaužas smagas,
Padodamās nežēlībai,
Plūmes krīt uz vagas.
Nenoraktie kartupeļi
Ūdensžurkām tiks.
Sēri šūpo miķelīši.
Septembris. Drīz snigs.
-
Septembris. Drīz snigs.
Jā, un atkal tā nolādētā, nolādētā, nolādētā ziema ar saviem baltajiem mēsliem pusgada garumā!
:bricks: :angry: :angry: :angry:
-
ziemu ņitroš!! :) zin cik es ziemas makšķerēšanas inventārā esmu ieguldījis??! un PATĪK man tā štelle...
ieguldies Tu tikpat, paņem dzīvoklīti Kanārijās un pārlaid "riebīgo" ziemu tur, (tāpat attālinātais darbs) pie dzelteniem putniņiem :) un nemaitā mums ziemas priekus... pirmais sniedziņš, pirmais ledus... mmm :taunt:
balts sniedziņš snieg uz skujiņām... ja novembra dubļiem varētu pa fikso izšmaukt cauri, tā gan būtu lieta. 1 novembrī -10, un 7 novembrī sniegs 30 cm... eh sapņi...
-
Diemžēl mana dzīve ir šeit, un cerēt varu vien uz "globālo sasilšanu", kas noreducētu to riebīgo gadalaiku līdz 1 mēnesim gadā - nu tur +/- ap ZS un Jaunogadu. Drusku jau vajag, lai visādi krokodīļi, kobras, skorpioni un tamlīdzīgi mošķi pie mums neieviestos. Un tad te būtu brīnišķīga vieta, kur dzīvot. :mrgr:
-
parasti aukstākais ir februāris
-
...mums te ozolā sēž sīlis, fenderē zīles un piedevām ņaud! :D
-
Lai gan es saprotu, kāpēc ir aizliegts dedzināt, bet es mīlu degošu lapu smaržu rudenī.
-
Lai gan es saprotu, kāpēc ir aizliegts dedzināt, bet es mīlu degošu lapu smaržu rudenī.
You can do it in your kitchen under coocker hood, no probs :rofl:
-
Šogad izcili skaists rudens. Katru dienu uz/no darba braucot jūsmoju par bērzu dzelteno krāsu uz priežu un egļu tumši zaļā fona. Un kur tad vēl mežvīnu sakanais vai pīlādžu un irbenāju rubīns! Jaunaudzēs bērziņi ar smuki gaiši zaļām micītēm uz viegli dzeltena tīmekļa.
Pagalma vidū izplājušās mušmires. Sīkums maza bērna pārliecinātajā balsī stāsta, ka ''šitās nevar ēst! stipri sāpēs vēders! bet opim šitās garšo.'' Nu ko tu tādam padarīsi!? Lieku reizi parliecināmies, ka arī dusmoties un draudus izteikt bērna klātbūnē vajag ar lieeeelu apdomu. Citādi slepenākie plāni top zināmi visiem :) .
-
Mūsu lauku māja ļoti ilgu laiku iztikusi bez suņa, pilnīgi pieticis ar kaimiņsuņa Roksijas regulārajiem apciemojumiem. Taču šoruden kurmji tā satrakojušies, ka ģimene nopietni sāk apsvērt rokļa iegādi.
Tagad prātā nāk visādi apsvērumi - gribu velšterjeru, taču LV pašlaik piedāvājumā nav. Ņemt no ārzemēm kaut kā šaubīgi. Vēl štukoju, ka ir patversmes. Bet kurš gan garantēs roklību mīļam krancim?
Nu vooot...
-
Man jau liekas, ka grūtāk būtu atrast kranci, kurš NEraktos :mrgr:
-
Cik es te esmu redzējusi visi cēli staigā pāri kurmju rakumiem un tikai nešķīsti rejās uz kaķiem un bukiem. Jā, karstā laikā izkašā milzu bedres puķudobēs vai knapi sadīgušās dillēs, lai būtu kur vēderu padzesēt. Taču tāda interese par kurmju ''čupām'', kāda bija mūsu foksim, nav vairs redzēta.
-
Ja nu vienīgi kāds takša fokša jauktenis patversmē
-
Cik es te esmu redzējusi visi cēli staigā pāri kurmju rakumiem un tikai nešķīsti rejās uz kaķiem un bukiem. Jā, karstā laikā izkašā milzu bedres puķudobēs vai knapi sadīgušās dillēs, lai būtu kur vēderu padzesēt. Taču tāda interese par kurmju ''čupām'', kāda bija mūsu foksim, nav vairs redzēta.
...vedeklas taksiene smuki rokas, reizēm pat šo to noķer. Sevišķi pļaujas laikā, uzrej stārķim, lai nenāk par tuvu un pati iet pusmetru no traktora. dažas dienas var nebarot :)
-
Un takša jaukteņi ne visi pārmanto rakšanas un peļošanas/kurmjošanas gēnu.
Kā es to zinu? Jo man mājās tāds pustaksis :)
-
Māsai taksene arī visu smuki izķēra, vienu gadu tik jāpārlaiž izrakņāšana. Bet pēc tam tikpat veiksmīgi darbojās kaķene
-
tad Tev nevajag suni, bet citu agresīvu kurmi
-
:angry:
-
Šodien noskatījos, kā lapsa autoceļu škērso. Stāv, skatās. Satiksme tai brīdī dzīva. Paskrien pāris soļus atpakaļ un stāv skatās. Groza galvu uz vienu pusi, otru, sagaida, kamēr nevienas mašīnas nav un - cip cip - pāri.
Vot cilvēkiem bi šitādu prātu, tad neviens zem riteņiem nepakļūtu! Bez visādām civilizācijas muļķībām a ļa "man ir tiesības un duru pāri, un tiem.šoferiem ir mani jālaiž! Un viņu problēmas kā nobremzēt!" :mrgr:
-
Man vēl arvien pieejamas sēnes no personīgā sēņu dārza tieši pagalma vidū. Te būs apliecinājums.
-
kāc resns kaķīc :clap:
-
Resn(i)s i gan, bet bišķīt tikai, lielums no rittīgi biezā kažoka. 'uncīts gatavojas ziemai. Strīpainais Kaķāda arī uzkačājis riktīgus šķiņķus un uzaudzējis biezkažoku. Tas, laikam, mājiens visiem gatavoties bargai un agrai ziemai.
Starp citu, dzērves arī seeeen jau nav. Izgāšgad vēl visu novembri bļaustījās.
-
Re, kāds man sēņu dārziņš.
"Savvaļas" sēnes un "šampinjonu" audzētava :mrgr:
-
Tās brūnās man arī aug - manā bildē tieši blakus raibajam mušmires ''ābolam''. Bet zirgu staļļa man nav, līdz ar to šampinjonu plantācijas arī nav.
-
Paskatījos laika prognozi. Ja tai var ticēt, no 17.novembra būs baismīgs aukstums. Viss būs sasalis kramā.
Mājāsbraucot ierastajā vietā iepretī ezerelim atkal bija izbiruši putuplasta gabali, pārītis iepūsts arī ezerelī. Bet, ak vājšprāts!, daždesmit metrus tālāk uz lauka izbērti vēl ap 200 putuplasta gabalu. Ja daži nevēcinātu spārnus, tad i nojausmas nebūtu, ka tie ir gulbji. Šitas milzu bars te parādījies pavisam nesen, vēl gadus 2 atpakaļ bija tikai daži.
Tālāk ceļmalas piekalnītē kā ierasts ganās pārītis - mazs zirģelis un tikpat neliels govslops. Ātri braucot pat nepaspēj piefiksēt, kurš ir kurš, jo abi vienādi augumā, komplekcijā un vienādi brūnbaltraibi. Labais pārītis, vienmēr kopā, reizēm pat galvas saliek viens otram uz muguras.
-
Paskatījos laika prognozi. Ja tai var ticēt, no 17.novembra būs baismīgs aukstums. Viss būs sasalis kramā.
Mājāsbraucot ierastajā vietā iepretī ezerelim atkal bija izbiruši putuplasta gabali, pārītis iepūsts arī ezerelī.
es jau gaidīju, ka būs LEDUS :D No otrdiens Siguldā pa nakti mīnusi!!
-
Nu ideāli -pirmdien pabeigšu silto mēteli un otrdien apmainīšu riteņus
-
Ahhh, kāda saulīte! Skaties vienā, otrā vai trešā logā, visur zemē sabirušajos ābolos rakājas melni, tumši brūni, brūni un tumšpelēki cigļi. Ļoti saimnieciski radījumi. Pēc sugas izskatās vienādi, tikai krāsa atšķiras un melnajiem koši dzeltens burkāns, oj, knābis.
Šitie razbainieki iecienījuši vienas ābeles ābolus, protams, tos pašus, kuri garšo arī man. Pie tam, galīgi neraksturīgi cigļiem, ka izēd visu ābolu līdz paliek miziņa, nevis iecērt vienu robu kā parasti. Saku - ļoti inteliģenti un saimnieciski.
Kamēr es pa ķēki, tamēr 'uncīts izgājis rīta mocionu un bez kādām ceremonijām ar visu slapjo vēderu iežveļas vēl pagulēt blakus puikam. Bļaut nevar, jo tad gulētājs būs ņiknis. Nekas jau traks, uncīšpuncis tikai slapš, dubļu nav. Lai jau vēl pusstundiņu paguļ, kā nekā svētdiena.
-
Gan jau melnie meža strazdi - papi melni ar košu knābi, mammiņas un jaunuļi pelēkbrūni. Knābā ar atlēcienu :D
-
Esmu mazliet paslinkojusi un cigļiem neko ēdamu nebiju sagādājusi. Galu galā sniegs tikko uzsnidzis un var visādas sēkliņas izkašāt.
Taču šorīt mana cietā sirds tika mīkstināta. jo pie loga sniegā rosījās pāris sarkankrūtīšu. Parasti šos viesus redzu tikai krietnā ziemas spelgonī un vairāk februārī. Nevarēju izturēt un vilku no ledusskapja resnu speķa šmatoku, jēmu rokā milzīgo tuteni un drāts gabalu. Šņiku-šņaku un cienasts sīkcigļiem piemuģīts pie ābeles resnā zara.
Tagad žēlums plosa sirdi no cita sāna - speķa šmatoki pagriezušies zaru apakšā, mazie plēsoņas knābā uz vella paraušanu, bet nabaga sīlīši visādi vingro un netiek klāt. Nu ko tu neteiksi! Rīt jāgādā kādu šmatoku arī tiem resgaļiem.
Jāmanās kaut kā tā izkārtot, lai netraucētu buciņiem kašāties zem ābelēm un grauzt sabirušos ābolus.
Zinu zinu, dullā Camma....
p.s. Kaķāda iemitinājies verandā, lai nenokavētu brokastis. Mugura laba beņķa platumā, dibenpuse kā no zīmējumiem, kur bezkaunīgi resni kaķi no pakaļpuses zīmēti - ar izteiktiem šķiņķiem :) . Tā, ka ziema varētu būt itin agra un barga arīdzan.
-
Tie buciņi ābelēm mizu neapgrauž? Ar visu savu patikšanu pret nagaiņu-ragaiņu cilti, šitos dārza ciemiņus labāk redzu ejam kā nākam.
-
Nu vo, te būs apliecinājums, ka putuplasts bija tiešām reāls.
A nākamā bildīte ir ar jumtiņa maliņu (tur vēl rociņas jāpieliek un dēlīšus jāpiesit).
-
Kas var būt labāks par nesteidzīgu rītu pāķos!?
Streb savu kafiju, lūkojies pa logu un skaiti bukus. Starp bukiem viens tāds aizdomīgs - aha, kaimiņsuns Roksija buku bariņa vidū. Kādreiz dzenāja visu un visus, tagad diži cienījamā vecuma dāma ''peld'' buku barā un pat nerej. Buki arī neliekās traucēties un lēnām siro pa dārzu.
Pa otru logu var noskatīties vāvernāju vingrošanu. Īpaši iemīļots ir viens cieši horizontāls garš bērza zars, pa kuru var lēkšot labu gabalu un nepērties pa svaigo sniegu. Šoziem dīvainas vāveres- gandrīz melnas. Reizēm nokāpj zemē un tad kaut ko enerģiski kašā, ka sniegs un sūnas iet pa gaisu. Pēčāk tur vēl kāds ciglis uztaisa revīziju. Beigās izskatās, ka kāds butu ar kapli rakājis.
Sametās žēl sīlīšus un uzkāru speķa šmatoku tā, lai tie arī tiek klāt. Otrpusis teica, ka pāris sīļu tupējuši blakus ābelē un ar negantu aci lūrējuši, jo tikko es esot griezusies uz mājas pusi, tā tie burlaki metušies uz visiem speķa gabaliem - a nekā! sīļiem pieejams tikai viens!. Nav ko mazos cigļus abižot, vot.
-
Bet vēl kurā pilsētā var gulbju bariņu rāmi pārlidojam. Šorīt, pa galveno ielu uz Rīgu braucot...
-
Pirms pāris nedēļām netālajā mežā pie upes gārņu bariņš lidinājās, vismaz 5 vienlaikus.
-
Pirms pāris nedēļām netālajā mežā pie upes gārņu bariņš lidinājās, vismaz 5 vienlaikus.
pif paf un plītī iekšā :steak:
-
Šaubos, vai labi garšo. Droši vien pēc zivs :D
-
Šaubos, vai labi garšo. Droši vien pēc zivs :D
Man arī pirmā doma bija apmēram tāda.(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/cat_smiley.gif)
-
Pie manis daba atdzīvojas -2 vāveres rakājas pa sniegu zem egles un meklē paslēptos krājumus. Pa ilgiem laikiem atkal dzenis klaudzina. Skaisti sakārtojušies 6 gulbji pārlidoja
-
Šaubos, vai labi garšo. Droši vien pēc zivs :D
bet GARDAS zivs, domā gārņi visādus draņķus ēd?? :?:
-
Mums viens otrs šoruden bijis ļooooti aizņemts, tik ļoti, ka veranda palikusi nesiltināta un šur tur arī pavisam vaļā. Tad nu to ''vaļā'' cigļi izmanto kā vien spēj - ik pa laikam kāds ielido cerībā ko nospert.
Šorīt ceļojam ar koškām brokastīs, protams, cauri verandai. Es pat attapties nepaspēju, kad Jetija jau vienu zīļuku bija nomedījusi. Fiksi atņēmu laupījumu, kamēr nav sažovīts. Pa tam Punktiņa jau ir ar savu laupījumu. Ātri atņemu arī to. Ja ņem vērā, ka iepriekšējais ciglis vēl ir man rokā, uzdevums nav no vieglajiem. Bet. Jetija nokampj vēl trešo nabagu. Izručīju trešo arī. Labi, ka divi pēdējie bija spējīgi uzreiz aispurgt, pirmais bija drusku apdullis.
Nu vot tāda rīta vingrošana. Japiezīmē, ka ātri noķert kaķi, kurš tiecas zibenīgi pazust un laupījumu nozavēt, ir vingrinājums īpaši rūdītiem un izveicīgiem ekzemplāriem.
-
ATNEMT kaķim likumīgu medījumu... :faint: :fryingpan: ...
es Tavā vietā, kādas dienas tagad ārā neietu, kamēr kaķu dievam dusma pāriet :murmur: ...lai gan arī istabā var ar gludekli vai čaiņuku apdedzināties...
-
Kaķu dievs nebūs pārāk dusmīgs - te viņa aizstāvamie tiek lutināti uz nebēdu.
Man gan ir dusma, ka peļus vis tik veikli neķer, kā nabaga apdullušos putneļus. Peļiem man pašrocīgi slazdus jāliek.
-
putnelim cita garša!! un process dinamisks, pele ir jāizsēž... :) ...bet ja lamatiņās ieliek SPEĶi, arī zīlīti var laimēties noķert!
-
Ej bojā! Lamatiņās zīļukus ķert... fēēē.
-
nespeciāl :( bet diemžēl arī šīs uzķerās žurču vietā
-
Ar atkusni arī visādi putneļi saradās. Izrādās, īves biezoknī visu laiku nakšņoja strazdi. Beidzot arī dzenis uzradās un sāka klaudzināt. Daži sīļi. Zīlītes šogad maz, es taču viņām paredzēto speķi iesālīju un apriju...Vāveres šiverē zem lielajām eglēm, un visneparstākās ir zaļspārnītes, kas lidinās virs sniega
-
manā galā laikam putneļi galīgi apsaluši. Protams, es šos nepiebaroju lielajā aukstumā, bet tikai pagājšnedēļ uzliku barotavu, piebēru ar putraimiem, bet šie, seski tādi, lidinās kaut kur pa gabalu, klāt vēl nelien.
-
manā galā laikam putneļi galīgi apsaluši. Protams, es šos nepiebaroju lielajā aukstumā, bet tikai pagājšnedēļ uzliku barotavu, piebēru ar putraimiem, bet šie, seski tādi, lidinās kaut kur pa gabalu, klāt vēl nelien.
Labrīt! -putraimos maz kaloriju. Speķis jāliek, vai vismaz saulenes, tur eļla!
Es vairs nelieku, viņi pēc tam lien verandas pažobelēs gulēt, piekakā visu, ieskaitot durvju rokturi nopļūtī. Man to vajag?
Es vasarā izbaudu lielos putnus - ērgļus, dzērves, pūces :talking:
-
:D durvju rokturis būtu arī manas pacietības indikators :D
-
vai svaigi mazgāta gultasveļa, laukā izkārta
-
:D durvju rokturis būtu arī manas pacietības indikators :D
Es esmu pacietīgs, bet mums "draudzība" beidzās tad, kad cielava piedēja olas puszābakā, kurš bija nolikts verandā... znots uzvilka, pareizāk sakot, mēģināja uzvilkt :f-palm: ...to, ka strazdi 2x "paciemojās" ventilācijā, es nemaz nepieminu. Pirmo reizi bija abidna bēniņōs visas trubas griezt (bēniņus ar slapjiem palagiem izklāt, lai no flekša neaizdegās) un ķeksēt šo āRā (dzīvs kā ercens!)
otrreiz jau tikai makgaiverene bija jāattin... īzī
-
cielava pateicībā iedēj olu zābakā, a šis nikns :D Kur tad lai viņa olu atstāj - ledusskapim durvis ciet :?:
-
cielava pateicībā iedēj olu zābakā, a šis nikns :D Kur tad lai viņa olu atstāj - ledusskapim durvis ciet :?:
...tur varbūt viss "tabors" bija piedalījies, nevar tak viens putnelis desmit olas izdēt...
-
ar ko zābaks sliktāks par inkubatoru?
-
Šon gāju piebērt barotavā sēkliņas un uzkāpu zem ābeles nobirušajam ābolam - kasssss par smaržu! Alus brūzis nervozi pīpē kaktiņā.
Puiks mierīgi konstatēja, ka buki nāk iešmigot un tāpēc pēčāk stulbi uzvedās un skrien vāģim šķērsām priekšā. Uz ko otrpusis atbildēja, ka ''neadekvāts'' esot PIRMS dārza apmeklējuma, vai tad neesot redzējis drebekļus uz pohām, tie par čarku gatavi tramvaju samīdīt.
-
Kā izrādās, bebri ziemā neguļ, bet turpina grauzt :?:
-
Nuja, ko ta nabagi lai sadara, ja tagad visi savus zīmuļus un sētas stabus nomainījuši ar mākslīgiem aksesuāriem! Nav vairs pasūtījums uz galu asināšanu tomātu mietiņiem...
Manējie ģimenē tāpat pārsteigti, ka pašā ziemas vidū un vislielākajā aukstumā baltā sniega lauka vidū ik pa laikam uzrodās mellas kurmju rakumu čupas.
-
Manējie ģimenē tāpat pārsteigti, ka pašā ziemas vidū un vislielākajā aukstumā baltā sniega lauka vidū ik pa laikam uzrodās mellas kurmju rakumu čupas.
Es šogad arī brīnījos, jo citus gadus nebiju ievērojusi, ka viņi ziemā turpina rakt.
-
Ko nerakt, ja zeme nav sasalusi... :?:
-
Šodien kaimiņi kaut ko noraka, salika spainī. Kas tas varētu būt?
Zeme nav sasalusi, dūra ar lāpstu zemē elementāri.
-
Rakt pašlaik var mierīgi, zeme zem sniega nav sasalusi. Grūtāk varētu būt tikai vietās, kur sniegs ticis tīrīts vai nomīdīts. Bet kurmji... :fryingpan: Tādu lērumu čupu sen netiku redzējusi, visa pļaviņa sa*irsta :evil:
-
Vrb būs maiga ziema
-
Rakt pašlaik var mierīgi, zeme zem sniega nav sasalusi. Grūtāk varētu būt tikai vietās, kur sniegs ticis tīrīts vai nomīdīts. Bet kurmji... :fryingpan: Tādu lērumu čupu sen netiku redzējusi, visa pļaviņa sa*irsta :evil:
...bija ziņa, ka ja vajag kaut ko podos pārstādīt lielākos podos vai iestādīt no jauna, tad nevajag pirkt tos zemes maisus lielveikalos, bet vislabāk paņemt šos kurmju rakumos izrakto zemi...
-
Šodien kaimiņi kaut ko noraka, salika spainī. Kas tas varētu būt?
Topinambūrus var rakt visu ziemu, bet tos jau neviens normāls cilvēks savā dārzā nestāda, vienīgi riebīga kaimiņa dārzā.
-
Man arī bija doma par topinambūriem. Nekādi milzu laksti vasarā tajā vietā nebija, varbūt kaut kāda šķirne. Vai tiem kalē arī kaut kas ēdams nav zem zemes?
Es no sava 2. stāva novērojumu posteņa redzu visu, kas notiek viņu laukā :rofl:
-
...kad daba ienāk mūsmājās...
pamēģināju žeņu ar telefonu filmēt, bet viņš sakautrējās, pārtrauca ēst un ielīda savā bedrītē...
un izskatās, akvārijam siena jāpatīra :sad_smiley:
https://drive.google.com/file/d/11BOIgU6Z5tuR6fKmlwo_Wk4a7z5IRt_1/view?usp=sharing (https://drive.google.com/file/d/11BOIgU6Z5tuR6fKmlwo_Wk4a7z5IRt_1/view?usp=sharing)
-
Nomierinoši un klusi.
-
Nomierinoši un klusi.
Jā, zivtiņas nečivina tikko saule uzlec, vai vēl trakāk - nemīcās saimniekam pa galvu - ĒST DOD!!
-
Klusi nav. :D Aerators burbuļo. :D
-
Klusi nav. :D Aerators burbuļo. :D
a lai radinās!! zin kāds no Niagāras troksnis??! :alt: [size=78%] [/size]
-
Klusi tiešām nav, es dzirdu daddy elsošanu :D
-
Šon sabijos - iegāju ķēķī un strauji pagriezos pret otru logu, a tur viens lūr! Baiss lops ar pūkainiem raģeļiem pielīdis metru no loga, šķin kritušos ābolus un spiego mājas iemītniekus.
Otrpusis teica, labi, ka havajas logam matētā stikla plēve uzlīmēta, citādi citkārt sabīlī varētu nepaspēt ūziņas nolaist.
-
Šon sabijos - iegāju ķēķī un strauji pagriezos pret otru logu, a tur viens lūr! Baiss lops ar pūkainiem raģeļiem pielīdis metru no loga, šķin kritušos ābolus un spiego mājas iemītniekus.
Izskatās, ka Cammai ir nebeidzami kritušo ābolu krājumi un nav žoga ap īpašumu :)
-
Man ir 3 pirmo ulmaņlaiku ābeles - milzīgi koki un 2 padomlaiku milzenes (''sīpoliņi'', ka tevi nelabais!''). Piebiris viss, pavasarī būs kādas pāris nedēļas pļekains dārzs.
Jā. žodziņa nafff. Šur tur kāds krūms vai koks iestādās, ja vajag ceļa putekļus aizturēt.
-
Kamēr šie lasa tikai kritušos ābolus, nekāda vaina, mazāk šmuces būs pa zemi. Sliktāk, ja sāk mizu apgrauzt. Un rudens pusē ragus trīt. Manai druškai tūju dzīvžogs sapostīts.
-
Man ir 3 pirmo ulmaņlaiku ābeles - milzīgi koki un 2 padomlaiku milzenes (''sīpoliņi'', ka tevi nelabais!''). Piebiris viss, pavasarī būs kādas pāris nedēļas pļekains dārzs.
Jā. žodziņa nafff. Šur tur kāds krūms vai koks iestādās, ja vajag ceļa putekļus aizturēt.
Kāpēc nespied ābolu sulu??
Ja pašai netīk uzaicini talciniekus, kaut mani... samainīšu mazu burciņu medus pret lielu maisu ābolu :)
-
Ābolus nevajag atstāt pūt zem ābelēm, tad nākamajā gadā vairojas gan kaitēkļi gan slimības. Man pērn laimējās, nebija ābolu gads, šo sezonu jau gaidu ar bailēm no ābolu buma. :mrgr:
-
ražas normēšana
http://www.laukutikls.lv/nozares/lauksaimnieciba/raksti/auglaizmetnu-retinasanai-ir-nozime
-
ražas normēšana
http://www.laukutikls.lv/nozares/lauksaimnieciba/raksti/auglaizmetnu-retinasanai-ir-nozime (http://www.laukutikls.lv/nozares/lauksaimnieciba/raksti/auglaizmetnu-retinasanai-ir-nozime)
...citāts no raksta "Retināšanu ir jēga uzsākt tikai pēc jūnijā notikušās dabiskās nobires, dažkārt tā rodas arī kaitēkļu bojājumu rezultātā, taču ilgāk kavēties gan vairs nedrīkst. Šim pasākumam jāatvēl praktiski mēnesis." :laugh: :laugh: :laugh:
Pats esi mēģinājis?? domā laukos citu darbu nav, kā ābolus retināt... bļin, nu kur šitādi "mazdārziņnieku" padomi rodas - 1-2 ābelēm varētu izretināt... bet ne jau 5+, jūnijā, kad līņu/brekšu laiks sākās!!?? vai mauriņš jāpļauj ik pa 2 nedēļām! :f-palm:
Pati ražas normēšanas ideja nav slikta, bet tas jādara PAVISAM savādāk! Piemēram miglošana kautkādā tur dienā pēc ziedēšanas sākuma, u.c.
-
Kārtīgi sapurini un pati normēsies
-
Man vienu gadu dārzā bija ļooooti dāsna bumbieru raža - bira klājiens un puva zem koka. Pūstošais smacenieks pievilināja taureņu un lapseņu ordas. Nācās ņemt lāpstu un aizšķūrēt tā patālāk vairākus spaiņus ar bumbieru masu.
-
Mums no milzu bumbieres bija 2 skaistumi ziedēšana pavasarī un brūnie taureņi augustā...
-
Jēdzīgi un pareizi apgriezt ābeles, arī trīsdesmitgadīgām dažos gados var izveidot formu, diezgan brutāli un nežēlīgi, bet zinoši izgriežot zarus, lai saules gaisma tiek klāt pēc iespējas vairāk, atstājot pareizos zarus utt. Noteikti vērts samaksāt arī profesionāļiem. Ābolu ražas skats nomainījās jūtami - mazāk skaitā, bet lielāki un foršāki :)
-
Esmu izmēģinājis, darbojas.
Raža ir arī nākamajā gadā.
-
Esmu izmēģinājis, darbojas.Raža ir arī nākamajā gadā.
:yes: :yes:
cik Tev ābeļu? :)
man, īpaši neiespringstot, daļai āboli ir vienā gadā, citām otrā gadā... pa šķirnēm protams atšķiras, bet sulā jau atšķirības nav
-
7 ābeles, 4 esmu mēģinājis
-
7 ābeles, 4 esmu mēģinājis
man 20+, vēl bumbieres, ķirši, plūmes... ar bumbierēm negals - ŠAUSMĪGI daudz augļu, bet tāpēc sīki, nekādi... :(
bumbieres gan tikai 4
-
Mēs bumbieri nozāģējām. Bija apsēdušas žagatas, katrs bumbieris ieknābāts, tad pēc lietus sāk pūt, vairāk netīrības kā labuma. Kad vēl sariktējās uz ligzdošanu tajā bumbierē, mērs bija pilns, ja nav, tad nav. :rofl:
-
Mēs savējo arī
-
man 1 bumbierei žurkas saknes noēda. Skatos tā līki stāv... domāju :wtf: , pakustinu - un izņemu kā mietu no zemes - sakņu nav!!
-
Bumbieru slepkavas :mrgr: .
-
🙀
-
Vai esat pamanījuši, ka ceļmalas grāvjos pūpoli vicina savas baltās trušu ļipiņas?
-
Ā, un nav ne mazākās jausmas, kā uzvedās lazdas - vai ir jau noslēpušas rubīnsarkanos pušķīšus?
-
Pūpolus, kārklys pamanīju.
-
Ja ienes istabā, lazdu skaras izplaukst jau nākošajā dienā. Forsītiju ziedi arī.
Man vislabāk šajā laikā patīk mellenes likt vāzē, skaisti izskatās, kad saplaukst zaļās lapiņas
-
Nupat redzēju kāsi, vairāk pēc zosīm nekā gulbjiem, dzērves noteikti ne. Tā varētu būt, ka jau klāt? Skats iluzors, viss balts, sniegs lielām, lēnām pārslām un kāsis baltiem vēderiem...
-
Es arī kaut kādu kāsi redzēju un arī šerpi brīnījos.
Bet nu štrunts par kāšiem - šon sēšu tomātus.
-
Šonakt sniega kušanas vērošana. Var dzirdēt kušanu. Kādā tempā kūst. :) Rīt modīsieties un sniega vairs nebūs... Tāda atvadu ballīte jāuzrīko, vēl var paspēt kādu lāsteku pasūkāt :P
-
Laimīgi cilvēki, neguļ trijos naktī un gaida pavasari! Marts.. varbūt laiks kāpt uz jumta un 🐱🐱🐱🐱🐱🐱🐱🐱
-
Šonakt sniega kušanas vērošana. Var dzirdēt kušanu. Kādā tempā kūst. :) Rīt modīsieties un sniega vairs nebūs...
Varu aizsūtīt. :D Man ceļu tīrot sakrautās čupas bija manā augumā, neskatoties uz to, ka jau decembrī un janvārī pakusa. Dārzā klaja vieta ir tikai uz siltumnīcas jumta, kur sniegs noslīdēja, toties siltumnīcas sienu neredz, jo noslīdējušais sniegs ir lidz jumta malai. Ceru, ka tas blāķis sienu neizlauzīs...
-
Paldies, sūtīt nevajag :) Vakar vakarā vēl tā putināja, ka sasmējāmies, kur tad tā prognoze par to straujo kušanu. Un kā tas putenis norima, tā tiešām, pēc pāris stundām sāka kust ka čaukst vien. Bet šorīt tomēr viss vēl nav nokusis, februārī uzziedējušie sniegpulksteņi vēl tomēr zem sniega.
-
Jā, tā pavasara sniega īpašā čaukstēšana :smile:
-
Pirmais taurenis, brūnais. Būs raiba vasara. :)
-
Ar jauno telefonu sanāca ļoti skaista un kvalitatīva filmiņa - filmēju mūsu mazo mājdzīvnieku. Diemzēl šeit nevaru ielikt, jo nemāku pārveidot atbilstoši šejienes tilpumiem.
Daudziem rādīju, cilvēki brīnījās un nevarēja atpazīt. Otrpusis arī atpazina tikai pēc brīža.
- ...eeee, KURŠ tas ir? kurmis???
-...nūūū, laikam Bertrams.
Tā nu esam iedzīvojušies Bertramā.
-
Nesapratu - jūs turat kurmi kā mājdzīvnieku? :confused:
-
Kurmju rakumi visriņķī apkārt. Tikai pašu rokli redzēt nevar. Viendien roklim kaut kas bija sagājis šreijā ar navigāciju - tekalēja pa pļaviņu un meklēja vietu, kur nomukt atpakaļ pazemē. To man izdevās nofilmēt, jo šilierējās vismaz minūtes 10, man apnika.
-
Starp citu, ja kāds vēl atcerās pastāstu par neganto mrjātreļļojošo kaķi, kurs atstiepa dzīvu kurmi, tad zinās, ka es kurmi atpazīstu pat miegaina nakts vidū.
-
A vnk foto?
-
Kurmji nāk virszemē, kad jaunuļiem jāmeklē jauna teritorija, kad ošņājas uz visām pusēm partneri meklējot, kad iznāk nomirt.
-
OI.
2. jūnijā iegūtais zaķis aug kā traks - sākuma svars bija 150gr, tagad jau 400! Joprojām labprāt dzer pieniņu (no šprices), ēd zāli, salātus, tomātus un arbūzu.
1x pamuka, jo vējš apgāza voljēru... nākamajā dienā netālu no mājas tika atrasts un savākts...
2x tika sestdien (01.07.) apzināti atlaists, jo zvēram vajag brīvību...bet svētdien no rīta turpat ķiploku dobē atrasts un savākts atpakaļ (lai suns neapēd)... dabūja pievārdu "bumerangs" - nepareizi atlaists zaķis atgriežas kā bumenrangs...
nabaga meita - pie 6 bērniem un jūrascūkas, vēl zaķis uz kakla... :fp:
-
Vakar vakarā slaktēju spāņu gliemežus. Kaut gan "slaktēt" nav īstais vārds, tas saistās ar asinīm un šķaidīšanu, es sadistiski katram uzkaisu šķipsnu sāli. Pasaules galu filmās rāda kā kaut kādu milzu briesmoņu uzbrukumu. Bet varbūt būs tā, ka šī gļotainā masa lēnām aprīs visu, paliks latvāņi un gliemeži
-
Reno, ja turpināsi sālīt savu augsni, drīz Tev tur tiešām nekas vairs neaugs.
-
Gliemežu skatījumā tie ir nonākuši ellē. Par grēkiem.
-
Reno, ja turpināsi sālīt savu augsni, drīz Tev tur tiešām nekas vairs neaugs.
Par to jau smejamies. Bet galvenā sālīšana notiek stūrī, kur droši varētu arī nekas neaugt
-
paskatieties ar zāli aizaugušās ceļmalas, tur sāls tiek šķūrēts tonnām. Nekas tur nenokalst, zāle aug līdz padusēm
-
Nekas tur nenokalst, zāle aug līdz padusēm
Ni fi ga!
Pirms 20 gadiem riktīgi visas priedes gar Vidzemes šoseju nokalta, jo toreiz bija tuvāk, tagad ir platāka brīvā josla, sāls vairs neķer tik tālu.
-
Ni fi ga!
Pirms 20 gadiem riktīgi visas priedes gar Vidzemes šoseju nokalta, jo toreiz bija tuvāk, tagad ir platāka brīvā josla, sāls vairs neķer tik tālu.
tās bija bezšķirnes priedes... modernajām tik padod NACL, CO2 un slāpekļa oksīdu - aug griezdamās...
-
es priedes neaudzēšu
-
es priedes neaudzēšu
dēls dažas iestādīja pie mājas... tām, ja uzmiež (karbamīds=urīnviela) - aug kā trakas...
-
Priedes parastās ļoti labi var cirpt un formēt. Mums viena 30-gadīga smuki apaļa, apm. 2 m augstumā. Bet katru pavasari kārtīgi ar šķērēm
-
Pus stundu nevarēju dabūt ārā no guļamistabas sikspārni.
Beigās pierunāju, un viņš ļāvās paņemties rokās.
Ar vaļā durvīm negribēju gulēt, būtu pārāk auksti (guļamistaba man vienīgā istaba mājā).
-
Šitie rupuči neganti spiedz un čirpst. Man viens tāds iekoda īkšķī, kad mēģināju paglābt pie jumta restaurācijas darbiem. Ņēmu ar cimdiem to blusu maisu, tak tomēr ieķēra.
-
es ņēmu ar dvieli. Tad šams sapinās meistarībā, tikai rādīja zobeļus kā tāds Drakula
-
Dvielis izklausās labi.
Manējais nepīkstēja, pat šķita, ka nemēģināja kost, cik nu ādas cimdos sapratīsi.
Toties ne ta rūca ne ta rēca kā tāds mikrolauva. Nemaz nezināju, ka viņiem ir tik zemi tembri.
-
Viendien braucu no veikala un pārsteigumā elpa aizrāvās - uz lauka ap 30 stārķu! Nē! Turpat tālāk no cita rakursa vēl 30! Mī un žē, vēl pēc pārdesmit metriem aiz pakalniņa atkal krietns 20-30 stārķu bars! Un, nē, neskaitīju vienu un to pašu bagātību 3 reizes.
Ja vienlaikus kopā sanāk ap 100 melnsvārču, tad jāsāk rēķināt, no cik lielas teritorijas šie sanākuši? Kā tāda vatāga barojas? Visa sīkā dzīvā radība 30 km rādiusā izrīta?
-
Vispār jau latvieši stārķi ir nepelnīti poetizējuši - svētelis, ko tu neteiksi. Patiesībā jau riktīgs pterodaktīlis, un viņš nepārtiek no zāles. Visu sīko dzīvo radību izrij. Labi, ja vēl lauku peles, bet, kad vardes no piemājas dīķīša aplasa, man tomēr žēl. Dzirdēts, ka spējot arī sīku kaķēnu vai mazkucēnu aizstiept, nezinu gan, cik tur taisnības. Priecājos, ka "manējie" nav tik droši, lai gluži pagalmā piezemētos, lido tikai pie siena ruļļiem, plūc un fenderē kušķiem sienu. Laikam pēc bērnu izaudzināšanas uzsākuši ligzdas sakārtošanu :mrgr:
-
Svētelis nepelnīti savu vārdu nes. Pāris reizes gadījies redzēt, kā stiepj čūsku un vairākkārt gadījies dzirdēt no vecākiem cilvēkiem, ka nesamo ''pazaudējis'' pagalmā pie ligzdas. Tāpat zaķu populācija krietni sarukusi, jo mazie zaķēni tiek aplasīti.
-
Par "svēteli" sauc tādēļ, ka novērots, ka ēkās kurām uz jumta stārķa ligzda, zibens neiesper. Tas bija būtiski ar ugunsnedrošajiem jumtiem un koka ēkām. Tātad tomēr svētība tām mājām. Grauzēju iznīcināšana un pārtikas saglabāšana ar nebija par skādi.
Bet čūskas pagalmā sanes gan. Ja odzi, tad bēdīgi, bet zalkši jau latviešiem arī skaitījās svētība.
-
Lai nu kā, izskatīgs jau ir tas putns. Kad savām garām kājām pļavu pārstaigā vai ligzdā stāv un knābi klabina. Pieļauju, ka no dabas tiešām tālu aizbizojušie rietumeiropieši varētu to uzlūkot kā brīnumu.
-
Mums svētdien atgadījās gadījums.
Puķdobju ravēšanas laikā pēkšņi uzradās zverjuga! Vedekla pārsteigumā iespiedzās, kad pierastā rudā murļa vietā gar kājām noglaudās cits spalvainis - pusaugu kaķēns! Kassss par košaku! No retajiem un dārgajiem, ar lieliem melniem plankumiem zaļbrūnajā kažokā. Dauzījās un meņģējās vai stundu - gan ķepoja (ar mīkstām ķepiņām!), gan joņoja pa plato šēzlongu, gan slapstījās slarbenājos, pie tam, dauzījās kā ar lielajiem, tā arī ar mazpuiku.
Protams, ka piedāvāju arī kaķpaiku - paošņāja, bet interesi neizrādīja. Bijām jau kaķa likteni izlēmuši par labu jaunām mājām dzīvoklī un izbraukumiem uz pāķiem, kad šamais cēli aizsoļoja gar pļaviņas malu savās gaitās.
Nez, kur tāds mēr-kaķis uzradās? Šitādu jaukumu nebiju redzējusi. Ilgi štukojām, kurās kaimiņmājās tāds brīnums varētu būt uzradies. Gribētos, lai kādu reizi atkal uzrodās. Nē nē, lai ir saimnieki! Tikai lai ir tepat kādā no kaimiņmājām.
-
Pāris dienas īgni burkšķu par sēņu ķorbelēm - ik pa laikam uzrodās un tad man jācep vai jāburko. Labi, ka mammucis vēl spēj to čupu iztīrīt.
Šorīt no paša rīta kāds nelietis pilnīgi ar varu izrāva mani no gultas, iestūma zābakos un izsvieda no mājas meža virzienā, labi, ka tikai vienu grozu iedeva līdzi.
Aizslāju pāri laukam nīgri šķendējoties par garo un visnotaļ rasaino zāli. Pārsvempos pāri grāvim un tikai jau otrā pusē raušoties pa stāvo malu un ķeroties garās zāles kumšķos atskārtu, ka grāvis ta tukšs! Ūdens nav!
Izriņķoju pa eglaini, aplūkoju cūku nedarbus - velēnas vietām vairāk atgādināja kolhoza traktorista Jēkaba arto lauku. Sēnes nevienas! Pat ne draņķa suņusēnes! Vienā punduregļu un ievu mudžeklī beidzot pamanīju apšubeciņas oranžo cepurīti. Pieliecos un - ak, tavu mī un žē! - uz 20 kvadrātmetriem klājiens ar mazām, smukām beciņām. Viss, ar to arī bagātība beidzās. Nu ko, līdu no meža laukā.
Dunduru spiets riņķī, lien aiz apkakles, lien mutē un acīs, klumzāju pa mežcirtēju izdangāto un aizaugušo pļavu, gludāku un mazāk aizaugušu ceļu meklējot. Bērzu jaunaudzīte? Ā, tajos sikšņos noteikti vēl jaielien, kā nu bez tā! Iztraucēju rīta dusu kaut kādam palielam zvēram - tas aizmetās, ka nobūkšķēja vien. Trejdeviņos līkumos saliekusies lodāju pa jaunaudzīti un tik vien redzēju kā zvēru izspārdītas pāraugušas bērzubekas.
Un tomēr pašā maliņā klājiens ar pavisam jaunām bērzu beciņām! Tak izdevās kurvi pielasīt.
Labi šitā iziet no mājas, beidzot atradu arī saldās smaržas avotu. Laiku pa laikam no kautkurienes uzvēdī patīkama, salda ziedu smarža, ļoti pazīstama, bet nekā nevarēju saprast, no kurienes tā nāk. Izrādās, ka aiz biezajām ceļmalas eglēm noslēpies vesels griķu lauks, pašlaik kā reiz pilnos ziedos.
-
Apšubeciņu klājiena bildes kur ir? :evil:
-
Ja Camma neko nedara, pievienoju savu bekubildi, tak izskatās pēc bekas un nav nekur jālien, lai pamēģina sakost.
-
Izrādās, ka nemaz nav jāvelkās nez kur puskilometru, jāiebāž galvu šepat ap kūtiņas stūri vietējos sikšņos un trakonams uz pusi dienas garantēts.Bildes tapušas procesa sākumā, kad vēl pirmie sajūsmas spiedzieni pavada drudžaino podziņu spaidīšanu telefonā. Tālāk jau iestājas rutīna un drūmā apņēmība ''nopļaut'' VISAS sviestabeciņas. Vēl pēc brīža - ''ņemam tikai mazās!''.
-
Viena lieta ir salasīt, pavisam cita - NOTĪRĪT. Trešā - saburkot.
Tā kā process ar lipīgajām cepurīšu mizām krietni ieilga, pa starpu tika ēstas pusdienas. Loģiski, ka arī trauki mazgāti. Pirmo reizi mūžā ievēroju, ka no sviestabeciņu čužām trauki kļūst zilpelēki traipaini. Traipus nost var dabūt tikai ar cifu, feirī neņem. Rokas nav dabūjamas tīras pat ar nikno harpiku!
-
A, un vēl viens jaunums. Tieši poligona mūsu pusē esot lācene ar 2 lācēniem. Ziņa no drošiem avotiem, esot vizuāli iedokumentēts, nevis tikai ''kaut kas tur aiz krūmiem čabēja''.
-
Es sviestabeciņas pat ar cimdiem esmu tīrījusi. Bet vispār pēc 2 3 dienam traipi pazūd paši
-
Garšīgas, bet baigi ķēpīgi tīrāmas. Ej nu katrai to lipīgo cepurītes plēve novelc ar visām čužām, kas tur salipušas. Ar tādām pašām melnām aplipušām rokām :faint:
-
hehe, es to JAU PAŠĀ SĀKUMĀ ZINĀJU!!! :talking:
Ideja izgāzusies? Papīra salmiņi satur vairāk kaitīgu vielu nekā plastmasas salmiņi | LA.LV (https://www.la.lv/ideja-izgazusies-papira-salmini-satur-vairak-kaitigu-vielu-neka-plastmasas-salmini)
daži citāti:
vairs nedrīkst uzskatīt, ka papīra un bambusa salmiņi ir drošāka, veselībai nekaitīgāka un videi draudzīgāka izvēle nekā plastmasas salmiņi, jo ir tieši pretēji
vistīrākais dzērājs ir dzērājs bez salmiņa :w:
-
tas pats ar LED gaismām, jā elektrību "rij" mazāk, bet ja man katru gadu jāmaina lampiņa par 3eur, tad ZB tā tā mainīšana un arī visa ekonomija pilnīgā di@sā, atvainojos :(
-
Ā, Tu arī folijcepurēs un plakanzemjos ieraksties? Apšaubīt zaļuma zaļumu un norādīt uz tā patieso krāsu nav politkorekti! :D
-
Vajag pirkt kvalitatīvas lampas.
-
Ā, Tu arī folijcepurēs un plakanzemjos ieraksties? Apšaubīt zaļuma zaļumu un norādīt uz tā patieso krāsu nav politkorekti! :D
es esmu zaļš pēc būtības - ierīces & apģērbu mainu, kad tas/tās neglābjami sabojājas, gaļu ēdu un ēdīšu un atkritumus "pāsrstrādāju" uz vietas, nevis par dārgu naudu kādam atdodu uz "zaļo" pārstrādi... :)
/paslīdēja kāja - aizvedu 2 piekabes ar vecām mēbelēm un būvgružiem uz Getliņiem - samaksāju ~200eur +paša degviela, kraušana - šie visu kopējā čupā sameta sapūt, bez kādas šķirošanas - degošs/nedegošs/metāls/plastmasa... :/
-
Vajag pirkt kvalitatīvas lampas.
iedod veikala adresi un garantēsi, ka LED prožektori par 60 eur strādās 10 gadus, nevis kā tie no DEPO par 6 eur - 1 nepilnu gadu??! :just_popcorn: [size=78%] [/size]
-
Pie LED lampu un prožektoru projektēšanas nevajag laist efektīvos menedžerus.Kārtīga single led baltā diode ar stabilu 3 voltu līdzstrāvu darbosies desmitiem tūkstošu stundu.
-
Pie LED lampu un prožektoru projektēšanas nevajag laist efektīvos menedžerus.Kārtīga single led baltā diode ar stabilu 3 voltu līdzstrāvu darbosies desmitiem tūkstošu stundu.
stāsti ko VAJAG, nevis KO nevajag :D
nevajag visu ražošanu ķīniešiem uzticēt, kuri masveidā ražo nestrādājošus sūdus un gāž tos uz Eiropu... pieķēza pasauli un iztērē izejvielas... :evil:
-
Nekam energoefektīvam vairs nav jēgas, ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs elektrum. Jo mazāks elektrības patēriņš, jo lielāks gala rēķins...
-
Nekam energoefektīvam vairs nav jēgas, ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs elektrum. Jo mazāks elektrības patēriņš, jo lielāks gala rēķins...
tad vajag patērēt vairāk. Pēc Tava teiktā - tad rēķins būs mazāks
-
Tāda doma ir. Elektroiekārtas ar daudzajiem + jau nemainīs, bet spuldzes var un saslēgt kur vajag un kur nevajag. Mums uz māju 100 tik bija patēriņš, tagad vajag izspiest vismaz 150.
-
Tā jau nebūs, ka lielāks patēriņš - mazāks rēķins. Mazāka sanāks 1 kWh cena, bet vai tāpēc dedzināt no lieka, jo kopumā jau rēķins pieaugs.
-
Pirms šī padārdzinājuma bija pilns ar tām elektrum tabulām, cik un kā maksās. Mums vajag vismaz 150kw, tad ir izdevīgi. Enerģija jau maksā cik maksā, bet sadales tīkla maksa tad mazāka un tā jau pieaudzē to kopējo summu.
-
Mums vajag vismaz 150kw, tad ir izdevīgi.
no kurienes to ņēmi, ja nav noslēpums ?
-
No tām elektro tabulām, cik pie kāda pieslēguma kas maksās. Šķiet, viņu portālā bija arī kalkulators, tur precīzi varēja aprēķināt, bet es neizmantoju, pietika ar tabulu.
-
Ko jūs te par tik piezemētām lietām? Te par dabu un zverjugām jālielās!
Man šobrīd pa logu uz vīnadārziem jāskatās, kā atdari acītes, tā paradīze acu priekšā!
-
kā man vajadzētu spečuku, kas parāda kā kopt vīnogulāju. Man ir viena, ogas fantastiskas, bet izdomas, ka lapu daudz par daudz. Jau novācu, jo ja ogas sāk iesprāgt, lapsenes ir klāt
-
Kad ķekari ar ogām parādījušies, nogriež jaunos dzinumus un pret ķekariem arī lapas pagriež nost lai saule tiek klāt un tas arī viss, gaida kad gatavas. Sprāgt man nekas nesprāgst, pirms salnām novāc.
-
Tuk pareizi saka, vīnogām patīk, ka nogriež visu lieko. Man aizlaistas savā vaļā, aug jau gadus 15 kā dekorācija mājai. Vasarā ir ēna un mājā nav karsts. Diemžēl vairs netieku klāt apšņikāt - ta trepju nebija, ta laika nav, īsi sakot, viss kā tam zināmajam balerunam.
-
Labi Cammai. Paver lodziņu, paņem odzinu. Pat ārā nav jāiet :)
-
Mhmn.. a mums te vilki pa pagalmu valkājas... labi, taksiene-kucīte... būs baltie ilkņi, ja kas :blushing: ... a ja mazdēls (3)?? pasācis viens pats no vienas mājas uz otru staigāt... 200m, bet vilks pa vidu izgāja...pasēdēja, paskatījās uz 1 māju, otru...
-
pasācis viens pats no vienas mājas uz otru staigāt... 200m, bet vilks pa vidu izgāja...pasēdēja, paskatījās uz 1 māju, otru...
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-ar-ugunskuru-dedzinasanu-pieversis-uzmanibu-vilku-nodaritajiem-postijumiem-aitu-ganampulkiem.a522289/
-
Ar jebkuru plēsoņu jāprot sadzīvot. Cilvēki savā visvarenībā iedomājas turēt mājlopus milzu kūtīs, milzu baros, atvazā visādas slimības, izkauj mājlopus un saslimušos meža dzīvniekus. Dabiskā regulēšana pilnīgā ausgusā.
Normālos apstākļos neviens cilvēkbērns nav cietis, kolhozu laikos bērni tāpat drasēja pa lauku, gāja un nāca agros rītos un vēlos vakaros.
-
Aitu ganāmpulku no vilkiem piemēroti ganu suņi var nosargāt, arī ēzeļi, pret cilvēkiem aitu zagļiem un lāčiem grūtāk.
Aitām uzbrūk arī klaiņojoši suņi.
-
Plēsoņa paliek plēsoņa, tas vienmēr lūkosies pēc vieglāk iegūstama medījuma. Un "vilks paēdis un kaza dzīva" nestrādā - lai plēsējs būtu paēdis, neizbēgami kādam jāmirst. Manuprāt, tā vilku saudzēšanas politika ir novedusi galīgā pakaļā. Mežā stirnu, briežu pietiek - ej ķer, bet, ja vilks nāk pēc laupījuma uz cilvēku mājām, tas ir iznīcināms, un punkts. Plēsēji ir gudri, un izvairās no vietām, kur pa šiem šauj. Tāpat par bērniem es arī nesacītu, ka "agrāk visi staigāja i nekas". Tas no sērijas "agrāk sievietes uz lauka dzemdēja", jo, cik dzemdībās nomira, par to vēsture klusē. Ir bijuši gadījumi, kad vilks uzbrūk arī cilvēkam, piemēram, agrā rītā vientuļi uz fermu ejošai slaucējai. Visādi notiek.
Pareizi dara aitkopji, lai kurina ugunskurus. Problēma ir samilzusi.Ja gribam, lai Latvijā vispār pastāvētu aitkopība, tad tā cackāšanās ar vilkiem ir jāizbeidz.
-
Bijuši gadījumi, kad vientuļām sievietēm un bērniem uzbrūk maniaki slepkavas, narkomāni, pedofili, laupītāji, vienkārši šaudītāji ar pneimatiskajiem no H.sapiens sugas.
Pietiek cackāties ar to H.sapiens (https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-devil07.gif)
Tie nav atsevišķi gadījumi, drīzāk regulāri. Vilki tur nav iesaistīti.
Pat stacijas laukumā nav droši (https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/mrgr.gif)
Slaucējas vai darba devēja vietā būtu izdomājusi pašaizsardzības līdzekļus, pašai vai pavadonim šaujamierocis, tricikls ar kabīni, kaut kādi šokeri, liela auguma suns...(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/thinking.gif)
Bija sauklis - katram aitkopim pa ēzelim, tie labi spārdās un ēd kopā ar aitām. Igaunim Meriste bija seminārs - Ganāmpulka aizsardzība pret vilkiem. Viņš audzē aitas vilku apdzīvotā apvidū. Ganāmpulku sargā suņi.
Vai Daddy mazbērnam nav 3 gadi, vai tik mazs nevar aizklejot vēl nezin kur(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-confused004.gif)
-
Teorētiski var. Starp mājām ~200m. Lielie bērni (8-10g) drīkst iet vieni paši, tikai jāpasaka uz kuru māju ies. Protams, ka sīkie (2,5-3) arī grib vieni paši iet. Ir sarunāts, ka tas pieaugušais, kurš šo palaiž, ar acīm seko, kamēr otrā mājā viņu pieņem. Bet man tāda kārtība nepatīk... par laimi jau rudens un lauku dzīves aktivitātes samazinās...
Vispār sīkiem piekodināts tik pa pagalmu ap māju dzīvoties... bet reiz, šie sakāruši šautenes plecos dodas zosu gājienā uz krūmiem. Es prasu - UZ KURIENI??! -mēs ejam ezi šaut! es uz dibena... teicu, nē nevar, ezis ir labs!! ...nez vai pazītu, ja pat ezis pretī nāktu :)
-
Kamēr jūs apspriežat vienas briesmu lietas, tikām manā pagalmā notiek citas. Essss jau neko nesaku, ja beki aug kur iebraucamā ceļa malā vai grāvīša viņā pusē, bet nu ir ievilkusies invāzija šepat dārzmalā. Normāls cilvis šito vairs izturēt nevar! Īpaši, ja viens nenormālais sēžas virsū pļāvējam un draskā visu nost ar PĻAUŠANU - viņam, redziet, lasīšana kurvī piegriezusies! Un tagad esot svarīgāk mauriņu piegludināt, citādi nākamsestdien zāle jau līdz ... -iem būšot.
-
Labi, tiktāl es piekrītu, ka vilku uzbrukumi cilvēkam ir retums, nu, vismaz pie mums. Un pieaudzis cilvēks var gāzes baloniņu nēsāt līdzi - noderēs gan pret četrkājainiem gan divkājainiem uzbrucējiem.
Bet uzbrukumi mājlopiem ir skaudra realitāte, kuru mūsējie, ar vilkkopību apsēstie, varturi atsakās redzēt. Ēzeļus gādāt? Ha! Ne katrs lopiņš, kas teorētiski spēj labi spert, metīsies virsū tam vilkam. Sevišķi, kamēr neaiztiks viņu pašu. Protams, kaut kā jau tie lopkopji cenšas aizsargāties, tura suņus, bet... Vienīgais reālais un loģiskais aizsardzības līdzeklis ir bise. Ja vien to drīkstētu lietot. Un, ja vilka vietā noblieztu kādu klaiņojošu suni, kas plēš jērus, tad tas arī būtu pilnīgi adekvāti un pamatoti.
-
Igauņu aitkopis vilku apvidū pilnā vārdā Mats Meriste. Žoga ap aitām visus izmērus varu nobildēt, ja kādam aktuāli, par suņiem labāk klausīties semināru angļu valodā.
Pēdējais uzbrukums bijis 2011. gadā, pēc kura audzētājs nopietni pievērsies ganāmpulka aizsardzībai. Viņam izdodas, vilki var apkārt laizīties.
Latvijā ienākuši arī šakāļi.
Mēs cackājamies ar visu ko, bet D-Amerikā, ka tik ne Brazīlijā, apšāva pusaudžu bandas, tas varētu būt aktuāli Rīgas centrā(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-devil07.gif)...(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/sarcasm01_alert.gif)
Narkotirgoņi gan tur turpina eksistēt.
Gan jau SF dalībnieki zin vai nojauš kā Ēģiptē tika galā ar islāma teroristiem pašnāvniekiem, tas mums nav tik aktuāli(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/rofl.gif)
-
Tautas dziesma:
Aijā, žūžū, lāču bērni, aijā, žūžū
Pekaināmi kājiņāmi, žū-žū-žū.
Tēvs aizgāja bišu kāpti, ...
Māte ogu palasīti, ...
Tēvs pārnesa medus podu, ...
Māte ogu vācelīti, ...
Tas mazami bērniņami, ...
Par mierīgu gulēšanu, ...
Kas vilkami, kas lāčami
Mežā kāra šūpulīti?
Lieli vīri uzauguši
Nešūpoti, neloloti.
Kā kādreiz reāli sadzīvoja ar plēsējiem šodien grūti iztēloties, cilvēki bija it kā barības ķēdes augšgalā, savus mājdzīvniekus sargāja no konkurentiem.
Vēl :
Adiet, meitas, ko adiet,
Vilkam zeķes noadiet:
Vilkam kājas nosalušas,
Dziļu sniegu bradājot.
-
Igauņu aitkopis vilku apvidū pilnā vārdā Mats Meriste. Žoga ap aitām visus izmērus varu nobildēt..
Kādreiz vecajā SAP izskanēja tāda tēma - viens aitkopis prasīja, ko viņam darīt, kad divi kaimiņu suņi plēš nost aitas. Sarunas ar kaimiņiem neko nedod, jo tie paši tādi...deklasēti elementi. Kādi paši, tādi suņi, vārdu sakot. Kas par vētru sacēlās! Sunīši nav vainīgi, sunīši labi, tikai saimnieki slikti! Labi piekrītam, ka sunīši labiņi, bet darīt ta ko?! Siltu asiņu garšu baudījuši suņi mierā neliksies. Katru dienu saplosītās aitu paliekas vākt?! Un izskanēja padoms - būvē žogu! Žogu apkārt kūtiņai, piemājas aplociņam, visām ganībām ( jo normāli būtu dzīvniekus ganībās laist, nevis turēt kā šprotes bundžā mazā laukumiņā). Tādu, kam suns ne apakšā parakties, ne cauri izgrauzties, ne pāri pārlēkt nevarētu - jo ar elektriskā gana auklu uz stabiņiem nepietiks... Stādaties priekšā šāda pasākuma izmaksas?! Cik daudz aitām, kādam apgrozījumam un kādai peļņai jābūt, lai šāds ieguldījums būtu paceļams un atmaksātos? Toties divi jauki nevainīgi sunīši, ārpusē paslienājušies, atrastu mazāk naudīgu kaimiņu, kura lopiņiem vieglāka piekļuve... Ā, nu vēl jau vajag viņiem zeķītes noadīt, lai sirojumos kājas nesalst.
Daiļvāvuļošana un reālā dzīve ir divas gauži atšķirīgas lietas.
-
Gan jau SF dalībnieki zin vai nojauš kā Ēģiptē tika galā ar islāma teroristiem pašnāvniekiem, tas mums nav tik aktuāli(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/rofl.gif)
pašnāvniekus šaut nav jēgas - šie to tik vien gaida... ielikt tumšā būrītī, lai dzīvo... un ar koku bakstīt... :fryingpan:
-
Šīs tēmas un paziņu stāstu iedvesmota aizlikos šorīt sēnēs. Kā pienākas, ar rīta gaismiņu. Fig tev, neko nedabūju. Nē nu, kādai zupai da mērcītei būs, bet stipri tālu no gaidītā beku groza.... :sad_smiley:
-
Uz dullo gāji vai uz zināmām vietām?
-
Kur biji?
-
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2023-vilku-baru-realo-briesmu-del-leiena-sola-parskatit-pleseju-aizsargato-statusu-eiropa.a522697/
https://www.euronews.com/my-europe/2023/09/04/eu-will-review-the-protection-status-of-wolves-as-ursula-von-der-leyen-warns-of-real-dange (https://www.euronews.com/my-europe/2023/09/04/eu-will-review-the-protection-status-of-wolves-as-ursula-von-der-leyen-warns-of-real-dange)
-
... aitkopis prasīja, ko viņam darīt, kad divi kaimiņu suņi plēš nost aitas... Ā, nu vēl jau vajag viņiem zeķītes noadīt, lai sirojumos kājas nesalst...
Esmu redzējusi suņa plosītu aitu, klaiņojoši suņi var būt briesmīgāki par vilkiem, cilvēkus nebaidās, uzbrukuši bērniem, šķiet šobrīd vairāk iespēju suņus konfiscēt, saimniekiem uzlikt soda naudu un pienākumu nodrošināt suņu eitanāziju, protams, suņus varētu pēc kinologa slēdziena nodot apsargājamā teritorijā par sargsuņiem vai ko citu. Nepārmestu, ja aitu saimnieks suņus nošautu un šajā gadījumā
https://www.apollo.lv/7639158/video-tika-iesaistitas-11-policijas-ekipazas-tiekot-brivsoli-divi-suni-riga-plosijusi-kakus (https://www.apollo.lv/7639158/video-tika-iesaistitas-11-policijas-ekipazas-tiekot-brivsoli-divi-suni-riga-plosijusi-kakus)
ja kaķu aizstāvis suņus likvidētu.
-
Nedrīkst jau tā šaudīties, kur, kā un uz ko ienāk prātā. Nošausi, un pašam krimināllieta. Un vēl jo vairāk, ja nošautais būs Latvijas svētā govs vilks. Jebkurā gadījumā nelikumīgi, un cerēt var tikai uz to, ka notikušajam gailis pakaļ nedziedās. Neviens no malas pieaicināts mednieks neriskēs ar krimināllietu un uz to neparakstīsies. Atliek vienīgi pašam kļūt par mednieku, lai vispār būtu šaujamieroča turēšanas atļauja. Kāds man zināns saimnieks tā arī izdarīja, un tagad ierocis savai aizstāvībai ir, kaut medībās savu mūžu nav piedalījies.
-
Ja tur taksene meklēšanās periodā, varbūt tas nemaz nebija vilks, kas tur starp mājām sēdēja. Varbūt kāds, tā saucamais, vilku suns. Suņi mēdz lielus attālumus mērot un aizklīst,
kad kuces meklējas. Vilki jau baros dzīvo, tādi vientuļie vilki, no bara padzītie, nav bieža parādība.
-
Čehoslovākijas vilku suni ļoti grūti atšķirt no vilka, tas ir VAS un Karpatu vilka krustojums, ja pareizi saprotu. Saimnieka klātbūtnē bija pieklājīgs.
No tālienes visādus ''vilku suņus'' var sajaukt ar vilkiem.
-
Lūk!! Žeņa vakar kārtējo kamzolīti nometa. Gada laikā 4 piefiksēti (BILDĒ TIK 3, JO PIRMO NEIEDOMĀJOS IZKALTĒT).
KĀ es to procesu gribētu iefilmēt... VIŅŠ TAK AR VISĀM ŪSĀM TIEK NO ČAULAS ĀRĀ...
Es jau jutu, ka drīz metīs, jo pēdējo nedēļu galīgi nebija apetītes... parasti - iemet zivs gabaliņu - šis uzreiz iznāk un hrapc!! virsū... bet pēdējo nedēļu ne, bija klīrīgs... skaidrs, ja bruņa spiež - daudz neuzēdīsi...
ievērojiet, ka muguras punktojums atkārtojas no bruņas uz bruņu... :yes:
-
a kāds tad viņš tur izlien ārā - galīgi pliks vai vismaz trusenes kājās?
-
"trusenes" ir, tb jauna, smuka, melna bruņa, bet vēl mīksta... arī šorīt pārgāja pāri zivij - pat ūsu nepakustināja... :(
a varbūt viņam saldēts asaris vairs negaršo?? :scratch: :scratch:
-
bruņas dažāda izmēra, viņš aug lielāks vai saraujas mazāks? Loģiski būtu, ka aug un bruņa paliek par mazu. Bet var būt arī otrādi, ka sākumā savilcis mugurā visu kas ir un tad ar laiku saprot, ka tik daudz nevajag, pa vienai met nost?
-
loģiski, ka aug lielāks... DABA tādas izvirtības "sākumā savilcis mugurā visu kas ir un tad ar laiku saprot, ka tik daudz nevajag, pa vienai met nost" nepieļauj :) :)
-
nu ja, ka aug - pie daddy labā maizē ticis, kur visu klāt pienes :D
-
... bet to sajūtu nevienam nenovēlu - pieej pie akvārija... A TUR - vēzīts guļ kājām gaisā, ķip beigts :( :cry: ... bet, nē, tā tikai vecā čaula, pats sveiks un vesel dzīvo savā midzenī zem filtra... pirmās reizis viņš mani tā troļloja, tagad jau es esmu sagatavots, bet... vienalga bailīgi... nav man nekāda 200+L "jūra", bet 80L dīķītis...
-
Kā jau vakarnakt čatā iebrēcu, piecdienas vakars izvērtās par grandiozu bekotavu.
Braucu no darba mājās ar divām domām - neaizmigt pie stūres un dabraucot uzsliet kājas uz pufiņa, sūkt rumu ar švepsi.
Ja gribi Dievu sasmīdināt, pastāsti viņam par saviem plāniem. Mājās jau gaidīja lielā sarkanā bondzele ar apšiniekiem, bet vainīgais maita pazudis no redzes loka, paķerot līdzi jaunās miskastes spaini...
Atgriezās pēc pusstundas, nokrāmēja misspaini uz galda un sāka drudžaini tekalēt pa māju, pirtiņu, škūnīti un citām vietām, kurās potenciāli varētu atrasties kāda sēņu tara. Parastie groziņi netika izskatīti kā variants. Beigās atrada vairākus lielos dārza spaiņus un pārlaimīgs izzuda meža virzienā.
Pēc nepilnas stundas ar sēņu ligu sistais vājprātis atgriezās, nokrāmēja guvumu istabā uz grīdas un apmierināts noelsa :''puff, nu TUR es VISU nolasīju!''. Viņam tā esot psiholoģiska relaksācija, pilnīgi nepieciešama normālai funkcionēšanai. A man ko darīt?
Jāatzīmē viena pārsteidzoša lieta - uz visu to sēņu kravu nebija NEVIENAS tārpainas. Pilnīga mistika.
-
Paskaties, kas pašlaik par Mēness fāzi un pieraksti. Es vairs neatceros, kādam bija jābūt- jaunam vai augošam- bet kaimiņtante vienmēr zināja, kad jāiet, lai nav tārpu pilnas.
-
Atbrauca mazbērns pēc ampelēšanās kaut kādā tur rotaļplacī ar bumbu baseinu un citām figņām. ''Gribu kvadru un sēnes!''. Papiņš ņem bērniņu uz kvadras un brauc bekot...
Vai man šeit likt vēl bildes? Vajag?
Labi, ka ir vismaz kāds, kurš iztīra (bekas šogad izcili tīras, nav īpaši jānopūlas). Man atkal puse nakts paies, kamēr saburkošu...
Riktīgi interesanti ir kas cits - sīkajam vēl tikai nepilni 4 gadi, bet raksturiņš un apņēmība kā meduslācim, ja sadomājis sēņot, tad ir pašam savs kurvis (liels!) un nazis. Ekselē sēnes, ka šņakst, ņem tikai bez tārpiem. Pie tam sēņo aizrautīgi un metodiski, no izcirtuma viena stūra līdz otram, neskraida bezjēgā.
Viobščem, piz.ec manai brīvdienai...
-
Es no savām sēnēm veiksmīgi tiku vaļā. Baravikas ieliku kaltēties, bet pārējās sadalīju vienādās daļās vecākiem un tantei. Visi bija priecīgi.
-
Es no savām sēnēm veiksmīgi tiku vaļā. Baravikas ieliku kaltēties, bet pārējās sadalīju vienādās daļās vecākiem un tantei. Visi bija priecīgi.
Manuprāt, ideālais variants. Gan pašam prieks, gan citiem. Nopirkt es varu. Bet es gribu atrast. Cits grib ēst, bet nepatīk sēņot. Un baravikas padārgas. Tā kā - ideāli.
-
Šaubījos, kur likt, bet te bija diskusija par vilkiem, aitām, suņiem.
https://www.tvnet.lv/7848604/lielbritanija-par-22-grusnu-aitu-nokosanu-nosauj-divus-buldogus (https://www.tvnet.lv/7848604/lielbritanija-par-22-grusnu-aitu-nokosanu-nosauj-divus-buldogus)
Runa ir par Lielbritānijā aizliegtu šķirni Amerikāņu buldogiem XL.
-
Es no savām sēnēm veiksmīgi tiku vaļā. Baravikas ieliku kaltēties, bet pārējās sadalīju vienādās daļās vecākiem un tantei. Visi bija priecīgi.
un kas Tev pašai palika? Tikai ērces?
-
Bobam šodien ar teksta uztveri švaki. Izpumpējies sapulcē.
-
Šaubījos, kur likt, bet te bija diskusija par vilkiem, aitām, suņiem.
https://www.tvnet.lv/7848604/lielbritanija-par-22-grusnu-aitu-nokosanu-nosauj-divus-buldogus (https://www.tvnet.lv/7848604/lielbritanija-par-22-grusnu-aitu-nokosanu-nosauj-divus-buldogus)
Runa ir par Lielbritānijā aizliegtu šķirni Amerikāņu buldogiem XL.
Nja... Interesanti, kā būtu, ja suņi būtu kādas citas šķirnes Vai bezšķirnes kranči.
Un nez, kā tas būtu pie mums. Vai uz apsūdzēto sola nesēdētu aitu īpašnieks par nelikumīgu ieroču lietošanu un citam piederošu suņu nošaušanu.
-
nakts loms...
-
Jāāāā, rudens, šitie zvēri tagad taisās iekšā mājās uz ziemošanu.
-
Tikko mums vasaras mājā pieklīda kaķene, tā garastainās pazuda uz neatgriešanos.Reiz viņa arī mani gribēja uzcienāt ar garastaino puskaķa lielumā :)
-
Mana kaķe žurkas korekti lika pie durvīm, cienāja ar pelēm.
Rīgu, Liepāju, Jelgavu pēc maniem novērojumiem sen būtu žurkas aprijušas, ja nebūtu kaķu. Kaķi apkož vismaz jaunās nepieredzējušās žurciņas, notur populāciju ciešamās robežās. Visas izmedīt nespēj, žurkas nav dumjas.
-
Iepriekšējās brīvdienās 2 šitādus zvērus laukos no akas izzvejoju. Jau ar smaciņu. Toties tika cienīgi apglabātas.
-
Luīze - ko pēc tam ar ūdeni akā?
-
Pagaidām neko, jo laukos uz vietas neviens nedzīvo. Cik vajag vienai reizei, var paņemt no mājām ūdeni 5 l pudelē. Laikam vajadzētu izsūknēt aku sausu un tad lai piepildās no jauna. :?:
-
es laikam nekad to aku nevarētu lietot, pat roku mazgāšanai nē...
Kā viņas varēja tur iekļūt? Vāks nebija?
-
Vāks bija, bet ne cieši piegulošs. Spraugas gar malām tieši tik lielas, lai žurkas varētu ielīst, turklāt grodi zemi. Bet nu pirmoreiz šitā :?:
-
Daba atbizoja pie manis -ar CT zemenēm tika atvestas arī mazās mušas, tādā daudzumā nekad nav bijušas. Parastie padomi -izsviest, neturēt, mazgāt vairs nelīdz. Pat izkāru mušpapīrus, bet pietiek jau ar vienu, lai atkal izdētu miljons jaunu. Droši vien jāgaida, ka līdz aukstumam apsprāgs
-
Ar mazmušiņām cīņa no pavasara līdz rudenim. Nelīdz nekas, jo visu laiku ir kas mušām ēdams - ogas, augļi, miziņas. Esmu samierinājusies ar griestu mazgāšanu katru rudeni un krāsošanu ik pa trim.
Priecē skaistais rudens. Nez, es tik dumja vai kā, bet agrāk nebiju novērojusi, ka bērzi tik īpatnēji dzeltē - vispirms viens zars, tad vēļ un vēl, līdz kamēr viss ir dzeltens. Manuprāt, kādreiz dzeltēja pakāpeniski un vienmērīgi viss, tagad redzu tieši tādu dzeltēšanu pa zaram vien.
Šogad izcili skaisti pīlādži - vedekla iedvesmojusies mazkociņu meklēšanai, jo grib gar ceļa malu dažus iestādīt. Pīlādzis ir dekoratīvs visu gadu, ja ieliek ar eglēm vai tūjām pamīšus. Vēl kādu krāsainu grimoni pa starpu un raibums garantēts. Vismaz ir kur acis pamielot uz zaļu vai pelēkbrūnu lauku fona.
-
Tā ir. Gribēju nofočēt, bet filmiņa beidzās... :(
-
Telefonā ? ? ! !
-
Uzstādīju jaunas lamatas glāzē ieliek iepuvušu ābolu, drošības pēc vēl šļuku alus. Pārvek glāzi ar pārtikas plēvi un ar adatu izdur pāris caurumiņus. Mušas iekšā tiekot, ārā nē. Tad nu redzēs, vai darbojas. Pie mušpapīra pielipušas diezgan daudz. Piekārts pie loga, kad novicinās, mušeles paceļas gaisā un pielīp
-
Man gan šogad, neskatoties uz ābolu gadu, nav. Citus gadus burciņā ielēju ābolu etiķi+nedaudz trauku mazgājamo līdzekli un pārlīmēju ar skoču atstājot mazu šķirbiņu. Kuras nenoslīkst, tās pielīp pie skoča cenšoties tikt ārā.
-
nevajag augļus uz galda turēt. izņem, nomazgā un apēd. Ko neapēd, to ledusskapī. Viss, nekādu mušoņu...
... mēs ar zapcūdeņu pudelēm lapsenes ķeram. Visus gadus labi ķērāas, šogad ievēroju, ka šīs iemācījušās tikt laukā :( ((
...vajadzēs advancētas pudeles taisīt, ar "pretvārstu"...
-
Es par lapu dzeltēšanu- katru gadu savādāk, mēdz arī dzeltēt pa zaram. Kādreiz arī daudz ko pareģoja par ziemas garumu, bargumu pēc tā kā dzeltēja- vai no augšas vai apakšas.
-
Es par lapu dzeltēšanu- katru gadu savādāk, mēdz arī dzeltēt pa zaram. Kādreiz arī daudz ko pareģoja par ziemas garumu, bargumu pēc tā kā dzeltēja- vai no augšas vai apakšas.
par lapām nezinu, bet ja par briežiem, tad (puiks stāstīja) pēdējam briedim - uz muguras speķis kā cūkai 3 pirkstu biezumā, un visas iekšas un iekšu iekšas aptaukojušās. Vai nu ziemā būs -40 veselu mēnesi, vai briedis visu vasaru pie auzu lauka negausīgi dzīvojis...
-
Dažos laukos šogad raža varena. Saprotams, ka te neviens liekos augļus/ogas nost nekratīs. Jautājums, kā šitā noražojuši div-trīs gadu kociņi spēs pārziemot. Šepat pāris kilometru tālāk ir vēl viens lauks, kam krāsa gandrīz visu laiku ir oranža, arī ziemā :) .
-
Paskat, ko es internetā atradu! Ja šitādu atrastu uz lauka, uztaisītu 3m žogu riņķī un apsistu visus kaimiņu mopšus.
-
Dažos laukos šogad raža varena. Saprotams, ka te neviens liekos augļus/ogas nost nekratīs. Jautājums, kā šitā noražojuši div-trīs gadu kociņi spēs pārziemot. Šepat pāris kilometru tālāk ir vēl viens lauks, kam krāsa gandrīz visu laiku ir oranža, arī ziemā :) .
smilcērkšķi?? da tā TĀDA nezāle... vēl trakāka, kā akācijas /medusaugs skaitās!!/...
-
Paskat, ko es internetā atradu! Ja šitādu atrastu uz lauka, uztaisītu 3m žogu riņķī un apsistu visus kaimiņu mopšus.
a ja dēls ar pļaujmašīnu :(
karoč, 2. jūnijā (Emma, Lība) dēls iepļāvās zaķu migā... :(
1 dezintegrējās uz vietas, 2 saglāba, 1 tika ievainots, izbeidzās..., 1 taksiene noēda...
no 2 saglābtajiem viens vēlreiz pamuka (ir redzēts!), otrs tika piejaucēts (apkārtējie ZOO neņēma). Tagad Rīdzinieks... skatās vakara TV, lien gultā, sevišķi iecienījis vīnogas, bet ēd arī tomātus, arbūzu...kakas cietībai tiek barots ar, zaļumiem, sienu... [size=78%] [/size]
-
Nu katastrofa, nu!
-
Nu katastrofa, nu!
vairs jau ne :laugh:
tā kūtiņa no laukiem (no MANAS mājas) uz Rīgu (uz VIŅU māju) pārvācās... bet nu ģimenes mīlulis, neko darīt, tīņi spuraini, zinies...a zaķīts mīlīgs...
mans mīlulis (žeņa, vēzis) akvārijā mīt... 4 kamzolīšus nometis... es neko nesaku, lai dzīvo, kamēr dzīvo... bet es viņu (OK - šo) bez aiztures rīt apēstu!! tikai zinātnes vārdā!! :D
-
Mušķērāju glāzes darbojas! Tā, kurā gan ābols, gan alus, labāk
-
Es tādu tikko uztaisīju. Alus nav.
-
Man arī tādu vajag! Cik var ar putekļusūcēju mušiņas dzenāt :)
-
Pa manam, mušiņas cik ātri ieviešas, tikpat ātri izbeidzas, tiklīdz izbeidzas viņu barības bāze un olas nav iekš kamā sadēt. Nekādus augļus/ogas nevar turēt ārpus (ledus)skapja, slēgta spaiņa utml.
-
Jūs tiešām ēdat bezgaršīgos augļus/dārzeņus no ledusskapja???
-
Jūs tiešām ēdat bezgaršīgos augļus/dārzeņus no ledusskapja???
mēs cepenē uzsildām!! :mrgr:
-
Nē, un esmu arī gana nekārtīga, lai nesaliktu vienmēr visu slēgtos traukos. Bet, tiklīdz nesaliec, tā mušiņas, lielākas vai mazākas, ir klāt. Tā ka izvēle ir - vai nu/vai. Traki ir ražas laikā, kad ienākas kādi lielāki apjomi, kuru apgūšanai laiks vajadzīgs, bet, ja kā pilsētniekam iegādāts tik vien, cik tūlītējai apēšanai, var atrast kādus slēgtus traukus ar vākiem.
-
Mūsu mājā nopietnos mušu darbus izpilda Dižais mājas zirneklis. Par viņiem varu teikt tikai vislabāko - klusi, kautrīgi, bet ar pašcieņu, cilvēkiem neuzbāžas.
Šis nabags bija izmucis no noliktavas, tur kaut ko krāmēja, paslēpies ārdurvju pastkastītē lai rastu mieru.
Pieteicu, ka Mājas zirneklim jāturas pie mājas, nevis jāvazājas apkārt.
Cilvēkiem viņi dara labu.
-
Švaki palīdz, jo zirneklis pa tumšiem kaktiem, bet mušiņas gar augļu traukiem...
-
Švaki palīdz, jo zirneklis pa tumšiem kaktiem, bet mušiņas gar augļu traukiem...
Šis naktīs izpilda nopietnos darbus, aktīvs naktīs, viņš nesēž tikai kaktā, mums ielido arī lielās mušas, kaimiņu taksene ierodas izkakāties un viena saimniece nesavāc aiz sava suņa, kaimiņu daudzstāveņu gružkastes nereti pārpildītas un vaļā.
No dzīvokļa lielās mušas pazūd ātri, pārtikas kodes nav manītas, man viens kaktā aiz kastēm dzīvo, pāris reizes esmu redzējusi, kad kaut ko meklēju.
Svaigi gatavotus ķeramtīklus neaiztieku, vecos novācu, tīkli neuzkrītoši, jāskatās, kur ir, piltuvzirneklis, nav riteņzirneklis. Lielo mušu likvidācija viņam izdodas, pazūd un viss.
Sīkmušas cenšas izķert sīkzirnekļi, bet netiek ar visām galā, sugas ne visai māku noteikt.
-
Lai manas sīkmušas pašlaik piebeigtu, vajag tik daudz zirnekļu, lai iaskatās kā vecajā filmā ''Vijs'' (jauno neesmu redzējusi).
-
Lai manas sīkmušas pašlaik piebeigtu, vajag tik daudz zirnekļu, lai iaskatās kā vecajā filmā ''Vijs'' (jauno neesmu redzējusi).
Epizodi ar zirnekļiem no vecā Vija neatceros, nav drosmes šobrīd skatīties(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley.gif)filma šausmīga, bet laba/iespaidīga.
Šausmenes cienīgas dekorācijas ap krāsni man reiz izveidojās, kad no šķūņa ziemā uznesa malku.
Dižais mājas zirneklis neko tādu vēl nav izaudis, laikam nemāk(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/rofl.gif)
Foto no pastkastes redzamais ir tieši Dižais mājas zirneklis, Eratigena atrica (syn. Tegenaria atrica), vēl ir Mājas zirneklis Tegenaria domestica.
Katrā zemē par mājas zirnekli tautā var saukt vairākas sugas, atkarīgs no klimata.
Man īrētajā dzīvoklī ielika radiatorus, bet krāsns paturēta, lai neaizbizotu par tālu no dabas(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-happy119.gif)
-
Ļoti labi, kad mājā ir krāsns. Autonomā apkure ir noderīga. To centrālapkuri gaidi nu, kad pieslēgs, bet iekurināt der pat vēsā lietainā vasarā, kur nu vēl rudenī. Vai kādreiz vienkārši omulībai ar dūmu smaržiņu.
-
es jau pagājšnedēļ kamīnu iekūru (kad naktī ārā tie daž grādi bija)... OI, kur omulīgi un patīkami... televizora vietā
-
Vīrs jau arī sāka runāt par kurināšanu.Lai nu valdās, vēl visa nākošnedēļa silta
-
Jocīgie, ārā tik silts, kāda vēl kurināšana...
-
Jocīgie, ārā tik silts, kāda vēl kurināšana...
Nespried par Latvijas klimatu pēc sava burbuļa (https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-talk014.gif), ap Rīgu pag.ned. naktis bija visai vēsas
Starp citu - vienīgais oficiāli atzītais mājas zirneklis Latvijā pašlaik ir Dižais, bijušais Mājas zirneklis pārsaukts par Piltuvjzirnekli, nemaz nemanīju, kurā brīdī tas notika.
Nesen LV bija Dižā areāla ZA robeža, sastopams reti un nevienmērīgi.
Nezinu, cik bieži sastopams vispār, bet Rīgā dažādās vietās esmu sastapusi 7-8.
-
Atceraties veco anekdoti bērniem par skeletiem, kuri uz jumta meņģējas?
Tikko man arī bija apmēram tādas pašas skaņas kā kad bleķa ķerrā pa akmeņainu ceļu vestu čupiņu ar bleķa rorēm. Nu kassss tur tā var ārdīties? Mājās ta neviena vīrieškārtas potenciāla trokšņotāja nav! Jau trūkos augšā iet un skatīties, bet pietika tikai pa logu palūrēt.
Razbainieciskās vārnas atradušas tiko svaigi papildinātā kompostkaudzē kaut ko īpaši labu un nu pūlās ne-sadalīt. Vispirms uz mājas jumta, tad uz darbnīcas. Skats kā disneja multenēs - abas uzlaižas uz jumta kores, sāk kaut ko dalīt, dalāmais izkrīt no knābja un ripinās lēnām pa jumtu, šās abas slidinās pakaļ (jumts -stāvs, pliks, spīdīgs bleķis). Nu tur skats pa rubli, skaties un skaļi smejies, graboņa uz vella paraušanu.
-
Mēs šorīt skatījāmies, kā žagata, iekrampējusies augstākā bērza pašas galotnes tievākajā zarā, šūpojas
-
Fiksēju Garkājzirnekli strādājot pie augļu mušiņu ķeršanas, nesen saucās Mājas garkājzirneklis, šobrīd laikam atbilstošāk, uzturas ne tikai mājā, vēl viena suga ar tieši tādu pašu latvisku nosaukumu var būt LV, vados pēc Dabasdatu ieteikumiem, kuri parasti ir paši modernākie.
Tīkli smalki, šausmu filmu dekorācijām nederīgi.
-
Vakarnakt dzirdēju, šodien arī redzēju, padsmit mazāki kāši centās izkārtoties vienā milzīgā. Vasara tomēr beigusies...
-
Vai tad stārķi jau nav prom sen - tā sakot aizņemt labākās vietas Āfrikā?
-
Vai Tuk kaut ko teica par stārķiem? :bird:
-
Un vai kāds ir redzējis stārķu kāšus?
-
Man šķiet, ka stārķi agrāk sāk migrēt par dzērvēm, zosīm, gulbjiem...
-
Ja tic dziesmai - Jau augusts un stārķi lido prom.
-
Dziesmu nezinu, bet mūsu stārķi laukos katru gadu ap 15.augustu ir prom.
-
Stārķi nedzied
-
Kā saukt skaņas, ko dzērves rada, kad logo projāmkāsī?Vienmēr tā biku skumji paliek.Atliek mierināties, ka pavasarī būs atkal klāt
-
LIDO...
-
Es arī vakar dzirdēju. Parasti jau pilsētā nedzird, bet divos naktī uz balkona, kad guļamrajonā viss kluss, ļoti labi varēja dzirdēt. Skaisti un, jā, drusku skumīgi.
-
Dzērves-aizkavējušās-2-3-nedēļas,-rudens-laikam-attiecīgi-arī.
-
Pateicoties neparasti jaukajam siltajam laikam, savās sajūtās dzīvoju vēl vasarā. Līdz šodien tas milzīgais zāģzobainais dzērvju kāsis... Grūūū, grūūū... Kā ar āmuru pa pieri - rudens, RUDENS...
Katra ziema nāk kā tāda periodiska miršana. Un līdz pavasarim un atdzimšanai tīīik tālu...Kā sagaidīt? :((((
-
Kā sagaidīt? Pirmkārt, priecāties, ka 1 mēnesis ir jau uzdāvināts. Otrkārt man nav. Ir varianti: max 5 mēneši. Visdrīzāk, ka 4. Iegruzīt sevi vaļasprieka darbos. Atpūtināt sevi, ja iespējams. Aizmukt uz siltām zemēm uz laiku nevar?
Man arī drausmi riebās rudens un ziema. Drausmi. Bet tad kaut kā atradu pieeju, atradu, ko foršu darīt arī ziemā. Un tagad pofigā. Varbūt gadi, kad savādāk sāc skatīties uz dzīves nogriezni?
-
Vakar gulbji lidoja. Agrāk nebiju redzējusi. Tik lieli, tik zemu, precīzā kāsī, un tik skaļi švīkstēja spārni. Nevaru atcerēties, šķiet, ka nesasaucās.
"Kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs."
Ceru, ka Ziedonis bija tikai dzejnieks, bet ne dabas pētnieks.
Gadalaiki un to nepatīkamība rezonē ar pašu. Daļēji fizioloģiski. Esmu ļoti salīga, tāpēc nepanesu vēlo rudeni un ziemu. Daļēji psiholoģiski. Ja dzīvē esi depresīvs un nekas labs nav gaidāms, tad rudens tumsa to pastiprina. Ziemā vairāk uztraukumu par apkuri un lai kaut kas neaizsalst. Taču ja tā padomā, tad sanāk, ka rudens un ziema nepatīk tikai fizioloģiski, nekā psiholoģiska tur nav. Gaismas trūkums izraisa atbilstošu ķermeņa reakciju, aukstums rada atbilstošas problēmas.
-
Par personiski mani - nav tur nekā psiholoģiska, viss klaji materiāls. Aukstums, sniegs, sals fizioloģiski nomoka un rada lērumu praktisku apgrūtinājumu pie mana dzīvesveida. Neesmu mazohiste un priecāties par to nevaru. Dzīvesveidu mainīt nevaru, nesanāk. Uz šo brīdi max, ko cenšos, ir kkā praktiski pielāgoties un stoiskāk paciest. Perspektīvā ceru nodarbošanos pakoriģēt par labu lielākai "ziemas guļai". Tas gan nenozīmē, ka sākšu ziemu iemīlēt, tikai vieglāk pārlaidīšu.
-
Mani nomāc gaismas trūkums, tā pulksteņu grozīšana, kad 4 pēcpusdienā jau dziļa krēsla. Tādēļ vienmēr pērku kalendāru, kur atzīmēts dienas garums
Bet viens vasaras mēnesis mums uzdāvināts, un par to prieks
-
Uzdāvināja vasaras mēnesi? Nē, parādu atdeva par atņemto maija mēnesi! :mrgr: Bet, vienalga, prieks par to, bija tik burvīgs septembris! :)
-
Par personiski mani - nav tur nekā psiholoģiska, viss klaji materiāls. Aukstums, sniegs, sals fizioloģiski nomoka un rada lērumu praktisku apgrūtinājumu pie mana dzīvesveida. Neesmu mazohiste un priecāties par to nevaru. Dzīvesveidu mainīt nevaru, nesanāk. Uz šo brīdi max, ko cenšos, ir kkā praktiski pielāgoties un stoiskāk paciest. Perspektīvā ceru nodarbošanos pakoriģēt par labu lielākai "ziemas guļai". Tas gan nenozīmē, ka sākšu ziemu iemīlēt, tikai vieglāk pārlaidīšu.
Sametamies un aizsūtam Kvadru uz kaukādu... nezinu, Lampedūzu, tuvāk ekvatoram...
būs uzreiz 2 zaķi - cilvēks pārstās ciest un citiem ziemas priekus nemaitās... :evil: :taunt:
-
Dzērves vēl šepat pa purvu sasaucas. Tās vienmēr agri atlido, tad tādas saskumušas stāv lauka vidū sniegainā slapjdraņķī. Rudenī arī vēlu taisās prom.
Ar gulbjiem nekad neko nevar zināt. Mums ir bariņš, kurš vispār nelido prom. Šodien noskatījos, ka jaunie vēl pasīki un krāsu arī nav no pelēkās uz balto nomainījuši.
Rudens un ziemas garastāvokļa uzlabošanai labi līdz krāsainas gaismiņas logā (vismaz mājās atbraucot).
-
Pagalma vidū saaugušas mušmires. Pavēroju izkārtojumu - nu rittīgs raganu aplis! Gatavība stipri atšķiras, tādēļ apli uzreiz grūti pamanīt, ir pavisam daiļi plāceņi, ir pavisam sīki balti ''pūpēži". Nezinu, vai laikapstākļu ietekme, vai kas cits, bet daži ''pūpēži'' maina krāsu nevis uz sarkanu, bet tumši ķiršbrūnu, lakotu. Ja vēl pieskaita baltos krikumus, izskatās izcili skaisti!
-
Camm, tev ar steigu kaut kādi ezotēriķu/apziņas paplašinātāju kursiki jārīko pagalmā :mrgr: mušmiru aplis - tā ir zīme :sarcasm:
-
Te gan nav aplis, bet daži apļa fragmenti....
-
Rudens ir skaists un sūkstīties par sliktu laiku ir... nu tas ir neforši! Kā teica viens gudrinieks, nav slikta laika, ir nepiemērots apģērbs.
Izlīdu nobildēt mušmires, bet skatienam ir kur pieķerties arī citās vietās. Hortenzijas mainījušas krāsu no baltzaļās uz biešsarkano, turpat tālak miķelīši ar maigi violeto un vēl tālāk - ''ulmanroze'' ar dzeltenu puduri. Un kur nu vēl visādu flokšu, rudbekiju, gladiolu un sarežģītvārdu rastēniju gūzma.
Tomēr jāsecina, ka vecās, ierastās omīšpuķes - kreses, kliņģeriītes- zied visilgāk, kā no jūnija, tā līdz oktobrim un varbūt arī vēl novembrim. Vismaz ar kliņģeritēm tāda pieredze ir.
-
Mani rozā flokši zied otro reizi un baltās dālijas 2 lieli puduri
Par rudeni vēl īsti nevar saukt, atvasara arī tā nav. Vasaras nobeigums -kā mūzikā kōda
-
Izlīdu nobildēt mušmires
Tev vēl ir mušmires?
Nepaspēju savākt.
-
Audzēju TIKAI estētiskiem nolūkiem!
-
Šorīt šķendējos, kad modinātājs brēca lai nenokavēju izvilkt miskastes konteineru līdz ceļam. Vakar neizvilku, noslinkoju. Atceļā salasīju sīpoliņābolus - cieti vēl, makani. Likās, ka debesis skaidras, ne mākonīša, tikai pelēks. Tagad sēžu un klausos lietus graboņā (bleķa jumtam tomēr ir arī kāds mīnuss). Novilcies uz ilgu līšanu un ir tiešām rudenīga sajūta. Štukoju, ka vakarpusē būs laikam jāiekurina....
-
Jā, tie miskastnieki ir baigi slīpētie. Viņi var gadiem braukt divos pēcpusdienā, bet tiklīdz tu neizstumsi miskasti iepriekšējā vakarā, šie būs klāt pirms astoņiem rītā :smile:
-
Iepriekšējie brauca ap vieniem dienā, šitamējie ir klāt jau ap pusdeviņiem. Šitamējie arī iepriekšējās dienas rītā atsūta īsziņu ar atgādinājumu.
Iekurināju mazo ķēķa pečku, būs siltums visā pirmajā stāvā. Otrais stāvs saulaināks, bez saules arī kaut kā mistiski piesilst, starpstāvu griesti labi nopakoti, jo ilgi bijām bez otrā stāva. Karoč, murrrr....
-
Manējie klāt 6:30 :mrgr:
-
Vakar beidzot uzzināju, kā rodas saldējums. Tas AUG ! Ja kāds netic, te būs pierādījums.
-
Šito labāk neēd :D
-
Porcelāna tintenes (https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley.gif)esot ēdamas, nedrīkst kopā ar alkoholu(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-talk014.gif)
-
kamēr mazas un baltas, var ēst
-
Sēnes nedrīkst ar alkoholu, citādi nezināsi no kā sūdīgi paliek
-
Tas ir padoms tiem, kas savu alkoholu pie kaimiņu Dusjas točkā pērk :mrgr:
-
Šīs nav tās, ar ko sievas pret vīru žūpību cīnās?
-
Šonedēļ pirms krusas mūsu mauriņā uzziedēja, izrādās, Velnarutku grābeklīte.
Ja dzirdētu tikai nosaukumu domātu (https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-devil07.gif)pret velnarutkiem.
Man tā ir puķīte, citos apstākļos skaitās nezāle kā rudzupuķes, pienenes un citi.
-
Galnais šito ar pētersīli vai selderiņu nesajaukt.
-
Toties kāds nosaukums :in-love: kā jums liekas - vai tādu viņai senlatvieši iedeva vai mazāk senā pagātnē kāds zinātnieks pacentās, jo "mazā sārtā puķīte" viņam likās par prastu? :rofl:
-
Nuuuu, rutks principā ir kaut kas šerps pēc garšas. Ja vēl velnarutks, tad pastāv iespēja, ka būs kādas ne visai labas sajūtas pēc lietošanas. Gan jau mūsu senči, kuri pārtika no dabiski augušas un apkārt skraidošas pārtikas, gadījuma pieredzes rezultātā atkoda, kas ir kas. Rozā puķīšu ka biezs, vajag kaut kā vienu no otras atšķirt. Te nosaukumā nekādu atsauci uz ziedu nesaskatu, tīri uz lietošanas sekām atsaucas.
-
Te par Velnarutku grābeklītes lietošanu:
https://www.agfonds.lv/arstniecibas-zalites/zalites-gh/grabeklite-velnarutka-erodium-cicutarium/ (https://www.agfonds.lv/arstniecibas-zalites/zalites-gh/grabeklite-velnarutka-erodium-cicutarium/)
(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/bird.gif)
Pēc dabasdatiem sugas nosaukuma 1 vārds ir daudzskaitlī ar -u.
Kontrindikācijas izlasīt obligāti(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-talk014.gif)
-
Latviski gluži velti tas velnarutks piepīts, citās valodās normāls nosaukums
-
Šeit par Velnarutku grābeklītes lietošanu uzturā, varot ēst arī svaigas:
https://en.wikipedia.org/wiki/Erodium_cicutarium#External_links (https://en.wikipedia.org/wiki/Erodium_cicutarium#External_links)
Bilde daudz korektāka nekā agfonda rakstā, nevaru saprast, kuram augam lapas pieder(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-devil07.gif)
Viss augs esot ēdams, ja lapas ievāc jaunas, garša līdzīga asajiem pētersīļiem - tā gugle teica.
-
Te man rodas jautājums - kas ir asais pētersīlis?
Par puķīti - nez latviski nav vēl kāds nosaukums? Sēklotne pēc knābīša izskatās, kā gandrenēm.
-
Arī nezinu, kas ir asais pētersīlis, tā gugle datorā iztulkoja vikipēdijas rakstu. Manā bildē ir gandrene, sugu noteica eksperts Uldis Ļ., Dababasdatos.lv visas bildes kā mana 1 gada.
Jā, Velnarutku grābeklīte ir gandreņu jeb ģerāniju dzimtas augs.
Citu nosaukumu sugai nezinu, ja nu kāds apvidus vārds.
-
Varbūt vienkārši pētersīlis, jo esot 3 tipi - itāļu laikam ēdamais, franču laikam plakanais bezgaršīgais dekorācijai, spāņu saknēm.
-
Bulduru siltumnīcās un dārzos viss juku jukām -blakus zied alpu vijolītes, mārtiņrozes un atraitnītes. Virši un dekoratīvie kāposti. Tie šogad nav padevušies. Dobēs fantastiskās smilgas un ziedošas prīmulas
-
Vairākas dienas no rītiem spainīšos bija krietna ledus kārta. Šorīt dīķis pievienojies spainīšiem - kārtīga ledus kārta arī tur. Pa nakti mazliet krita balti krikumi - sniegpārslas tās noteikti nebija, tādi knapi redzami krikumi. Nu ir dīķa virsa balta. Rūdis domīgi visu šito būšanu aplūkoja un aizdrāza bužināt un grabināt sausās lapas.
-
Šodien pagalmā klausos - tuktuktuk, tuktuktuk... Ar acīm atrodu - dzenis! Kaļ ozolu! :fp: Un kaļ ne stumbru, bet sānzaru, to pašu, uz kura sēž :mrgr: Nabadziņš, domāju, tu tak smadzeņtrīci drīzāk dabūsi, nekā ozolā caurumu izdolbīsi, ozols nav nekāda priede! Vai nu dzenis pats apjauta pasākuma nelietderību, vai arī viņa mērķis bija tikai kāds zemmizas ķirmis, bet, brītiņu paklauvējis, putnelis likās mierā un nozuda mežas dziļumā.
-
sūdarallā, parkā skrēju ar lampiņu. Sniedziņš tāds viegls no gaisa lido pārsliņas.. un tad .... !!! .. - fledermausis! :faint:
-
Labi, ka ne lācis...
-
Vai esat ievērojuši, ka iestājoties aukstam gadalaikam zvēriem saīsinās ausis?
-
Zverjugas vēl nav sapratuši, ka ziema ir uz ilgāku laiku. Neesmu manījusi nevienu mežazvēru, laikam nav vēl tik traki badaini, lai ietu meklēt ēdamo tālāk no migas. Cigļi arī pilnīgi ignorē izkārto speķi.
Vazājos pa pagalmu un piefiksēju, ka zem skaistā un gurkstošā sniedziņa ir riebīga sērsnas kārta. Tā tur radusies pēc pamatīgā lietus tieši pirms sala. Visu iepriekš sabirušo sniegu lietus nenoskaloja, tagad ir garoza zem jaunā sniega.
Kaķi savirpuļojušies spalvainos ripuļos un izkaisījušies pa visu māju. Nekas nekust, bet dīvainā kārtā ik pa laikam kāds ''pižiks'' no vienas vietas pazūd un pēkšņi uzrodās citā vietā. Stipri jāskatās, kur sēsties, jo negaidīti var atgadīties ripulis tieši tur, kur grasies piezemēt savu smago galu.
-
Šogad, jau pirms sniega, mūs apsēduši zīdastu bari. Nezināju, ka tās sauc arī par ziemas strazdiem. Reizēm viņu barā arī pa kādam melnajam strazdam vai sarkankrūtītim.
Zīles, žubes, dižknābji saulespuķu sēklas nesmādē...
-
Saulpuķes vēl neesmu iepirkusi, bet būs arī tās rīt jāiegādājas.
Kaķiem bads iestājies - nav mīļotās krimšu sugas un paciņas beigušās. Tā kā mums ir viens atkarīgais, kuram tā vai tā jābrauc pēc mahorkas, bišku jāpaciešas, pēc pusstundas varēs mahāties pie krimšu bļodas (tie skati, kad viens otram ar ķepu gremdē galvu bļodā!).
Dīvaina tā kaķu hierarhija - pa pagalmu ruņči dzenā koškas, bet pie bļodas Jetijai tikai šķībi jāpaskatās un runcss jau atsprāgst metra attālumā, Galvenais krimšgrauzis ir Herkuless, nedos nevienam pirms sevis, izņemot Jetiju. Veca, bezzobaina koška, bet visi raustās...
-
Šorīt ir vienkārši ideāla ziema - -3,-5 grādi, lēni snieg un klusums visapkārt. Cigļi beidzot atraduši speķa šmatoku ābelē, ieradies bariņš sīkuļu (zvirbuļi un zīļi), dzenis un sīlis. Sīlim grūti, jo otrpusis negants un piekarina speķi pagarā drātī. Sīkuļi droši sēžas uz speķa un knābā, ka šņakst. Dzenis piegājienus dažādo - var pieķerties drātij un knābt vai pasniegties no ābeļzara, abos gadījumos ar galvu uz leju, bet dzenim tas nekādi netraucē. Sīļi gan ar galvu uz leju nav redzēti :) .
Zem ābeles iestaigāts lielpēdu aplis. Tur vecais kaimiņsuns Roksija apstaigājis un mēģinājis ieviest kaut jel kādu kārtību putnu mudžeklī pie speķa. Veselība un kārtīgā aptaukošanās gan vairs neļauj palekties un noraut to grēka gabalu (speķi), bet pavaukšķēt jau var.
Pie lieveņa, kur sniegs pavisam plānā kārtiņā, redzamas sīkas pēdiņas. Var redzēt, ka tekalētājs krietni lielāks par peli, bet līdz seskam nevelk. Tā i palikām abi ar otrpusi dziļās pārdomās, kas tas varētu būt? Viens gan ir skaidrs, ka ārdurvis turēšot ciet. Phe, ja runcsss var uzlekt 2,3 metrus uz verandas durvju kastes augšas, kura palikusi vaļā pēc jumta maiņas, tad tam nezināmajam susurim šāds varoņdarbs būs galīgi sīka vienība.
-
liela žurka vai sermulis!?
PS. a seski jums tur tā, ikdienā valkājas?? :)
-
Žurka noteikti nav, jo peļiem un žurkiem izteikti nadziņi (līdzinās putnu pēdiem). Šitās bezmaz kā minikaķpēdas.
Vazājas pie mums visādi zvērjugas - no lāča līdz sermulim un no buka līdz miroņpelei.
-
Žurka noteikti nav, jo peļiem un žurkiem izteikti nadziņi (līdzinās putnu pēdiem). Šitās bezmaz kā minikaķpēdas.
Vazājas pie mums visādi zvērjugas - no lāča līdz sermulim un no buka līdz miroņpelei.
tad sermulis. žurkai aste velkas pa zemi!! :talking:
-
Tikko 12 gulbji no Babītes ezera puses uz jūru aizlidoja
-
Izārdījos pa māju, piesaucu visu vīrieškārtas pārstāvju (tikai mājas!) sirdsapziņu. Nav, nu nav tāda lieta nomeklatūrā, kā sirdsapziņa maniem vīriešiem!
Āvu lielos zābakus, braucamos cimdus un gāju lūkot ko platāku sniega grābšanai. Lielo bleķa lāpstu paķēru un... pat neatrāvu no zemes, smaga, maita. Nu ko ta, pajēmu plato lapu grābekli un slaucīju ar slaucīšanu biezo sniega kārtu. Ar 3 vēzieniem 40 cm tīri. Nu ta šitā iztīrīju taciņas uz klēti (malciņa ta jānes!), uz kompostkaudzi, uz mežmalu (izlietotām kaķsmiltīm īpaša bedre tur), uz autoplacīti.
Tā neko pavingroju. Bet ne es viena - Herkuless uzrīkoja jampadraci pa iztīrītajām taciņām, uzspolēja un auļoja no viena gala līdz otram, meģināja mētāt un ķert pērnās lapas un zāles kumšķīšus, ko es savā niknajā cītībā pamanījos atkašāt.
Nē, mīļie, niknums nemaz nav laba lieta, nemaz nepamanīju, kā rokā uztapa divas milzīgas tulznas, viena jau arī pušu. Tagad visi ūdens darbi momentā atgādina par muļķību cimdu izvēlē.
-
Kā vīrieši paši pārvietojas, uz slēpēm? :mrgr:
Mums lielā puišu un mazākā meiteņu sniega lāpsta. Kad lāpstai par maz vieglā sniega grābienam, tad ir slota. Kad slapjais, smagais sniegs, tad es netīru, šo gaisīgo gan patīk. Bet kārta kādi 35-40 cm jau, bažīgi skatos uz saimniecības ēkas jumtu, varbūt jātīra arī tas... :?:
-
Vai tad miskastes un kaķkastes iznešana ir vīrieša darbs? Ar malciņu arī tā - nu tā. Bet ja nu vajag, tad šiem ir zābaki - 45-49.izmērs un man līdz vidum (''tas'' orgāns man nav piešķirts).
-
Izlaidusi mīļā, izlaidusi... :talking: :taunt: :rofl:
-
Odi. Vakar vienu trīsuļojot redzēju, nupat otru. Ziemas odi... :fp:
-
Mī un žē, šorīt pēc lielās kušanas atklājās, upeņu krūmi izplesti gar zemi, košumkrūmi aplauzīti, bet saldās mīlas saussērdis sniega kupenas apsegts izdzinis pāris cm lielas zaļas lapas. Zeme laikam zem sniega nav bijusi sasalusi... :?:
-
nebija gan sasaluse
-
Tuvojas zaļi-brūnie ziemsvētki....
-
Tuvojas zaļi-brūnie ziemsvētki....
Viegli balti tomēr ir :)
-
Vakar vēl bija tīri tā nekas - pat vēl šorīt 4-os no rīta krietni sniga un bija mīnus 1,2 grādi. Toties jau 9-ņos no rīta lija sīks lietus un no visiem jumtiem šļūca smags sniegs lēķšerēm vien. Pēc briketēm uz šķūnīti ejot arī ieklausījos, vai nedzird nodevīgo šššrrrššš, jo tad vēl pussekunde ir, lai taisītu stirnas cienīgu lēcienu uz vienu vai otru pusi un nepaliktu tieši sniegablāķa krišanas vietā.
Šorīt palūrēju uz barometru un neticēju savām acīm - tik zemu kritušu spiedienu sen nebiju redzējusi. Vēl mazdrusciņ un būtu turpatās uz grīdas...
Sīkcigļi ņemās pa barotavu, ka sēklas šķīst uz visām pusēm, bariņš zvirbuļu cītīgi uzlasa. Reizēm galvā iešaujas doma, ka zīlītes tīšām ārdās, lai citiem zemē arī tiek. Egļu zari piemirkuši smagi jo smagi, no egļu biezokņa knapi izplivinās tikpat smaga un piemirkusi žagata. Vienbrīd likās, ka nupat nopļeks zemē, parasti tīri žirgti aizjoņo uz jaunaudzīti.
Kamēr šņikāju rasolīti, redzeslokā iekāpo suns. Vispirms likās, ka kaimiņu lielvecsuns Roksija. Kaut gan redzēju vispirms tikai ar acu kaktiņu, tomēr likās kaut kas neriktīgi. Tad jau pametu skatu un - jā!- nekāda Roksija, bet otra kaimiņa inteliģentā laiciņa! Svarīgi izostīja vietu zem piekārtā speķa un aiztipināja tālāk savās darīšanās. Bet nu tā aste, tā aste! Tā saskrullēta, ka jebkurš sivēns un pat silto jūru gliemeži skaudībā varētu mirt! Salūkoju 2 pilnus apgriezienus! Skaidra lieta, ka pēdējā ceturtdaļa jau astes spalva vien, bet efektīgi! Nez šīto ripuli kādreiz iztaisnot arī var?
-
4-os no rīta viens samērā dūšīgs kaķis vārdā Herkuless nosēdās pie skapja spoguļa.
''Nu, vai neesmu īsts skaistulis! Paskat, kas par vaigiem! Šitā uzēst mūli vajag mācēt. Daba dīvainā kārtā uztaisījusi melno krāsu tieši kā šaha dēlītim - viens vaigs mells, otrs balts, zods tieši pretēji - otra puse mella, viena -balta, pa diagonāli, tā sacīt. Labi, ka deguns mellajā pusē ieticis, citādi būtu rozā šņukurs kā tam ruksim (nu tam, kuru pat nepazīstu, jo nevienā tuvējā mājā rukšus netur}. ''
Vīk, vīk, vīk - spoguļa kašāšanas rituāls nakts vidū skan pabaisi. Nē, un nedomājiet, ka Herkuless ies uzreiz ārā! A krimši?! Krimši! Vispirms minūtes 15-mit jāiekriukšķina un tad var vēlreiz -vīkvīkvīk - ja kāds stulbs divkājis tomēr pamēģinājis vēlreiz iemigt.
No rīta Punktiņa sariktējusies iet līdzi brokastīs. Nepaspēju vēl lāgā noorientēties, kad jau nelaimīgs zīlis Punktiņai zobos. Nu vot ko tiem cigļiem vajag verandā? Visas ābeles piespeķotas un barotavas piesēklotas, bet vajag noteikti verandā ielidot pakakāt. Atņēmu zīli kaķam, tas vēl cerību pilns mirkli stavēja ar paceltu ķepiņu, lūkojās drūmpelēkajās debesīs un žēli ņaudēja, ka šitā raibā delikatese pasprukusi.
O, dīķis pilns līdz malām. Nez kur ūdens līmenis būs pavasarī?
-
Tiem, kas bizo prom no dabas, daba šļakstēdama bizo pakaļ. :D
Mums upe augstāk nekā citkārt pavasara palos. Lejasgalam pagrabi un pagalmi peld, es savējā neskatos, zinu, ka līdz potītēm. Komposta bedre pārkvalificējusies par komposta dīķi. Viens mierinājums – tuvākajā laikā nelīs un nesnigs, gan ūdens uzsūksies, jo zeme nav neko dziļi sasalusi.
-
Kaķmainis aktīvajā fāzē.
Biju norakstījusi Kaķādu zaudējumos - Herkuless izcīnīja vietu zem saules (lasi - mūli bļodā) un turpat gadu Kaķādu nebijām redzējuši. Vienā tumšā rītā lāgā nepamodusies es lēnām kūņojos cauri aukstajai verandai ķēķa virzienā pēc kafijas. Aiz ārdurvīm pēkšņi iedegās gaisma un atskanēja dvēseli plosoši ''mjāāāāāu!''. Miegainajā prātā ar veca aritmometra robaino žņerkstoņu cauri panesās mājās esošo kaķu skaitīšana - it kā visi tikko bija gultā! Turpat pazibēja - ''atkal kāds nabags salā pieklīdis.''
Rāvu durvis vaļā un Kaķāda stāvēja kā tikko būtu uz pusstundiņu līdz tuvējai eglītei asti papurināt aizdevies un uzreiz atgriezies! Milzīgs, kantains un... kārtīgi izsalcis. Norija 300 gramus maltās gaļas un divas paciņas viskasu. Kā nekas pa starpu nebūtu bijis pieprasīja pakauša kašājienu, tradicionālo amsījienu rokā un tikpat nemainīgi uzšņāca, kad roka tuvojās muguras astes galam. Tieši tā, it kā nebūtu nemaz prom bijis.
Otrā rītā gadījās misēklis, jo pa trepēm nobumsīja arī Herkuless. Abi svoloči satikās uz lieveņa un gāja vaļā ņigu ņegs. Riskējot atrauties, paķēru verandā pieslieto veco širmi ar eleganti izliekto rokturi un ar vienu slaidu ķeksējienu ieķeksēju Herkulesu verandā un aizklopēju durvis... Viss jau nekas, ja vēl Rūdis nepiesteigtos uz razborkām - pilnībā izprotu bāra kautiņus, jo tur notiek tieši tāpat. Vēl viens ķeksējiens un Rūdis uzlingoja pa kāpnēm 2.stāvā, bet Herkuless - ķēķī.
Vāšprāc.
-
kaķutante :f-palm:
-
Jap. Un kō? Dzīt visus mežā? Tādu dzinēju puspasaule. Pāķos mums vienādiņ kāds kaķis pieklīdis, tikai reizi vai divas esam tiešām īpaši veduši savus kaķēnus. Seškaķis neskaitās - tas jau tāpat glābtais no Stradiņiem...
Vecos laikos bija drusku savādāk - tad bija lopi katrā mājā un minki dzīvojās pa kūtīm, ne saimnieku gultām. Pieklīdušu nemaz neatšķīra no ''vietējā'', jo viens vairāk vai mazāk dižu lomu nespēlēja, galvenais bija sēklas, graudus, speķi un aitām villu nosargāt.
-
Pa ilgiem laikiem izcili skaists rīts! Viegls sals pieķēris uzburbušo pagalmu un izj..to ceļu. Vismaz var iziet pastaigā, neriskējot nolikties uz acīm dubļos. Tuvējās eglēs sasēduši pāris kraukļi un sarunājas savā starpā - ''kram kram- kram kra kra kri kra kram'', pie tam intonācija mainās un skaidri var saprast, ka šamie tieši sarunājas, nevis tāpat burbuļo.
Dīķis izpleties pa puspagalmu un apvienojies ar mežu, nezinātājs i nenojaustu, ka tur ir dīķis, nevis vienkārši sekli pavasara ūdeņi. Uz lauka arī vietumis izveidojušies ūdens spoguļi ar debesu gabaliņiem - sazēlušā zelmenī tādas debesu acis izskatās īpaši skaisti un pacilājoši! Tumšā un apmākušā laikā plančkas ir un paliek plančkas, bat saulainā - oooo!
Tauta stāsta, ka pa ceļam arī pūpoli jau redzēti. Tāpat pa ceļam jau kuro dienu rīta mikrēslī var redzēt buku barus uz lauka, savi 30-40 ganās. Vienu rītu redzēju arī briežus, nebūtu atšķīrusi, likās tādi palielāki buki, bet tad pamanīju vienam izcilus ragus.
Kā mēms atgādinājums pērnā gada neveiksmei ar dārzkopību stāv bāla siltumnīca. Jap, slimīgs bālums uz apkārtējā košuma. Būs jājiet novērtēt priekšā stāvošos darbus siltumnīcas atkopšanai.
-
Vai zinājāt, ka kazas var iebraukt un viņas kārtīgi velk rateļus vai nelielas kamanas?
Stāsts no "Vecās Vidzemes" bērnības -ar kazām no mazā pagalma bērni (pašu saimnieku) no mazā pagalma izved sniegu, bet rudeņos ar maziem ratiem no parka sausās lapas. Par katru vezumu saņēmuši kapeiku. Bērniem ir apm. 7-10 gadi, autoram pret kazbuku ar lieliem savītiem ragiem vienmēr respekts, mazākajai māsai kaza Grēthena esot daudz padevīgāka.
-
Vai zinājāt, ka kazas var iebraukt un viņas kārtīgi velk rateļus vai nelielas kamanas?
Stāsts no "Vecās Vidzemes" bērnības -ar kazām no mazā pagalma bērni (pašu saimnieku) no mazā pagalma izved sniegu, bet rudeņos ar maziem ratiem no parka sausās lapas. Par katru vezumu saņēmuši kapeiku. Bērniem ir apm. 7-10 gadi, autoram pret kazbuku ar lieliem savītiem ragiem vienmēr respekts, mazākajai māsai kaza Grēthena esot daudz padevīgāka.
KAS par IDEJU!! kazu nav, ir ķerra, motobloks un traktors. un gaudz ko vest - zari, lapas, vectēvs...
mazie, līdz 7, lai ved ar ķerru, vidējie (līdz 10, jo nevar traktoram pedāļus aizsniegt), lai ved ar motobloku, lielie (no 10) var vest ar traktoru!! Nu un 10 eirocenti par kravu!! (kas ir cara kapeika, pret lielo EIRO!!?) :)
-
Kaza velk pārsteidzoši stipri, kā tanks - tai virzienā, kurp grib :mrgr: Jautājums tikai, kā tik brīvdomīgu radību piedabūt vilkt, ja viņa negrib :mrgr:
-
Vecaja Vidzemē -"iebrauktas", tātad radina un māca no mazotnes. Vajadzēs ieteikt lauku draudzenei, kas tur kazas
-
Tā jau stāsta, ka var kādus rateļus vilkt. Bet ja nu šitam vellamūlim uznāk gribēšana kādā malkasgrēdā uzkāpt?
Daddy - priekš opjiem ir ragaviņas, RAGAVIŅAS! Un tām ir pilnīgi viens algs, kurš vilks. Tā, ka Tu ar tām eirokapeikām tā uzmanīgāk...
-
https://youtu.be/SCbOTJwLBZ0?si=7Kbs6seMaqH5u92w (https://youtu.be/SCbOTJwLBZ0?si=7Kbs6seMaqH5u92w)
Smuku aizjūdziņu āzim uztaisījuši, ar pamatīgu sedulku, un rateļus :mrgr:
-
Nu, un ko vairāk vajag, lai uz bodi aizbrauktu? Man jau liekas, ka apsmietās kazas ir viens īsti derīgs mājlops. Draudzenei laikam ir 2-3 slaucamas. Piens, krējums, biezpiens, siers -visa kā gana. Un vēl gaļa
Uz veikalu rateļos laikam gan nebūtu ar mieru
-
Kazas ir foršas - nezinu, kurš vēl dzīvnieks būtu tik atraktīvs un interesants savā bezkaunībā :mrgr:
Bet ar to pienu utml. ir tā bēda, ka kur kazlēnus likt... Es tak viņus neēdīšu, par kaušanu i nerunājot...
-
Ar gaļu ir ņemšanās, pat ja pieiet pragmatiski, laukos tak citādi nevar. Tad kāvējs neatbrauc, pazudis, tad izrādās, ka plosto.
-
Atkal kaut kāda dīvainā vasara...
Iestājās baiselīgs karstums un sirsnīgi piesaucām visus kaķu dievus, ka taču vajag kādu lāsīti veldzes. Nu kō, debesu kanceleja vienmēr un visu dod dāsni - ja sērgu, tad kovidu, ja karu, tad riktīgu jezgu pa pusi pasaules, ja lietu, tad tā, ka viss mirkst.
Piecdienas pēcpusdienā braucu mājās tā paagrāk, izbraucot no zvērudārza (kur bērnus pa dienu atstāj) uz mājas pusi, redzu baiso ūdens stabu no debesīm uz zemi. Visapkārt saulīte, daži tumšāki mākoņi, bet no viena mākoņa uz zemi tumši pelēks stabs. Novērtēju virzienus un pēc aprēķiniem sanāk tieši manas mājas virzienā. Man vēl kilometri 8 jābrauc, varētu kļūdīties ar līkumiem, attālumu.
Piebraucu 3 km no mājas, kur jānogriežas uz zemesceļu, nolēmu uztaisīt bildi, jo stabs tāds plānāks kļūst, sadalās pa vairākām strūklām. Kamēr dabraucu da mājai, stabs aizlīdis tālāk uz poligona pusi, nolijis vien mazs drusciņš. Nu nekā, sauss atkal, a tā vajag lietu... Paiet stunda un sākās vāšprāts - koki lokās līdz zemei, lietus BIEZĀS šaltīs, krusa... Isi sakot, 20 minūtēs visriņķī viss pludo, kaut kur kādā jumta spraugā ar vēju sit iekšā lietu un vienā istabā no griestiem līst ūdens tērcīte. Virs galvas zibens, cauri pērkonam knapi var sadzirdēt sikuma pārbiedēto balstiņu ''ome, vai mēs mirsim?''.
Sūdu rallā mēs mirsim! Ome ir īsta ragana! Un mūsu mājai nekas nekaitēs, ejam burvestības taisīt! Ķēķī šo to var atrast ar ko sīkumu pārliecināt - jodu, cieti, kālija permanganātu, etiķi, sodu. Skaisti un krāsaini. Asaras no sabiedētā sīkuma vaiga nožuvušas, negaiss pārgājis un var iet basām kājām pa peļķēm bradāt.
-
"zāļu" bildi vajadzēja!! negaisa mākoņus, atvainojos, esam redzējuši! :smile:
-
Daddy, a Tu ko - esi pārliecināts, ka kartupeļi kļūst zili no nitrātiem? Man domāt, kartupeļus ar jodu apstrādā. Pirmkārt - radioaktīvo nokrišņu neitralizēšanai, otrkārt - arī kartupeļiem savainojumus jādezinficē, treškārt - kretīnisma profilaksei. Pēdējais gan maz efektīvi....
-
Daddy, a Tu ko - esi pārliecināts, ka kartupeļi kļūst zili no nitrātiem? Man domāt, kartupeļus ar jodu apstrādā. Pirmkārt - radioaktīvo nokrišņu neitralizēšanai, otrkārt - arī kartupeļiem savainojumus jādezinficē, treškārt - kretīnisma profilaksei. Pēdējais gan maz efektīvi....
kartoški zili paliek no cietes + joda.
Kālija nitrāts+cukurs dod smukus dūmus, derīgi pret visu veidu mošķiem un vecmammām :P
-
Braucu mājās lēnām un izbaudot apkārtni, pašlaik zied viss un visur, izcili skaistas lupīnas veseliem klājieniem, pie māju iebraucamajiem ceļiem jasmīni un pujenes jaucas ar ģerānijām un milzu smilgām. Dažam labam sākušās brīvdienas.
Savulaik braucot ar vilcienu Jūrmalas virzienā bērna psihi traumēja resnas tantas un onkuļi panēsātā apakšveļā, sauļotiesgribētāji bija izplājušies turpat Imantas dzelzceļmalā. Baiselīgs skats, es jums teikšu, brrrr....
Toties šodien pamanītie atpūtnieki raisīja pavisam citas emocijas. Šitie brūni nosauļotie dīkdieņi nezināma iemesla dēļ salikušies kopā bariņā, laiski skurināja ausis, ik pa laikam atraugājās un ar apcerīgu izteiksmi ģīmī lēni gremoja. Neskatoties uz atraugāšanos un gremošanu vienalga gribējās kāpt no vāģa ārā un iet paieskāt šiem villainos sānus, sabužināt ausis. Nu, vai vismaz kādu bildi uztaisīt...
-
.. Šitie brūni nosauļotie dīkdieņi nezināma iemesla dēļ salikušies kopā bariņā, laiski skurināja ausis, ik pa laikam atraugājās un ar apcerīgu izteiksmi ģīmī lēni gremoja. Neskatoties uz atraugāšanos un gremošanu ..
Tie nav nekādi dīkdieņi, tie ir cienījami liellopi, kuri drošības apsvērumu dēļ pulcējas bariņā un veic svarīgo atgremošanas procesu(https://www.sarunuforums.lv/Smileys/aaron/smiley-talk014.gif)
No https://lv.wikipedia.org/wiki/Atgremot%C4%81ji (https://lv.wikipedia.org/wiki/Atgremot%C4%81ji)
. Pieauguši atgremotāji diennaktī 6 — 8 reizes atgremo barību. Šāds barošanās veids ir bioloģiska piemērošanās, kas izveidojusies evolūcijas procesā, sargājoties no plēsējiem. Steigā tiek uzņemta pēc iespējas vairāk barības, kura drošā vietā pēc kāda laika tiek rūpīgi sakošļāta.
-
Es atkal iedomājos, ka šamie vienkārši ir slikti audzināti :rofl: .
-
Ja kāds vēl nav gluži zaļš aiz skaudības par manām rastēnijām, tad te būs - še jums!
Izej no mājas vakara mooociooonā (ar vīna glāzi rokā) un noskati sev beciņas vakariņām vai brokastīm. Vai marinēšanai. Tas - kā slinkums ļaus....
-
Ja kāds vēl nav gluži zaļš aiz skaudības par manām rastēnijām, tad te būs - še jums!
Izej no mājas vakara mooociooonā (ar vīna glāzi rokā) un noskati sev beciņas vakariņām vai brokastīm. Vai marinēšanai. Tas - kā slinkums ļaus....
zin tādi papūpēži vien ir...
-
zin tādi papūpēži vien ir...
Skābas tās vīnogas, ja? :mrgr:
Izskatās pēc bērzu beciņām.
-
Apšenieki, tikai krāsa cepurītēm pablāva, turpat 10 metrus tālāk jau būs ar oranžu mici. Pagāšruden bija visi kakti ar apšubeciņām nosēti. Krāsu diapazons no krēmkrāsas līdz riekstubrūnai.
-
Skābas tās vīnogas, ja? :mrgr:
Izskatās pēc bērzu beciņām.
un smilšainas :P
-
Tā jokaini šodien sanāca :) Parasti jau lietus sākas, tā sacīt, no augšas :mrgr: - dažas piles, un tad pieaug spēkā, bet šodien lietus atnāca no sāniem. :mrgr: Stāvu pagalmā ar divām meičām, kaut ko plāpājam, tad sākam grozīt galvas - kas tā par šalkoņu, šņākoņu?! Turpat blakus, kādi 50m, birzītē lietus līst! A mums nekas. Pēc mirkļa to lietu mēs ne vien dzirdam, bet jau redzam uz tumšo koku fona. Vēl mirklis, un sāk kapāt jau pļaviņā. Mūkam! Līst šņākdams. Pabēgām pajumtē, bet lietus, cik ātri uznācis, tā arī pāri pārskrēja un beidzās, it kā nekas nebūtu bijis. Aizpeldēja tālāk vainīgais mākonītis :)
-
A es šodien veļu žāvu - saule spīd, ka aces šķības apžilbužas, virs galvas ne mākonīša un ... līst ka grab vien! Pirms tam gan mammucis žēlojās, ka nav signāla televīzijai, mākonis esot priekšā aizstājies. Palūrēju debesīs, nekā iespaidīga, pāris pelēki mākuļi kaut kur slapstās. Mums parasti signāls pazūd kad ir rittīgi mells satūcis visriņķī.
-
laiks pāriet uz interneta televīziju :talking:
Man mājā bija pīkstulis iemeties... vakar no rīta dzirdu - KJĀAAU! pēc brīža atkal - KJĀAAU! ... domāju - vo, kāds riebīgs putns... vēlāk aizgāju darbos, sieva saka, ka šīs skaņas no sanmezgla nāk!! es visas trubas, pretvārstrus, drošības vārstus izčekoju - viss sauss, viss labi. Šodien pārgāja...HVZ,
-
Tas nabaga kaut kur iesprūdušais putns izbeidzās....
-
Man interneta tv nafig nevaig, ir citādas intereses. Bet mammucim ar to ir par sarežģītu, sapinas 3 pogās...
-
Tas nabaga kaut kur iesprūdušais putns izbeidzās....
es par šo arī domāju... bet, nav jau tur īsti kur tur ielīst...ne putnam, ne kaimiņu kaķim, ne žurkai. Pele & zirneklis tādu skaņu nevar izdvest.... nu, pēc nedēļas jau jutīs :)
-
Daba nāk mājās, gribi vai negribi. Šodien zirga boksā mani sagaidīja atradums - no ligzdas izkritis baloža jaunulis. It kā jau gana liels, bet vēl joprojām tizls un vāķījams, ne ta palidot, ne lāgā pastaigāt, bet tādi jau balodēni ir. Gan jau arī pavārdzis bez ēšanas. Labi, ka nesabradāts zem zirga kājām. Lai arī īpaši siltas jūtas neloloju pret baložu cilti par visa apķēzīšanu, nevarēju nelaimē nokļuvušo bērnu nolemt bada nāvei vai suņkaķu zobiem. Neklausoties kolēģu komentāros - "liecies mierā, nogāzīsies vēl un kaklu lauzīsi" - atstiepu garākās pieejamās trepes, kuras, protams, tāpat bija daudz par īsu, uztupināju, bēdubrāli uz grābekļa un beigu galos iemanevrēju šamo uz jumta sijas blakām brālim vai māsai. Cerams, atgūs spēkus, kad vecāki šo pabaros.
-
Ja mums būtu kāda mēneša vai pat gada balva par ierakstu, piešķirtu to šim.
-
Nupat divi milzu kāši aizlidoja, laikam rudens arī šogad būs... bet vēl tā negribas... izlutinājusi garā skaistā vasara šogad...
-
Kvadra, kā balodēnam?
-
Kvadra, kā balodēnam?
Nav vairs redzēts. Un otrs, kas uz sijas tupēja, arī pazudis. Gribētos domāt, ka šie izdzīvojuši un aizdevušies lielajā dzīvē, bet kas to zina... Varbūt arī bēdīgi beiguši, kaķi jau nesnauž..
-
Vakar drusku pirms astoņiem vakarā braucu mājās. Pirms tam izmalos cauri pus Rīgai, neskatoties uz pavēlo laiku, vēl visa Brīvības iela bija korķaina. Kāpēc, kur kādi darbi/avārijas - ta vilks viņu sazina, parastais variants, kad izstāvi korķi, a tam galā - nekā. Baložos kā ieminu gāzi grīdā, tā līdz Murjāņiem laidu ausīm plīvojot.
Toties tikko nogriezos no lielā ceļa sākās PASAKA. Visapkārt klajākās vietās bija satecējusi migla. Jā, jā, tieši satecējusi, jo izskatījās pēc riktīga piena ķīseļa. Ķīselisko sajūtu cieši nostiprināja miglas biezums, substance pļavās bija tik bieza, ka izstieptas rokas attālumā pats savus pirkstu galus vairs nevarēja saskatīt. Pie tam ''ķīselis'' klājās izcili plānā kārtā, tikai metru-pusotra virs zemes un līdzeni kā kad tiešām biezs šķidrums būtu izlijis.
Tā nu braucu un izbaudu skatus. Vienbrīd ceļš met līkumu ap palielu pļavu, kur vietām izmētāti siena ruļļi. Pa brīžam ceļmalas krūmi aizsedz skatu uz pļavu, tad atkal klajāks gabaliņš. Pēkšņi pieķeru sevi pie domas, ka kaut kā neloģiski tie siena ruļļi uzvedās - te redzi 2-3, pēc mirkļa 5-6, tad atkal tikai 2-3.
Gabaliņā, kur pļava pavisam tuvu ceļam, beidzot sapratu, kas par lietu - EZĪTIS MIGLĀ!
Izrādās, ka pļavā izlaistas govis un tiešām ganās starp šur tur palikušiem siena ruļļiem. Taču migla izklājusies tieši tik plānā slānī, ka redzamas ruļļu virsas un šad tad govju galvas, ja govslops sadomā galvu pacelt. Ja govslopam galva nolaista, tas pilnībā pazūd miglā un tikai īsti štengri ieskatoties var manīt plakanu muguras strēķīti.
Vieta tada, ka apstāties nevar, jo ceļš līkumots, taču lēnām palaist var. Tā nu braucu izbaudu pilnīgi spokainu sajūtu, kas govs galvas ik pa laikam parādās un pazūd. Kas tur miglā pa apakšu dzīvojas, to pat nojaust nevar, aitu bars būtu pilnībā neredzams.
Vēl šobrīd migla nav izklīdusi, manos pāķos redzamība tāda, ka kaimiņus vairs neredzu un lielajiem kokiem galotnes arī pazūd miglā. Nē, pa zemi vairs neklājas, kāpj uz augšu, bet nu ļoti lēnām...
-
varēji takš tādā miglā ko nerātnu izdarīt :talking: neviens neredzētu, bet pašai būtu patīkami!! :talking: :talking: :rofl:
-
Ko piemēram? Pačurāt pļavas vidū?
Tas ir vienīgais, ko varu iedomāties patīkamai sajūtai tajos apstākļos. Bet vienalga apšaubāmi - kājas slapjas šā kā tā.
-
Ko piemēram? Pačurāt pļavas vidū?
Tas ir vienīgais, ko varu iedomāties patīkamai sajūtai tajos apstākļos. Bet vienalga apšaubāmi - kājas slapjas šā kā tā.
vājas jums fantāzijas, ak cienījamā kundze :D ...peoniju iestādīt!! :P
-
Daddy, Tu vispār aptver, cik bīstami ir nerātnoties pļavā ar govīm ?!
''vilkam govs nokoda kāju, vilkam govs....''
-
Braucot ar riteni no Jūrmalas man vienreiz no miglas iznira Bāskervils un rādīja mēli, tas bija ap Lielupi, jo ātrāk braucu, jo vairāk rādīja.
-
...peoniju iestādīt!! :P
Ja kaut ko pārpratu, atvaino. Bet iestādīt peoniju nav tik vienkārši - ir dažas ellīgi skaistas, bet supervārīgas peoniju šķirnes, kas par relatīvi pieredzējušiem audzētājiem gan pagājušajā, gan šogad gājušas bojā. Viena no tādām - 'Ballerina (https://www.youtube.com/watch?v=y3DioH2Fs9I)'. Tāpēc arī mēs SF Peoniju klubiņā (https://www.sarunuforums.lv/index.php?board=99.0) droši jautājam, ja ko nezinām, un dalāmies ar savu pieredzi pieredzi.
Ieskatam video, kas notiek ar ne pārāk pareizi iestādītu peoniju.
Vēlreiz atvaino, ja kaut ko pārpratu - izlasīju bez konteksta vārdu "peonija" un panesās ... :sad_smiley:
-
Ja kaut ko pārpratu, atvaino. Bet iestādīt peoniju nav tik vienkārši - ir dažas ellīgi skaistas, bet supervārīgas peoniju šķirnes, kas par relatīvi pieredzējušiem audzētājiem gan pagājušajā, gan šogad gājušas bojā. Viena no tādām - 'Ballerina (https://www.youtube.com/watch?v=y3DioH2Fs9I)'. Tāpēc arī mēs SF Peoniju klubiņā (https://www.sarunuforums.lv/index.php?board=99.0) droši jautājam, ja ko nezinām, un dalāmies ar savu pieredzi pieredzi.
Ieskatam video, kas notiek ar ne pārāk pareizi iestādītu peoniju.
Vēlreiz atvaino, ja kaut ko pārpratu - izlasīju bez konteksta vārdu "peonija" un panesās ... :sad_smiley:
:) vot nevajag!!! KĀRTĪGA pujene aug gadiem, arī "plikā" zemē, lai kā viņu nīdētu (ziedus nolasa, lapas nopļauj!)
supervārīgās, tāpat, kā superzaķi, kuriem superkāpostu vajag, neinteresē :blushing:
tad labāk stādu baravikas!! :talking: :talking:
-
:) tad labāk stādu baravikas!
Šoreiz nopietni - varbūt padalīsies ar pieredzi? Man nesanāk, jau 3 gadus apšu beku atgriezumus diennakti paturu ūdenī, tad izlaistu vietā, kur dažreiz izdodas atrast kādu apšukundziņu (tātad, sēnes tur aug), bet nekādu būtisku rezultātu neredzu. Pavasarī no Polijas pasūtīju apšu beku micēliju, varbūt tas nostrādās citugad :confused:
-
Šoreiz nopietni - varbūt padalīsies ar pieredzi? Man nesanāk, jau 3 gadus apšu beku atgriezumus diennakti paturu ūdenī, tad izlaistu vietā, kur dažreiz izdodas atrast kādu apšukundziņu (tātad, sēnes tur aug), bet nekādu būtisku rezultātu neredzu. Pavasarī no Polijas pasūtīju apšu beku micēliju, varbūt tas nostrādās citugad :confused:
Protams!! :)
manuprāt - diennakts ir stipri par maz - vajag 2-3 nedēļas (ok, mikologi stāsta, ka sēnes lasot GROZIŅOS, sporas birst un sējās uzreiz), lai gandrīz viss izšķīst.
Es vēl ieberu spainī ar baraviku atliekām 2-3 ēk cukura, labākai rūgšanai. Pēc tam, ejot uz mežu, to žižu ņemu līdz un pa 1 ēk izlaistu gar savām takām.
Pēc "sajūtām" - 3-4 gadu laikā laistītajās vietās ir ievērojami vairāk baraviku, nekā vnk mežā.
Bet tāpat svarīgs ir sēņu laiks - kad nav, tad nav nekur! :big_hug:
-
Ilgāk un ar cukuru Smird baigi. Man gan tikai 1x pāris baravikas izauga vietā kur nekad nav bijušas, t.i. sētā.
-
smird "normāli" :)
baigi smird salaku (STINŠU) gabaliņi, kas noturēti mēnesi dzīvoklī noslēgtā kārbiņā...
reiz jūtu - kaut kas smird mājā, lokalizēju uz savu makšķerkasti...
skatāos - ahā! kārbiņa ar salaku ēsmas gabaliņiem... nesu uz toici...tak vajadzēja muļķim atvērt un paskatīties/paostīt - :veee: viņi tādi pašķīduši, smird neaprakstāmi...līdz šai dienai (30+ gadi) tā smaka smadzenēs...
-
Izmeti tādu "mantu", zviedri par pūdēto siļķi naudu prasa un ne mazu... :mrgr:
-
Droši vien kā tā zviedru pūdētā siļķe, ja? :rat: :steak: :rat:
[Nē, nē, zinu tikai pēc nostāstiem :D ]
P.S. Hi, hi, kamēr meklēju piemērotus smaiļikus, zviedru siļķe jau priekšā!
-
Pie manis ķēķa tusā siļķe bija. Zviedri pie atvēršanas pamuka malā. Tik traki nemaz nebija, šķiet ka pat apēdām
-
Tā kā solīja jauku laiku, sabriedām izstaigāt Līgatnes dabastaku.
Ja īsi, tad - uhh!
Ja garak - tad te būs.
Piebraucām jau tā pavēlu pēc mūsu-pāķu mēriem, tā ap 10.30. Jo viena otra psihā dārzniece nekādi nevarēja palaist garām stādu tirgu Siguldā. Nu jā, tur acis tā vien šaudījās arī man, bet bremzēju sevi ar domu, ka pohainais pļāvējs tik vai tā jaunos kociņus nobeigs, nav cenšanās vērts.
Dabastakas stāvvietā bijām 3. vai 4., placis tukšs, visapkārt klusums.
Pa ilgiem laikiem sajutu, ka kovidā puszudusī oža tomēr kaut cik atgriezusies - mitrās sūnas un zemes smarža, kam kaut kur dziļumā vēl sēņu un īpašā rudens smarža! Mmmmm.
Nakts aktīvisti, protams, bija vēderus piepildījuši un nolikušies garajā diendusā. Toties aļņi vēl laiski brokastoja un škurināja ausis, sānus un dibenus gozēdami rudens saulē.
Briežu dārzā neredzējām nevienu dzīvu radību. Bet tagad rudens zeltainajā dzeltenumā saskatīt riekstu brūnos kažokus diez ko neizdotos arī tad, ja ragaiņi turpat netālu gulšņātu.
Toties slinkie cūķi tikko kārtojās uz migošanos un ar šņukuriem pielaboja kukuržņus, lai kur ērti vaidziņu atspiest. Viens ruksis jau bija migu iegulējis, izlīda no nojumes, arī parakāja tuvējos zāles kušķus, ļoti daiļi izstaipīja pakaļkāju un ielīda atpakaļ gulēt.
Pie pūcēm uzkavējāmies ilgāk un apriņķojām to voljēru reizes 3. Puiks nekādi nevarēja aptvert, ka katrs pūcis ir atsevišķs putns, nevis viens un tas pats, tikai pieaugušāks, t.i., no apodziņa nesanāks pūce vai ūpis.
Mums izdevās saskatīt arī lūsi! Ja nepaceltu galvu un kaķiski daiļi nenožāvātos, nemūžam neieraudzītu!
-
Beigu galā nonācām pie lāčiem. Sen nebiju lāci visā augumā redzējusi. Nu, šitie abi milzeņi bija īsteni iespaidīgi! Cienīgi lēnīgi un tā, līdz kamēr viens kašķis sāka uz otru rēkt, tad abi pieslējās pakaļkājās un viens uz otru auroja ģīmī! Baiselīgi rēcieni, es jums teikšu! Visa izrādīšanās, rēkšana un ķepu vicināšana ilga minūtes 10, tad vienam mikainim tas apnika un viņš lēnām iebrida padziļajā dīķī dzesēties. Sprauslāšana un burbuļu pūšana izdevās ne mazāk skaļa kā rēkšana.
Lai gan taka domāta kā ģimenes pasākums, šermas pārņēma uz optimistiskajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem skatoties. Vietām taka diezgan stāva un kāpjama pa īpaši uztaisītām kāpnēm. Es tādu pārbaudījumu toč neuzņemtos! Bet ko nu es, OME!
Tagad sēžu un kleķerēju šito sacerējumu un katra pozas maiņa pie datora atsaucas kāju ikros ar atgādinājumu par nelielo slodzīti pa kalniem-lejām tekājot :) .
-
Abas brīvdienas bija izcili skaistas! Saule un rudens zelts visapkārt tā vien koda kājā, ka izvilkos uz brīdi dārzā.
Aizstaigāju līdz vedeklas puķuplantācijai. Un paliku ar vaļā muti - pēc vairākiem rītiem ar rittīgu salnu, kad puscentimetru biezs ledus peļķēs un cieša sarma uz vāģa logiem, flokši zied visā godībā! Rozes arī sparīgi zied, rudbekijas un vēl vesela virkne visādu skaistumaugu. Kaut kādas sīkziedu krizantēmiņas (neprasiet, lielākajai daļai ES nosaukumus nezinu), miķelīši utt, utjp.
Vienbrīd domāju, ka man ir ožas halucinācijas, jo pilnīgi skaidri saodu anīsu. Vedekla smējās no sirds, jo pamanīja, ka stāvu tieši blakus tikko apgrieztiem fenheļa kātiem...
-
Paziņa apgalvo, ka es esmu gribējusi īstās vērmeles stādiņu. Lai nu būtu. Tagad jāmeklē vieta, kur iestādīt, jo pa vasaru izaug riktīgi liels krūms.
Dārza darbus laikam pamazām beigšu. Jānogriež rozes. Speciāli atlapojusi nekad neesmu. Ieziemoju vnk uzmetot zemi ap saknēm, arī hortenzijām, jo egļu zari manā apkaimē nav pieejami. Platlapu hortenziju gan aprūpēšu, pārstādīta saulainākā vietā, varētu kupli ziedēt.
-
A man, a man.... a man visīstākie smukumi paši aug! I nekādu ieziemošanu nivaig! Izej pagalmā, a tur - .....
-
Pēdējās divi nedēļas katru dienu mājās braucot skatu lauku, kur ganās savi 200-300 gulbji un vēl apmēram tikpat zosu.
Lauks paliels, sadalīts vairākos mazākos, daļā iesēts kaut kas ziemojošs, daļā tikko nopļāva kukurūzu. Ko ar to darīt brūni-pelēku salmu kondīcijā, man nav ne jausmas.
Ko tie lielputni tur atrod, arī nezinu. Kamēr mašīnas brauc garām, tikām ''putuplasta gabali'' un viņu mazāk pamanāmie biedri mierīgi gulšņā, lēni čāpo un fonā skan gulbiska gurguļošana. Kad pamanīju zosis tuvāk pie ceļa un mēģināju apstāties un nobildēt, viss zosu lērums momentā bļaudams cēlās spārnos. Gulbji palika gulšņāt, bet zosis aiznesās kā trakas - esot nefotogēniskas!
-
Pēdējās divi nedēļas katru dienu mājās braucot skatu lauku, kur ganās savi 200-300 gulbji un vēl apmēram tikpat zosu.
Lauks paliels, sadalīts vairākos mazākos, daļā iesēts kaut kas ziemojošs, daļā tikko nopļāva kukurūzu. Ko ar to darīt brūni-pelēku salmu kondīcijā, man nav ne jausmas.
Ko tie lielputni tur atrod, arī nezinu. Kamēr mašīnas brauc garām, tikām ''putuplasta gabali'' un viņu mazāk pamanāmie biedri mierīgi gulšņā, lēni čāpo un fonā skan gulbiska gurguļošana. Kad pamanīju zosis tuvāk pie ceļa un mēģināju apstāties un nobildēt, viss zosu lērums momentā bļaudams cēlās spārnos. Gulbji palika gulšņāt, bet zosis aiznesās kā trakas - esot nefotogēniskas!
kādu zosi vajadzētu nomiegt :steak: Gulbi ne, neies cepenē :(
-
Varu piedāvāt tikai tās sarkani raibās skaistules, i tad visai ierobežotā daudzumā - pašai vaig.
-
Foršs testiņš Tests: Vai atpazīsti vismaz 8 Latvijā sastopamus putnus no 12? - Spoki (https://spoki.lv/testi/Tests-Vai-atpazisti-vismaz-8-Latvija/920669)
man sanāca 10 no 12... nav slikti :)
-
Man gāja švaki :blushing:
Bet kaut kā negribu atzīt, ka tas otrais ir strazds. Lai nu ko, bet strazdus es tā kā būtu redzējusi :confused:
-
Man gāja švaki :blushing:
Bet kaut kā negribu atzīt, ka tas otrais ir strazds. Lai nu ko, bet strazdus es tā kā būtu redzējusi :confused:
ir ir šitādi puspelēki riebekļi... ko tad Tu izvēlējies - dzeguzi?? ;) :bird:
-
Es izvēlējos dzeguzi :mrgr: un pārāk daudz ūdensputnu bij, man 8 no 12.
-
es ar uz tām pīlēm sasipos... :(
-
Man 10 no 12, bet tie ūdensputni bišķi bija uz minēšanu. Kaut gan, ko tur daudz minēt, ja rakstīts Baltvēdera pīle un viena tāda arī ir.
Strazdu arī neatpazinu, lai gan vienu tādu ar raibumiem nupat nobērēju.
-
ir ir šitādi puspelēki riebekļi... ko tad Tu izvēlējies - dzeguzi?? ;) :bird:
Nu ja, dzeguzi. Lai arī šķita par mazu. Nu, varbūt bērnelis. Bet strazds man likās vismazāk ticamā versija, jo strazdi manuprāt ir melni ar dzelteniem knābjiem.
-
Melni ar dzelteniem knābjiem ir melnā strazda Turdus merula pieauguši tēviņi, kas pavasaros uzdzied kā krogā.
Ar pelēko galvu varētu būt pelēkais strazds Turdus pilaris - varonīgs strazds, kas var patriekt vārnu no savas ligzdas, piekaut un apķēzīt. Esmu redzējusi, ka viens pats saniknots mazs strazds dzenas pakaļ vārnai, šī mūk atpakaļ neatskatoties un ilgi tīrās.
Vispār neesmu liela putnu pazinēja, sugu noteikšanā apmaldos 3 priedēs, testu līdz galam nespēju pildīt, laptopam apnikuši klikšķi, bremzē.
Sugas, kuras atstājušas uz mani iespaidu, atceros.
-
Man labi - 12 no 12 un visi ir cigļi!
-
Ļoti sen ilgojos pēc pīlādzīša savā pagalmā. Beidzot arī vedekla grūši nopūtās un piekrita, ka vajagot gan.
Abas stāvējām pie Lojas kultūras nama un garām acīm skatījāmies uz tur iestādītajiem mazajiem pīlādzīšiem - nu smukkki tak! Lapas nobirušas, ogas visā krāšņumā un cigļi vēl nav norijuši.
-
Ļoti sen ilgojos pēc pīlādzīša savā pagalmā. Beidzot arī vedekla grūši nopūtās un piekrita, ka vajagot gan.
Abas stāvējām pie Lojas kultūras nama un garām acīm skatījāmies uz tur iestādītajiem mazajiem pīlādzīšiem - nu smukkki tak! Lapas nobirušas, ogas visā krāšņumā un cigļi vēl nav norijuši.
dīvaini babši - skatās "garām acīm" :f-palm:
vajadzēja - viena skatās (stāv uz šuhera), otra ROK!!! :talking:
PS. tikai idioti augus pērk, parasti izprasa, vai nozog. Zagtie aug lieliski!!
Kapos gan nevajadzētu zagt ...
-
testiņš lauciniekiem TESTS. Vai tu spētu “izdzīvot” laukos? Tikai īsti laucinieki spēs atbildēt 100% pareizi | LA.LV (https://www.la.lv/testi/tests-vai-tu-spetu-izdzivot-laukos-tikai-isti-laucinieki-spes-atbildet-100-pareizi/rezultati?r=10#f)
Mani daži varianti labi sasmīdināja :)
-
Par putniem - strazds tas ir, bet mājas strazds, turklāt, jaunulis.
-
Kurmji sapratuši, ka nekāda ziema nebūs, un sāk rakt un rakt. Bērnu grāmatā "Skudriņa Kāpēcīte" daži šausminoši stāstiņi:
Par Kurmi. kuram ļoti garšo svaigas sliekas. "Noķertajai sliekai es iekožu īpašā veidā,, lai tā paliktu dzīva, taču nevarētu pakustēties. Tādejādi tā nevar nekur aizbēgt, un man visu ziemu ir svaiga pārtika."
Skudriņa gan jūtas samulsusi un nevar saprast, kuru žēlot -kurmi, kurš nomirs, ja nebūs ēdis 13 stundas, vai nabaga slieku
-
Daba nav nekāda mīļmāmiņa, cits citu ķer un ēd visādos veidos :(
Starp citu, ja par kurmjiem, esmu pārsteigta, cik daudz čupu samet viens kurmis. Noskatoties uz lērumu čupu, domāju, ka tur vesela armija uzdarbojusies, bet pietiek noķert vienu kurmi, kad, skaties, vienā laukumiņā miers iestājies :thinking:
-
Tur vienmēr 1 kurmis darbojas. Viņam cik tur simti m2 vajadzīgi.
Protams ka daba ir daba, cits citu ēd. Vēl viena grāmata ir "Re, kā dzīvo savvaļā" -tur arī vienā nodaļā gan vilki, gan zaķīši. Bet grāmata bieza, ar ļoti skaistām, stāstošām ilustrācijām un daudz konkrētas informācijas
-
par dārza darbiem un mūsu klimatu padomāju
Mēs vienmēr gaužamies par mūsu garo ziemu. Bet patiesībā tas taču ir baigi forši! Tādā Anglijā un Francijā jau februārī jāsāk pa dārzu rušināties, vairs ne mirkli nav miera. Mēs mierīgi dzīvojam līdz pat aprīļa vidum, tad var sākt kaut ko darīt. Es vismaz agrāk nagus nesaldēju.
OK, siltumnīcu laimīgie vergi sāk jau daudz agrāk, palodzes nokrautas ir visādām kastēm, kur kaut kas dīgst -vai nedīgst. Be kopumā nekas vairāk par sakaltušo lakstu novākšanu dārzā nav darāms.
Tā kā baudīsim dīvaino februāri, un mierīgi dzīvosim līdz aprīlim :big_hug:
-
Savā ziņā tā ir, ka ziemīgie laika apstākļi dod attaisnojumu ārā neko nedarīt un atpūsties no nebeidzamajiem lauku darbiem. :smile:
A tagad var. Nu labi, ar augkopību gluži neņemsies, bet kaut ko labot, būvēt, remontēt var itin mierīgi. Un nevar slinkumu aizbildināt ar to, ka knaģi salst un sniegs līdz vienai vietai :mrgr: Bet, vienalga, man patīk, ka āra dzīve nav uz pauzes, varu iet un darboties. Es PAR tādām "ziemām" kā šogad! :clap:
-
Sapsihojos un nopirku siltumnīcu. Tagad stāv pieslieta pie pirtiņas. Nē, ne uzlikta, bet tikai pieslieta. Jau grasījos stiept uz lauka, bet uznāca ziema.
A nagi niez kašāties pa dārzu un šausmīgi gribās narcises dobē pie loga!
Saulītē silti, dienvidu pusē no jumta jautri pil palāses, cigļi šķaidās ar sēkliņām pa barotavu ābeļzarā. Kaut kā pilnīgā disonansā zem kājām skriukšķ sniegs. Palūru grādīzerī, a tur kaut kādi baiselīgi -10. Šis dīvainais laiks, kad naktī -15, bet dienā +5. Sērsnas mēnesis, laikam.
Runcss bija pazudis 3 dienas. Jau norakstīju barībā vietējiem plēsoņām. Šon atvilkās, jā, tieši - atvilkās, zemu nolaistu galvu un lēni jo lēni. Bez kādām apsveicināšanās ceromonijām iegrima krimšu bļodā un pēčāk pa taisno iežvēlās gultā. Nu ko, personāls metās apčamdīt kungu, vai nav kādi karaliskās miesas bojājumi. Nekā, šoreiz tikai kungs aplam saguris vietējās daiļavas apciemojot.
-
Apsveicu visus ar pavasari!
Pujeņu mīļotājām :taunt: . Varēsiet vēl līdz jāņiem gaidīt, kad uz 2 dienām krutās ''Princess of stars'' vai "MillaVanilla'' uzziedēs.Man kā īstenai pāķienei prieks pa velti un uz mēnesi vismaz!
-
Viens otru jau neizslēdz. Kā tajā dziesmā - savu laiku ievas zied, savu laiku ābelīt's...
-
Apsolos regulāri taisīt bildes pujenēm, kas līdīs ārā manā dārzā un rādīs kaut mazāko tieksmi uz ziedēšanu. Tas - kā atvainošanās pujeņmīlētājām par mēdīšanos...
-
Ziņas no pāķiem.
Šodien tikko uz lauka redzēju divus stārķus. Nu vot ko tie dullie lielputni te tik agri dara? Pie psihajām dzērvēm sniegputeņa vidū jau tā kā pierasts, bet stārķi tik agri neatceros redzējusi.
Vakar un šodien lielajos doķos uz lauka atpūšas milzīgi zosu bari - 200-300 gāginātāju.
-
Šodien tikko uz lauka redzēju divus stārķus. Nu vot ko tie dullie lielputni te tik agri dara?
2 gabalus pie ligzdas redzēju jau pagājušajā sestdienā viņpus Rēzeknes pa ceļam uz Ludzu. Dabas datos ziņojumi vēl gandrīz nedēļu agrāki - 10.03. pie Ventspils.
-
Ornitologs teica, ka tas nekas. Sliktāk, ja tāds aukstums un sniegs uznāk vēlāk, kad sīkputni atgriežas, kas no mušām un vabolēm pārtiek
-
Mājai pažobelē kaut kādi zvirbeļi paslepus deklarējušies un tagad pamazām nokņibina siltinājumu -baltas drupatas vien iet pa gaisu.
Tas DR stūris vispār iemīļots, vairākus gadus sīļi pavasaros neveiksmīgi būvēja ligzdu. Stiepa visādus zariņus, bet nekā, viss bira zemē un šie, par laimi, aizvācās. To troksni pie guļamistabas loga! Pēc laika veselu ķerru celtniecības materiālus vajadzēja aizvākt
-
Aha, cigļi ir varen skaļa tauta. Šobrīd no rītiem iet vaļā tāāāāda čiepstēšana-vīterošana-bļaušana(dzērves - tas ir kaut kas briesmīgs!)-gāgināšana, ka liekās mežš tūlīt pārsprāgs no pārpilnības. Vēlāk bišku noklust, bet agrie rīti ir briesmīgi, kaut ņem slotu un visus izdzenā.
-
plinti!.. plinti vajadzēja ņemt!
-
Toč, vāji tev ar to empātiju, vāji... :smej:
-
tas tačuir šejienes lielākais trends - Bobam nav empātijas. Nepiekasies par vispārzināmām lietām ;)
-
tas tačuir šejienes lielākais trends - Bobam nav empātijas. Nepiekasies par vispārzināmām lietām ;)
Sūds par empātiju, svarīgāk - lai nav apātij.
-
Par gaidāmo aukstumu. Platlapu hortenzijas laikam aptīšu tomēr. Rudenī pārstādīju, būtu žēl, ka ziedi nosals. Labi, ka es visu laiku biju zonā "piekrastē vēsāks", tādēļ nekas nav diži ne izdīdzis, ne izplaucis. Peonijām knapi asniņi, varēšu aprušināt ar mulču. Lilijas vispār nav redzamas. Pārējais lai izdzīvo, kā nu prot. Vairāk par -2 man prognozēs nerāda, bet neko jau nevar zināt
-
Man gan sola vismaz -4. Nu nafig, nu. Tik smukas narcises uzziedējušas mājas dienvidaustrumpusē.
-
ceru, ka pļāvējam aukstuma sensors nostrādās, es jau šim uzliku grafiku, jo zāle piesaulītē aug ka šņakst
negribētos, ka tas nabadziņš sniegu stumd, pats nebūšu mājās
-
ceru, ka pļāvējam aukstuma sensors nostrādās, es jau šim uzliku grafiku, jo zāle piesaulītē aug ka šņakst
negribētos, ka tas nabadziņš sniegu stumd, pats nebūšu mājās
Un kā pēc šitā var teikt, ka Bobam nav empātijas? :mrgr:
-
Un kā pēc šitā var teikt, ka Bobam nav empātijas? :mrgr:
Kāda empātija?? viņš vienkārši skops ir!! :talking: Problēmas, ko var atrisināt ar naudu, nav problēmas, bet izdevumi!! /veca ebreju gudrība/ :mrgr:
-
Pāris mēnešus braukāju garām un staipu garu kaklu, lai saskatītu ļoti jaukus, vienkārši apburošus radījumus. Problēma tamī, ka jaukumu mitināšanās vieta ir ātri braucama - ceļš līkumots un apstāties nekādi nedrīkst. Turklāt mīļumi ir stipri cimperlīgi un nemaz tik bieži nenāk no kalna lejā tuvāk ceļam. Retajos gadījumos, kad mīļumi nokāpj no saviem augstumiem, tos vienalga izdodās pamanīt pārāk vēlu, lai varētu kaut cik jēdzīgi apstāties.
Šorīt atgadījās gadījums! Braucu tā paagrāk un laikus pamanīju skaistuļus pavisam tuvu ceļam. Metu kaunu pie malas, stājos nost un slēdzu avārijas gaismas. Viens vai pat divi garām braucēji taurēja kā maitas. Tu, cilvēks, centies nobildēt dižzvērus, a šamie taurē! Maitas.
Labi, ka skaistuļiem nervi stipri un nemuka vis prom, bet pat drusku atļāvās papozēt.
Te jums būs, lai nesakāt, ka es skopa un nedalos.
-
Tieshaam ailji. Hailanderi upenees.
-
Hailenderi, smukuļi :in-love:
-
Prieku par savu dārzu vislabāk gūt, uzliekot salmu cepuri, vienā rokā vēss dzēriens, otrā kaplītis, ar ko norādīt vīram, kurā vietā rakt
-
Aizbraucu pārbaudīt darboņus, a šamie sastājušies pie loga un tik ņemās jūsmot par dižegli ar biešsarkanajiem jaunajiem čiekuriem. Kas cits atlika, kā piebiedroties un jūsmot stiprāk par citiem - priekšniecībai tak priekšzīmi jārāda!
-
Te varbūt būs labāk redzami...
-
Tā jau parasti neviens uz augšu neskatās un 3.stāva līmenī esošos daiļumus pamana tikai tad, kad nezināma iemesla dēļ logs līdz galam vaļā un žalūzijas savāktas malā. Un nav ko darīt...
-
Suns vakarā brauks mājās. Ir jau mīļš un tā, bet nē, nekad man mājās nebūs ne suņi, ne kaķi. Tās spalvas ir vnk šausmas, un es neesmu nekāds tīrības frīks. Drīzāk otrādi -var atrast gan putekļus, gan zirnekļu tīklus. Laukā jāpieskata, lai nesākt rakt kaut kur dobē. Jāpārliecina, ka nekāda bakstīšana ar degunu nelīdzēs. laukā mēs neiesim. Jo "parketa" suns, uzaudzis centrā, 4. stāvā. Nu jau gan progress, pakakā tepat dārzā, nav pie saites jāved uz ielas.
-
Mani arī mēģina pierunāt uz Snūpiju. Vajagot kādu, kas kurmīšus gana. Negribu suņlopu, nu vot negribu un viss.
-
Man dārzā ir žurkas un viņu alas. Un tas nabaga suns saož un sāk rakt puķu dobē, dālijas pa gaisu-bet kā var nerakt ? Un es bļauju, salamāju un iedzenu iekšā. Žēl, ka gliemežus noēd tikai tās skrējējpīles. Tās arī es negribu. Tad nu sākam savas dienišķās pastaigas ar sāls podiņu rokā. Drīz viss būs nosālīts
-
Dārzā tītiņš auro pilnā rīklē... :)
-
Šodien pirmo reizi redzēju tiešā tuvumā zivju dzenīti. Šis ar plunkšķi kaut ko paķēra no ūdens virsmas, mudīgi nolocīja savu medījumu blīgznas zarā un aizlidoja prom. No aizmugures tik šķietami neiederīgs ainavā - koši metāliski zils kā eksotisks papagailis uz blāvi zaļo dīķmalas krūmu fona.
-
Esmu redzējusi 1x. Gārsenē.
-
Dabā arī esmu redzējis. Ja gribat nobildēt bez teleobjektīva, tas jādara ātri, viens moments un viņa vairs tur nav.
-
Viņdien braucu no rīta uz darbu un šepat piemājas ceļā no jaunaudzes izbirst lēvenis mežacūķu, viena par otru mazāka. Protams, lielā cūkmamma bara vadībā, aiz viņas kā nomērīti pēc lieluma nākamie rukši, nu tieši kā padomijas labākajās mājās zilonīšu rinda uz bufetes malas.
Sen cūciņas nebiju redzējusi, a te šitāds bars, savi 8-10. Pārrikšo pāri ceļam un stāv ceļmalā, ošņā gaisu, nu pozē Vog vākam! Ķeru mobilo, slēdzu kameru un bildēju skaistules. Tik tuvu un tāāāādos rakursos! Mmmmm!
Te - hrjasj! un viens maita zvana. Ātrumā nospiedu pogu back.... Bļāāāā, visi skaistie kadri kā govs ar mēli, nu škrobe, nu. Šitāds aplauziens, iešu piedzerties. Divi dienas šķendējos, piecdienvakarā var beidzot sāpi noslīcināt.
-
Ziema neganta, sanesusi sniegu un vēl uzdzinusi aukstumu.
Viņdien ūdens krānos uzvedās dīvaini, sūknis sūc nejēgā, spiediena nafff. Večiem aizdoma, ka ūdens aizsalis. Jāizdomā, kurā vietā. Bet var gudrot kā grib, šķūni jākurina anīvej. Pēc 4 stundu kurināšanas sākas visādi minējumi - sūknis nomiris utt.utjp. Protams, visi varianti ahūni jauki priekš -15 grādiem. Pa starpu atrod tukšu spiediena bunduli. Piepumpē. Nelīdz. Viss, jāiet gulēt un no rīta jābrauc pēc jauna sūkņa, jāsāk baisos rakšanas darbus.... Pa tam krāni negaidīti atdzīvojas un spiediens kā Dvinskas pažarniekiem! Cik maz vajag laimei - lai IR ūdens.
No rīta nesu zīļiem speķi, otrpusis komentē ''tie cigļi tak metās tev pakaļ atžņiebtiem zobiem!''. Iedomājos to skatu, kad bariņš zīļu un sīļu uzklūp ar atvāztiem milzu knābjiem, kam gar malām zobi kā ar vecu konservu nazi atgrieztai bundžai. Nu briesmas, nu!.
-
Uncīts mierīgi nurduļodams stumj māgā pa nakti sīvos kautiņos godam nopelnīto vistas filejiņu, otrpusis nogrimis kaut kādu jaunu spēļuku analīzē. Miers un klusums. Aiz lielās istabas loga mazliet redz plikā bērza smalkos zarus un turpat blakus hibrīdmonstru no ozola resnajiem zariem pamīšus ar priedes birstītēm.
Pa atvērtajām durvīm cauri guļamistabas logam leduspuķu rāmītī uz egļu biezokņa fona kupli zied aliča. Zied. Kasss par nafig...? Ha! Sarma un smalks sniedziņš pārvērtis bildi. Nja, acis taisa jokus ar prātu. Labu mirkli štukoju, kas īsti bildē neiet kopā.
-
Kas teica, ka uz pakešu logiem leduspuķu nav?
Tiiik smalkas, ka pat nobildēt lāgā nevar.
Un tā sasodītā daba varētu aizbizot tālu un nekakāt pie durvīm. Vasarā vainoju ežus, kas regulāri liek sū... uz lievenīša tieši durvju priekšā. Vai garāžas priekšā tieši pa ritenim. Vēl decembrī secināju, ka eži neguļ, joprojām kakā.
Vakar aizspēru sasalušu strumpuli no durpriekšas. Eži tak laikam beidzot guļ.
Bet kurš dir# pie durvīm????
Bildes nebūs.
-
Labi zini, ka kakātājs ezis? Man eži tā nekakā, bet kad bija akmens cauna ieviesusies, tā gan, kur kāds paaugstinājums, tur klucis, trepītes īpaši iemīļotas...
-
Nu tak nezinu. Vasarā eži te siroja bariem - pieņēmu, ka šie. Kaimiņu kaķiem strumpulis lielāks, un ir vieta kur norakt pat ziemā. Bet ja tagad nu 100% ežiem jāguļ, tad jautājums paliek atklāts.
Par akmens caunām papētīšu, paldies par ideju.
-
Labi zini, ka kakātājs ezis? Man eži tā nekakā, bet kad bija akmens cauna ieviesusies, tā gan, kur kāds paaugstinājums, tur klucis, trepītes īpaši iemīļotas...
jā, caunas tā dara. Meža cauna, akmens cauna, viens pīpis...
-
Ežiem tā kā pienāktos tagad ziemas guļā gulēt, nevis klīst apkārt, strembuļus izmētājot. Būs kāds cits sīkais plēsējs pie vainas. Arī lapsas iezīmē savus maršrutus ar strembuļiem.
Bet leduspuķe fantastiski skaista. Man uz logiem nez kāpēc nav. :?:
-
Man tādas puķītes bija mašīnas vējstiklam iekšpusē, kad salons jau bija uzsildīts
Mājās sen vairs nav redzētas. Atcerieties, kā tramvajā aizledojušajā logā aplīti ar elpu kausējām?
-
Par tramvajiem neko nezinu. Bet man patika kausēt loga ledū caurumiņus un tiem bija jābūt apaļiem. Tāpēc izmantoju uz radiatora sasildītu kapeiku, nominālu neatceros. Man vajadzēja apaļus lūramos caurumus, bez liekām paviršām švīkām. :D
-
"Jūsu pieprasījums izpildīts!" 😆
-
tipisks caunas sūdiņš :) tā jau viņa netraucē (ja netur vistas piemēram), nu kautkur mājā var migu ierīkot.
Man viņas nāk bites/medu ēst. Grauž stropos caurumus. izķeru ar lamatām
-
Riebīgais! Caunas ir labi zvēruļi. Vot apsēdīs jūs peļi-žurki, tad liksiet medus bļodiņas blakus maltai gaļai.
-
peļiem žurkiem savas lamatiņas, mazākas :rat: :talking:
es ar sākumā domāju - nekas, IZRĀDĀS, caunas varot pat 20km radiusā sirot... no dravas uz mežu bija medainu taku iestaigājušas... togad (sen) kādas 12 noķēru pa ziemu.
Tagad 1-2 ne vairāk. Slikti, ka LV vairs ādiņas neģērē :(
-
Caunu kažociņš kundzei būtu...
-
Caunas ir labi zvēruļi. Vot apsēdīs jūs peļi-žurki, tad liksiet medus bļodiņas blakus maltai gaļai.
Labi jau labi, bet nedod dies, ja ieperinās mājās... tādu bardaku sataisa, visu savelk vērpetēm, piecūko, sagrauž... iet pa sienām vertikāli, ielīdīs pa sīkāko šķirbu... ne,ne...
-
"Jūsu pieprasījums izpildīts!" 😆
Caunas kaksim allaž abi gali smaili, pats savērpts... bildē galus neredz...
-
https://youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54?si=hgrOjd4awRrCps0W (https://youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54?si=hgrOjd4awRrCps0W)
Šitāds Grīziņkalnā pagalmā novērots - kko raka no sniega un nesa uz to kaktu, no kura skrien, acīmredzot, apēst.
-
Tas kaksis vienmēr ar līkumiņu, īpaši spicus galus neesmu pamanījusi.
Būs jāliek kamera...
-
Caunu kažociņš kundzei būtu...
veselam kažokam vajag...hvz, 100 ādiņas :(
cepures un aproces ir gan kundzei, gan meitām (bet bija jākrāso melnas) + sievai vilnas cepurei bumbulis :mrgr:
pašam un znotam un mazdēlam ir caunu cepures... vieglas pri vieglas...
-
Ko sēdi uz ledus 80-to gadu fufaikā? Tagad taču ir ubermodernās, kas piepūšas, iekrītot ūdenī! Ar šito noiesi pa burbuli kājas tirinādams! Bija reiz tāds gadījums.....
:rofl:
-
Ko sēdi uz ledus 80-to gadu fufaikā? Tagad taču ir ubermodernās, kas piepūšas, iekrītot ūdenī! Ar šito noiesi pa burbuli kājas tirinādams! Bija reiz tāds gadījums.....
:rofl:
nu zin, brilles noslauki, ja! :taunt:
"fufaika" ir 2010.g. (kad atmetu pīpēšanu) iegādāts SeaFox peldošais 2-daļīgais kombinezons (ok, šobrīd jau rezervē), nekas tur nepiepūšas, vnk siltinājums jakai ir peldošs porolons! :) 2 daļīgs tāpēc, ka ar 1 dalīgo pačurāt var, bet lielās lietas ir kašmars... :(
bet jā - fufaikjaka un fufaikbikses un vaļinki ir otrajā rezervē :D
-
nu, ok, tad diapozitīvam krāsas paplūdušas :)
-
Par to krāsu es arī tā kā pabrīnījos - man likās, cauna tak tāda tumšāk brūna ir, ar baltu šircīti. Nevis kapučino krāsā. Vai varbūt tas no gadalaika atkarīgs?
-
A man spilgtuma pietiek.
Šorīt velkos ķēķī uz brokastiņām un .... palieku uz sliegšņa pauzē. Uz gaiši pelēkās ķēķa grīdas koši sarkanas asins lāses. Šķērsām visam ķēkim no lecskapja līdz izlietnei. Kāds nomušīts un aprīts? Kāds puspirkstu nogriezis? Ā, pag, tas no aizsāktās vārītu biešu paciņas būs sapilējis. Tikai viens nav skaidrs - kā es to vakar nepamanīju un kā tas sanācis, ka neviens nav iekāpis un ''slaktiņu'' izsmērējis pa visu māju?
-
Par to krāsu es arī tā kā pabrīnījos - man likās, cauna tak tāda tumšāk brūna ir, ar baltu šircīti. Nevis kapučino krāsā. Vai varbūt tas no gadalaika atkarīgs?
Tumši brūna ar balto krūti ir akmens cauna. Meža caunai nekādu baltumu nav, krāsa gaiši rudi pelēcināta...
-
Man bildē izskatās pēc Trampa, ne caunas :mrgr:
-
Man bildē izskatās pēc Trampa, ne caunas :mrgr:
Tu par to kakša bildi? :mrgr:
-
Tu par to kakša bildi? :mrgr:
Par daddy :zvs:
-
meža cauna ir šāda, nu, varbūt drusku pabalējusi :(
cepure no gadalaika krāsu nemaina, diemžēl :D ... būtu feini - balta zaķene, tad pelēka... :mrgr:
-
Par daddy :zvs:
:banhead: :fryingpan: :evil:
:taunt:
-
:banhead: :fryingpan: :evil:
:taunt:
Kā lai es zinu, kas zem tā špakteļa? :?: :taunt:
-
meža cauna ir šāda, nu, varbūt drusku pabalējusi :(
cepure no gadalaika krāsu nemaina, diemžēl :D ... būtu feini - balta zaķene, tad pelēka... :mrgr:
:fryingpan:
Cepure nemaina, bet zvēri gan mēdz mainīt kažoku atkarībā no sezonas. Priekš ceourēm skaidrs, ka šamos medī ar ziemas kažokiem, bet man tā cauna trāpījās uz ceļa notriekta vasarā ar tumšu kažoku, un nezinu, kāds tas kažoks ziemā būtu. Un es tiešām tos sīkos plēsējus tā nepārzinu, neatpazīstu, kas akmens cauna, kas meža cauna. Tagad zināšu.
-
Tu par to kakša bildi? :mrgr:
Trampam Trampa kakši. Tramparam!
-
tramponi
-
Ko te ņematies ar visādu figņu? Te jums būs skaistulis!
https://www.youtube.com/shorts/vLP4X_eBTto
-
a ko? pagalmā nevarēji nofilmēt?? :)
-
Kādreiz šis zvēriņš Latvijā bija sastopams. Diemžēl pašlaik nav. Zviedrijā vismaz pēdas dabā redzēju. Nezinu, vai priecātos satikt :sarcasm:
-
https://www.youtube.com/shorts/ykLfYzLNarw?feature=share
-
Kādreiz šis zvēriņš Latvijā bija sastopams. Diemžēl pašlaik nav. Zviedrijā vismaz pēdas dabā redzēju. Nezinu, vai priecātos satikt :sarcasm:
Nē nu, šitais tikai mums vēl dabā trūka... :n-: Tas nav nekāds mīlīgais zvēriņš :mrgr:
-
Pirmais rīts,kad troksnis aiz loga - putneļi jau rosās un čivina. Aukstajā laikā atlidoja barotavas krūmā tikai ap 12, uzknābāja un atkal prom.
-
Sēdēju mašīnā pie mājām, vēl nepaguvusi izkāpt, kad redzu - pār pagalmu kaut kāds liels pterodaktīlis lido :thinking:
Tuvāk ieskatoties - sīkraibi pelēks, laikam vanags. Ar nagos sagrābtu medījumu, putnu baloža lielumā. :( Ieminējos kaimiņienei, šī teica, ka arī esot citureiz manījusi. Sakreņķējos. Tātad tas draņķis kaut kur tuvumā ieligzdojies, ja reiz mūsu mājas apsēdis par medījumu teritoriju. Aplasīs tagad visus sīkos dziedātājputniņus. :( :angry:
-
Es žagatu vienmēr dzenu prom no strazdu dobuma. Bet tā pa īstam jau dabas notikumos nevar iejaukties.
-
Nu es jau gribēdama nevarētu klāt izstāvēt un nosargāt. Otrkārt, tīri fiziski ir grūti pasargāt no uzbrukumiem no gaisa. Atceros, kā kādreiz pirms gadiem vanags bija apsēdis saimniecību ar mājputniem, traki gāja toreiz, kamēr vaļā tikām...
-
Drīz pabeigšu siltumnīcas augu sakārtošanu pa vietām. Paprika un baklažāni baigie sīkaļas, salīdzinot ar tiem, ko tirgū var nopirkt, bet gan jau. Tomāti normāli. Sāk ziedēt, šur tur jau aizmetušies. Čili akcija beigusies, viens Jalapenjo uz palodzes nevar rimties
Nākošgad zināšu, kā sēt -ar mēru, pa vienai sēkliņai podiņā, kaut ar pinceti. Citādi tos sadīgušos grūti izretināt, kā tāda slepkava jūtos. Izdīdzis, priecājas pa sauli, un te -šņakt, izrauj un aizmet...
Augstajā dobē dīgst burkāni un čabarpupiņas. Zirņi jau ķeras pie maikstēm
Komiskākais ir manu kartupeļu lauks. Violetie jau sen lieliem lakstiem, "iestādīju" plastmasas kastē -salmi, mazliet zeme, kartupeļi, atkal zemes kārta. Kad sāk augt, turpina apbērt ar zemi.
Un te kaimiņiene -brīnišķīgi agrie kartupeļi, paņemiet. Atnes pus kasti. Jaunu vagu es neroku, tas ir stingri nolemts, pie tā turos. Beigās saliku lielajos celtniecības spaiņos, 2 katrā. Spainī izurbti caurumi, lai ir kā puķpods. Apakšā sapļautā zāle, tad zeme, kartupeļi, zeme. Nomulčēta ar zāli. Tā 8 gab. Pārējos apēdām. Tiešām labi.
Vispār dārzā pēc tās lietainās vasaras, liekas, ka viss aug tā kā leknāk. Diemžēl arī zāle un stulbās mārpuķes, vietām kā bruģis, veseliem laukumiem. Interesanti, ka pie viena kaimiņa, kas regulāri pļauj, jau ir ieviesušās. Pie otriem, kas parādās un nopļauj pāris reizes sezonā, nemana.
-
Man beidzot eksperiments: uz lodžijas divi podi. Viens ar ķiršu tomātiem, otrs ar gurķiem. Redzēs vai kas izaugs.
-
Ar lauka podiem nemitīgi jāuzmana, lai neizkalst. Un jāmēslo visu laiku. Šīs dienas ar trako vēju un sauli tīrais posts
-
Pavisam tuvu. Nomiedzu 4 zemesvēžus, izlīda pie rakšanas. Briesmoņi
-
Vēl +3. Labi, ka rokā kārtīgs cimds
-
Oi, viņi tādi smukulīši... 😆
(Draņķi jau nu gan baigie.)
Ja paņem aiz muguras, viņi var tikai tirināties, pat cimdus nevajag.
Sajūta gan šizaina, ka kukainis var būt tik stiprs.
Man šodien kaut kāds putnelis dziedāja: "Pica, pica, pica... pice, pica, pica, pica... picá, picá, picá". Bet tā "pica" bija tik skaidri izteikta. 😆
-
Tagad ar tām dabiskajām pļavām satrakojušies, jau piemājas mauriņiem uzklūp. Kā sirdsklauves un riebums uz to gludo zaļumu skatoties. Man otrādi -sāku nervozēt, ja pārāk gara izaug, visādas mārpuķes skābenes un smilgas. Ir man laukums ar margrietiņām, nu noziedējušas, izbirst sēklas, tūlīt jānopļauj. Kaut kur tālumā, pie malas var atstāt, bet pagājušogad tas beidzās ar baigo kūlu. Pašlaik pļaujam, neko nesavācot, lai gan tāpat dažreiz jāņem grābeklis.
Parkos man patīk, ka pašlaik pļauj tikai gar malu. Pie mums ceļmalas tāpat. Un gundegu pļavu atstāja mierā. Bet tās "dabiskās "pļavas nopļauj pēc Jāņiem un sienu aizved. Vai dabas draugi stāsta, ka vajadzēs kārtīgu trimmeri, lai to dabiskumu nokoptu?
Mana dārzeņkopība sāk dot ražu. Pirmie lauka gurķi jau apēsti, ķirštomāti un daži normālie tāpat.Pat laukā sāk sārtoties. Kartupeļi podos -laksti milzīgi. Zirņi tūlīt būs apēsti (mazbērns pie mums). Cukini/kabacīši jānogriež, kamēr mazi un smuki.
Ir jau patīkami tagad. Tiešām. Bet vienu brīdi ar tiem mazajiem podiņiem skraidot, gan jautājau -nu kāpēc?!
-
Āāāāāāā zirņi!!!!!!
Tā ir, ka jāstrādā... Pat par zirņiem nav prātā.
Jāiet lasīt.
-
Cukurzirņi, tas skaidrs, bet kādēļ cūku??? pupas?
Vairs nesmidzina, būs jāiet vārīt...
-
Vēl jau ir aunazirņi, buļļpierītes, runčpautiņi, kaķpēdiņas, gaiļbikši, vēršmēles, zirgskābenes un suņuburkšķi.
-
Gan jau tāpēc, ka cūkupupas ir lielas, tādas var arī cūkām dot. Cilvēki ēdīs mazas, jaukas pupiņas.
Cūku kartupeļiem gan ir otrādi...
Bet lopu banāni esot tie lielie...
Bet vispār es nezinu.
-
man liekas, tā pupa tāda smuka, balta, apaļa, kā tāda cūciņa
-
Kārts - gara, tieva… kāršu pupiņa :taunt:
-
Tas pupas senākās par kartupeļiem, sauc arī lauku pupām un dārza pupām. Laikam jau tās cūkas būs bijušas kāras uz tām pupām...
-
Laikam tās pupas + cūka komplektā un tādēļ tās cūku pupas. :?:
Ei'ta bērni čigānos,
Ziemassvētku vakarā.
Tiks jums zirņi, tiks jums pupas,
Tiks jums cūkas šņukurīts.
Nāc māsiņa ciemoties,
Metenīša vakarā.
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukurīts.
-
No kurienes izcēlās šabeļpupiņas?
-
Tur Minne varētu zināt, laikam no pākšu zobenam līdzīgās formas. :?:
Jaunalūksnē saucot par piseļpupām...
-
Piemums laukus tās sauca par čabeļpupiņām :)
-
Neesmu diža speciāliste, bet esmu dzirdējusi - šābeļpupiņas.
-
Atradu, ka cūku pupas sauca arī par lopbarības pupām. Varbūt tomēr tādēļ sauc par cūku pupām... :thinking:
-
Es tomēr izrādās audzēju krūmu pupiņas. "Šajā laikā vāra ar visām pākstīm, tad mazliet apcep