Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: nakata kngs 2017. gada 29. jūlijs, 17:42:36
-
Spārka solīja, ka būs tēma...tika pat atgādināts, bet nav un nav...
Tad sākam paši...ja augšas nevar, bet apakšas vairs ar to nesamierinās...
Sākam tēmu par latviešu literatūru!
Dalāmies ar to, ko esam lasījuši pēdējā laikā...varam arī ne tikai par jaunāko un svaigi izdoto, varam arī par A.Brigaderi vai V.Lāci !..vienīgais nosacījums, ka lasām tagad un dalamies ar šodienas domām un emocijām!...ok, varam salīdzināt ar bērnu dienu emocijām, bet grāmata ir jālasa šodien...
Nevajadzētu par to, kā pirms 30 gadiem lasīju A.Belu...ja šodien lasām Z.Skujiņu vai Indrāni - tad ok, galvenais ir šodienas skats uz to ..
Lai veicas! :)
-
Var jau lasīt ārā no "Jaunatklātajām grāmatām" un grupēt atsevišķi -tur ir pietiekoši daudz
-
Spārka ir slinka, viņa nevilks ārā , kā es lasīju Svenu Kuzminu vannā.. pagātne ir pagātne, sākam jaunu dienu un tēmu....
-
Es jums labāk varu pastāstīt ka es līdz kādiem 18 gadiem no latviešu literatūras lasīju tikai obligāto literatūru, lai būtu sacerējumos rakstīt. Jāatzīst ka ap 18 gadiem sāku lasīt arī pārējo literatūru, jau aiz intereses, J.V. Gregri , Čaku, Vācieti, utt , bet nu vienalga ir jāatzīst ka viņa ir gana drūma vai brutāli sekla. Varbūt tas saistīts ar to ka es esmu audzināts ļoti patriotiska garā, jeb politiskā slengā izsakoties: "Latvia first!", kas uzliek arī augstas prasības visam ar Latvijas kultūru notiekošo. No mūsdienu latviešu autoriem pat grūti pateikt, kuru es varētu uzlielīt ... t.i., man nav latviešu autoru darbi, ko es būtu lasījis pēdējā laikā un viņi būtu mani pārsteiguši ar lielu iederību pasaules attīstībā. Nav tā ka vispār nav, man patīk M.Velbeks, bet nu jā, laikam nebūs, proti, ir jāmeklē, un to kā jau norādīja Reno ir jālasa citā sarunā.
Drīzāk šij saruna varētu būt par taviem 100 latviešu autoru darbiem, kam tu likti atzīmi izcils (gan literāli gan iespaida ziņa) arī mūsdienās!??
-
Tplv, izlasi kaut ko no latviešu autoriem un dalies...
-
Tplv, izlasi kaut ko no latviešu autoriem un dalies...
Dalāmies ar to, ko esam lasījuši pēdējā laikā...varam arī ne tikai par jaunāko un svaigi izdoto, varam arī par A.Brigaderi vai V.Lāci !..vienīgais nosacījums, ka lasām tagad un dalamies ar šodienas domām un emocijām!...ok, varam salīdzināt ar bērnu dienu emocijām, bet grāmata ir jālasa šodien...
Nevajadzētu par to, kā pirms 30 gadiem lasīju A.Belu...ja šodien lasām Z.Skujiņu vai Indrāni - tad ok, galvenais ir šodienas skats uz to ..
Hmzs, man laikam manā vecumā vairs nepatīk literatūra, cik sāk vilkt uz specializēto literatūru, kur latvieši izpildās vel mazāk kā literatūrā :) Un grūti būs atrast autoru, kuru neesmu lasījis pirms 30 gadiem, un tagad viņš būtu uzrakstījis, ko interesantu ;)
-
nu tas jau tiešā veidā ņečital no mņeņije imeju
-
Nu, ja nelasi latviešus šodien, tad klusē šajà tēmà...ir cias vietas, kur tev vingrot...
-
Sàkšu šajà vietā ar Laimas Kotas "Mana turku kafija"..
Laikam ir jàsāk ar to , ka mana attieksmr pret Laimu ir sarežģīta!...latgalietes ir visforšākās! ...taču jebkurš strīds tur var beigties ar kautiņu un zilu aci...arī man...
Izlasot viņas "Totēmus", varu viņu nožņaugt ar linu dvieli un aprakt zem àbeles...
Reportieres stils, ir ok...taču personiska katarse! Forša beibe! :)
Šī par turkiem ir pirmā ar uzvārdu Kota....teikšu, ka neticu jaunai turku mīlai...tā ir vienkàrši jauns meklējums pēc tēmas, ko rakstīt...pēc 10 gadiem šķirsies no tutka un precēs kādu melno, lai būtu jauna gràmata ...ai, nu tas turku romāns ir jauks!...parakstos zem katra konservatīvà vàrda !...un fuj visiem, kuri grib turcieties uzlikt uz augstpapèžiem in minikleitàs! ;)
-
Labākais Laimas Rancānes/Muktupāveles/Kotas darbs ir "MÌLA.Bejaņima".
Ar šo romānu viņa ir pelnījusi būt Latvijas Kultūras kanonā...bet...sievietes neesmu sitis, bet §oreiz varētu dabūt zilu aci! :D
-
Te visi ir diezgan lieli latviešu literatūras pretinieki. Un rauc degunus, ja piemin latviešu literātus. Es šad tad kaut ko izlasu senu attiecību vārdā. Parasti jau vilšanās vai arī nekas īpašs.
Pēdējais, ko lasīju, man liekas, bija G. Repšes "Bogene". Kā reno jau minēja, pie jaunākajām grāmatām var atrast ierakstus par šo grāmatu. Īsumā sakot, Repše vairs rakstīt neprot, izniekotas sižetiskās līnijas.
Turku kafiju arī lasīju. Tādi viegli, virspusēji, neko nepasakoši stāstiņi. Gaidu no Laimas padziļinātu izpēti un vērtējumu par turkiem un Turciju. Bet tad droši vien jāizšķiras vispirms no turka.
Es gan ticu mīlestībai. Vismaz sākumā bija. Tu nespēj iedomāties, ciniskais Nakata, cik latviešu sievietes ir naivas.
-
Tikai nesen izlasīju Andra Grūtupa "Beilisiàdi"...gràmata izdota pasen, pirms gadiem 12, pats autors nošāvies..
Mani šis stàsts ieinteresēja pēc Dž.Litela "Labvēlīgās" par žīdu šaušanu un pie mums sabiedrībā ir daudzi mīti, leģendas utt...sarežģītas latviešiem ar izredzēto tautu, atmiņas par baigo gadu, žīdiem čekistiem utt...to, latvieši pirmie vai gandrīz pirmie sāka §aut žīdus 2.p.k...nu, varbūt ritumukraiņi paspèja kādas stundas ātrāk...
Grūtupa gràmata nav par šiem notikumiem, bet mēģinānums runāt par žīdiem, šo delikāto jautājumu, stāstīt un skaidrot šo tēmu....bet zemtekstā, protams, baigais gads....tāda Ēzopa valoda, jo runāt tā brīvi īsti nevar ...
Grāmata par žīda Beilisa tiesàšanu cara laikos Ukrainā...it kā jau galvenais ir tiesa, advokāti utt...taču...
Grāmata bibliotēkā nolikta pie juridiskàs literatūras - ha, ha! ;)
-
Esmu lasījusi "Beilisādi", bet jau pasen, tāpēc visas nianses neatceros. Vienīgais, kas palicis atmiņā, ka grāmata bija interesanta, bet skaidras atbildes, kas, ko un kāpēc, tā arī nebija.
Man ir "Tiesāšanās kā māksla" un "Ešafots". Pēdējais ar autora autogrāfu. Izlasījusi gan neesmu nevienu no šīm grāmatām.
-
Esmu lasījusi "Beilisādi", bet jau pasen, tāpēc visas nianses neatceros. Vienīgais, kas palicis atmiņā, ka grāmata bija interesanta, bet skaidras atbildes, kas, ko un kāpēc, tā arī nebija.
man šķiet Grūtupam arī nebija tāda nodoma, noskaidrot vainīgo.
Nodoms bija runāt par žīdiem kà tautu, bet tu jau nevari ņemt un uzrakstīt tādu gràmatu, jo piekārs autoru pie lielà zvana un apsūdzēs visos grēkos...tāpēc tàda izvēle par tiesas procesu, kurš noticis pirms vairāk kā 100 gadiem un kaut kur tur ellē ratā....bet šādi var par to rakstīt...tā saucamā Ezopa valoda...
-
Par baigo gadu un ebrejiem-čekistiem. Ir lielas aizdomas, ka neviens tā īsti nav paskatījies, cik ebrejus izsūtīja 1941.gadā. Un cik tas ir procentuāli no Latvijas iedzīvotāju skaita. Intereses pēc varētu paskatīties.
Atvainojos, ka nav par grāmatas tēmu.
-
Paņēmu no bibliotēkas pārīti latviešu autoru grāmatu.
Rolanda Bula "Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās"
Grāmata tiek prezentēta kā asprātīgs un viegls romāniņš. Var jau būt, ka tā ir, tik man smiekli nenāca nevienu brīdi. Bet visādi citādi lasīt var, uzrakstīts vieglā valodā.
Otra grāmata ir detektīvs, to vēl neesmu izlasījusi.
-
Tagad otra grāmata...
Jana Veinberga "Klavierkoncerts"
Sākums aizrauj uzreiz, ir intriga, sižeta attīstība, raita valoda. Grāmatas otrajā pusē sākas ļamūrs, kas pats par sevi nav nekas slikts un iederas sižetā, bet tad... :ou: nu kā tā var... sākas klišejiskie teksti un šis arī (sk. http://www.sarunuforums.lv/forums/neratnibas/kulmincijas-brdis/). Uz beigām man jau šķita, ka lasu kārtējo amurikāņu bestselleru. Bet varbūt tas ir pluss. Kā nu kuram.
-
Lelde Stumbre " Maija, Cher Ami" ****
Maija Silmale
viena no "franču grupas", tiesāta, izsūtīta. Atgriezusies tulko no franču valodas, mirst 1973. gadā 49 gadu vecumā.Izrādās, pirmais tulkojums -Igo Nožēlojamie. Baigie ķieģeļi
Grāmata neliela, Stumbre ir bijusi tuvi pazīstama ar Silmali, lasās ļoti raiti un tiešām vērts izlasīt, īpaši tiem, kam padomju laiki tādā sidraba migliņā spīd
-
Par "Maija, Chere ami" es laikam jau rakstīju kaut kad. Noteikti iesakāma.
-
Dzeja
Ronalds Briedis Zāles pret nemirstību
Atšķiru un atkal tik palasu, bet ir vairākas kopas, kas jālasa pēc kārtas un vispār gredzenā. Skaisti, ka ir ritms un pat atskaņas! Šo laikam vēlēšos uz Zsvētkiem
-
https://video.search.yahoo.com/yhs/search?fr=yhs-blp-default&hsimp=yhs-default&hspart=blp&p=ronalds+briedis#id=1&vid=677b98ea2207bed2163a2d093ed30640&action=click
-
Lelde Stumbre " Maija, Cher Ami" ****
Maija Silmale
viena no "franču grupas", tiesāta, izsūtīta. Atgriezusies tulko no franču valodas, mirst 1973. gadā 49 gadu vecumā.Izrādās, pirmais tulkojums -Igo Nožēlojamie. Baigie ķieģeļi
Grāmata neliela, Stumbre ir bijusi tuvi pazīstama ar Silmali, lasās ļoti raiti un tiešām vērts izlasīt, īpaši tiem, kam padomju laiki tādā sidraba migliņā spīd
vispār interesanti, ka Igo Nožēlojamiem 1.gāmatā rakstīts tulkotājs M.Silmale, bet.2.grāmatai jau M.Grīnferlde??
-
Grāmata par to ir stāstīts -otro daļu palīdzēja, lai varētu paspēt termiņā
-
Linda Šmite "Rainītis" .
Es pat nezinu vai neesmu pārliecināts ar ko sākt..
Žanrs?...es to definēju kā modernu pasaku pieaugušajiem..
Pirms šīs grāmatas par šo rakstnieci zināju apaļu NEKO!
Izrādās, ka 9 grāmatas...šo paņēmu biblenē, jo ieintriģēja nosaukums (esmu Raiņa fans) un grāmatu čupā ir jāpaņem noteikti viens latviešu autors!...šoreiz Šmite
Gràmata par puiku Rainers, kurš tiek mīļi saukts par Rainīti...tā ir kalendāra veidotāju ironija, ka vārds Rainers, kurš kā vārds latviešiem tagad asociējas ar lidmašīnu, ir ielikts 11.novembrī Lāčplēša dienā?
Un tā ir likteņa ironija, ka šo grāmatu lasu pirms un pēc 11.novembra?
Rakstniece pēc profesijas ir skolotāja un sarakstījusi darbu tā, kā, viņasprāt, varētu domāt un just 8 gadīgs puika Rainītis...tas ir , viss darbs ir šifrēts caur maza puikas sapratni!
Skaidrs, ka skolotāja vislabāk prot šo valodu...mazi bērni jau vienmēr stāsta patiesību, kas notiek ar viņiem, kas notiek apkārt utt...lai labi ielasītos šajā grāmatā, man kā lasītājam vajadzēja atjaunot izpratni par bērnu teikto...tas nebija viegli, lai ar darbs sarakstīts ar vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem vairumā...nu, bērni jau nedomā un nerunā tik garos teikumos kā Mariass vai Bolanjo..
Grāmatā ir attēloti tie notikumi, kas patreiz notiek Latvijas laukos - zemes pārdošana ārzemniekiem, cilvēku aizbraukšana uz britu salām utt....un tas ar maza cilvēka acīm un emocijām..
Es teiktu, ka šī grāmata ir kā kapakmens latviešu nācijai...un, jā - akmeņiem grāmatā ir milzīga nozīme! :)
-
Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs" ****,5
Romāns veltīts aizgājušā gadsimta 90tajiem gadiem. Galvenie varoņi nonāk situācijās, ko diktēja tā laika notikumi. Atzīšos, lasīju ar interesi, lai gan daudz kas no tā visa mani personīgi neskāra.
-
Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs" ****,5
Romāns veltīts aizgājušā gadsimta 90tajiem gadiem. Galvenie varoņi nonāk situācijās, ko diktēja tā laika notikumi. Atzīšos, lasīju ar interesi, lai gan daudz kas no tā visa mani personīgi neskāra.
8
Arī pagājušajā nedēļā izlasīju. Un arī patika, labi un raiti lasījās.
Lasīju un domāju, ka, ārprāts, es taču tai laikā skolā un vēlāk akadēmijā mācījos - vai tiešām tas viss notika?
-
Armands Puče "Kurtizānes apakšveļa" ****
Nosaukums intriģējošs, grāmatas vāks liek domāt par Venēciju. Jā, Venēcija tiešām grāmatā ir. Tur atrodas nams, kurā savācies bariņš spoku - nama bijušo īpašnieku gari - kuri stāsta par savu dzīvi un laikmetu, kurā dzīvojuši, velkot paralēles ar Venēcijas lomu un ietekmi uz pasaules notikumiem. Centos izsekot visām peripetijām laiku lokos, bet brīžiem man palika garlaicīgi.
Paralēli norisinās darbība Rīgas advokātu birojā. Visai drīz atpazinu, tieši kura persona romānā tika izmantota kā pazudušā advokāta prototips. Grāmatas nobeigumā Puče piedāvā savu versiju par notikušo.
Grāmatu caurvij autoram tuva tēma - sazvērestības teorijas un čekas loma tajās. (Grāmatā par Herbertu Cukuru jau kas tāds bija.)
Šoreiz par čekas aģentu vervēšanas metodēm, konkrētāk - tieši homoseksuālistu vidū. Metodes un procesu norise aprakstīta visai detalizēti.
-
Jana Veinberga Klavierkoncerts -krimināla intriga, vietām mazliet nepārliecinoši sižetiski, bet vispār tīri laba
-
Aija Mikele "Kritušais eņģelis" ***
Latviešu autores detektīvromāns. Mazpilsētā tiek nogalinātas jaunas sievietes, pagātnes noslēpumi savijas ar tagadni. Intriga ir interesanta, taču notikumu attīstība drīzāk liecina par autores plašo fantāziju nekā pieturēšanos faktiem un loģikai. Nu kā var izmeklētājs nosapņot, kur meklēt nākamo līķi... vai arī tas, ka slepkavas alibi ir viegli pārbaudāms, bet nez kāpēc nevienam tas neienāk prātā. Un vēl, ka dramatiskā kulminācijā ugunsgrēka laikā slepkava mēģina kārtējo upuri pakārt (kas ir laikietilpīgāk un sarežģītāk) nevis nožņaugt kā vienu no iepriekšējiem upuriem.
-
Arzemju grāmatās vienmēr pateicības 10iem cilvēku, kā nu kurš līdzējis. Mūsējās -neviena. Vai tiešām neviens cits pat nepārlasa? Tad taču tādas klajas dumības izravētu. Mums varēja pirms drukāšanas iedot :)
-
Lasu Silvijas Radzobes grāmatu "Kosmopolītu lieta un Aleksandrs Čaks". Baismīgs laiks tie pēckara 40. un 50 gadi -plosās neizglītotas niecības, plēnumi un lēmumi, neiedomājams frāžainums apkarojot 'buržuāzisko formālismu'
Radzobe paveikusi milzīgu darbu, pa lapiņai studējot visus materiālus.
Pārdomas -kas tie bija par cilvēkiem, kas, visu pašcieņu zaudējuši, locījās un drebēja un rakstīja par dižo Staļinu? Vai tā publicēšanās un amatu kāre bija tik nepārvarama? Visi saka -bailes no Sibīrijas. Nu bet tak nenes tās savas peršas uz izdevniecību!
Vēl lielāka cieņa pret Volkeviču -Pļaukas autori, Mārtuževu, Astru, kas nepadevās un nepārdevās
-
Vakar turpināju lasīt. Baisi, un visvairāk -kas tos cilvēkus pāris gados padarīja par pilnīgiem drebošiem kretīniem?No kurienes izlīda visas Brodeles, Baloži, kas rakstīja
Šalc birztalas un Daugava, uz jūru steidzot dzied
Ar Staļinu uz laimi latvju zemes iet!
Vai Čaks
Ar sauli kopā vīsies mūsu prieki:
Par Staļinu būs latvjiem balsot prieks
Radzobe tajā pašā nodaļā citē dzejniekus, kas rakstīja Sibīrijas lēģeros vai emigrācijā.
-
Par Sudrabkalnu arī ir, droši vien? Bija jauks romantisks liriķis kādreiz :(
-
Reno, apskaties Benjamiņas žurnālistus, kuri bija vislabāk apmaksātie ulmaņlaikos.....visi nodeva Latviju, izņemot Skalbi....sūdi vienmēr peld pa virsu pie visām varām...
..šodien tiek runāts, ka piektā kolonna ir Saskaņa, bet ja ienāktu krievu tanki, tad tik mēs redzētu - kurš ir kurš....
-
Reno, apskaties Benjamiņas žurnālistus, kuri bija vislabāk apmaksātie ulmaņlaikos.....visi nodeva Latviju, izņemot Skalbi
Nebūs taisnība. Literāro mīklu tēmā pieminētais Ernests Arnis (Runcis) nomira tai pašā soda nometnē, kur Benjāmiņa. Ja gribi, varu pastāstīt par citiem arī.
-
Protams, Sudrabkalns arī.
Kādreiz smējāmies, lasot 40-.50. Staļinu slavinošās peršas. Izlasot Radzobi, saproti to apjomu un smiekli nemaz nenāk
-
Nebūs taisnība. Literāro mīklu tēmā pieminētais Ernests Arnis (Runcis) nomira tai pašā soda nometnē, kur Benjāmiņa. Ja gribi, varu pastāstīt par citiem arī.
runa ir par pirmo reakciju...skaidrs, ka pēc kāda laika uz nometnēm aizsūtīja arī tos, kuri , ienākot krievu tankiem 1940.gadā ar puķēm...tāds bija staļinisms - sit savējos, lai pretinieki baidās...un gan jau Vilis atcerējās savus skauģus no redakcijas, kaut šie jaunai varai līda bez ziepēm...
-
Armands Puče "Kurtizānes apakšveļa" ****
Nosaukums intriģējošs, grāmatas vāks liek domāt par Venēciju. Jā, Venēcija tiešām grāmatā ir. Tur atrodas nams, kurā savācies bariņš spoku - nama bijušo īpašnieku gari...
Sākšu ar to, ka šis Pučes "daiļdarbs" tika sviests pakaļ katram NRA gada abonentam..
Grāmatu varētu definēt kā pasūtījuma darbu NRA īpašnieka interesēs, šis ir Lembja viedoklis par SWH sāgu un Plataci...kā visā, kas skan no turienes, tad 50/50 patiesība sajaukta ar izdomājumiem...
Mani sarūgtināja, ka neviena vārda kā Lembergs apčakarēja SWH Gulbi....gràmatā vispār nav pieminēta Ventspils un tàs mērs...it kā šo vispār nebūtu - tik čeka, čeka uttt
Es pats tajā konfliktā atbalstu Ventspils mēru, un man patiesi patika, ka SWH nedabūja Ventspils ostu un tur visu pārējo! Aivars malacis! :)...tikai grāmatā par to nav ne vārda...
Grāmatas beigas uzrakstītas muļķīgi - čeka visu, visu kontrolē...visu zin, visur viņu cilvēki - a šiten šitā - neko nezin! :)....autoram sanāca kā sanāca...
Un man gan radās jautājumi pēc šīs notikumu attainotās versijas...
Platacis visas tiesas vinnē, jo zin ko un kā uzpirkt....
Lembergs tiesājas joprojām ar SWH Gulbi? ...pretī vairs nav tāda pretinieka kā šis advokāts?
...un lasot grāmatu bija sajūta, ka Latvija ir neizdevusies valsts...ehhh,Puče, Puče
-
Arzemju grāmatās vienmēr pateicības 10iem cilvēku, kā nu kurš līdzējis. Mūsējās -neviena. Vai tiešām neviens cits pat nepārlasa? Tad taču tādas klajas dumības izravētu. Mums varēja pirms drukāšanas iedot :)
A kam lai mūsējie pateicas? Paši raksta, paši rediģē un paši izdod. :)
-
Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas" (2015)
Dienas Grāmata "MĒS. Latvija, XX gadsimts"
Manuprāt, Guntis ir īsts vàrda meistars, un šādu vēstures romānu par Latviju noteikti nebūsiet lasījuši! ...laika periods 1913.-1916., ar galv.varoņa atmiņām par 1905.gadu.
Vispār ìsts šausmu romàns, bet ne tur mistiski briesmoņi, bet diezgan reāli...
Grāmata sākas ar pirmās filmas Latvijà filmēšanu 1913.gadā - protams, ka mēmā...arī galv.varonis Tušs Rudoļf Janovič nerunā ...uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc grāmatai dots šāds nosaukums! :)
Filmēšanai grupai privātā seansà tiek demonstrēta franču pornofilma (1913.gads!!), kur mūki ar mūķenēm! :)
Laikam ļoti jūtīgiem lasītājiem nav iesakàms, bet es dodu savu maksimālo vērtējumu tieši par vēstures interpretāciju un redzējumu...kā anotācijā saka G.Repše "Romāns - raupjš izaicinājums kā lasītājiem, tā vēstures romantizētàjiem" (c)
Nu, tie romantizētājo toč aptaisīsies! :D
p.s.
...un atziņa - ehh, cik labos laikos dzīvojam!
-
Neesmu neko dzirdējusi par romantizētu 1905.gadu vai 1913.-1916.periodu
-
Neesmu neko dzirdējusi par romantizētu 1905.gadu vai 1913.-1916.periodu
neesi lasījusi "Biedrs mauzeris" ? :thinking:
-
neesi lasījusi "Biedrs mauzeris" ? :thinking:
Nē, (citējot Broņu) nav mans žanrs.
Nē, nu, saprotu, gan jau ir ļauži, kas aŗī par Ļeņina Kopotajiem rakstiem sajūsminās
-
Inga Gaile "Neredzamie"
Latviešu detektīvs, sākums bija daudzsološs, bet beigas tomēr izplēnēja. Bet viena vakara izklaidei noder, kaut vai tāpēc vien, ka ir labā valodā uzrakstīts.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/154012-neredzamie.html (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/154012-neredzamie.html)
-
Rihards Bargais Plikie rukši
Jautri, ironiski, lasu un smejos
-
““Rīga – Maskava” ir postmoderna mozaīka – miniromāns stāstos - , kas lasītajam jāliek kopā paša pašam, ik reizi iegūstot citādu rezultātu. Tas ir vēstījums par mūsdienu pasauli un cilvēku bez indentitātes, kas izmisīgi cenšas atrast savu vietu.
Ironija par masu kultūras tendence, nodrāztiem šabloniem un stereotipiem mijas ar patiesi dvēseliskām atklāsmēm, bet robežas katram ir jānosprauž pašam. Jo nekas nav viennozīmīgs – it sevišķi šodien, it sevišķi mīļot.”
Tā izdevniecība Zvaigzne ABC piesaka Sabīnes Košeļevas darbu “Rīgā – Maskava: 21.gadsimta mīlasstāsts”. Jaunā autore, dzimusi 1989 gadā, raksta ļoti blīvi jeb kā pati formulē: “rakstu maz un reti, pasaule jau tāpat pilna ar visu ko. Parasti rakstu par to kas “sāp”un tad, kad esmu pilna”. Un citādi neprotu.” Katram rakstītajam vārdam ir nozīme, savā ziņā, pilns ar gudrībām un asprātībām ... līdz stāsts sāk uzņemt ātrumu. Kopumā miniromāns loti patīkams, es ieteiktu jebkurai meitenei virs 16 un zēniem virs 25 :)
Sabīnei ir vēl atrodami vairāki stāsti
https://www.liepu.lv/lv/791/sabine-koseleva-dzimteni-un-radiniekus-neizvelas (https://www.liepu.lv/lv/791/sabine-koseleva-dzimteni-un-radiniekus-neizvelas)
http://jaunagaita.net/jg275/JG275_Koseleva.htm (http://jaunagaita.net/jg275/JG275_Koseleva.htm), kas ļoti labi raksturo šī laika rakstības stilu,
un ir intervija ar Sabīni Satori:
-
Šeit vēl viens Sabīnes Košeļevas stāsts: "Bēdīgākā seja visā pasaulē" (http://jaunagaita.net/jg289/JG289_Koseleva.htm)
„Sarunājam tā – tagad apģērbsimies, izmazgāsim zobus, paēdīsim lielās brokastis un tad, ja pirms braukšanas uz avotiem vēl gribēsi dzirdēt stāstu, tad es tev izlasīšu. Ok?” centos uzstādīt savus noteikumus, jo pieaugušie tā dara. „Ok!” mazais vīriņš piekrita, piebilstot, ka viņam labāk patīk zobus mazgāt pēc ēšanas. „Vispār man arī,” es viņam piekritu.
Beidzot par kaut ko bijām vienisprātis.
Savā ziņa, Sabīnes stāsti ir savdabīgas dienasgrāmatas ...
-
Laima Kota "Istaba". (2016)
Cik nopratu, tad grāmata apspriesta čatà, un foruma ierakstos neatradu neko par šo grāmatu.
Sērija "MĒS. Latvija XX gadsimts".
Romāna darbība komunālā dzīvoklī. Laimai šis laikam ir haltūras darbs? Piedāvāja uzrakstīt par 80.gadiem un perestroiku, tad kāpēc nē? Nenopelnīt?
Grāmata ir kā soļanka - sabāzts iekšā viss, kas vien iespējams - visi tā laika "pilsētas stāstiņi"/ "padomju stāstiņi" ...varbūt ir labi, ka tādā vēsturiskā sērijā viss ir sabāzts vienkopus?
Kota brauc visam pa virsu, praktiski neiedziļinoties notikušajā vairumà, bet ir arī ieniršana un mēģinàjumi pēc pērlēm...nu, ja taisa soļanku, tad grūti iet dziļumà...
Lūk, pirms tam šai sērijā lasīju Bereļa "Vārdiem nebija vietas" - tā ir literatūra, bet "Istaba" ...nu, nosacīti...
Bet laiks, kas aprakstīts, ir mana jaunība, kad šokosieriņiem nelika klàt E vielas un nesauca par Kàrumu, tāpēc tas ir lielisks laiks un prieks lasīt visu to, ko Laima uzrakusi, atcerējusies par to laiku, kaut arī daudz kas saputrots! :)...nu, kurš atceras, ka polšs veikalā maksā 3 rbļ? :)...es atceros cenu 4,12 rbļ, bet limonādes pudelēs pildīto par 3,62 neatceros vairs 80.gados...
:)
p.s.
Varbūt sērijai "MĒS. Latvija, XX gadsimts" vajag atsevišķu tēmu? Cik sapratu, tad ir 13 grāmatas šajā sērijā un tās varētu apspriest vienkopus?
-
Šo atradu:
Ar Kotas (bij. Muktupāvelas) "Istaba" esmu pāri pusei. Interesanti, īpaši ņemot vērā, ka viņas istaba ir Revolūcijas ielā 13, bet es pusi mūža nodzīvoju Revolūcijas 18. Ja viņa raksta par ugunsdzēsēju depo brandmūri, tad es zinu, par kuru.
Komunaļņikā ar 8 istabām sapulcināti visi iespējamie padomju cilvēku tipāži. Padomija, ~80.-90. gadi, Brežņeva nāve, perestroika, kooperatīvi. Tieši tad, kad te diskutēja par vīriešiem ar zelta ķēdēm un treniņtērpiem, tur arī tādi parādās.
Kopumā interesanti, man liekas, ka vietām mazliet sabiezinātas krāsas, bet kopumā - pad. dzīve visā savā puvumā
-
Patriotisma vadīta, tagad katru reizi paņemu LV rakstnieku darbus
Šoreiz par 2 stāstu grāmatiņām -tādu tagad pārsteidzoši daudz. Šīs tādas -nekas īpašs, pat nevaru pateikt, kas par vainu -par daudz visādas refleksijas, par maz virzošas darbības, intrigas.
Daina Grūbe Asimetrija
Jana Veinberga Vēl viena diena
Vēl līdz pusei aizlasīju Riharda Bargā Plikos rukšus, un gaida Zeibota Plēve -esot šausmu stāsti
-
Lilita Maija Klinkerte "Margarita Stāraste. Post Scriptum."
Bērnībā izaugu ar Margaritas Stārastes zīmētajām grāmatām, tāpēc likās interesanti palasīt, ko par mākslinieci raksta viņas meita. Autores teksta salīdzinoši nav daudz, Margaritas rakstura šķautnes, domas un intereses tiek atklātas caur viņas vēstulēm. Nedaudz pabrīnījos, ka māksliniece piekopa aktīvu saraksti ar daudziem cilvēkiem, bet padomju laikā jau nekādu alternatīvu nebija, uz ārzemēm piezvanīt nevarēja. Var teikt, ka Margarita dzīvoja tikai sev un savai mākslai, vienīgo meitu uztvēra kā apgrūtinājumu. Vēstulēs ārzemju draugiem tika prasīts atsūtīt dažādas lietas, arī drēbes, un nomaksāt muitu. Par savu lielo mīlu - holandieti Gerritu, ar ko mūža nogalē apprecējās, Margarita vēstulēs žēlojās, ka viņš esot ļoti skops un nesaprot viņas mākslu. Margarita atzina vienīgi mazmeitu Ievu, kas praktiski viņai bija kalpones vietā.
Mans personīgais viedoklis, kāpēc meita vispār uzrakstīja šo grāmatu, ir ka viņa bija aizvainota par iepriekš tapušajām Stārastes biogrāfijām, kas balstītas uz pašas Margaritas stāstīto, bez kritiskas pieejas no grāmatu autoru puses, ar nepamatoti negatīviem izteikumiem par Stārastes meitu un mazbērniem.
-
ja grib iejūtību tad pie Poišas jāiet (nez kā viņa zīmē)... Stārasti es mīlu kā bērnu zīmējumu mākslinieci, pārējās viņas personības šķautnes neinteresē... un vēl mazāk interesē ko kaut kāda Lilita Maija Klinkerte uzrakstījusi. :)
piedodiet!
-
Es izlasīju, bet nu ko tur - katram mums ir sava sķautne ..pret katru cilveku citādāka. Un katrs mūs uztver un raksturo citādāk.
-
Inguna Dimante "Nāve Kraukļu ciemā"
Viegli lasāms detektīvromāns, asprātīgi teksti. Romantisko līniju veido pretējās puses pārstāvju - prokurores un advokāta attiecības. Patīkama atslodze vienam vakaram.
-
Anna Kravicka Dzīves simulācija *
Iecerēts kā humorīgs stāsts par draudzenēm, kurām katrai sava problēma, bet autore smagi pārcentusies ar samudžināšanu un jokošanu par katru cenu.
-
Inga Gaile "Neredzamie"
Latviešu detektīvs, sākums bija daudzsološs, bet beigas tomēr izplēnēja. Bet viena vakara izklaidei noder, kaut vai tāpēc vien, ka ir labā valodā uzrakstīts.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/154012-neredzamie.html (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/154012-neredzamie.html)
Kopumā man patika, beigās es arī sāku sapīties -kurš ar kuru. Valoda patika. Tiešie mājienu uz V-pili un L-bergu uzjautrinoši.
Tā pati nelaime -redaktora vai jebkura cita piekasīga lasītāja darbs pirms drukāšanas
-
Bibliotēkā paņēmu rakstu krājumu par Raiņa "Gals un sākums", dēļ Kursītes raksta par valodas īpatnībām. Tik interesanti vārdi, ne tikai mīla un cilvēce, daudzi citi, gan senie, gan jaunvārdi. Lasot jau pārskrien pāri un nemaz nemēģinām atšifrēt īsto nozīmi
-
Andris Akmentiņš "Skolotāji"
Pēdējā sērijas "MĒS. Latvija, XX gadsimts" grāmata. Izlasīju, patika, iesaku. Rakstīts raitā valoda, arī gana liela humora deva, bet tas ir tas humors, kas liek padomāt, ne muļķīgi ķiķināt.
Par lauku skolotāju dzīvi pēc kara un Hruščova laikos. Aizķēra tas, ko autors min pēcvārdā - daudz tiek runāts par to, ka izsūtīšana uz Sibīriju izbojāja cilvēku dzīves, par izsūtīto dzīvi, bet ne tuvu tik daudz par to, ka izsūtīšanas ietekmēja tos, kuri palika tepat, cik ļoti tas mainīja viņu dzīvi, atļaušanos darīt un domāt...
Ļeņin!
Jaunās paaudzes ass
Tieši caur tevi iet.
Es kā smilšu grauds mazs
Esmu tai piesaistīts.
(Imants Ziedonis)
-
Miermīlis Steiga "Cik maksā sieviete"
Kriminālromāns par cilvēktirdzniecības tēmu.
Es teiktu, ka pasaka par šo tēmu. Dinamiski notikumi sabāzti 180 lappusēs. Ticamības pakāpe - minimāla. Bet nu savā ziņā grāmata bija visai izklaidējoša. Varonīgā LV policija apsteidz citu valstu kolēģus un atklāj noziegumus, ļaunie noziedznieki varonīgo izmeklētāju priekšā izplūst peļķītē un izstāsta visu kā pie bikts. Īpaši izpaužas divas izmeklētājas - viena piesakās darbā viesnīcā, visus izseko un noklausās tieši vajadzīgo informāciju, pēc tam Krētā uzveic baru ar muskuļainiem tēviņiem. Otra izmeklētāja Sicīlijā pārguļ ar vienu no meklētajām meitenēm, jo savādāk netiek viņām klāt. Un pleca soma viņa ir tieši tik liela, lai tajā ievietotos gan maskēšanās tērps, gan saliekamais velosipēds. :) Ā, vēl abām izmeklētājām palīdz ļoti vērīgi mazi puikas. :clap:
-
Es bibliotekā atteicu, kad man piedāvāja, laikam jau pareizi darīju. Pašlaik lasu ;ļoti labo Pēteru Hēgu
-
Jana Veinberga "Svešais draugs"
Kategorija - romantiskais detektīvs. Sižets samērā vienkāršs - tiek noslepkavota meitene, viņas tēvs nozieguma atklāšanainolīgst privātdetektīvu, kurš savukārt savā darbā iesaista augstskolas pasniedzēju. Beigās viņi kļūst par pāri, kas dabonas. :)
Sižeta negludumus veiksmīgi nomaskē raitā darbība, kaislības un dialogi. Vainīgais man tapa skaidrs jau grāmatas vidū, tik bija jāizlasa līdz beigām, lai uzzinātu, kā tas viss sasaistās kopā un nonāk līdz atrisinājumam.
Laba atslodze pāris vakariem.
-
Inguna Dimante "Cita meitene jeb Senā kāzu nakts"
Par to seno kāzu nakti nosaukumā es tā īsti nesapratu, kādā sakarā, bet kopumā romānu var lasīt, ir izklaidējošs, ar dāsnu romantikas, mistikas devu un intriģējošu notikumu attīstību. Bija bišķi uzjautrinoši, ka galvenajam vīriešu varonim gultā patika izmantot rokudzelžus, lai gan pats apgalvoja, ka "tas izklausās pēc slimā jampampiņa Greja ar visām viņa slimīgajām nokrāsām" (c)
Paņemšu palasīt vēl citus Ingunas Dimantes romānus, bet kopumā varu teikt, ka tie, kurus esmu lasījusi, ir daudz baudāmāki nekā Karīnas Račko "pežģīnes".
-
Neatceros, kad kādu latviešu autora darbu būtu lasījusi ar tādu interesi -Izcili*****
Andris Akmentiņš Skolotāji
-
Neatceros, kad kādu latviešu autora darbu būtu lasījusi ar tādu interesi -Izcili*****
Andris Akmentiņš Skolotāji
Man vēl jāgaida rindā uz Akmentiņu... ceru 2 mēnešu laikā tikt klāt :)
Šobrīd lasu Pētera Hēga "Ziloņkopēju bērnus".
-
Neatceros, kad kādu latviešu autora darbu būtu lasījusi ar tādu interesi -Izcili*****
Andris Akmentiņš Skolotāji
Uzskatu, ka šo grāmatu der NOPIRKT, nevis gaidīt bibliotēkas rindā.Mums grāmatas dzen cilvēkus iz mājas, cenšamies neko no jauna nepirkt, bet šī ir tāda, kurai vajadzētu būt mājās
-
Uzskatu, ka šo grāmatu der NOPIRKT, nevis gaidīt bibliotēkas rindā.Mums grāmatas dzen cilvēkus iz mājas, cenšamies neko no jauna nepirkt, bet šī ir tāda, kurai vajadzētu būt mājās
Es par to padomāšu :) Varbūt grāmatu izstādē arī nopirkšu .
-
Varbūt es neesmu tik gudra, bet grāmata nelikās interesanta. Citas no šīs sērijas patika labāk.
-
"Skolotāji" man arī patika, kā jau iepriekš minēju. Manis pēc, gan pēdējās grāmatas varētu arī nebūt.
Mans tēvs gan raustīja degunu, viena zināma skolotāja, kam nedaudz pāri 70, arī vaikstījās: tā jau nu gan neesot bijis. Nezinu, gan jau katrā pagastā ar savām niansēm, un var jau būt, ka grāmatā mazliet sabiezināts, bet vispār es lasīju kā ļoti reālu un cilvēcīgu stāstu.
-
Tiekot pāri pusei, mana sajūsma par Skolotājiem noplaka. Darbība un ritms pazuda, vēstuļu teksts tādā nedabīgā samākslotībā, man vispār tajā nodaļā sižets pazuda
-
Dace Vīgante Tad redzēs ****, dažiem stāstiem pat *****
Jaunais stāstu krājums, lasu, patīk, pat ļoti.
Mazliet depresīva tā noskaņa ir, bet tādi nu mēs latvieši esam. Lasot gribētos, lai iezogas vai nu šausmeņu motīvs, vai humors -vienlīdz labi iederētos, pat abi kopā
-
Franciska Ermlere "Meistarstiķis"
par autori - https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/franciska-ermlere-redze-dod-lielas-iespejas-bet-rada-arkartigi-daudz-iluziju.a229910/ (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/franciska-ermlere-redze-dod-lielas-iespejas-bet-rada-arkartigi-daudz-iluziju.a229910/)
Nu,akla un raksta...un tiesu izpildītājs pažēlo rakstnieci....mjāāā, ir ko padomāt
"Meistarstiķis" ir klasificēts kā detektīvs un ir sērijā "Rīgas detektīvi" ievietots....nu, es šo neliktu detektīvu žanrā, bet pie latviešu literatūras būs pareizāk! :)
Tēma - apspēlēta Bulgakova "Meistars un Margarita"...man patika pati ideja, arī detektīva intriga rakstniecei ir izdevusies...taču nobraukts pa virsu tai dziļajai domai, kas ir Bulgakovam ...kaut kāds tāds feļetonisks skatu punkts uz to visu...Vairāki režisori sacenšas, kuram sanāks labāks Meistars teātrī....lūk, autore Bulgakovam ir izcēlusi tieši šo tēmu kā galveno - kurš ir labāks Meistars?...man gan vairāk Bulgakovā saista tā mūžības tēma...Volands un Ješoa...nu, bet ok...arī tēma Meistars ir gana interesanta! :) Romāns uzrakstīts - nu tā....visi tēli tādi papliki...ja kāds režisors pieķertos klāt taisīt filmu no šī detektīva, tad būtu visas iespējas radoši izpausties un uztaisīt visu pa savai gaumei...arī aktieriem.... Lūk, palasīju kādreiz "Sex un lielpilsēta" ....grāmata ir pilnīgs dranķis, bet varēja tak uztaisīt kulta seriālu!
..."Meistarstiķis" ideja ir laba, interesanta!
-
Iepriekš biju lasījusi un ielikusi atsauksmi par citu Ermleres "detektīvu". Sapratu, ka nav ko tērēt savu laiku šīs autores grāmatām.
p.s. Pilnībā piekrītu, ka Bušnelas grāmata (sekss un lielpilsēta) ir gluži nekāda.
-
Arī es A.Akmentiņa "Skolotāji" lieku izcili! Sen neko tik baudāmu no latviešu jaunākās literatūras nebiju lasījusi!
-
Es likvidēju robus savā latviešu literatūras izpētē....nebiju neko lasījis no Daces Judinas, tad nu pieķēros ...
"Dīvainais Līgo vakars"
Teikšu tā - man ir lielas asociācijas ar Vili Lāci, kaut gan pēdējo reizi šo esmu lasījis pirms 40+ gadiem, es šo romānu varētu nosaukt "Uz CITU jauno krastu"! :sarcasm:
Vilim Lācim bija grupa pozitīvo varoņu - jaunieši/komjaunieši, kara veterāni, kolhoznieki, kuri ceļ "jauno" dzīvi ...un ir vecie budži, mežabrāļi, kuri tam visam traucē ...visi labie ir skaisti un pūkaini, bet visi sliktie ir ļauni un nekrietni...nu, īsts Viļa Lāča romāns ir tas dīvainais līgo vakars! :)
Cik saprotu, tad rakstniece raksta tik pat ātri kā Vilis un šī grāmata ir uzcepta pāris mēnešos, attiecīgi arī ātri lasās ...un literārā vērtība ir mazāka kā Lācim, jo viņš šo stilu sāka pirmais....un Zvejnieka dēlā, Vecā jūrnieka ligzdā ir arī reālisms no zvejnieku dzīves, tā ir būtiska mūsu literatūras sastāvdaļa.
Tas, ka Judina raksta ātri, varbūt nav slikti, bet nepatīk tā paviršība pret tēliem, kas rodas, ja steidzas!
Nu, paņemsim tādu tēlu kā majors Kaķītis! ....epizode, kur viņš kopā ar kinologu un vācu aitu suni Zorro dodas skrējienā pa pēdām...Anna Elizabete redz, ka pēc šī skrējiena majors ir svaigs, pat nesasvīdis, kamēr kinologs ir noskrējies slapjš ....
Nu, ka tas iespējams? Kinologs, kurs regulāri skrien, trenējas ar suni, ir noskrējies slapjš, bet majors, kurš ikdienā neskrien un netrenējas, ir svaigs ka gurķītis? :)
Neticu!
...un tā daudzas detaļas...kaut kas saspridzināts Latvijā kara darbībā 1942.gadā....kas tas par brīnumu?...kara darbība Latvijas teritorijā beidzās 1941.gada vasarā un atsākās 1944.gadā...utt...utt
"Uz CITU jauno krastu!" :blushing:
-
Es likvidēju robus savā latviešu literatūras izpētē....nebiju neko lasījis no Daces Judinas, tad nu pieķēros ...
"Dīvainais Līgo vakars"
Nākamās grāmatas lasīsi?
-
Kaut kad pašā sākumā vienu izlasīju, tagad rokās neņemu
-
Nākamās grāmatas lasīsi?
nezinu...tie tādi dāmu 40+ romāni...viņas var sevi asociēt ar Annu Elizabeti - skaistu, gudru, jaunu sievieti 30+ , kuru aplido 3 jauni izskatīgi vīrieši- populārs aktieris, brašs policists un izdarīgs kolēģis...un tad ar prātu var lemt, kurš nu tur labāks ...klasika! :clap:
-
nezinu...tie tādi dāmu 40+ romāni...viņas var sevi asociēt ar Annu Elizabeti - skaistu, gudru, jaunu sievieti 30+ , kuru aplido 3 jauni izskatīgi vīrieši- populārs aktieris, brašs policists un izdarīgs kolēģis...un tad ar prātu var lemt, kurš nu tur labāks ...klasika! :clap:
Hmm, man skolā puikam bija jālasa Judina
-
Hmm, man skolā puikam bija jālasa Judina
tad jau literatūras skolotāja būs dāma 40+....
-
...kuru aplido 3 jauni izskatīgi vīrieši- populārs aktieris, brašs policists un izdarīgs kolēģis...un tad ar prātu var lemt, kurš nu tur labāks ...klasika! :clap:
Nu tad es Tev nestāstīšu, ar kuru pārgulēja un ar kuru apprecējās ;) :D
-
Man tīri labi patika viņas tetraloģija, tik ar noteikumu, ka neiemaisa pārējo krimiķgrāmatu iespaidus.
-
tad jau literatūras skolotāja būs dāma 40+....
Nē, jaunāka gan, bet tur laikam cits iemesls, personisks, Latvija jau maza
-
Beidzot arī es esmu tikusi pie Andra Akmentiņa "Skolotājiem". Izlasīju. Tiešām labs veikums latviešu literatūrā.
Vislabāk man patika "Sarmas grāmata" - stāsts no jaunas meitenes skatu punkta, tas arī bija visgarākais un piedzīvojumiem bagātākais. Vai es pirktu grāmatu, kad esmu to izlasījusi? Nē.
-
Jau paveca Pauls Bankovskis "Trakie veči", "Dienas grāmata" 2016. Stāstu krājums.
Pilsētas leģendas, sazvērestības teorijas... Pajolīgi pekstiņi ar ironiju... Nebija nekā tāda, kas ļoti pārsteigtu ar oriģinālumu, taču kopumā patika.
Dažs stāstiņš, manuprāt, izcils, piemēram apcerējums par Raiņa galvaskausu, kam liktu visas 5*, dažs tikai 3* vērts.
Man trūka viendabības - gan ar noskaņu (smieklīgai šausmenītei līdzās baisi nomācošais pastāstiņš par spoguļiem īsti neiederējās), gan ar izpildījumu (Lielveikalu jaunavas un, vēl vairāk, Ir jāspridzina nobālēja uz Nakts kontroles fona).
Žēl, ka vietne www. mežā. lv nav atrodama. :)
-
P.S. par "T.v" - man laikam labāk būtu paticis, ja būtu noturēta šausmīgi [un] smieklīgi pastāstiņi noskaņa.
-
Kristīne Ulberga "Tur"
„Mēs. Latvija, XX gadsimts”
Man ir vēlme izlasīt visus 13 šīs sērijas darbus - pagaidām izlasīti 3 (vēl Kotas "Istaba" un Bereļa "Vārdiem nebija vietas").
Līdz šim neko no Ulbergas nebiju lasījis, viņai esot laba grāmata "Zaļā vārna", kurai ir iedota Gerkena un arī rakstnieku literārā prēmija pirms dažiem gadiem....kaut kad būs jāizlasa...
Romāna darbība notiek 80.gados....ja ņem vērā, ka Kristīne dzimusi 1979.gadā, kad padomju karaspēks iegāja Afganistānā un Černobiļa uzsprāga 1986.gadā, tad tā nav aculiecinieka liecība...
Stāsts ir par komūnu mežā, purva vidū, kura esot reāli bijusi ...tur salasījušies no armijas iesaukuma bēguļojušie, arī uz Černobiļu braukt negribošie, padomju varas disidenti ...pēc padomju versijas - narkomāni, dezertieri utt... protams, ka es neko par tādu māju purvā nezināju....rakstniece, kura toreiz pati bija bērnudārza vecumā, to stāsta no dalībnieku atmiņām...un, protams, tad jau viss tā romantiski sanāk - sarunas par dzīves jēgu, padomju sistēmas stulbumu...dzeršana un kāršu spēles tiek pieminētas garāmslīdoši...
Citāts no Delfiem -
"B. S. Kristīnes Ulbergas "Tur" ļoti interesanti pārklājas ar Laimas Kotas "Istabu" gan hronoloģiskajā, gan arī kādā interesantā telpiskā aspektā. Tās ir divas marginālas vides, kuras veido pat, ja tā drīkst teikt, "vienu romānu" — organiski saplūstošu vēstījumu." (c)B.S. - Bārbara Simsone no apgāda "Zvaigzne".
Tā kā esmu lasījis abus romānus, tad mans secinājums, ka no šiem diviem labiem darbiem būtu varējis sanākt viens lielisks!
p.s.
Viens no galveniem varoņiem ir pusaudzis Pāvels, kurā ,iespējams, autore ir ielikusi visvairāk no sevis...puikam ir vecākais brālis Itālo, kurš spoguļojas un vēlas kļūt par prezidentu!....šajā gadījumā autore neraksta par savām attiecībām ar māsu?...nu, kura grib kļūt modele? ...un tas ko Pāvels izdarīja ar Itālo - to autore gribētu izdarīt ar māsu?
-
Guntis Berelis "Es nekad nerunāju muļķības" (2018)
Šķiet jau esmu šeit forumā teicis, ka esmu Bereļa fans un šis stāstu krājums nelika vilties, patiesi smējos, iedomājoties kā izskatītos J.Rozes grāmatnīcā Kr.Barona ielā, ja tiktu izbērti 13 kg svaigu reņģīšu ...priekš kaķiem gādātas! :D
Es pēc stāsta "Cietuma sapņotājs" nominēju Gunti Bereli par latviešu Kafku!
Jau esmu teicis, ka šis autors laikam ir vienīgais mūsdienu latviešu literatūrā, kurš spējīgs uzrakstīt sakarīgu vienu teikumu grāmatas lapas izmērā...citi to nemāk! Šoreiz ir viens teikums, kas aizņem veselas divas! :)
Ņēmu un saskaitīju - teikumā ir 459 vārdi, 99 komati un 11 domuzīmes!!!
Ielieku arī sakarīgu recenziju no Dienas -
https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_es-nekad-nerunaju-mulkibas_-recenzija.-berelis-dzied-castuskas-14194305
-
Zaļā vārna ir super,iesaku! Tāpat varu ieteikt Janas Egles jauno stāstu krājumu Svešie. Man patīk kā viņa raksta -labākajās latviešu rakstniecības tradīcijās,bija sajūta,ka saožu,saredzu,izjūtu,tikpat sveša un viena, kā grāmatas varoņi. Mēs visi esam svešie.
-
Zaļā vārna ir super,iesaku! Tāpat varu ieteikt Janas Egles jauno stāstu krājumu Svešie. Man patīk kā viņa raksta -labākajās latviešu rakstniecības tradīcijās,bija sajūta,ka saožu,saredzu,izjūtu,tikpat sveša un viena, kā grāmatas varoņi. Mēs visi esam svešie.
Izlasīju Svešos, tiešām mums rodas spoža rakstniece.Katrs stāsts atsevišķi un viss savijas kopā -cilvēki, tagadne, pagātne,tas man vienmēr ir ļoti paticis. Gribu sameklēt to dziesmu Miļeņkij ti moj
Jana Egle Svešie *****
-
Fonā krāsainās fotogrāfijas ir no apm. 1909-1911 gadiem -fotogrāfu Prokudinu -Gorski finansēja valsts, lai apceļo Krieviju un fotografē. Tāda idille pilnīgi.
-
Grāmatu pagaidām neesmu lasījusi, bet šo dziesmu dziedājām ar draudzeni skolas laikā. Mūs kaut kā aizkustināja. Arī tik viegli vārdi un melodija, ko pat mēs varējām nodziedāt.
-
reno, man patīk, ka Tu to, kas Tevi uzrunājis (grāmata), izroc līdz pēdējai iespējai (dziesma šajā gadījumā. Savukārt caur dziesmu jau vēl kkāds vizuālais materiāls - bildes),
Ir tā, ka sekojot šai "metodei", pie pamatmantas vēl interesantus dārgumus kā tādu pērļu virteni var bonusā saņemt - savam prātam vai dvēselei
-
Aija Mikele "Zelta būrītis" ***
Detektīvs. Nav pārāk samuhļīts, sižets loģisks. Var lasīt. Autorei vairāk vajadzētu piedomāt pie detaļām, sīkumiem. Piemēram, galvenā varone trakonamā nerija tabletes, bet krāja matracī (kā?), jo nav bijusi iespēja iznīcināt, un izrakstoties visas paņēma līdzi celofāna maisiņā (no kurienes maisiņš uzradās? nafig tabletes jāņem līdzi?), lai pēc tam pazaudētu nozieguma vietā. Nianses bija vēl, bet nerakstīšu, lai būtu interesanti lasīt grāmatu. :)
-
Vilis Lācītis "Sekss un vardarbība" ****
Stāstu krājums. Par dzīvi, par celtniekiem... Latvija, Anglija...
Lasot stāstus par celtnieku brigādi Latvijā, smējos gandrīz vai līdz asarām. Īpaši jautrs man likās stāsts "Bitilāsana jeb Govs poza". Varat 3x minēt, par kuru SF lietotāju šajā sakarā sanāca atcerēties. :)
Lācītim ir interesanta valoda, pavisam nedaudz atgādina Cammas stiliņu. Teksti brīžiem parupji, tiek lietoti žargonvārdi, daudziem vārdiem autors devis skaidrojumu zemsvītras piezīmēs.
Stāstu krājums nosaukts tāpat kā īsākais stāsts grāmatā, un tas ir visīsākais, jo... (neteikšu, lasiet paši :D )
-
Es palaikam palasu un smejos, Satoros daudzi ir bijuši publicēti. Man patīk tas stroikas stils, varētu būt kā komēdijseriāls, bet diez vai mums komēdijas sanāktu kādam, labāk nevajag
-
Dace Judina "Amnēzija" **
Kārtējais romāns no sērijas "izmeklē Anna Elizabete". Ai, kā Judinai patīk šķirot varoņus labajos un sliktajos, turklāt ik pa laikam labie kļūst par sliktajiem un kāds sliktais uz vienu romānu ir labs. :) Varoņu ir daudz, un viņu "piedzīvojumi" attīstās ar katru romānu. Ņemot vērā, ka šī jau ir sērijas devītā grāmata, tad kurš vairs atceras visas nianses no pirmajām grāmatām. Autore, manuprāt, pārāk daudz lieto vecišķus žargonvārdus, pat jaunu inteliģentu cilvēku sarunās. Un protams patētika un sazvērestības teorijas dveš gandrīz vai no katra teikuma. Pārāk ar to aizraujoties, novārtā tiek atstātas izmeklēšanas līnijas nianses. Lai gan Judina norāda, ka personas un notikumi ir izdomāti, grāmatā publicētās lasītāju atsauksmes liecina, ka viss tiek uztverts kā realitātē notiekošs.
-
Judina man mazliet sāk apnikt. Anna Elizabete (prototips, protams, viņa pati) ir attēlota paštaisna, domājams, nepārprotami ģeniāla, taču notikumiem ir pārlieku attāla līdzība ar patiesu noziegumu izmeklēšanu.
Nezinu gan, cik privātam detektīvu kantorim ir tiesības veikt procesuālas darbības...
-
Es esmu diezgan uzcītīgi sākusi lasīt latv. autorus, bet ir daži, kurus nevaru -Judina, par Račko un Raču -ņe čital no mņeņije imeju :smile:
Ar pusotru Judinu man arī pietika
-
““Rīga – Maskava” ir postmoderna mozaīka – miniromāns stāstos - , kas lasītajam jāliek kopā paša pašam, ik reizi iegūstot citādu rezultātu. Tas ir vēstījums par mūsdienu pasauli un cilvēku bez indentitātes, kas izmisīgi cenšas atrast savu vietu.
Ironija par masu kultūras tendence, nodrāztiem šabloniem un stereotipiem mijas ar patiesi dvēseliskām atklāsmēm, bet robežas katram ir jānosprauž pašam. Jo nekas nav viennozīmīgs – it sevišķi šodien, it sevišķi mīļot.”
Tā izdevniecība Zvaigzne ABC piesaka Sabīnes Košeļevas darbu “Rīgā – Maskava: 21.gadsimta mīlasstāsts”. Jaunā autore, dzimusi 1989 gadā, raksta ļoti blīvi jeb kā pati formulē: “rakstu maz un reti, pasaule jau tāpat pilna ar visu ko. Parasti rakstu par to kas “sāp”un tad, kad esmu pilna”. Un citādi neprotu.” Katram rakstītajam vārdam ir nozīme, savā ziņā, pilns ar gudrībām un asprātībām ... līdz stāsts sāk uzņemt ātrumu. Kopumā miniromāns loti patīkams, es ieteiktu jebkurai meitenei virs 16 un zēniem virs 25 :)
izlasīju....ok, cilvēks uzrakstījis par savu mīlestību....nu, bet tik daudz nāves...visi apkārt mirst...laikam jau dramatismam, jo mums jau patika visiem Remarka "Trīs draugi", kur beibe nomirst ar tuberkulozi...bet bimbāt negribas! :D
-
Nē, Nakat, man nepatika (to par "Trīs draugiem") - vispār no skumjas lasāmvielas bēgu, lai gan reizēm piespiežos ko labu izlasīt.
Paldies par brīdinājumu. ;)
-
Trīs draugi ir jālasa jaunībā, un tā ir vienīgā no Remarka, kas man patika un joprojām patīk.
Rīga -Maskava, ja godīgi, pāršķirstīju un īpašu interesi neraisīja
-
Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs" ****,5
Romāns veltīts aizgājušā gadsimta 90tajiem gadiem. Galvenie varoņi nonāk situācijās, ko diktēja tā laika notikumi. Atzīšos, lasīju ar interesi, lai gan daudz kas no tā visa mani personīgi neskāra.
Jau rakstīju, ka esmu nolēmis izlasīt visas grāmatas "MĒS.Latvija XX gadsimts" - tad nu paņēmu šo romānu, kurš hronoloģiski pēdējais darbs šajā sērijā.Nu, tā....raiti lasās....daudz varoņu, par kuru dzīvi gadsimta beigās tiek stāstīts - it kā visi dzīves stāsti jau dzirdēti ...es teiktu, ka romānu uzrakstījis žurnālists no "Ievas" vai "Patiesās dzīves"....es šo grāmatu nesauktu par romānu, bet fvzin - varbūt tieši šāds paņēmiens jāizmanto, kad tiek rakstīts par "MĒS"....protams, ka lieku plusu par "laimīgo"! :)Bet no četriem, manis izlasītiem, šīs sērijas romāniem - vājākais (subjektīvs viedoklis - mans).
Mans top "MĒS.Latvija XX gadsimts" -
1.Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
2.Kristīne Ulberga "Tur"
3.Laima Kota "Istaba"
4.Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"
P.S.Iesaku visiem izlasīt visus 13 šīs sērijas romānus, un varbūt varēsim salīdzināt savus top? :)
-
Jundzes grāmata daudz nopietnāka par Kotas čalošanu
-
Esmu izlasījusi 8. un 13. grāmatu.
Visas sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" grāmatas:
I Osvalds Zebris "Gaiļu kalna ēnā" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/gailu-kalna-ena)
II Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/vardiem-nebija-vietas)
III Pauls Bankovskis "18" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/18)
IV Inga Gaile "Stikli" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/stikli)
V Gundega Repše "Bogene" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/bogene)
VI Māris Bērziņš "Svina garša" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/svina-garsa)
VII Inga Ābele "Duna" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/duna)
VIII Andris Akmentiņš "Skolotāji" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/skolotaji)
IX Nora Ikstena "Mātes piens" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/mates-piens)
X Andra Manfelde "Virsnieku sievas" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/virsnieku-sievas)
XI Kristīne Ulberga "Tur" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/tur)
XII Laima Kota "Istaba"
XIII Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs" (http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/romani/sarkanais-dzivsudrabs)
-
Jundzes grāmata daudz nopietnāka par Kotas čalošanu
Abi šo pasūtījumu ir uztvēruši ARĪ kā iespēju nopelnīt...nu, Jundzem tik daudz daudz tukšu lapu - par papīra nelietderīgu izmantošanu viņam no manis tiek pēdējā vieta (pagaidām)....interesanti, vai samaksa bija par lpp. skaitu? ...Kotas grāmata ir uz pusi mazāka izmantotā papīra ziņā, bet burtu un vārdu tur noteikti nav mazāk! :sarcasm:
-
Abi šo pasūtījumu ir uztvēruši ARĪ kā iespēju nopelnīt.''
Kā tad, pārējie gan nē
-
Esmu izlasījusi vairāk kā pusi no saraksta, bet tā īsti nepatika neviena.
-
Šodien vilcienā pabeidzu Lācīša Seksu un vardarbību -nu labs gan! Labi, ka smieklīgākie gabali bija izlasīti mājās, citādi skaļi ķiķinātu un spurgtu
-
Nils Sakss "Poēma par 12 ziloņiem" (2014)
'Pilsētu satracinājis šokējošs noziegums - nakts aizsegā bruņotu jauniešu banda ielauzusies zoodārzā un atbrīvojusi visus ziloņus. Par laimi ļaundari tiek notverti turpat noziegumā vietā, taču pratināšana atklāj aizvien jaunas nozieguma detaļas. Daudzas no tām ir visai dīvainas. Kad apsardzes nolaidības dēļ jauniešiem izdodas izbēgt no apcietinājuma, viņi dodas meklēt atbildi uz vienu pašu pēdējo jautājumu - kāda tam visam ir jēga?" (c)
Man patīk kā NS raksta...filozofiskas pārdomas....dzīves jēgas meklējumi - jauns vēl (grāmatas uzrakstīšanas laikā 30 gadi), bet jau sapratis, ka jēgas navu....cik pameklēju internetā, tad pēc 2014.gada jaunu grāmatu nav...nu, kāda jēga rakstīt?...lai izklaidētu ļautiņus?...bārstīt cūkām pērles?...nopelnīt var arī prastākā veidā...
Grāmatā ap 100 lpp, no kurām 30+ ir foto ...var pa stundu izlasīt! :)
Iesaku tiem, kuri meklē dzīves jēgu...........
-
Diezgan daudz rakstu periodikā, studē teoloģijas fakutātē, gan jau atkal rakstīs
-
Ikars Ruņģis "Cietumsargs ar bungu kociņiem" ****
Paņēmu palasīt, ne uz ko īpaši necerot. :) Bet man tiešām patika. Vienkāršā, bet ne primitīvā valodā izstāstīti gadījumi no mūzikas skolas laikiem Liepājā, dienestu padomju armijā un iekļaušanos grupā "Pērkons". Patīkama lasāmviela pāris vakariem. :)
-
Māris Bērziņš
- Svina garša. Mēs. Latvija, XX gadsimts
Nu, tad nākošā izlasīta no šīs sērijas...talantīgi un aizraujoši uzrakstīts, bet piekrītu kaut kur dzirdētam, ka romāns ir uzrakstīts ar "šodienas acīm" - tā kā mēs tās lietas saprotam šodien...toreiz (1939.-1941.) bija cits redzējums...
Lasot romānu, daudz reiz atcerējos to veco anekdoti par vilku, kurš nokļuva vienā bedrē ar lāci un alni...vilks ar lāci nolemj apēst alni, bet šim ir pēdējā pirmsnāves vēlme - uzzināt, kas rakstīts viņam uz pakaļas...nu, tālāko jau visi zin, bet vilks secina - ko es tur līdu! Es tak lasīt neprotu! :)
Lūk, tā arī romānā par mālderzelli Matīsu Birkenu...kur tu lien!...bet tā izvēle līst nāk no mūsdienu skatījuma uz lietām...
Apsveicami, ka beidzot ir mājiens uz to, ka žīdi tika glābti, jo maksāja...tāds kautrīgs mājiens par draugu Rūdi, kurš laikam ņem naudu no šiem...ne tā kā par Lipku Žani, kurš aiz tīras cilvēkmīlestības...
Mans top "Mēs. Latvija, XX gadsimts"
1. Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
2. Māris Bērziņš "Svina garša"
3. Kristīne Ulberga "Tur"
4. Laima Kota "Istaba"
5.Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"
-
Šodien vilcienā pabeidzu Lācīša Seksu un vardarbību -nu labs gan! Labi, ka smieklīgākie gabali bija izlasīti mājās, citādi skaļi ķiķinātu un spurgtu
Pašlaik lasu un smaidu. Patīk valoda :smile:
-
Laikam jau nedaudz novirzoties no tēmas, bet...
Pa kuru laiku jūs lasat?!
Darba diena noslēdzas ap 20.30. Nu jā, es mājās ap 17.30. Ap 19., kad sieva mājās, ir gatavas vakariņas. Tad vēl sīki "piekārtošanas" darbi /fck, no kā rodas bardaks?!/, tikmēr jau ir ap 21.30.
Pa dienu ir bijuši visādi prātpišanas vingrinājumi un vakarā tik vien gribas, kā paskatīties kādu tupu romantisku komēdiju, kas neprasa iedziļināšanos. Un tas ir tas, kas nepieciešams foršam romānam.
Bet ja lasa tad, kad uznākusi luste, tad tikmēr daļa no niansēm jau ir piemirsusies.
Nu jā - nesēdi i-netā, neslēdz TV utt., bet arī tam ir būtiski trūkumi. Kaut arī ir plusi..
-
Man citāds darba dienas režīms, bet ļoti maz skatos tv
Vai varbūt nekārtoju māju? :thinking:
-
Lasu no 4 45 rītā līdz 5 20, tas pilnīgi noteikti,jo pirmā kafija un dažas cigaretes un grāmata ir brīnišķīgs dienas sākums, neviena nav,tikai putni, es un grāmata. Pēc tam jau atkarībā no daudz kā- ja ceļš uz darbu ir garāks par 30 min un brauciens pa A1, jeb Great North Road, tad grāmatu ņemu līdz,iegūstot vēl stundu(uz darbu un no darba), citos maršrutos nē,jo daudz apļu un paliek slikti jau tāpat. Brīvajās dienās mēdzu aizrauties,kad nolemju- tagad vienu nodaļu un pēc tam gan kkas jādara...Mēdzu mainīt savas domas par kkā darīšanu. Lasīšana ir mana senākā un ilgnoturīgākā kaislība.Turklāt esmu visēdājs,lai gan ir arī kārumi- labi detektīvi.
-
Lasu, dzerot brokastu kafiju. Lasu, braucot uz darbu - tramvajā (40 minūtes). Un atpakaļ, protams. Lasu visos transporta līdzekļos. Lasu vannā un tualetē. Dažreiz, ja nenormāli laba grāmata - arī pirms gulētiešanas.
TV neskatos. Bardaks mājās mēdz būt.
-
Tam, ko patīk darīt, laiks nav jāmeklē, tas pats atrodas.
Man drīzāk trūkst lasāmo grāmatu, laika to lasīšanai - nekad.
-
Lēmums, izlasīt sēriju "Mēs. Latvija, XX gadsimts", atveda mani pie Noras Ikstenas "Mātes piens".
Pirmkārt, man Ikstena nav patīkama kā cilvēks...nepazīstu, bet cik redzu viņu tv, publiskajā telpā - tā nepatīk!...kaut kāda iedomība spīd no viņas...nu, tas mans subjektīvais viedoklis un citiem varbūt ir cits....un māksliniekam ir jābūt ar putniem galvā! :)
Otrkārt, tāpēc neko no X10a daiļrades līdz šim nebiju ņēmis rokās...."Mātes piens" ir pirmais lasītais.
Treškārt, romāns ir ok un, manuprāt, neko labāku viņa neuzrakstīs, jo "Mātes piens" ir personisks un jebkura autora labākais romāns ir tas, kurš ir vispersoniskākais.
Mans neliels iebildums, ka autore pie mātes sabrukuma vaino padomju sistēmu...es teiktu, ka, kā jau talantīga, ir ar putniem galvā un diagnoze šizofrēnija ir ok (bet kuram ģēnijam tādas nav?). Es saprotu, ka cilvēks, dzīvojot komunālā dzīvoklī, ņem rokās pannu un emociju uzplūdā iet palīgā kaimiņienei, kuru sit vīrs pļēgurs...tā ir normāla rīcība, bet cilvēks, kurš vēlāk(konflikts sen beidzies) klusā stūrī gaida ar āmuru un uzbrūk...mjāāā...es teiktu, ka jebkurš darba vietas vadītājs censtos atbrīvoties no šāda darbinieka, jo tā ir traka rīcība...arī šodien brīvajā Latvijā.
Normāla, laba recenzija -
https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/gramatas-_mates-piens_-recenzija.-rugtais-dzivibas-dzeriens-14118810
bet lasītāju komentāri un cepšanās - vienkārši cepums! :)
Nora X10a pretendē arī uz ERAB balvu -
http://www.la.lv/noras-ikstenas-romans-viens-no-trim-nominantiem-erab-literaturas-balvai
Līdz balvas pasniegšanai nav ilgi jāgaida - 7.marts!
Tas, ka romāns angliski ir tulkots kā "Padomju piens" ir pieņemami...es teiktu, ka latviski varētu mainīt uz "Padomju mātes piens"! ;)
Mans top "Mēs. Latvija, XX gadsimts"
1. Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
2.Nora Ikstena "Mātes piens"
3. Māris Bērziņš "Svina garša"
4. Kristīne Ulberga "Tur"
5. Laima Kota "Istaba"
6.Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"
-
Lēmums, izlasīt sēriju "Mēs. Latvija, XX gadsimts", atveda mani pie Noras Ikstenas "Mātes piens".
Nora X10a pretendē arī uz ERAB balvu -
http://www.la.lv/noras-ikstenas-romans-viens-no-trim-nominantiem-erab-literaturas-balvai (http://www.la.lv/noras-ikstenas-romans-viens-no-trim-nominantiem-erab-literaturas-balvai)
Līdz balvas pasniegšanai nav ilgi jāgaida - 7.marts!
Nedabūja!
http://www.la.lv/erab-balva-literatura-uzbeku-autoram
-
Iesaku Svena Kuzmina "Hohma". Paņēmu biblenē no jaunajām grāmatām un neneožēloju. Biš biš no Bērziņa, bišbiš no visa kā. Gan pasmieties, gan paraudāt.
-
Nekad uz tādiem pasākumiem neeju, bet manām bibliotekārēm nevarēju atteikt -tikšanās ar rakstnieku Andri Akmentiņu.
Patiesībā bija interesanti, labāk tagad saprotu, kā veidojies romāns, kāpēc tādas mazliet nelīdzsvarotas daļas. Kaut ko jautāt saņemties vēl nespēju -padomju skolas sindroms!
Akmentiņš jau pats atraktīvs cilvēks, noģitārēja arī 2 dziesmas, bet pastāstīja, ka mežonīgā rakstīšana veselu (un tiekai) gadu rokas esot galīgi sabeigusi.
Paņēmu grāmatu vēlreiz, pāršķirstīšu, īpaši to tēva nodaļu
-
Inga Ābele "Duna".
Nākošais romāns no sērijas "MĒS.Latvija XX gadsimts", kam ķēros klāt.
Šeit arī Reno komentārs -
" Atbildēt #297 : Jūlijs 12, 2017, 23:04:56 » - Citēt (http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/jaunatklts-grmatas/285/?action=post;quote=110073;last_msg=151810)
Inga Ābele Duna *****
Neesmu vēl pabeigusi, nelasās viegli un ātri, gribas izbaudīt tekstu. Nebiju domājusi, ka latviešu autorei ar pārliecību likšu 5 zvaigznes.
Notikumi risinās dienās pirms 25. marta deportācijas, ar atkāpēm uz kara laiku un mūsdienām. Fantastiski ievīti vēsturiski fakti -par hipodromu un zirgiem, par Daugavu, plostniekiem, Tentelberģi, Krustpili un iedzīvotājiem -visi bodnieki vārdā saukti. Pat radinieks miertiesnesis Lūkins iekļuvis tekstā.
Protams, lasīt ir smagi, gan par leģionāru kaujām pret sarkanajiem, gan par Stūra mājas čekas pagrabiem. Toties par Daugavu, krācēm un sēkļiem, katrs ar savu nsaukumu vienkārši skaisti.
Šī ir grāmata, kas varētu būt arī ģimenes īpašumā." (c)
Mans viedoklis, ka Inga Ābele ir labākā šodienas latv.rakstniece, kura pamatīgi strādā un gatavojas jaunam romānam, savāc milzum daudz faktus par cilvēkiem, notikumiem, vietām utt...man tomēr šķiet, ka "Klūgu mūks" ir labāks...es no "Dunas" gaidīju tomēr vairāk par zirgu...gaidīju vairāk sacīkšu, hipodroma utt...tā tāda mikroskopiska vilšanās, bet viss pārējais ir lieliski - kā jau Reno uzrakstīja.
Mans top "Mēs. Latvija, XX gadsimts"
1. Guntis Berelis "Vārdiem nebija vietas"
2. Nora Ikstena "Mātes piens"
3. Māris Bērziņš "Svina garša"
4. Inga Ābele "Duna"
5. Kristīne Ulberga "Tur"
6. Laima Kota "Istaba"
7. Arno Jundze "Sarkanais dzīvsudrabs"
p.s.
Nora ir augstāk par Ingu, jo "Mātes piens" ir vispersoniskākais un diez vai labāku X10a uzrakstīs , kamēr Ābele ir kvalitatīvi ražīga un ceru, ka būs jauns un vēl labāks...
-
Iesaku Svena Kuzmina "Hohma". Paņēmu biblenē no jaunajām grāmatām un neneožēloju. Biš biš no Bērziņa, bišbiš no visa kā. Gan pasmieties, gan paraudāt.
tieši šodien uz darbu ejot grāmatnīcā iekrita acīs... saki ir vērts? :)
-
Es ar' tikko izlasīju Hohmu - ir, ir labs. Gana ironisks un raiti uzrakstīts gabals. Vai nakatam patiks, kas zina. Bet varētu patikt, redzot (lasot), ko tu lasi un atzīsti par labām esam.
-
Nekad uz tādiem pasākumiem neeju, bet manām bibliotekārēm nevarēju atteikt -tikšanās ar rakstnieku Andri Akmentiņu.
Patiesībā bija interesanti, labāk tagad saprotu, kā veidojies romāns, kāpēc tādas mazliet nelīdzsvarotas daļas. Kaut ko jautāt saņemties vēl nespēju -padomju skolas sindroms!
Grāmatu "Skolotāji" tajā pasākumā nepārdeva? Ja pārdeva, tad Akmentiņš tās parakstīja ?
-
Nē. Nē.
-
Oskars Tarvids "Gastarbaitera dienasgrāmata"
Tā arī nesapratu, vai tas ir autobiogrāfisks vai izdomāts stāsts. Puisis dodas strādāt uz Angliju, visapkārt daudz tautiešu... viņš stāsta par reketu, piekaušanām, sliktajiem sadzīves apstākļiem, tad vienkārši pamet visu un dodas prom, tiek apzagts, piekauts... tas viss dāsni papildināts ar patētismu un psihoanalīzi... Paliku vīlusies.
Maija Pohodņeva, Modris Pelsis "Naida simetrija", "Prāgas pastkartes"
Abi romāni ir secīgs stāsts par latviešu killeru pāri, kuri strādā CIP labā. Patiešām labi uzrakstīti aizraujoši trilleri labā, asprātīgā valodā.
"Melnais, lepni spožais džips tika izraibināts ar bāli zaļiem neregulāras formas pleķiem. "Nauda seko skolēniem, bet zīriņi - žurnālistiem", viņš nosmējās, atceroties, kā Preses namā nekaunīgie putniņi izdarījās ar augstākās vadības autotransportu. Di@sa nemērķējot, bet trāpīja kā snaiperi. " (c)
Vajadzēs paņemt no bibliotēkas pirmās divas grāmatas, sanāk, ka sāku lasīt no stāsta vidus. :)
-
Būs jāpaskatās, vai kādā nebūs uz vietas. Pierakstījos uz Hohmu. Rīt Asaru bibliotekā pl. 12 izliek visas jaunās grāmatas, katrs var paķert, ko grib, vai pierakstīties -ļoti demokrātiski. Šodien redzēju pa durvju spraugu -liela kaudze.
-
Ingrīda Pulvere "Gribu apprecēties" ****
Grāmata faktiski ir galvenās varones Sintijas (120-92-120) monologs par sievietēm, vīriešiem, par vēlmēm un attiecībām. Sintijai pieder skaistumkopšanas salons, kurā viņa klientiem veic vaksāciju (visbiežāk) un uzklausa stāstus, arī pašai ir bijušas vairākas attiecības...
Grāmatas autore esot FB rakstījusi sleju "Resnās Bārbijas skaistums", ko diemžēl neesmu lasījusi, jo neesmu iekš FB.
Grāmata ir labā valodā, brīžiem piparota. Var gūt ieskatu, ko sieviete sagaida no vīrieša un attiecībām. Kaut gan ne visam grāmatā rakstītajam piekrītu. :)
"Mūsdienu cilvēki ir vientuļi tāpēc, ka vīrietis no sievietes gaida tievumu, bet sieviete no vīrieša gaida miljonu" (c) - Personīgi šai domai nepiekrītu, bet zināms stereotips pastāv :)
-
"Mūsdienu cilvēki ir vientuļi tāpēc, ka vīrietis no sievietes gaida tievumu, bet sieviete no vīrieša gaida miljonu" (c) - Personīgi šai domai nepiekrītu, bet zināms stereotips pastāv :)
Mūsu ģimenē šīs gaidas tiek risinātas tādējādi, ka sieva ir uz pusi vieglāka nekā vīrs, bet vīrs pelna 2x vairāk nekā sieva ;) Taisnīgi.
-
Kurš mazāk pelna, tas mazāk ēd? :laugh:
-
Kurš mazāk pelna, tas mazāk ēd? :laugh:
kaut kā tā, jā :)
-
Ar prieku varu ziņot par vēl vienu ļoti labu latv autores grāmatu:
Guna Roze Sadursme ****
Šoreiz iesakāms izlasīt atsauksmes un anotācijas jau iepriekš. Grāmatas stāsti patiesībā ir cieši saistīti, jālasa uzmanīgi, jo visi tēli savstarpēji vijas un pinas, un pat sīka epizode var atbalsoties kaut kur tālāk. Tauriņa efekts ar ļoti labu valodu.
Man ļoti patika, pamelnais humors brīdina -tūlīt nebūs nekādi joki.
Jasameklē Rozes iepriekšējā grāmata "101 kilometrs"
Savos pseidonīmos (droši vien) gan mūsu autores ir lakoniskas -Ja-na Eg-le, Gu-na Ro-ze, In-ga Gai-le
-
101. kilometrs bija interesants, man vismaz. Jo kaut kā šī informācija par 100 km rādiusu ap Rīgu man bija gājusi garām...
-
Gaile un Roze, šķiet, gan ar īstajiem vārdiem.
Rozes vārdu atceros vēl no žurnālistikas, laikam kkas ar kino vai kultūru saistīts
-
Kàdu pseodonīmu Sabaļauskaitei?...nu, šis par garu priekš pasaules
-
Alvils Bergs "Divi stàsti par Barsu" (2018)
Alvils (1958) ir mans vienaudzis un cik var internetā atras, tad pirmā grāmata...un uzreiz ar LKKFonda atbalstu.
Divi atsevišķi stāsti par 2 jauniem vīriešiem emigrācijā Britu salās...Barsa (Barselona) ir kā sapņu zeme, kur aizlaist, lai izrautos no ikdienas..
Rakstnieks, mans vienaudzis, ir ietekmējies no Hemingveja "Un saule lec"...kad divi latvieši nonāk gultā, tad ir tēma par "zudušo paaudzi"...§o tēmu no Hema pats esmu daudz apspriedis, kad vēl biju jauns.man smaidu izsauca, ka galvenais varonis dejo kā Banderass, īsts mačo - tā tiek kompensēti savi sapņi? :)
Dinārs ir "multimākslinieks", kurš no vienas sievietes pie otras..
Otrs stāsts par tetovētāju kā màkslinieku, - ja agrāk rakstnieki šàdus stàstus rakstīja par jauniem gleznotājiem, tad tagad ir puisis no Rēzeknes, kurš grib zemapziņā atpakaļ uz Adamovas ezeru....
Dažas lieliskas sex ainas izmantojot zilo sieru!
Teksts grāmatà ļoti labi uzrakstīts, poētisks...es saprotu, kāpēc LKKFonds atbalsta!
Iesaku! :) http://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/stasti/divi-stasti-par-barsu
-
Ārija Cine "Zis iz ze rasol"
Vēl viens stāsts par ārzemēs strādājošajiem. Šoreiz Īrijā. Vieglā, humorīgā valodā uzrakstīts, patīkama atslodze vienam vakaram. Galvenie varoņi ir 2 dāmas un kungs labākajos gados - starp 50 un 60, kuri dažādu apstākļu sagadīšanās dēļ nolemj ķerties pie biznesa - pārvadāt paciņas no Īrijas uz Latviju un otrādi.
-
Paņēmu bibliotēkā Gabrielas Cīrules " Kritiens uz augšu". Gaidot tramvaju, pāris lapas izlasīju. Man jau šķita, ka es viena ar putniem (sakarā ar diētu). Lasīju un smējos. Cik pazīstami.
-
Esmu lasījusi. Kaut kad. Ja atmiņa neviļ, tad beigas diez ko nepatika, lai gan vairs neatceros, kas tieši beigās notika. :)
-
Kristīne Ulberga "Kariete uz Santjago" ***
Bija interesanti lasīt, lai gan brīžiem nesapratu, kur beidzas personīgā pieredze un sākas daiļrade :) Noejot 900 km, no sevis nav iespējams aizbēgt, bet var paskatīties uz problēmām savādāk.
-
Kristīne Ulberga "Kariete uz Santjago" ***
Bija interesanti lasīt, lai gan brīžiem nesapratu, kur beidzas personīgā pieredze un sākas daiļrade :) Noejot 900 km, no sevis nav iespējams aizbēgt, bet var paskatīties uz problēmām savādāk.
Jā, bija interesanti. Lasot gan domāju -vai tiešām arī tā bija personīgā pieredze -tādā ceļā ar noplīsušām kedām, kas izjūk, sliktu mugursomu un 200 eur kabatā. Tas man mazliet pat sabojāja iespaidu kā par cilvēku
-
Esmu lasījusi. Kaut kad. Ja atmiņa neviļ, tad beigas diez ko nepatika, lai gan vairs neatceros, kas tieši beigās notika. :)
Līdz beigām netiku. Apnika pirmajā ceturtdaļā. Viens un tas pats.
-
Mēģinu lasīt Paula Bankovska "Pasaules vēsturi". Laikam jau līdz galam netikšu.Apnīk tā liekvārdība, tukšās rindkopas, kas neko nedod -ne noskaņai, ne darbībai. Ideja jau interesanta, literatūrā un kino izspēlēta nez cik reižu -tāltāla nākotne ar miglainām atmiņām par pagātni.Par daudz didaktikas.Atsevišķās epizodēs uzšķiļas kustība, bet tā...Laikam rīt vedīšu uz bibleni, varbūt kādam citam patiks labāk
-
Mēģinu lasīt Paula Bankovska "Pasaules vēsturi". Laikam jau līdz galam netikšu.Apnīk tā liekvārdība, tukšās rindkopas, kas neko nedod -ne noskaņai, ne darbībai. Ideja jau interesanta, literatūrā un kino izspēlēta nez cik reižu -tāltāla nākotne ar miglainām atmiņām par pagātni.Par daudz didaktikas.Atsevišķās epizodēs uzšķiļas kustība, bet tā...Laikam rīt vedīšu uz bibleni, varbūt kādam citam patiks labāk
Bankovska vietā paņēmi lubenes?....bet pareizi darīji, ka atdevi, gan jau Tavā bibliotēkas pusē ir nelaiķa cienītāji...kas ar viņu īsti notika? ...saprata, ka nespēj vairs sakarīgi rakstīt par "tāltālu nākotni ar miglainām atmiņām par pagātni", ka pat Reno k-dze mūk no trases? :mrgr:
-
Māris Bērziņš Aizliegtais pianīns *****
Birokrātijas indīgie ziedi nabaga bērnudārzu mēģina nosmacēt. Lasu, smejos un šausminos. Pieļauju, ka visi minētie MK noteikumi ir reāli
-
Protams, viss ir reāls. Varam mēģināt uzminēt, no kurienes autoram informācija. Varbūt sieva strādā bērnudārzā? :)
-
Māris Bērziņš Aizliegtais pianīns *****
Birokrātijas indīgie ziedi nabaga bērnudārzu mēģina nosmacēt. Lasu, smejos un šausminos. Pieļauju, ka visi minētie MK noteikumi ir reāli
Komentārs par grāmatu -ja gribi ieriebt Domei, uzdāvini viņiem kaut ko
-
Guntis Eņģelis "Koncerts vectēva pagalmā" *****
Sen nebiju tā smējusies. :) Kolorīti tēli, sulīga valoda (stiliņš līdzīgs kā Cammai), dažādi notikumi un visam pa vidu vēl maisās kaķis :murmur:
Grāmatai būs turpinājums.
-
Inguna Bauere Mazā klusā sirds Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas
labi būtu arī kādas kartes un foto
-
Andra Rušmane-Vēja "Ar kastani kabatā"
Romāns vienam vakaram. Labā valodā uzrakstīts, dinamisks un tuvu realitātei.
-
Guntis Enģelis Koncerts vectēva pagalmā **** -sen nebija tik smieklīgi un asprātīgi savērpts itkā kriminālgabals lasīts
Būs turpinājums -Cerības asfalta krāsā
-
Maija Pohodņeva, Modris Pelsis "Kaķu vārdotāja" *****
Rakstniece labākajos gados tiek pierunāta paņemt kaķi pēc tam, kad pieaugušie bērni sāk dzīvot atsevišķi. Jautri piedzīvojumi mijas ar dažām vēsturiskām atkāpēm, sarunām ar kaķi (ja viņš prastu runāt) un pašu autoru zīmējumiem.
Uzdrošinos domāt, ka grāmata varētu patikt Lumbergam, Cammai, Amālijai un varbūt vēl kādam :)
Daddy, iespējams, būtu šokā par makšķerēšanas aprakstiem :D
-
Silvija Brice "Baigās piezīmes". Izcili!!! Ar 100 izsaukuma zīmēm! :clap: :clap: :clap: :clap:
-
Brices piezīmes ļoti gribētu izlasīt, diez kad līdz bibliotekai nonāk, ja vispār, jo tik maza tirāža
-
Tikko paskatījos zvaigznē. Var pasūtīt internetā. Cena 13.eiro. Ja netā, tad 10% atlaide. Ja sūta 2, tad piegāde bez maksas. Padomā. Es arī padomāšu:)
Nē, nav vis 10% atlaide.
Piemeklē vēl kādu grāmatu un pasūti - būs laba dāvana. Kilboka FB ļoti lielīja Leldes Jaujas " Vīrs, bērni un 5 randiņi".
-
Silvija Brice "Baigās piezīmes". Izcili!!! Ar 100 izsaukuma zīmēm! :clap: :clap: :clap: :clap:
Kāpēc izcili? Zinu, ka visi priecājas, ka dabūjuši šo grāmatu. Bet tieši kāpēc?
-
Tas skaitās smalki- Brices tulkotās grāmatas :talking: Es mazliet iesmaidu. Bet nu skaitās smalki. Zīmols.
Minētā gan nav tulkojums, bet nu...Pērku tiki tad, ja esmu pašķirstījusi un sapratusi- der man vai nē. Diemžēl bieži tipa smalkās latviešu gramatas ir neatvērtas celofānā.
-
Nāra..vot, nunemazam nepabrīnos par Tavu viedokli! :) Katram savs! Kam Stīla šedevrs, kam Brices tulkotās/raxtītās grāmatas! Tas ir kā ar ēdienu- kādam vajag prosta karbonādi/kartupeļus un daudzdaudz miltu mērces, citam- nelielu, bet delikatesi! :)
Neuzbāžos ar savu viedokli, bet tas tāds ir un paliek- izcili! :yes:
-
Rīt sakombinēšu kādas trīs grāmatas un pasūtīšu. Varbūt.
-
Tas skaitās smalki- Brices tulkotās grāmatas :talking: Es mazliet iesmaidu. Bet nu skaitās smalki. Zīmols.
Minētā gan nav tulkojums, bet nu...Pērku tiki tad, ja esmu pašķirstījusi un sapratusi- der man vai nē. Diemžēl bieži tipa smalkās latviešu gramatas ir neatvērtas celofānā.
Brices tulkotās grāmatas pirkt ir nevis smalki, bet saprātīgi, vienmēr būs labas
-
vēl daži latviešu autori
Laura Vinogradova -Upe ** -tā arī nepasaka, kas notika ar pazudušo māsu, viss pārējais tādas saraustītas refleksijas, galvenā varone cieš un tas ir arī galvenais. Nekas sižeta gaitā neatrisinās
Lelde Jauja -Vīrs, bērni un 3 randiņi, ***, vēl tikai pašķirstīju, humorīgā stilā 30+ sievietes problēmas, viss dzīvē it kā ir, bet garlaicīgi un krīt uz nerviem. Klasiskais "s žiru besittsa"
Arnolds Auziņš Virves dejotāja *. Šo nu vispār nevar saukt par romānu, bet par konspektu, uzmetumu. Autors frāžainā stilā rauj cauri padomju laikiem no kāda 60. gada. Čakla skolniece kāpj pa partijnieces kāpnēm provinces rajonā un 80. gados kļūst par izpildkomitejas vadītāju, aizrautīgi cīnās par labāku dzīvi. Nevienu mirkli nejautājot, vai tāda dzīve un iekārta vispār ir normāla. Skan cauri tāda vecišķa nostaļģija -lai nu cik slikti bija, bet cilvēkiem bija darbs. Pilnīgi bezcerīgs darbs, izskatās, ka nav pabeigts.
-
Pievienošu latviešu autoru detektīvus:
Jana Veinberga "Mākoņaina nakts" *** Raiti lasās, atrisinājums loģisks, bet motīvs nepārliecināja.
Anna Burga "Tētis" *** Nav slikti priekš debijas romāna. Autore ir strādājusi bērnu namā un tur ir smēlusies idejas iz dzīves.
-
A es... a es atklāju Hariju Poteru... :D
Labs tomēr. Lasās arī labi, no tulkojuma netek acis ārā (kas tulkotajām grāmatām ir bieža problēma, nepanesu tās klaudzošās nelatviskās konstrukcijas ar latviešu vārdiem). Uz pāris loģikas defektiem pieveram acis.
-
...kopš kura laika Poters ir latviešu literatūra :P
-
Ai, nu tak lasīju otru tēmu, bet ierakstīju šeit. 😥 Vispār nesaprotu kā, jo šo pat neatceros. Bija par Mariņinu ieraksts, par Nesbē.
Izmetiet šos manus ierakstus.
-
Pa garajām brīvdienām izlasīju veselu kaudzi ar grāmatām -paldies manām labajām bibliotekārēm.
Te gribu beidzot pastāstīt par trim no tām -visas latviešu, apmēram vienāda (plānas) apjoma un visas līdzīgā, ironiski -humorīgā stilā. Pie tam būtu jāsaliek kā sportā -1., 2. un 3. vieta. Bet tas ir mans vērtējums, cits varbūt saliks citā kārtībā, atkarībā no tā brīža noskaņojuma.
Tātad:
3. vieta -Lelde Jauja Vīrs bērni un pieci randiņi
Tipiskas 30+ sievietes problēmas, tipiskā anglosakšu joku romānu garā. Asprātīga, raita valoda, nevienu mirkli neieslīgst kaut kādās pārdomās. Var būt laba 1 vakara izklaide, vēlams -tuvāk attiecīgajai vecuma grupai
2. vieta -Maija Pohodņeva, Modris Pelsis Kaķu vārdotāja
Tāda pati ironiskā attieksme, plus gari apraksti par kaķi -kāpēc ņemt, kā paņemts, cik brīnišķīgs utt. Mani tas galīgi neaizrauj, bet kaķu dāmas ir absolūtā sajūsmā par šo grāmatu.
Lasot mani pamazām sāka mulsināt lūk, kas -pēc visām pazīmēm šķiet, ka autorei ir vismaz 60, bet mentāli ir tādā kā "blondīne ap 20", vai arī to visu laiku pietēlo -prātiņš pa īsu, rociņas pa strupu un taml. Pēkšņi tekstā parādās, ka kundzei ir bišķi pāri 40! Tas nu man negāja kopā ar visiem pārējiem notikumiem.
Es nesaku, ka grāmata slikta vai neinteresanta, pasarg dies. Bet galvenā varone mani sāka kaitināt, lai cik smieklīgi visi tie izgājieni nebūtu. 40 gadu vecumā sākt uzvesties, it kā visa dzīve jau pagājusi, mazliet pārspīlēti.
Nu, un 1. vieta protams
Silvija Brice Baigās piezīmes.
Priecājos, ka nopirku un ir manā mūžīgā īpašumā . Grāmatā ir 6 zināmā mērā nesaistītas nodaļas -tāpat kā cilvēka dzīvei ir dažādi slāņi, kas nemaz tik cieši nav saistīti viens ar otru. Liedaga piezīmes īpaši varētu iedvesmot Amāliju. Teksti rāmi šūpojas no ironiskas ikdienas līdz tik viediem vārdiem pēdējā lappusē.
-
Šodien paņĕmu: Vineta Trimalniece "Piepildīts"; V.Belśevica "Dienasgrāmata 1947-1960"; Skuju Frīdis"Sidrabota saule lec". Atsauksmes pěc tam.
-
es dabūju Vīgantes Bumbulīti
Necerēti dabūju arī Dagmāra Kopštāle Dienasgrāmata 1917.-1928, raksta baltvāciešu meitene
-
Akmentiņš "Skolotāji". Lasīt jau var, bet ne visai.. Reno man iedvesusi nepatiku pret latviešu literatūru un filmām.. :rofl:
-
Kas man no pirms kāda laika lasītajām patika - Rukšānes "Krieva āda".
Grencbergas "Sesto sievu" izlasīju bez lielas intereses.
Gailes "Stikli"- murgs. Par ko balva :scratch: "Skaistās"bija lasāmāka.
Reti lasu latviešus - parasti vilšanās.
-
Akmentiņš "Skolotāji". Lasīt jau var, bet ne visai.. Reno man iedvesusi nepatiku pret latviešu literatūru un filmām.. ????
5
-
Nesapratu :?: es pēdējā laikā regulāri paņemu latviešus,pārsvarā gan latvietes, parbaudei un iesaku labās
-
Skolotāji kaut kādā brīdī izčākstēja juceklī. Bet sākums bija labs
-
Sāku lasīt Dagmāras Dienasgrāmatu. Bāc -dzīvojusi Ezera ielā 3. Šodien braucu garām un labi apskatīju to māju. Pirms 100 gadiem droši vien bija pilnīgi jauna un skaista.
Izrādās, Mangaļi bija baltvācu sīkburžuāzijas rajons. Viss Ezera ielas gals Tvaika ielas pusē ir nobūvēts ar gandrīz vienādām 2-stāvīgām koka mājām. Laikam jau liels dzīvoklis pašiem un pārējo izīrē. Mēreni turīgi, tēvs ir grāmatvedis Mīlgrāvja naftas pārstrādes fabrikā. Pašiem savs pajūgs ar kučieri, meita mācās ģimnāzijā, vasarā viņai ir guvernante. Bet tai pašā laikā tādi puslaucinieki, tur govi, nomā pļavas sienam.
Man interesanti lasīt, jo tagad mazliet zinu to rajonu.
Laiks, kurā bija jādzīvo tādai pusaudzei -1917. gadā viņai ir 13 gadi -ir briesmīgs. Meitene diezgan daudz raksta par politiku, par visām armijām, kas iet cauri Rīgai, frontēm un apšaudēm. Vēsturiska, kultūrvēsturiska informācija bērna, pusaudzes, jaunas meitenes stāstā.
Dienasgrāmata samērā nejauši tiek piedāvāta Ojāram Spārītim -"tas jūs varētu interesēt".
-
Kas tā par grāmatu? Nevaru atrast katalogă.
-
Jumava, Dagmāra Kopštāla 'Dienasgrāmata 1917.-1923.'
-
Paldies. Jāgaida. Pierakstīju.
-
Laima Kota "Cilvēks ar zilo putnu"
Patika, dzīvelīga, sulīga, par Andreja Eglīša un Veronikas Janelsiņas pirmajiem trimdas gadiem, kas pavadīti švābu mazpilsētiņā.
Mazliet šaubījos, jo viņas valoda man ne vienmēr patīk, bet šoreiz jā.
No rakstniekiem veltītās grāmatu sēŗijas šī ir pirmā, ko izlasīju - ar Ingas Gailes romāņun apr Īvandi Kaiju tiku līdz gandriz pusei, Zeibota grāmatu par Ziemeļnieku tik pāris lappuses.
Ieskatu par un ap grāmatu var arī paklausīties Radio mazajā lasītavā (https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/radio-maza-lasiitava/laimas-kotas-literari-teatrala-versija-par-anslavu-egliti-romans.a139692/)
-
Man vienmēr par šī tipa grāmatām, ko saraksta rakstnieces "ar vārdu" ir sajūta, ka tas tāds naudas pelnīšanas avots. Kā gleznot prezidentu portretus. Repše, Ikstena, Kota... tagad vēl piepulcējušies. Pārstaigā pa avotiem, piedzejo kaut ko klāt, skat, Ivande pat veselas divas grāmatas gluži nejauši uz savu jubileju nopelnīja.
Labi, tas tā kašķīgi, droši vien grāmatas nav sliktas un dažu labu nezināmu faktu atklāj. Radinieki dažreiz esot dusmīgi
-
Šajā sērijā par visiem rakstniekiem divas grāmatas - rakstnieka un literatūrzinātnieka.
-
Lasu Lauras Priedes "Vienměr atgriezties". Par latvieti, kas Vācijā aprūpě vecus cilvěkus. Galvenā varone man atgādina lumbergu.
-
Beidzot izlasīju Ikstenas Mātes pienu. Ļoti patika.
Šobrīd Zviedrijā starp lasītākajām grāmatām, Lietuvā laikam arī
-
Tiešām? Lasīju, ne visai patika, bet es jau kādreiz kaut kur par to rakstīju.
-
Speciāli ieliku meklētājā, vai nav tēma un kādas atsauksmes, bet atradu tikai nakata knga un reno topus, Tavu komentu nemanīju
-
Tad jau čatā būšu runājusi. Jo te tēmā reti ierakstu.
-
https://satori.lv/article/tests-ar-kuru-gramatu-tev-ir-vislabaka-saderiba
Man izkrita dzeja "Eksistenciālisms", kaut kā šaubos
-
Man Mīlestības grāmata. Vajadzēs nopirkt, kad kādreiz būšu mājās.
-
https://satori.lv/article/tests-ar-kuru-gramatu-tev-ir-vislabaka-saderiba
Man izkrita dzeja "Eksistenciālisms", kaut kā šaubos
Man arī tas pats.
Bet apraksts! :f-palm:
"Latvijas Literatūras gada balvas laureāta Haralda Matuļa dzejprozas krājums "Eksistenciālisms", kas domāts plašai auditorijai: visiem, ko nomāc dzīves neskaidrība, tiem, kas ir nelaimīgi, kas piedzīvojuši šaubas par dzīves jēgu, pusmūža cilvēkiem pirms un pēc 35 gadu vecuma, dzejniekiem.
Parocīgs kabatas formāta krājums, ko ērti turēt gan pie gultas, gan vājuma brīžos spiest pie krūts, sešās nodaļās risina lielos dzīves jautājumus, uz kuriem visi meklējam atbildes, bet saņemam – mierinājumu."
-
Vienīgais ko zinu par H. Matuli, ka tulkoja Danielu Harmsu. :blushing:
-
Mīlestības grāmata.
-
Hihi, man sanāk grāmata "Mūsējās". Bet es drusku dauzījos atbildēs, jo tur daudz visādu salkanību biju, tādēļ nācās izvēlēties pašu trakāko atbildi.
Tev nepatīk būt uz vietas un skatīties, kā dzīve paiet garām, tāpēc, pat ja visa pasaule sadotos rokās, lai tevi apturētu, tas neizdotos. Tomēr reizēm arī tev vajag uzmundrinājumu un stipra drauga plecu – Santas Remeres un Elīnas Brasliņas grāmata "Mūsējās", kas apkopo 50 iedvesmojošus stāstus par drosmīgām sievietēm, noder tieši šādos brīžos. Galu galā – ja jau Annija Londonderija varēja apbraukt apkārt pasaulei ar riteni, kāpēc lai tev neizdodotos viss iecerētais?
-
Mīlestības grāmata. Bet man patīk cinisks humors :f-palm:
-
Mīlestības grāmata. Bet man patīk cinisks humors :f-palm:
...man tieši tāpat, pilnīgs sviests! :smej:
-
...man tieši tāpat, pilnīgs sviests! :smej:
Tev jau piemērota ;)
-
Paņēmu Kotas Cilvēku ar zilo putnu, nu tad redzēs, kā būs
-
Vīrs pašlaik lasa un briesmīgi slavē, visu laiku skrien pie manis un atstāsta
-
Šobrīd lasu Žigimanta Krēsliņa "Dienvidamerika pāris mēnešos". Ik pa laikam smejos - stiliņš tāds, it kā būtu miksēts Broma un Cammas žargoni. :D Lēni lasās, vēl neesmu tikusi pat līdz pusei.
-
Žigis piebeigts, bija tiešām labs :yes: Prasījās pēc korektūras, bet tā jau ir piesiešanās no manas puses. :)
Izlasīju Ilzes Freimanes "Kafija diviem". **** Labā valodā uzrakstīts stāsts par attiecībām.
-
Par Kotas Zilo putnu -vīra sajūsma beigās mazliet noplaka, kā parasti, sāka analizēt un ķidāt. Galvenais pluss -paņēmu dažas paša Eglīša grāmatas.
Kopumā -interesanti. Mani šāda veida romānos mazliet kaitina, ka nevaru saprast, kur fakti, kur fantāzija. Te, kā noprotu, fantāzija, piezemēta ar paskopiem faktiem.
-
Aha, Zilajā putnā pēdējā trešdaļa tā kā noplaka. Līdzntam ļoti patika.
-
Lasu Andris Kalnozols Kalendārs mani sauc *****
Ļoti laba, aizkustinoša, atsauksmes jau visās malās slavinošas.
Man brīžiem nāk prātā viens SF personāžs :thinking:
-
"Kalendārs mani sauc" man ļoti patika, bet vīrs, gabaliņu palasījis, pateica, ka nē, nemaz nelasīs.
Es biju drusku vīlusies
-
Jā, Kalendārs mani pārsteidza... pirku ļoti skeptiski noskaņota, bet nu atsauksmes no tik daudzām pusēm bija tik cildinošas! Laba, ļoti un necerēti laba! Tagad man vajag noskatīties Kalnozola izrādi..... un vispār- kā man gribās uz teātri!!!! :thinking:
-
Aldis Bukšs "Brāļi" (2020)
Šaubījos par sadaļu, kur rakstīt - varbūt pie detektīviem? :)
Grāmatu ir atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, kas vien jau liecina, ka romāns nav "Kontinenta" surogāts, bet pretendē uz literārām vērtībām.
Man patika arī uz grāmatas pakaļējā vāka publicētās divas atsauksmes , kur manis cienījami cilvēki Guntis Berelis un Viesturs Kairišs nav kautrējušies parakstīt ar savu vārdu...man nepatīk daļēji anonīmas atsauksmes, kur norāda tikai kādu avīzi vai saitu, jo tās redzu ka reklāmas, bet ja sabiedrībā pazīstami cilvēki parakstās ar savu vārdu - tad jābūt labi, jo pēc Daces Judinas viena kriminālromāna izlasīšanas bija lielas šaubas par latviešu rakstnieku spējām šajā žanrā..
Jauns latgaļu puisis Edgars no Balviem pēc ģeogrāfu izglītības iegūšanas aizbrauc uz UK, kur uzdienējas līdz bārmenim elitārā klubā Londonā.
Tad atgriežas strādāt Latvijā, izmanto iegūtās zināšanas un kontaktus, lai sāktu tirgot Latvijas mēbeles pa visu EU un pēc ļoti veiksmīga darījuma Londonā nolemj atpūsties savā vecajā darbavietā elitārajā klubā jau kā klients. Viņu pazīst un sākas spraigais sižets, kurā ir viss komplekts tādiem stāstiem...
Tie, kas regulāri lasa pasaules rakstītos detektīvus vai skatās šādus seriālus, tad pašā sižetā nav nekā superoriģināla, es pat teiktu, ka man brīžiem bija asociācijas ar krievu kulta filmām Brat, Brat 2, jo šeit arī galvenā sižeta līnija ir par brāļa meklēšanu, tad tas īpašais šeit ir Latgale, Balvi, Krievijas pierobeža...aizraujoši, var izlasīt vienā rāvienā!
Iesaku!
https://www.dgramata.lv/dg-izdotas-gramatas/dailliteratura/originalliteratura-latviesu/detektivi/brali
-
Lasu Andris Kalnozols Kalendārs mani sauc *****
Ļoti laba, aizkustinoša, atsauksmes jau visās malās slavinošas.
Ja nebūtu labo atsauksmju, nemaz nebūtu pievērsusi uzmanību šai grāmatai. Neko neizsakoša autors, grāmatas anotācija arī ne ar ko nepiesaista :?: Paņēmu bibliotēkā, izlasīju un man patiešām patika. Grāmatas mīnuss - mīkstie vāki, kuri nodriskāsies ļoti ātri ņo daudzo lasītāju rokām.
-
Es par Kalendāru nobalsoju, kā par gada labāko
-
Gunars Janovskis "Ines" *****
Dzīves romāns. Darbība norisinās Āgenskalnā pagājušā gadsimta 20tajos un 30tajos gados. Galvenais varonis Ojārs ir kapteiņa dēls. Kad blakus mājā ievācas jauna ģimene un uzaicina visus kaimiņus ciemos, Ojārs iepazīstas ar Inesi, un abi kļūst par labiem draugiem.
Anotācijā Viesturs Kairišs Janovski nodēvējis par Āgenskalna Nabokovu, taču es neuztvēru Inesi kā pavedinātāju, bet kā saprātīgu un enerģisku dzīves baudītāju. :?:
-
Gunars Janovskis "Ines" *****
Dzīves romāns. Darbība norisinās Āgenskalnā pagājušā gadsimta 20tajos un 30tajos gados. Galvenais varonis Ojārs ir kapteiņa dēls. Kad blakus mājā ievācas jauna ģimene un uzaicina visus kaimiņus ciemos, Ojārs iepazīstas ar Inesi, un abi kļūst par labiem draugiem.
Anotācijā Viesturs Kairišs Janovski nodēvējis par Āgenskalna Nabokovu, taču es neuztvēru Inesi kā pavedinātāju, bet kā saprātīgu un enerģisku dzīves baudītāju. :?:
...bet tā Inese ir pusaudze kā Lolita?
-
...bet tā Inese ir pusaudze kā Lolita?
Grāmatas sākumā Inese un Ojārs ir mazi bērni, beigās - pieauguši cilvēki. Loģiski, ka kādā brīdī abi būs pusaudži.
Nakat, izlasi grāmatu un pasaki savu viedokli.
-
Baiba Zīle Piezīmes no citurienes ****
Stāstiņi par pašas dzīvi, pārceļoties un sākot strādāt Vācijā kādā lielā bankā. Šejienes citurzemietēm varētu būt interesanti salīdzināt ar pašu pieredzi, it īpaši stāsts par pārvākšanās kultūršoka četrām fāzēm -medusmēnesis, pārrunas, pielāgošanās un adaptācija
-
Baiba Zīle Piezīmes no citurienes ****
Stāstiņi par pašas dzīvi, pārceļoties un sākot strādāt Vācijā kādā lielā bankā. Šejienes citurzemietēm varētu būt interesanti salīdzināt ar pašu pieredzi, it īpaši stāsts par pārvākšanās kultūršoka četrām fāzēm -medusmēnesis, pārrunas, pielāgošanās un adaptācija
Normāla, interesanta džuse, personīgi pazīstu, TAI bankā ir kafija dzerta... tāpēc viņas darbus nelasu :)
-
TĀ banka tikai garāmejot pieminēta kā Banka, lasi droši
-
Izlasīta arī Maija Krekle Vita brevis Vēlreiz *** Brisele. Tu Brisele. Es*
Pirmā daļa ir tīri tā nekas, normāls "dzīves romāns", mīla, šķiršanās, problēmas, var, neko īpaši negaidot, lasīt -ja nekā labāka nav. Dzīvē tiešām tā var notikt. Bet otrā daļa, kas ir tā kā turpinājums, gan sāka kaitināt -ak šīs emocijas, kas tiek gari un plaši aprakstītas, delikāti -poētiski seksa apraksti (droši vien izdevēji samācīja), samocīts sižets -baisā drāma uz līdzenas vietas.
Jo paralēli es lēnām lasu "Mazliet dzīvības". Un varu salīdzināt, kā ir centīgi rakstīt par emocijām, un kā ir šīs emocijas radīt ar vienkāršu tekstu, bez sakāpinātās frāžainības
-
Piebilde Reno par "Mazliet dzīvības". Iesāku lasīt ar lielu interesi, tiešām īsta literatūra, bet atzīšos, ka, izlasījusi vairāk kā pusi (esmu 427.lpp) sapratu, ka nespēju tālāk lasīt. Jau tagad šaudās pa galvu aprakstītais, sapratu, ka būs jo tālāk jo skumjāk, tāpēc diemžēl metīšu mieru. Jo zinu, ka tas ietekmēs manu pašsajūtu, nevarēšu aizmirst to Džūdas likteni...nav tik stipri nervi...
Ja par latviešu lit-ru, tad centos lasīt M.Bērziņa "Aizliegto pianīnu", bet sapratu, ka nespēju lasīt, neieinteresēja, kaut esmu PII strādājusi utt. Nespēju lasīt šādas pusjautras latviešu grāmatas.
Toties Ingas Ābeles "Balto kleitu"izlasīju vienā rāvienā, lūk, tā ir literatūra, to var just, atzīstu, kaut nekā aizraujoša.
-
Riharda Bargā "Nemodernās Slampes meitenes": Līdz 19 gadu vecumam lasīt nav ieteicams
“Līdz 19 gadu vecumam lasīt nav ieteicams,” - tā vismaz vēsta brīdinājums uz grāmatas “Nemodernās Slampes meitenes” pēdējā vāka, bet, iespējams, līdz 19 gadiem šādi teksti nemaz neinteresē. Tā ir Riharda Bargā jaunākā grāmata. Visi cilvēki un notikumi ir izdomāti, un ir tikai atspulgs deformētā apziņā.
Viss raidījums: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/146405/riharda-barga-nemodernas-slampes-meitenes-lidz-19-gadu-vecumam-lasit-nav-ieteicams
Izklausas pēc sakarīga autora ;)
-
Lasu Andris Kalnozols Kalendārs mani sauc *****
Ļoti laba, aizkustinoša, atsauksmes jau visās malās slavinošas.
Man brīžiem nāk prātā viens SF personāžs :thinking:
Es pareizi sapratu?
-
Riharda Bargā "Nemodernās Slampes meitenes": Līdz 19 gadu vecumam lasīt nav ieteicams
“Līdz 19 gadu vecumam lasīt nav ieteicams,” - tā vismaz vēsta brīdinājums uz grāmatas “Nemodernās Slampes meitenes” pēdējā vāka, bet, iespējams, līdz 19 gadiem šādi teksti nemaz neinteresē. Tā ir Riharda Bargā jaunākā grāmata. Visi cilvēki un notikumi ir izdomāti, un ir tikai atspulgs deformētā apziņā.
Viss raidījums: https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/146405/riharda-barga-nemodernas-slampes-meitenes-lidz-19-gadu-vecumam-lasit-nav-ieteicams (https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/146405/riharda-barga-nemodernas-slampes-meitenes-lidz-19-gadu-vecumam-lasit-nav-ieteicams)
Izklausas pēc sakarīga autora ;)
SNoram, ja interesē Bargais:
https://www.youtube.com/watch?v=jx6oZYLBg_g (https://www.youtube.com/watch?v=jx6oZYLBg_g)
Vsp iesaku GSpotu, Džilindžers - labais :)
-
https://satori.lv/article/dizazio (https://satori.lv/article/dizazio)
-
Interesanti, vai SNor ir izlasījis par tām Slampes meitenēm.
Maija Migla -Streiča Matildes gadsimts
Piecu paaudžu sievietes, pat sešas - no Matildes mātes līdz mazmazmeitai
Man patīk patiesā vēsture un te tā ir -Matildes meita visu mūžu ir rakstījusi dienasgrāmatas, ir saglabātas vēstules, plus vēl Liepājas vide. Stāsts nav no saldajiem, Matildes meita Austra ir īsta pēckara padomju jauniete -ballētāja, komjauniete, karjeras taisītāja, kam sava meita Maira ir tikai traucēklis. Matilde ir tā, kas satur ģimeni.
-
Šodien Neputnam pagalma izpārdošana Tērbatas ielā, arī interneta veikalā labas atlaides.
2019. gadā bija ne tikai Neputna izdevumi, bet arī Liels un mazs bērnu grāmatas.
-
reno, paldies, ieinteresēji! Speciāli sagūglēju kādu nebūt informāciju par grāmatu. Daudz gan nav. Te īsa reportāža
-
Maija Migla-Streiča "Nenopietni nopietnie TV aizkadri" ****
Izklaidējoša un patīkama grāmata pāris vakariem. Reāli stāsti no tiem laikiem, kad nebija datoru, mobilo telefonu, kad televīzija bija viens no galvenajiem informācijas avotiem un tajā redzamās sejas zināja visa valsts. :)
Šajā sakarā man ir arī personisks aspekts - 90-to gadu sākumā televīzijā par gaismotāju strādāja mans tā laika otrpusis. Viņam toreiz bieži bija jābrauc uz visādiem objektiem, parasti kopā ar žurnālistēm Veltu Puriņu un Māru Grunti, pēc tam viņš mājās stāstīja visādus atgadījumus. Nē, grāmatā ne viņš, ne arī dzirdētie stāsti nav pieminēti, bet man jau bija priekšstats par gaisotni tv kolektīvā.
-
Lelde Stumbre " Perfecioniste" . Iesaku! Lasu izbaudot! :yes: :yes: :yes:
-
Lelde Stumbre " Perfecioniste" . Iesaku! Lasu izbaudot! :yes: :yes: :yes:
Izcilāju veikalā, gribēju draudzenei uzdāvināt, bet ar latviešu literatūru tomēr neriskēju, nopirku ārzemju grāmatu, par kuru skaidri zināju, ka interesanta. Laikam nevaru nosaukt nevienu latviešu tagad sarakstīto grāmatu, kuru kādam ieteiktu.
Padomju laikos lasītās tajā laikā likās ok, bet vai tagad liktos :scratch: . Kaut kā bēdīgi mums ar to literatūru.
-
Izcilāju veikalā, gribēju draudzenei uzdāvināt, bet ar latviešu literatūru tomēr neriskēju, nopirku ārzemju grāmatu, par kuru skaidri zināju, ka interesanta. Laikam nevaru nosaukt nevienu latviešu tagad sarakstīto grāmatu, kuru kādam ieteiktu.
Padomju laikos lasītās tajā laikā likās ok, bet vai tagad liktos :scratch: . Kaut kā bēdīgi mums ar to literatūru.
Šoreiz nošāvi garām. Šī nu reiz ir tā grāmata, ko lasīju ar aizrautību un noteikti iesaku. Dodu *****
Stumbrei kaut kāda čakra atvērusies
-
Mērija Elizabete Kalniņa "Sapnis par viņu un mūziklu" ****
Patīkams pārsteigums. Negaidīju, ka 20gadīgas autores pirmais romāns būs tik interesants. Jo kurš gan vislabāk varētu aprakstīt, ko domā un dara jauna meitene, ja ne tāda pati jauna meitene :)
-
Māra Ozola grāmatai 2 daļas Ala Cietoksnis -pēdējie cilvēki uz Zemes -tepat Latvijā ****
Fantāzija, kā būtu, ja būtu. Iznākot no ekskursijas alā, skolotāja un grupiņa jauniešu aptver, ka cilvēki un visa pārējā dzīvā radība ir pazudusi. Viņiem jāsāk izdzīvošanas dzīve kopienā.
Mazliet didaktiski, it īpaši sākumā, jo vispār jau domāta jauniešiem. Baltās grāmatas, Straumēnu, Dievs Daba Darbs iespaids, jauniešiem lasa priekšā Robinsona Kruzo un Robēra Merla Malvilas pili (būs jāpameklē)
Kopumā stāsts tiešām interesants, labs seriāla materiāls.
-
Skolotājai alā tās grāmatas bija līdzi?
-
:taunt:
Iznāca no alas un visi apmetās viņas lielajā lauku mājā -darbība noris laukos, kāda ciemata tuvumā, patālāk arī neliela pilsēta. Vispār interesanti bija lasīt par izdzīvošanas procesu, vajadzīgo lietu vākšanu utt.
-
Maija Grosa "Spēlēt dzīvi" ****
Plāna grāmatiņa no Vakara romānu sērijas. Patīkams, labā valodā uzrakstīts, izklaidējošs stāsts vienam vakaram. Lasīju vilcienā, brīžiem skaļi smējos. :)
-
Aivars Berķis "Kūlas svilinātāji" *****
Ņemot grāmatu, bija zināma skepse - gan 500 lpp. biezums, gan tas, ka romāna darbība risinās 1962.gadā, kā arī iepriekš nebiju lasījusi šī autora grāmatas. Bet man patika. Lasījās viegli, romāna darbība bija raita. Arī 1962.gadā cilvēki dzīvoja, strādāja un mīlēja. Tādas vēstules, kā viens no varoņiem rakstīja savai iecerētajai, mūsdienās neviens vairs neraksta... :) Un, protams, kaislības, kur nu bez tām :?:
-
Gunita Krilova "Cukursaldā". Neslēpšu, šo un autores pirmo grāmatu "Driftā tikai meitenes" nopirku/izlasīju tikai aiz lokālpatriotisma! Novadnieki jāatbalsta! :smile: Pirmā grāmata nelika vilties, otrā- aizķēra un uzrunāja! Kā atšķīru pirmo lapu- tā līdz beigām, neatraujoties! Patiess, mūsdienīgs stāsts, bez melni/baltā dalījuma, bez cerētā hepīenda... ! Iesaku! Noteikti,ka vairāk uzrunās lasītājas ap 30, bet arī pēc 50- liek aizdomāties! ;)
-
Šoreiz nošāvi garām. Šī nu reiz ir tā grāmata, ko lasīju ar aizrautību un noteikti iesaku. Dodu *****
Stumbrei kaut kāda čakra atvērusies
NU, Reno. šodien nopirku. Kkas uznāca. Domāju - katru dienu viskautkur izpļakarēju, noēdu naudu, tad nodzinu skopumu. Priekš tik bieza ķieģeļa lēti. vēl skatījos uz Dzelmes Paniku, bet to citreiz.
-
Lelde Stumbre " Perfecioniste" . Iesaku! Lasu izbaudot! :yes: :yes: :yes:
Lasīju ilgi, bet tas forši, ka negribas izraut uzreiz un čušss. Sākumā ļoti patika, sevišķi 1.daļa, kur tās Emīla peripetijas. Pēc tam kādā sakarā tie lauki, tad Parīze, tad pa vidu tas ārsts un vēl visādu nejaušu personāžu dzīvju apraksti. Likās, ka 3 romāni vienā un vēl pa kādam paralēlam stāstiņam piemests pa vidu. beigas vispār dīvainas.
Pluss - lasījās tiešām labi, gribējās zināt, kas tur beigās būs, bet neteikšu, ka kādam ieteiktu, pat nezinu, kam iedot lasīt, diez vai, laikam pārdošu. Maksāja 17.55, varētu par 10 pārdot, varbūt kādam ir vēlme. Bieza grāmata, par 17 parasti veikalā ir tukšās marmelādenes.
-
Jā, to gan varēja just, ka nav īsti pratusi visu sapīt kopā
-
Armands Puče Jauna vīrieša portrets ****
Atkal grāmata, ko paņēmu ar zināmu skepsi, bet sagādāja patīkamu pārsteigumu, nepievīlos. Man vispār patīk tādas, ar vēstures atkāpēm.
Te Roma un Rafaels (tas, kurš gleznotājs), Napoleons, 2. pasaules kara beigas, mūsdienas.
Par kristietību, Venēcijas baņķieriem. vēstures izgudrošanu. Ne tik visaptveroši, kā Krimsons uzskata, bet izmantota jau zināmā teorija par mūku sacerētajiem senlaikiem, "sengrieķu" filozofiem un gadsimtu kļūdaino saskaitīšanu
-
Inguna Dimante. Komjaunietes pūra nauda.
Tādu rakstnieci pirms tam nezināju. Sāku lasīt un aizrāvos. Prātoju, kā pāris vārdos pateikt, par ko ir šī grāmata. Par mīlestību. Kaut gan 80% grāmatu ir par mīlestību ;)
Darbība risinās 2 laikos - astoņdesmitie gadi un divtūkstšo sākums. Galvenā varone - 18 gadīga meitene un 45 gadīga sieviete.
Es lasīju šo grāmatu un ļoti galvenajā varonē redzēju sevi. Sevi 17- 20 gados. Arī seksa jomā. Man pat atmiņā uzausa sen aizmirstas epizodes no manas jaunības (te nezinu pat kādu smailiņu likt).
Sadzīve, kopdzīve, sekss, jūtas, noslēpumi.
Kad izlasīju, ka mīļotai sievietei jādāvina vai nu 1 roze vai klēpis, pasmaidīju. Jo man arī patīk, ja man dāvina tikai 1 rozi. Par klēpi nezinu, nav dāvināts :)
-
Vēl neesmu pat pusē, bet liekšu savu pozitīvo atsauksmi
Inguna Bauere Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā *****
Jāatzīstas, ka ne visas Baueres grāmatas man patika, dažas likās pārāk izstieptas, nu labi, mazliet garlaicīgas.
Bet nu šī man liekas labākā, kas sarakstīta līdz šim. Interesanta jau pati vide -18. gadsimta vidus Kurzemes hercogiste, vācu muižnieku sadzīve, visas tās pilis, muižas un muižiņas. Nav radu rakstu vai vietu aptuvenība, viss ir dokumentēts. Pie tam tieši šovasar to pusi diezgan daudz izbraukājām, tādēļ bija vieglāk izprast atrašanās vietas.
Elīzas dzīves stāsts ļoti aizkustinošs, bērnība nomācoša un vispār tas laiks nebija nekādas laimes pilnais. Bērnu, sieviešu mirstība dzemdībās, pie tam pārtikušās aprindās, ir satriecoša. Pašlaik esmu tikusi līdz Elīzas agrīnai jaunībai- izsprukusi no diezgan baisās vecāsmātes aprūpes nagiem, Elīza sāk baudīt normālu jaunas meitenes dzīvi ar mācībām, dejām un ballēm.
Kas man pietrūkst -ja raksta par tik konkrētām vietām, labi būtu redzēt arī karti. Arī ilustrācijas ir melnbalti miglainas. Saprotams, ka tas paceltu grāmatas izmaksas...
-
Tieši dēļ šī iemesla (izstieptas un drusku garlaicīgas), pēc trešās grāmatas metu mieru Baueres daiļrades sekošanai.
-
Šai var atkal pievērsties -ir stipri dinamiskāka, vismaz līdz pusei esmu tikusi ar interesi. Varbūt vāciešu dzīve interesantāka? ;)
-
Likšu tomēr pie latviešu literatūras, lai gan neviens latvietis laikam tik smieklīgi neuzrakstītu. Utopijas stāstos brīžiem ieskanas mums pazīstamā Ziga balss
Dmitrijs Savvins
Autors ir krievs, politiskais bēglis, kas dzīvo Liepājā un mācās latviešu valodu, pēta jaunāko laiku vēsturi.
Antiutopijā "Rīts brīvajā Latvijā" jau kuro gadu prezidents ir Aivars Lembasts, aizsardzības ministrs maršalas Alksnis, bet žurnālists Nils ir galīgi sajaucis īstos patronus.
Stāsta beigās varonis, stukačienes nodots, par apkārtceļiem un "caurumiem" uz robežas caur Baltkrieviju bēg uz Lietuvu.
dodu ***** par jautrību un asprātīgajiem dzēlieniem
-
Pēdējā laikā izlasītais -
Gunita Krilova "Cukursaldā" ****
Iepriekš jau bija magdas un reno atsauksmes, es pilnībā pievienojos vērtējumam, ka grāmata ir pat ļoti ok. Beigas arī normālas un loģiskas.
Iveta Troalika "Tūlīt paliks labāk" ****
Autores pirmais romāns. Galvenie varoņi mācās prestižā Rīgas vidusskolā, darbība notiek ap 2000.gadu. Par mīlestību un toksiskām attiecībām, manipulēšanu, atkarībām. Laba valoda, raits stāstījums. Beigas labas :) Pēc izlasīšanas bija pārdomas par pašas varēšanu spēt pieņemt lēmumus 17 gadu vecumā.
Karīna Račko "Ekstāze" ***
Autore ir atradusi savu nišu literatūras lauciņā - destruktīva kaislība, sekojošs pagrimums un depresija, psihoanalīze (citē Frommu, Freidu u.tml.), pēc tam savas dzīves sakārtošana. Paslavēšu Račko par labu valodu un raitu stāsta plūdumu.
-
Linda Nemiera "Rīgas raganas" **
Iesāku lasīt ar lielu interesi, bet, tiekot līdz beigām, secināju, ka stāsts par neveiklu jaunu sievieti, kura spēj sazināties ar mirušajiem, bet netiek galā pati ar sevi, man diez ko pie sirds neiet.
Interesanta likās informācija par vairākiem jūgendstilā celtiem namiem Rīgā, norādītas arī adreses. Tieši piedomāju, ka Amālija varētu tur iet garām un meklēt uz fasādes pāvus, pūces vai kas nu tur bija uzskaitīts. :)
-
Gunita Krilova "Cukursaldā". Neslēpšu, šo un autores pirmo grāmatu "Driftā tikai meitenes" nopirku/izlasīju tikai aiz lokālpatriotisma! Novadnieki jāatbalsta! :smile: Pirmā grāmata nelika vilties, otrā- aizķēra un uzrunāja! Kā atšķīru pirmo lapu- tā līdz beigām, neatraujoties! Patiess, mūsdienīgs stāsts, bez melni/baltā dalījuma, bez cerētā hepīenda... ! Iesaku! Noteikti,ka vairāk uzrunās lasītājas ap 30, bet arī pēc 50- liek aizdomāties! ;)
Lasīju ar interesi. Pasmīkņāju par to, ka galvenās varones profesija izvēlēta labi. Lasīju un domāju par sačakarētām dzīvēm. Par to, kas nāk no bērnības un iet tālāk un tālāk.
Absolūti nešķiet grāmata ar optimistiskām beigām. Ja nu vienīgi no vecākās meitas puses.
Būtu interesanti palasīt stāstu no pirmās sievas skatījuma.
-
Lasīju ar interesi. Pasmīkņāju par to, ka galvenās varones profesija izvēlēta labi. Lasīju un domāju par sačakarētām dzīvēm. Par to, kas nāk no bērnības un iet tālāk un tālāk.
Absolūti nešķiet grāmata ar optimistiskām beigām. Ja nu vienīgi no vecākās meitas puses.
Būtu interesanti palasīt stāstu no pirmās sievas skatījuma.
Jā, šī ir grāmata bez ierastā klišejiskā "visi dzīvoja ilgi, laimīgi un nomira vienā dienā" nobeiguma. Un grāmata liek domāt un aizdomāties, paskatīties uz notikumiem no cita skatu punkta.
-
Iveta Troalika "Tūlīt paliks labāk". Šī ir grāmata, kas būtu jāizlasa katram vidusskolas vecuma meitēnam. Un meiteņu mammām, jebkurā vecumā. Der arī puišu mammām. Ja būtu jānoraksturo vienā vārdā, par ko tad īsti ir šī grāmata- es teiktu- par nemīlestību. Dažādos līmeņos. Iesaku!
-
Sandra Kalniete Tev būs četri vīri ***,5
Nav nekāda dižā literatūra, bet patiesi. Tā nepavisam nav autobiogrāfija, lai gan protams daudz kas personīgs ieskanas. Stāsts pirmajā personā -sieviete 70.-80-.90. gadi. Man patika, lai arī brīžiem tā hrestomātiski vēsture ielavījās, bet arī tas bija pietiekošo kompakti un patiesi. Nupat gobzems laikam ņēmās pētīt Kalnietes naudas maku. Nu tad, jefiņ, tiec tu arī tālāk par ākstīšanos tirgus laukumā.
Baiba Zīle Alma -pasaules mala **
Varbūt, ka lasīju nepareizajā mēness fāzē. Lai jau būtu mazliet fantastiskais sižets. Mani nepatīkami pārsteidza pēkšņi pilnīgi citādas, tādas kā stīvas un panaivas stāsta daļas. Pie tam laiks tas pats, kas Kalnietei -90.gadi. Nez kādēļ tādā patētiskā stilā. Tālāk sākas kaut kāda fantāzijas tēma, man nepatika, bet Notre Dame degšanas apraksts gan ļoti patiess. Godīgi sakot, tik tālu tiku, tās ir apm. divas trešdaļas, tālāk nevaru sevi piespiest izlasīt. bet jāsaņemas acīmredzot, tad droši vien varēšu dot vēl kādu zvaigzni.
Kāpēc man liekas, ka mūsu literātiem katastrofāli trūkst piekasīgi redaktori, kas sižetus pa īstam izķidā un liek pārstrādāt, ja vajag.
-
Visi viens otru pazīst, tā vide jau pašaura, konkurences maz.
Un kurš tad diži ķidās Monikas Zīles atvasi.
-
Man Baibas iepriekšējās grāmatas patika, tādēļ jūtos tik vīlusies. Nu kādēļ vajag braukt kaut kādās mistikas tēmās. Tad vienmēr liekas, ka nespēj normālu, interesantu, emocijas rosinošu stāstu uzrakstīt
-
Man arī līdz šim patika Baibas grāmatas. Šai tad nemaz neķeršos klāt .
Pamatā latviešu autoru grāmatas nespēju lasīt. Baiba bija izņēmums. Gandrīz vienmēr esmu vīlusies latvju autorēs. Laikam neesmu latviete :?:
-
Lauma Ozola "Pagātnes skavās" *
Neesmu lasījusi autores publikācijas žurnālā "Una", bet debijas romāns izskatās pēc mūsdienīga 18.gadsimta debitantes savārstījuma. Katrā lappusē daudzas reizes pieminēta "laime", "laimīgs", varoņi (neatkarīgi no vecuma) runā šķebinoši salkanus tekstus, cieš "sāpes", viņus vajā "ļauns liktenis" un likstas, bet visi "ir pelnījuši laimi", "īsto cilvēku", kurā iemīlas no pirmā acu skatiena... blablabla... :veee:
Grāmata ir no bibliotēkas, aiznesīšu atpakaļ, bet jūtu līdzi tiem, kuri ir par to ir izdevuši naudu.
-
Divas grāmatas atslodzei un izklaidei:
Guntis Tālers "Garās nakts Mēness" ***
Autors pats atzīst, ka mēģinājis uzrakstīt romantisku stāstu, turklāt no sievietes viedokļa. Rezultātā sanāca trilleris, kurā romantika ar jāmeklē ar lupu. :D
Ilze Aizsila "Mīlas kastings" ***
Kaislības, draudzība un bizness Dagdā. :) Grāmatas varoņi runā vācu, angļu un krievu valodās, kā arī latgaliešu izloksnē, ir tulkojums zemsvītras piezīmēs.
-
Mārtiņš Volfs "Banda" ****
Romāns par rokenrolu, seksu un deviņdesmitajiem - tā rakstīts uz grāmatas vāka. Izklaidējoša grāmata pāris vakariem.
-
Olita Tidomane "Trīs runči un viņu cilvēks" ****
Sirsnīgu stāstu grāmata kaķu mīļotājiem. Camma arī varētu tādu uzrakstīt :smile:
-
Joprojām nelasu latviešus, bet Kalnieti izlasīju. Sākumā ļoti ok, beigās apnika. kas interesanti- nevienas tiešās runas!
-
Joprojām nelasu latviešus..
laikam jau Nāra skolā latviešu valodu nemāca!.
...un laikam tas ir pat labi...
-
Nakat, neko jau daudz nezaudē, ja mūsdienu latviešus nelasa. Izlasu tos izslavētākos darbus ( izņemot Račko), bet tikpat labi varētu būt nelasījusi..
-
Nakat, neko jau daudz nezaudē, ja mūsdienu latviešus nelasa. Izlasu tos izslavētākos darbus ( izņemot Račko), bet tikpat labi varētu būt nelasījusi
tu takš esi iedomīga! :).. vienīgais iemesls, lai tā izteiktos, es redzu Tavā pārliecībā, ka Tu arī tā varētu uzrakstīt.. taču viena lieta ir tā domāt, bet cita lieta ir uzrakstīt! :mrgr: .. Ok, par "lata" līmeņa darbu es nešaubos, to vari! :)
-
Nakat, Tu atkal nepareizi izlasi. :) Teicu, ka neko nezaudē.. Lielākā daļa pasaules tādus latviešus nezina. Ja kāds jautātu par latviešu prozu, ieteiktu Blaumani, tas visiem aizietu. Tak ne jau mūsdienu Repši.
-
Piemēram, I. Ābeli nelasījušie neko nav zaudējuši? ;)
-
Nakat, Tu atkal nepareizi izlasi. :) Teicu, ka neko nezaudē.. Lielākā daļa pasaules tādus latviešus nezina. Ja kāds jautātu par latviešu prozu, ieteiktu Blaumani, tas visiem aizietu. Tak ne jau mūsdienu Repši.
Ja man jautātu, tad noteikti ieteiktu I.Ābeli. N.Ikstenu nē. Pārvērtēta viņa ir.
-
Piekrītu. Ābele laba.
-
Kā Ikstenai ar veselību, nesen vāca ziedojumus, bija ko netīši vai tīši iedzērusi, cik varēja saprast. Tagad vairs neko nedzird.
-
Piemēram, I. Ābeli nelasījušie neko nav zaudējuši? ;)
Ja nav lasīts, tad sirds par iespējamo zaudējumu nesāp :?:
-
Ja nav lasīts, tad sirds par iespējamo zaudējumu nesāp :?:
Jā, bet žēl. Galīgi nepiekrītu Broņai, ka ir tikai Blaumanis. Ieteiktu vēl Māri Bērziņu, Andri Zeibotu. Un ir vēl daudzi...
K.Račko nu gan nē...
-
.
-
Atradu kaut kur iekrāmēto grāmatu, kas mani diezgan ietekmēja ap gadiem 19-20 -Jānis Sārts "Pieviltie", izdotu 1942. gadā. Nē, nav radinieks, īstajā uzvārdā Apsītis un bērni nav pieminēti.
Literāri diezgan "plakana", bet epizodes šur un tur diezgan zīmīgas un traģikomiskas.
https://timenote.info/lv/Janis-Sarts-15.05.1905 (https://timenote.info/lv/Janis-Sarts-15.05.1905)
-
Jurģis Liepnieks "Man nabaga pirāts" ***,5
Romāns īsti nav manā gaumē, bet bija interesanti lasīt. Daudz filozofijas, sapņu par Dostojevski un Raskoļņikovu. Sižeta līnija samērā vienkārša. Otrreiz nelasītu.
Kas iekrita acīs - autora paviršība. Piemēram, raksta, ka smaržo liepas un ka tuvojas Lieldienas. Vai arī - cietuma kamerā bija karsti, ap 30 grādiem, togad bija silts oktobris :D Tas nekas, ka pēc dažām nedēļām tajā pašā kamerā joprojām bija karsti, bet ārā bija vasara :?:
-
Anna Marija Serģe "Es gribu tev kaut ko parādīt" **,5
Sākums ir daudzsološs - notikumi risinās Londonā, noslēpumains vīrietis ar maģiskām spējām saiet kopā ar latviešu meiteni, kurai ik pa laikam uznāk panikas lēkmes. Mīla, kaisle, mistiski notikumi. Radās asociācijas ar Krēslas sēriju, tikai auksta vampīra vietā bija karsts skaistulis :mrgr:
Grāmatas otrajā pusē man radās iespaids, ka autore skrēja sižetam pa priekšu. Beigas ir labas, bet tā arī nesapratu, kāpēc tās ir tādas, kur loģika. Romānam, manuprāt, pietrūka skaidrojošu detaļu un pamatojuma, īpaši par mistikas elementiem. Radās iespaids, ka sižeta attīstībā autore iestrādājusi savas dzīves pārdzīvojumus - panikas lēkmes, bērna zaudēšana - bet kaut kā bija par daudz un kaut kas pietrūka :?:
-
Man beigu beigās kopumā diezgan labi patika, it īpaši, ja pašreizējie notikumi fonā.
Sākums nē. Likās tik uzmācīga tā pamācošā filozofēšana. Man liekas, ka J. L paša nesimpātiskā personība vainīga, gadiem sev sarkanā pundura tēlu veidojis, visgudrais pāri stāvētājs.
Liepu smaržu ap Lieldienām pamanīju, jā. Izdzertā vīna daudzums un krājumi likās pārspīlēti.
Bet tālāk daudz kas no safilozofētā pat patika. Sižets beigās -nu tā... var jau būt.
-
Jānis Joņevs "Decembris" ****
Grāmata tiek prezentēta kā dokumentāls kriminālromāns par mistisku slepkavību sēriju 1997.gada decembrī. Autors pārlapo tā laika presi, sarunājas ar policijas amatpersonām par tā laika notikumu atskaņām un pamazām līmē kopā lielo bildi. Labi uzrakstīts stāsts ar autora komentāriem un atmiņām. Pašai bija interesanti piedomāt, ko es no tā laika atceros (par slepkavībām neko, ja godīgi). :)
-
Kārlis Kazāks. Sākums mūs atrod pats.*****
Grāmata, kurā aprakstīti Kārļa Kazāka un domubiedru 10 braucieni ar velo pa Latviju. No 2012.-2020.gadam. Katrs apmēram nedēļu garš. Apraksti pa dienām. Katrai dienai kādas 2-3 lapas. Tātad nav gari.
Samērā koncentrēti parādīts brauciens - emocionālais, fiziskais. Katrai dienai attēlots aptuvenais maršruts.
Man ļoti tuvs riteņošanas stils. Labs humors. Ļoti izjutu viņa attēloto Latvijas skaistumu. Nav daudz aprakstīti dabas objekti, muižas, bet pēc lasītā gribās tur nokļūt un izbaudīt.
Ja agrāk domāju, ka viņš ir tāds sausiņš, tagad domas mainījās.
Šī grāmatu varētu būt Latvijas skaistuma slavinājums.
Gribu to savā grāmatplauktā.
-
Daudz neko necerēdama, paņēmu Jānis Joņevs Decembris. *****
Kā sāku vakarvakarā, tā arī pabeidzu, ar vienu aci paskatoties filmu par Paulu.
Grāmata laba, dokumentāls detektīvpētījums ar ironiskām refleksijām "ko es darīju tajā laikā". Stāsts ir par 1997. gada decembri, kad Rīgā notiek slepkavību sērija, tas ir aktīvi atspoguļots presē un Joņevs lapu pa lapai šķirsta visas avīzes. Beigās ir arī sarunas ar tā laika izmeklētājiem, piem. Valdi Pumpuru.
Mana refleksija ir par to, ka -sit nost -es neko tādu neatceros. Es atceros pieminētos Bušmeisteres zirgus, Laukrozes slepkavību, vēl šo to no grāmatā pieminētā, bet maniaku -nē.
Nu labi, tajā laikā mēs vairs nedzīvojām Rīgā. Arī Jūrmala bija gana baisa vieta tajā laikā. Mums 2x apzaga māju, otrajā reizē rīkoja slēpni, zaglis aizmuka, bet drīz viņu noķēra. Man izrāva rokassomu 7 vakarā pie stacijas. Blāvas lampiņas dega labi, ja uz ielu krustojumiem.
Kā jums? Atceraties tādu 1997. gada maniaku, par pastiprinātām policijas un zemessardzes patruļām, virsrakstus Vakara ziņās?
-
kaut kas bija, bet gadu precīzi nepateikšu. ja saki 1997., lai būtu. Toreiz pilns ar bandītiem bija
-
Tas, kurš arī Eksporta ielā uzdarbojās?
-
Jā. Es neko neatceros :?:
Grāmatā bija apm. -daži nošauti, paldies dievam, kaut kas normālāks.
Bandītu šaudīšanos atceros
-
Visu nevar atcerēties. Visas 90.-to spridzināšanas arī aizmirstas.
-
Ja par maniakiem, tad atceros vienīgi Rogoļeva ķeršanu 80. gadu sākumā. Tad automašīnas uz ceļiem apturēja un pārmeklēja, un pat citus daudz maz līdzīgus vīriešus aizturēja pārbaudei.
-
Es atceros, kā pārbaudīja mašīnas, kad no Jelgavas cietuma vesels bars izmuka, bija bišķi bailīgi
-
Paņēmu bērnības drauga sarakstīto "Pieauguša puikas atmiņu klade"...
redzēs, vai būs mani pieminējis, un ja jā, tad kādā gaismā... varbūt jāiet logi sist :bricks:
Padomija pusaugu puikas un jauna studenta skatījumā – Valda Klišāna grāmata «Pieauguša puikas atmiņu klade» / Raksts (lsm.lv) (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/padomija-pusaugu-puikas-un-jauna-studenta-skatijuma--valda-klisana-gramata-pieaugusa-puikas-atminu-klade.a490308/)
-
Varbūt būs jāiet skaidroties ja nebūs pieminējis
-
Varbūt būs jāiet skaidroties ja nebūs pieminējis
tad es par viņu uzrakstīšu vienkārši stāstiņus... man vesels maiss! :)
-
Tagad ir jāsaskaņo ar personu, ja grib grāmatā pieminēt. Vai arī jāmaina vārds. :) Re, kā Ēriks Streičs savā grāmatā izstāstīja atgadījumu, kā jauns latviešu čalis armijā ģība katru reizi, kad viņam bija jānolasa zvērests, un finālā tika no armijas prom. Grāmatas autors esot sazinājies ar stāsta varoni, un tas ir atļāvis atklāt savu identitāti, tāpēc stāsta beigās uzzināju, ka tas bija gleznotājs Jānis Anmanis. :)
Tātad -
Ēriks Streičs "Latviešu dēkainis krievu armijā" *****
Izbaudīju katru grāmatas lappusi, katru rindiņu. Streičs tiešām prot stāstīt (laikam jāsaka "prata", jo nu jau stāsta savus stāstus citā saulē). Tur ir gan armijas stāsti, gan ievītas atmiņas no pirmsarmijas laikiem. Vēl pirms dienesta autors paspēja aizbraukt uz Tālajiem Austrumiem un iestāties darbā uz tālo reisu kuģa. Turklāt bija apveltīts ar lielisku komunikācijas spēju. Stāsts par to, kā ar draugu no Maskavas līdz Vladivostokai braukuši par zaķi, vispār ir fascinējošs - ar ko sapazinās un sadraudzējās, kā sashēmoja, lai brauciena laikā nepieķer daudzās kontroles... Tas viss par vairāk nekā 50 gadus seniem notikumiem, kad saule spīdēja spožāk, zāle bija zaļāka un cilvēki vienkāršāki. Toties tagad zinu, kas ir "kurrrata puc" igauniski (pārbaudīju - google TĀDUS vārdus netulko) :mrgr:
-
Tādēļ igauņi vienmēr smejas vēderus saķēruši, kad latvju meitas pucējas. :)
-
Šorīt pa LR3 stāstīja par uzvārdiem un to maiņu 20.-30. gados(tur katru rītu tagad ir kāds interesants stāstiņš. Tad nu par dīvainajiem bija, ka Anna Maucekle mierīgi varēja dzīvot ar tādu uzvārdu Rūjienā, kur visi zin, ka par maucekli sauc viena veida smilgu, bet Rīgā tāds uzvārds bija ar steigu jāmaina
-
Paņēmu bērnības drauga sarakstīto "Pieauguša puikas atmiņu klade"...
redzēs, vai būs mani pieminējis, un ja jā, tad kādā gaismā... varbūt jāiet logi sist :bricks:
Padomija pusaugu puikas un jauna studenta skatījumā – Valda Klišāna grāmata «Pieauguša puikas atmiņu klade» / Raksts (lsm.lv) (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/padomija-pusaugu-puikas-un-jauna-studenta-skatijuma--valda-klisana-gramata-pieaugusa-puikas-atminu-klade.a490308/)
Izlasīju Klišāna Atmiņu kladi. Pabiju "tajās vietās", "tajā laikā", vienā otrā bildītē esmu atrodams... Paldies, bija tā vērts!
Vairāki notikumi atstāstīti patiesi, bet cilvēku vārdus nepieminot - draugi, ar draugiem. Nu tā arī bija...
-
Jurģis Liepnieks "Man nabaga pirāts" ***,5
Romāns īsti nav manā gaumē, bet bija interesanti lasīt. Daudz filozofijas, sapņu par Dostojevski un Raskoļņikovu. Sižeta līnija samērā vienkārša. Otrreiz nelasītu.
Kas iekrita acīs - autora paviršība. Piemēram, raksta, ka smaržo liepas un ka tuvojas Lieldienas. Vai arī - cietuma kamerā bija karsti, ap 30 grādiem, togad bija silts oktobris :D Tas nekas, ka pēc dažām nedēļām tajā pašā kamerā joprojām bija karsti, bet ārā bija vasara :?:
Grāmatas pirmais metiens izpārdots, savas bibliotēkas rindā man priekšā vēl 5 lasītgribošie, tā kā neizteikšos par romānu, bet to, ko pateica Jurģis tikšanās laikā - nākošais metiens gaidāms aprīlī, tad arī tiks izlabotas tās kļūdas, ko norādīja Luīze un arī citas....piemēram, autors kā kļūdu minēja, ka vienam sunim grāmatas sākumā ir viena suņa šķirne, bet grāmatas beigās tam pašam sunim jau cita! :mrgr:
Pie reizes iespējami labojumi sižetā, jo patreiz notiek pārrunas ar izdevēju Anglijā, lai to romānu padarītu interesantāku arī angļu valodā lasošiem...tulkojums ir gatavs un izdevējs pēta iespējas to izdot...
Liepniekam apriebusies politika, laikam vairs neredz tur sev iespējas, un viņš patreiz mēģina ielauzties pasaules kriminālromānu tirgū un vēlas skandināvu autoru panākumus/naudu...nu, lai veicas! :shampis:
-
domā, no politikas tā vienkārši var "izkāpt"?? :?:
Piemēram - vai "skandināvam" visi nodoklīši samaksāti?
-
Vairis Ozols "Pazudusī meita" ***
Klasificējas kā detektīvromāns, bet būtībā ir par pusaudžu attiecībām. Galvenā varone ir 16gadīga čiksa, kurai viss - skola un vecāki - ir līdz brošai, turklāt abi vecāki strādā skolā, un tas rada papildus spriedzi un spiedienu. Kādu dienu meitene neatgriežas mājās.
Varu tikai pabrīnīties, ko izstrādā pusaudži, lai panāktu vēlamo, nerēķinoties ar citiem.
Dzintra Šulce "Melnā suņa kabinets" ***
Šoreiz ir līķis, taču policija ar izmeklēšanu diez ko neaizraujas, jo ir acīmredzams, ka vainīgais ir dzīvnieks nevis cilvēks. Tomēr beigās visi noslēpumi atklājas. Interesanti bija lasīt par suņu patversmes biznesa aizkulisēm.
-
Dzintra Šulce "Melnā suņa kabinets" ***
Šoreiz ir līķis, taču policija ar izmeklēšanu diez ko neaizraujas, jo ir acīmredzams, ka vainīgais ir dzīvnieks nevis cilvēks. Tomēr beigās visi noslēpumi atklājas. Interesanti bija lasīt par suņu patversmes biznesa aizkulisēm.
...iepirkts...dievsvienzin, kad tiks izlasīts
-
Lelde Stumbre Karalis Līrs un viņa četras meitas ****
Varētu pat likt visas piecas zvaigznes, bet tomēr mani attur sajūta par pārāk sadomāto sižetu -"kā būtu, ja tā būtu" Patiesībā tas ir pilnīgi normāli, katrs romāna ideja sākas "kā būtu, ja...". Tas tiek izspēlēts arī romānā -varonis izdomā savu variantu, kā viņa dzīve varētu turpināties.
Es vienkārši nevaru iedomāties tik auksti aprēķinošu cilvēku, kā galvenais varonis. Tai pašā laikā viņa absolūti negatīvā pieredze pirmajā laulībā šķiet gluži ticama. Bet tad atkal šķiet pilnīgi saprotama viņa meitu attieksme un nemaz ne tik nosodāma, kā tas parādās romānā[size=78%].[/size] Neskatoties uz to visu, lasīt bija ļoti interesanti. Galvenā varoņa apsēstība ar grāmatām dod iespēju visa veida ekskursiem literatūrā. Aizkustinoša bija padomju laika bērnu grāmatu plaukta izkrāmēšana -manas atmiņas sinhronizējās.
-
Grāmatas pirmais metiens izpārdots, savas bibliotēkas rindā man priekšā vēl 5 lasītgribošie, tā kā neizteikšos par romānu, bet to, ko pateica Jurģis tikšanās laikā - nākošais metiens gaidāms aprīlī, tad arī tiks izlabotas tās kļūdas, ko norādīja Luīze un arī citas....piemēram, autors kā kļūdu minēja, ka vienam sunim grāmatas sākumā ir viena suņa šķirne, bet grāmatas beigās tam pašam sunim jau cita! :mrgr:
Pie reizes iespējami labojumi sižetā, jo patreiz notiek pārrunas ar izdevēju Anglijā, lai to romānu padarītu interesantāku arī angļu valodā lasošiem...tulkojums ir gatavs un izdevējs pēta iespējas to izdot...
Liepniekam apriebusies politika, laikam vairs neredz tur sev iespējas, un viņš patreiz mēģina ielauzties pasaules kriminālromānu tirgū un vēlas skandināvu autoru panākumus/naudu...nu, lai veicas! :shampis:
Tagad izlasīju...ja par suņiem , tad psihoterapeitei grāmatas sakumā ir 2 korgiji, bet grāmatas beigās 2 bīgli! :mrgr:
Romāns ir lielisks, ja tiks izlabotas tās kļūdas, ko minēja jau Luīze un suņi.
Mani pārsteidza tas, ka intriga ir aļā Agata Kristi, kur teritorija ir noslēgta un vainīgais ir šajā lokā, bet Lipenieks parāda, ka viss ir sarežģītāk, nu nav tik vienkārši dzīvē...
Tiešām daudz filozofijas, galvenais strīds ir par Dievu un tā nozīmi, un varētu būt šaubas vai LV lasītāju auditorijā būs pietiekoši daudz atsaucīgo, bet romāns ir rakstīts starptautiskajam lasītājam...tur ir vēlme nopelnīt ar tirāžu, kur tā varētu būt miljonos...nu, pa visu pasauli varbūt miljons salasītos, kuri saprastu, ko Liepnieks raksta...grāmata ir laba, tā daudz stāsta par cilvēku...
p.s.
Grāmatas ievadā Jurģis raksta, ka nekad nav domājis par savas sievas Elizabetes Ilzes slepkavību, bet neesmu pārliecināts, ka viņš to nav domājiis par savu pirmo sievu Diānu Liepnieci, ar kuru bija precējies 2005. 2009.gads.
-
Lelde Stumbre Karalis Līrs un viņa četras meitas ****
Varētu pat likt visas piecas zvaigznes, bet tomēr mani attur sajūta par pārāk sadomāto sižetu -"kā būtu, ja tā būtu" Patiesībā tas ir pilnīgi normāli, katrs romāna ideja sākas "kā būtu, ja...". Tas tiek izspēlēts arī romānā -varonis izdomā savu variantu, kā viņa dzīve varētu turpināties.
Es vienkārši nevaru iedomāties tik auksti aprēķinošu cilvēku, kā galvenais varonis. Tai pašā laikā viņa absolūti negatīvā pieredze pirmajā laulībā šķiet gluži ticama. Bet tad atkal šķiet pilnīgi saprotama viņa meitu attieksme un nemaz ne tik nosodāma, kā tas parādās romānā[size=78%].[/size] Neskatoties uz to visu, lasīt bija ļoti interesanti. Galvenā varoņa apsēstība ar grāmatām dod iespēju visa veida ekskursiem literatūrā. Aizkustinoša bija padomju laika bērnu grāmatu plaukta izkrāmēšana -manas atmiņas sinhronizējās.
Reno un mans viedoklis saskan. :) Man bija interesanti lasīt.
Vienu brīdi lasot zaudēju modrību un biju ļoti pārsteigta, ka pēc galvenā varoņa dzīves noslēguma vecākās meitas vīra vecāku mājā sižets turpinājās no citas vietas un varonis bija visnotaļ dzīvs. Izrādījās, ka tā bija tikai fantāzija "kā būtu, ja būtu" :?:
-
Reno un mans viedoklis saskan. :) Man bija interesanti lasīt.
Vienu brīdi lasot zaudēju modrību un biju ļoti pārsteigta, ka pēc galvenā varoņa dzīves noslēguma vecākās meitas vīra vecāku mājā sižets turpinājās no citas vietas un varonis bija visnotaļ dzīvs. Izrādījās, ka tā bija tikai fantāzija "kā būtu, ja būtu" :?:
...šī grāmata arī iepirkta...jocīga situācija, ka nopirktās grāmatas netiek lasītas, jo jālasa no biblenes paņemtās...tur ir termiņi, atgādinājumi utt....šobrīd saņēmos un lasu Freimani, sava grāmata...bet plaukts vēl biezs no savām un nelasītām..
-
...šī grāmata arī iepirkta...jocīga situācija, ka nopirktās grāmatas netiek lasītas, jo jālasa no biblenes paņemtās...tur ir termiņi, atgādinājumi utt....šobrīd saņēmos un lasu Freimani, sava grāmata...bet plaukts vēl biezs no savām un nelasītām..
iedo man palasīt, es pateikšu kā ir (sūc, vai nē) vai vērts laiku tērēt... :b:
-
iedo man palasīt, es pateikšu kā ir (sūc, vai nē) vai vērts laiku tērēt... :b:
...ko Tev dot, tu tak lasīt nemāki...
-
...ko Tev dot, tu tak lasīt nemāki...
abižaješ... :alt:
-
abižaješ... :alt:
ja apsoli izlasīt, tad iedošu Tev "Labvēlīgās"
https://www.janisroze.lv/lv/jr-iesaka/esosas-akcijas/izdevniecibas-janis-roze-gramatam-25-atlaide-perkot-gramatas-vismaz-eur-7-vertiba-davana-snickers-creamy-sokolades-batonins-36-g/labveligas.html
-
...šī grāmata arī iepirkta...jocīga situācija, ka nopirktās grāmatas netiek lasītas, jo jālasa no biblenes paņemtās...tur ir termiņi, atgādinājumi utt....šobrīd saņēmos un lasu Freimani, sava grāmata...bet plaukts vēl biezs no savām un nelasītām..
....
Kuru Freimani? Ne jau Ilzi ..?
-
....
Kuru Freimani? Ne jau Ilzi ..?
Aivaru Freimani "Katls"....vienīgā grāmata un autors miris 2018.gadā ...kinorežisors filmām
https://lv.wikipedia.org/wiki/Aivars_Freimanis
-
Aaa, es jau nobrīnījos :)
Protams, zināms režisors, uzreiz Puika prātā nāk.
-
Inga Gaile "Jaukumiņš" ***
Uzreiz var redzēt, ka grāmatu nav sarakstījusi nogarlaikojusies mājsaimniece, bet erudīta un izglītota literāte. Zemsvītras piezīmēs tiek paskaidrots itin viss, kas, autoresprāt, jāpaskaidro. Filozofija un feminisms savijas ar fantāziju un autores privātās dzīves notikumiem.
Grāmata nesteidzīgai lasīšanai, lieliski derēs pirms miega :)
Starp citu, lasot pārņēma sajūta, ka teksts (it īpaši stendapa tēmas, ko izvērsa grāmatas varone) brīžiem korelējas ar Amālijas pārdomām čatā :)
-
Vaimandieniņ!
-
Lelde Stumbre Karalis Līrs un viņa četras meitas ****
Varētu pat likt visas piecas zvaigznes, bet tomēr mani attur sajūta par pārāk sadomāto sižetu -"kā būtu, ja tā būtu" Patiesībā tas ir pilnīgi normāli, katrs romāna ideja sākas "kā būtu, ja...". Tas tiek izspēlēts arī romānā -varonis izdomā savu variantu, kā viņa dzīve varētu turpināties.
Es vienkārši nevaru iedomāties tik auksti aprēķinošu cilvēku, kā galvenais varonis. Tai pašā laikā viņa absolūti negatīvā pieredze pirmajā laulībā šķiet gluži ticama. Bet tad atkal šķiet pilnīgi saprotama viņa meitu attieksme un nemaz ne tik nosodāma, kā tas parādās romānā[size=78%].[/size] Neskatoties uz to visu, lasīt bija ļoti interesanti. Galvenā varoņa apsēstība ar grāmatām dod iespēju visa veida ekskursiem literatūrā. Aizkustinoša bija padomju laika bērnu grāmatu plaukta izkrāmēšana -manas atmiņas sinhronizējās.
Izlasīju. Sākums šķita labs. Otrā puse man šķita diezgan dīvaina. Tas tā maigi teikts. Brīžiem likās, ka darbība risinās nedaudz garīgi atpalikušu ļaužu ciematiņā. Mulsināja doma, ka 65 gadīgs vīrietis jau ir vecs sakārnis. Labi, ņemam vērā insulta sekas. Bet taču gribēja paturēt darbā bankā :?:
Stumbrei pašai pāri 70. Vajadzētu pazīt drēbi.
Nezinu, kaut kas samudrīti nesamudrīts sanācis.
BET!!! Nezinu Karali Līru. Varbūt tur tā sāls?
-
Aivars Freimanis "Katls" (2018.)
Autors, pazīstams režisors, paguva redzēt izdoto grāmatu un devās mūžībā...varbūt tāpēc nobeigums šķiet sasteigts, jo nepaguva uzrakstīt...aktīvā rosība beidzas kaut kur 50.gadu beigās un tad dažas lapas par mūsdienām, šo grāmatu varētu droši iekļaut sērijā "MĒS.Latvija, XX gadsimts".
....es teiktu, ka tas ir patiesāks stāsts par zvejnieka dēlu un Ingus Zutis ir reālāks par Oskaru Kļavu.
Autors, laikam tas ir kinorežisora un operatora labais tonis, romānā ir atradis vietu visām iespējamām valodām, kas tika lietotas Kurzemē - latviešu, latviešu-kurzemnieku dialekts, lībiešu, vācu, krievu (pārsvarā lamu vārdi), angļu. Nu, kad dokumentālo filmu filmē, tad jau tā arī skan! :mrgr:
Rodas pārliecība, ka romāns ir ļoti personisks....nu, jā...tas ir cilvēka pēdējais vārds, pirms viņš aiziet....taču galveno varoni, nu, nekādi nevar nosaukt par pozitīvo varoni...bet ļoti ticams...
Man kā pilsētas zēnam bija interesanti par zvejas lietām, par dienestu krievu armijā pie baltajiem lāčiem....nu, jā - tas nekur citur tā nebija lasīts....spēcīgi!
Grāmata ir manā īpašumā, jau sen nopirkta, jo domāju, ka būs par Kurzemes katla cīņām 1944.-45.gadā, jo tad tur zenītartilērijas izpalīgos bija mans tēvs...nedaudz ir skarta šī tēma, bet no civiliedzīvotāju skatu punkta...
Iesaku izlasīt šo darbu par alternatīvo V.Lācim latviešu zvejnieka dēlu!
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/147038-katls.html
-
Aivars Freimanis "Katls" (2018.)
Ir lasīts, jā. Ne tā literatūra, par kuru teiksi, ka patīk vai nepatīk, bet bija interesanti un ļoti reāli, manuprāt. Bez izskaistinājumiem.
-
Vēlreiz par Ingas Gailes "Jaukumiņu".
Man lasījās ļoti lēni, vienu brīdi gandrīz liku pie malas, ar domu -nu cik var pērties pa stulbām attiecībām! Tad atkal atsāku, un daudzas epizodes un autores pārdomas bija tik precīzi trāpītas. Sadzīves nomocītām 30-gadniecēm laikam vispār būtu viss kā dzīvē. Tagad radās interese izlasīt Gailes grāmatu par Ivandi Kaiju.
Pielieku recenziju, kas man patika. Tiešām, par spīti visiem jokiem -ļoti skumja grāmata
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.07.2023-viens-no-skumjakajiem-tekstiem-ko-inga-gaile-uzrakstijusi-recenzija-par-romanu-jaukumins.a5
-
Tā vien liekas, ka neviens vairs nelasa. Šodien bibliotēkā pievedums, tā vien liekas ka vismaz raksta tie latvieši neatņemdamies. Kad man "pa blatu" iedeva izlasīt Velgas Hānbergas / Līgas Blauas "Es kļuvu cita", man bija zināma skepse un arī veselīga ziņkārība, jo dzirdējusi par grāmatu biju. Nekad tā īpaši neesmu interesējusies par cien. Kalniņa privāto dzīvi, vien tik, cik samērā nesen tv sižets (?) cik laimīgs savā tagadējā laulībā.
Lasot man pamazām mainījās domas par Velgu. Tagad domāju -nu kur viņai radās tā nenormālā pacietība, sevis pazaudēšana, neprasme sevi apzināt un aizstāvēt. Bērnība bijusi saskanīgā ģimenē. Varbūt tur tā vaina -ka neiemācās atpazīt apdraudējumu?
Ārkārtīgi skaista, eleganta sieviete,, kas beidzot ir atradusi mieru un laimi.
Grāmatas beigās viņas bērnu atmiņas. Vistiešāk izsakās Marts Kristiāns, ka nekad viņš nebūs ģimenē tāds, kā tēvs
Labi, nesākšu spoilerēt. Iesaku izlasīt
-
Ja ģēnijs nebūtu aizgājis pie citas, viss būtu čikiniekā?
Nu 10 gadi miera un laimības. 10 gadi. Bet aizvainojums nekur nav zudis. Saprotu. Tā viš i.
-
Es tieši to šorīt sāku rakstīt -ka paldies jāsaka. Apvainojums bija jāizrunā, jo, kā varēja saprast, ģēnijs turpināja viņu noniecināt. Bet viņa harizma un man gribas teikt, ka nekontrolētā spēja savaldzināt, ir nenoliedzama
-
Es izlasīju. Spēcīga padomju sieviete, kura var gan zīdaini auklēt, lopus un dārzu apkopt, gan cilvēku baru pabarot vairākas reizes dienā. Par to bija lielākais pārsteigums, ka visu darīja pati un nevienu neaicināja palīdzēt.
-
Es lasot domāju -vai tev nebija neviens, kas pasaka -trakā, ko tu dari!? Tas visu varēšanas uzvarošais sindroms... es brīžiem lasīju un šausminājos, īpaši par tām vasarām Piebalgas lauku mājās, kas visiem bērniem atmiņā kā laimes zeme. Neaicināja palīdzēt un iznāk, ka neviens arī nepieteicās.
Vēl pamanīju, ka vispār nepiemin savus 3 brāļus
-
Tu pati atbildēji: visu varēšanas uzvarošais sindroms. Varbūt baisi kompleksi. Kā rezultātā - es varu visu. Plus vēl gaišajos brīžos ģēnija pieskāriens. Nu un, protams, varbūt liela, liela mīla.
-
Zane Krēsliņa "Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi!" ***
Uzrunāja nosaukums un anotācijā minētais ceļojums uz Franciju. Taču kopumā esmu visai vīlusies, jo romāns man vairāk atgādināja pašpalīdzības rokasgrāmatu par to, kā mīlēt sevi. Otrreiz noteikti nelasītu.
-
Lelde Jauja "Pārēšanās ābece" ****
Galvenā varone dievina ēst. Ēdienam veltītie mīlas vārdi ir tik izsmalcināti sulīgi, kaislīgi un asprātīgi, ka tāpēc vien ir vērts lasīt šo grāmatu. :)
-
Danuta Butrima "Varžu princis" ****
No Vakara romāna sērijas. Izklaidējoša grāmata vienam vakaram par kāzām, piedzīvojumiem, romantiku un kriminālintrigu.
Ilze Aizsila "Kārdinošs pavērsiens" *****
Erotisku stāstu krājums. Katrā stāstā atšķirīga situācija, kādā nonāk tā varoņi. Esmu sajūsmā par autores vārdu krājumu un talantu rakstīt ar humoru un tā, lai neizklausās piedauzīgi.
-
Zigurds Neimanis "Dubultportrets" ****
Cienītais aktieris intervijā atzīstas, ka romāns rakstīts 10 gadus ar pārtraukumiem. Pats esot pārsteigts, ka beigās sanākusi tik bieza grāmata - vairāk nekā 600 lpp. :)
Grāmatā risinās paralēli stāsti par pensionētu izmeklētāju Sapalu un ar noziedzniekiem saistītu bijušo bērnunama audzēkni Džīnō. Katram savi darbi un kaislības. Kaut kādā brīdī abi stāsti atrod kopīgos punktus un savijas vienā. Romāns ir interesants un labā valodā, personāži lieto sev atbilstošu žargonu. Uzkrītoši, ka autors tekstā konsekventi lieto garo ō - lōģiski, Eirōpa, radiō, datōrs utt. Uz beigām jau pieradu. Un vēl kas - ja autoram būtu nozares konsultants, tad, iespējams, zinātu, ka pensionētiem izmeklētājiem nemēdz būt dienesta apliecības un uz auto uzliekamas bākugunis. :)
-
nemēdz būt, ja ejot pensijā muļķīgā kārtā atdod...
a ja pasaka - nav, pazaudēju, tad neko. par to cietumā neliek. nav jau ierocis... :talking: :talking:
-
Čatā jau izslavēju un ieteicu, bet lai nepazūd
Kristīne Ulberga Zem kupola *****
Stāsts, kas veidots kā atsevišķi stāsti, par it kā parastu/prastu sievieti, kas kūlusies pa dzīvi, kā nu prazdama un "kā liktenis iekritis"
Pieminēju, ka iesaku kaķu īpašniekiem. Tur tiešām katrs stāsts saucas "Kaķis, ... un..." un daudz interesantu domu.
-
Vakar pa LTV1 "60. gadu meitenes" diezgan nomācoši sasaucās ar Kupolu
-
Vakar pa LTV1 "60. gadu meitenes" diezgan nomācoši sasaucās ar Kupolu
bija vērts skatīties?
-
Noteikti jā
-
"60. gada meitenes" speciāli gāju skatīties uz kino un vēlreiz tagad pa TV noskatījos, jo viena no viņām ir mana laba paziņa. Tādā ziņā man bija interesanti. Bet, ja skatītos vienkārši kā filmu par nepazīstamiem cilvēkiem - neaizķertu.
-
Man nevis cilvēki kā tādi bet laimeta raksturojums
-
Čatā jau izslavēju un ieteicu, bet lai nepazūd
Kristīne Ulberga Zem kupola *****
Stāsts, kas veidots kā atsevišķi stāsti, par it kā parastu/prastu sievieti, kas kūlusies pa dzīvi, kā nu prazdama un "kā liktenis iekritis"
Pieminēju, ka iesaku kaķu īpašniekiem. Tur tiešām katrs stāsts saucas "Kaķis, ... un..." un daudz interesantu domu.
Lasīju, lasīju, sapratu, ka negribu. Depresīvi kaut kā pārāk.
-
Es ļoti lēni lasīju, pa stāstam, ne vairāk.
Man savukārt "Pārēšanās ābece" ātri vien apnika, tik paredzami. Tālāk lasīju tā pavirši, tās epizodes, kur kaut kas notiek, nevis ēšanas un neēšanas moku aprakstus, valoda jautra, tas gan.. Labi, ka beigās vismaz sakņu princis izpalika, bet tā visu laiku gaidīju, kurā brīdī varone sāks grauzt nagus un uz baltās blūzes uzlies sarkanvīnu.
-
Sklerotiskā -nenosūtīju uzrakstīto. Otrreiz neņemšos.
Abas varu ieteikt, interesantas katra savā veidā, sevišķi Apraktais mēness
Ljeta Putāne Apraktais mēness Rīga 1896. gadā
Linda Nemiera Svēto laiks --trilleris un mistika
-
Jana Egle Latvju pacients *****
Stāsti.
Ikdienišķas situācijas, nejaušības, melnais humors un mazliet mistikas. Vienīgais -vai nu atkārtoti vajadzēja iekšējo monologu pārvērst par sarunu ar iedomu tēlu
-
Tāds pamatīgs uznāciens latviešu rakstītājām, visas jau uzreiz par rakstniecēm nesauksi. Bet šī man patiešām patika. Jā, romantiska, ar laimīgām beigām, varone -tradicionāli neveiksmīgā, mazliet depresīvā sieviete ap 30, bet lasot jāsmaida un beigās visu tik labi sapin kopā.
Astra Filipsone Draugu tarifs *****
Kas tā par "atbilstības novērtēšanas joma", kurā autore ir strādājusi, gan nevaru iedomāties :mrgr:
-
Savedēja, varbūt prieka mājas saimniece.
-
nu gan, Lumbi :fp: :smej:
-
Tālivaldis Margēvičs "Dzīves melnā montāža" *****
Paņēmu lasīt pēc Amālijas reklāmas tarkšķī. Diemžēl no tarkšķa sarunām atceros tikai faktu par Marksa "Kapitāla" likvidēšanu pēc Godmaņa rīkojuma. Ja grāmata būtu apspriesta tēmā, ieraksti saglabātos, un es varētu komentēt.
-
laikam tiešām tikai tarkšķī viss palika, es jau arī lasīju un komentēju
Daudzas lietas tādas šaubīgas, brīžiem bija sajūta ka dzelteno presi lasot, tā kā kauns, tā kā ziņkārība
izdarīšanās ar vācbaltietēm un francūzi galīgi nepatika
-
Daudz ūdeņu aiztecējis, daudz lapu pāršķirtas...un nepāršķirtas
Slimošana iecirta pamatīgi, faktiski vairāk kā 2 nedēļas.
Īss komentārs -
Klišāna Trakie deviņdesmitie ** ir vnk tāds tehniskais pārskats par robežu šķērsošanu
Dzintra Šulce Melnā suņa kabinets -nepabeidzu, detektīvs nepārliecinoši mīcījās uz vietas
Ikstena Jona -vēl nelasīta, varbūt paturēšu vēl kādu brīdi. Atklāti sakot, īsti nevilina, bet iespējams, tas ir mana apvārgušā prāta stāvoklis. Varbūt te būs kāda objektīva atsauksme
-
Īsi teksti man patīk, un es esmu no tiem, kas mazliet lasa arī dzeju un Kārlis Vērdiņš starp tiem, kas patīk. Šoreiz dzejoļu grāmatiņas
Kārlis Vērdiņš
Dilles tante poēma
Vairāk gan tāds joks pieaugušajiem, lai arī noformēta kā bērnu grāmata. Šo es nemaz negribēju pirkt, pat nezināju par tādu poēmu. Veikalā ieeju, prasu Vērdiņa dzejoļus bērniem ,lūgtum, kundze, pie kases 12 eur, un tikai mājās skatos, ka tas nav īsti tas, lai arī stāsts smieklīgi savārsmots
Īstā ir Jandāliņš
Patiešām īsti dzejoļi bērniem viss, kā nākas, ritms, atskaņas un stāsts. Daži dzejoļi vairāk mammām un tētiem, daži pat tādi skumīgi, lai arī tādā bērnu stilistikā. Man patīk katrā dzejolī ieliktais humora/ironijas graudiņš.
Par vilcienu uz Čučumuižu, pēdējais pantiņš garajā dzejolī:
visās kupejās dus bērni
vilciens ilgi stāvēs te
tēti mammas aiziet klusu
meklēt kur šeit bufete
un protams skaitāmpants -desiņa-panniņā/pīlīte -vanniņā/čuriņa -podiņā/magone -vāzītē, suliņa-glāzītē/datorā -multene /šķīvī -olu kultenis
Vēl, par jaunajiem vecākiem:
mani vecāki reiz bija mīlnieki
bet tagad viņi ir ķīlnieki
jo sešos no rīta kad viss ir kluss
es mostos un sagrābju ķīlniekus
OK, veselu palagu saliku. Visām vecmāmiņām (sveiciens, Lumberg!) iesaku pirkt dāvanai
-
laba ideja dāvanai vecākiem/vecvecākiem
:yes: :yes:
-
Tiku pie vairākām latviešu autoru grāmatām.
Evita Hofmane "Simulacra"
Manai gaumei romāns ir par daudz moderns. Skarbas atmiņas no bērnības, erotiskas performances, mūzikas grupas iekšējās intrigas, sarunas ar mirušajiem... Nē, nu visu var saprast, bet tas nav man.
Māra Jakubovska "Tante Vilhelmīne"
Nu šis bija riktīgi reālistisks stāsts par vientuļu, kašķīgu un kontrolējošu tanti gados, kurai pieder māja. Kā veicās ar viņu sadzīvot radu ģimenei un kas no tā visa beigās sanāca.
Eleonora Troja "Krīzes menedžere"
Izklaidējošs un asprātīgs romāns par norisēm un intrigām mediju uzņēmumā.
Dace Judina "Mantojums"
Šo es nebūtu vispār pieminējusi, BET.... viens no romāna varoņiem bija dīdžejs Trix. Dzimis kā Teofils Rikšāns, nomainījis dokumentus uz Teo Riksis. Īsumā - T.Rix jeb DJ Trix. :D Galvenais, ka pozitīvais tēls. :clap:
-
Man patīk Judina. Esmu visēdājs, tāpēc ik pa laikam nopērku gan vakara romānu kādu, gan Judinu- pasakas pieaugušajiem.
-
Sāku lasīt
Džena Andersone Krīta apļi
Stāsti, labi, bet šerminoši
-
Vēlreiz par Džena Andersone Krīta apļi *****
Ļoti iesaku, labākais, ko no LV pēdējā laikā esmu lasījusi. Šodien atdošu bibliotēkā, vēl pāršķirstu. Būs jāieliek kāds citāts
Stāstu "Boženas pēdējais vārds" lasot, atcerējos mūsu sarunu un atmiņas par skolas laikiem un vardarbīgām skolotājām. Amālij, pistoli tomēr labāk nepērc, lai arī neīstu!
Patiesībā gandrīz visi stāsti ir par atbrīvošanos
-
Bibliotēkā bija pilnīgs tukšums, paņēmu kārtējās latvietes. Tagad viņām jau vesels plaukts atvēlēts
Eleonora Troja Krīzes menedžere ***
Autores patiesībā ir divas -Inga Gorbunova un Dana Sinkeviča. Par tādu tandēmu nezināju, bet lasot likās tā kā salipināta -pietiekami komiski notikumi un gari pārspriedumi. Ir pāris interesantas epizodes par "lielo čiekuru" darbību.
Zane Nuts Praktiskā kokvilna **
Šo jau gandrīz sākumā liku nost, bet tomēr pāršķirstīju līdz galam. Vismaz galvenā varone nebija apsēsta ar uztrenētu presīti un tvirtu dibenu, kā menedžere. Bet tikpat apsēsta ar vīrieša meklēšanu, taureņiem vēderā un zemāk un gariem aprakstiem par dvēseles mokām, īsto meklējot.
Ja nu nekā cita nav, tad Menedžeri var arī lasīt
-
Elita Ieva Puķe "Pagātnes spogulī" **
Savdabīgs romāns, un es pilnīgi noteikti neesmu mērķauditorija. Tās 2* ieliku par gramatiku un kopējo sižeta līniju.
Kas man nepatika:
1) tēli konsekventi lieto deminutīvus, visādus uķi puķi
2) sīki tiek aprakstītas norises, kas neveicina sižeta attīstību - kādus salātus taisīja, kā skābputru gatavoja, galdu klāja un sūtīja visus mazgāt rokas
3) atkārtojās notikumu pārstāsts
4) tiesas procesam pilnībā zūd ticamības moments
5) u.c. dīvaini sīkumi
-
Nespēju lasīt tādas kā Krīzes menedžere. Savu komētu nedzird. Amazones neraud. Zināju sen par šo tandēmu, vēl kad 1.romāns iznāca sen-sen, man liekas, drukāja kāda žurnālā ar turpinājumiem.
Judinu nelasu, reiz mēģināju.
Latviešus nesen paņēmu, jo nekā cita nebija, bij tīri ok, bet jau atdevu un neatceros, kas tas bij par grāmatām.
Stāstus nelasu, liekas jocīgi, ka kāds tos raksta.
Ā, Grencbergas Mariju izlasīju, jo bij tik milzu reklāma visur, arī biju uz tikšanos ar viņu, tur Nuts arī bija.
-
"Amazones neraud" drukāja "Ievā", un sākumā bija trīs autores, bet to tagad neizpauž. Tālākie gabali, šķiet, gan rakstīti divatā.
-
Jānis Ūdris. Belkanto ešafota ēnā.
Grāmata par operas solistu Jāni Vītiņu. Par Lāčplēša ordeņa kavalieri.
Par operu neinteresējos. Bet par Latvijas vēsturi no gadsimta sākuma līdz mūsdienām gan.
Tas, ka es nezināju tādu operas grandu kā Jānis Vītiņš, nav brīnums. Bet, šķiet, ka nezināja daudzi, jo viņš nekur nebija pieminēts.
Protams, protams, daudz kas grāmatā varētu būt autora fantāzijas augļi. Bet Ulmaņlaiki, Hitlerlaiki, krievu ienākšana, čekas briesmu darbi, Vītiņa un pārējo ieslodzīto dienas - tās varētu būt tuvu patiesībai. Galu galā - kāds bija palicis dzīvs.
Pēc manām domām - smaga, bet ļoti vērtīga gramata. Vērtīga no izziņas, dzimtenes mīlestības atspoguļošanas viedokļa.
Igaunijā, Latvijā, Lietuvā - prezidents. Somijā -= parlaments. Un somi nobalso par pretošanos krievijai. Viela pārdomām.
-
No pēdējām lasītajām -
Zane Daudziņa "Bērnudienas Komunālijā" *****
Nav brīnums, ka bibliotēkā ir tik garas rindas uz šo grāmatu. Tieši, atklāti, humorīgi un skarbi bērnības atmiņu stāsti. Pirmsskolas vecumā es arī dzīvoju komunālajā dzīvoklī. Dzīvoklis gan nebija liels - vienlaikus mitinājās mūsējā un vēl viena ģimene, kaimiņu ģimenes gan laika gaitā mainījās, jo krievvalodīgie kaimiņi ātri tika pie atsevišķiem dzīvokļiem jaunās ēkās.
Kristīne Jučkoviča "Nesaki ne jā, ne nē" ***
Var lasīt, ja nekā cita nav. Nesaku, ka slikti uzrakstīts, bet kaut kā īsti neuzrunāja tās biznesa intrigas un mīlas peripetijas.
-
No jaunajām grāmatām
Inguna Dimante "Trofeja zaļajā samtā" ***,5
Man patīk, kā raksta Dimante, ir laba un plūdena valoda, labi savīts un kā no dzīves paņemts sižets un tēli. Tomēr šo grāmatplauktā negribētu un otrreiz nelasītu. Jo stāstu par vienu ģimeni no padomju gadiem līdz mūsdienām ir daudz, un šis nav ne ar ko īpašāks.
Anna Katra "Komandas saliedēšana" ***,5
Lai gan romāns pretendē saukties par detektīvu, tas tāds, manuprāt, nav, neskatoties uz to, ka ir līķis un slepkavība. Es to sauktu par psiholoģisku drāmu, jo visi tēli ir īpaši spilgti un sulīgi. Notikumi risinās neliela darba kolektīva ietvaros, un dzīvē man grūti iedomāties, kā tāds kolektīvs ar tādiem raksturiem un izgājieniem spēj funkcionēt un vēl kko nopelnīt. Bet bija interesanti.
-
Kilbloka ļoti liela Ikara Piebalga grāmatu Pirms vējš atnesīs rītdienas pelnus.
-
Kilbloka ļoti liela Ikara Piebalga grāmatu Pirms vējš atnesīs rītdienas pelnus.
Sava apgāda izdotās grāmatas ir jāslavē. :) Nez, Kilbloka izlasa visas grāmatas, ko pati izdod? :?:
Par Piebalga grāmatu viedokļa nav, jo neesmu lasījusi un neesmu droša, ka gribēšu lasīt.
-
Tieši šo esot lasījusi līdz 1 naktī, tad cēlusies un atkal. Nopirkšu dāvanai. Ja nebūs jādāvina, būs man.
-
Krimiķis, bet vietējais un gluži labs, it īpaši priekš pirmās grāmatas
Liena Hačatrjana Tās ir tikai sakritības ****
piekasīšos -1)vienu brīdi domāju, ka vainīgais būs policists, jo ne reizi netiek prasīta un arī neuzrāda dienesta apliecību
2) galvenā varone visu laiku "servē". varētu jau arī "pasniegt" vai "uzklāt " :mrgr:
-
No jaunajām grāmatām
Inguna Dimante "Trofeja zaļajā samtā" ***,5
Man patīk, kā raksta Dimante, ir laba un plūdena valoda, labi savīts un kā no dzīves paņemts sižets un tēli. Tomēr šo grāmatplauktā negribētu un otrreiz nelasītu. Jo stāstu par vienu ģimeni no padomju gadiem līdz mūsdienām ir daudz, un šis nav ne ar ko īpašāks.
Anna Katra "Komandas saliedēšana" ***,5
Lai gan romāns pretendē saukties par detektīvu, tas tāds, manuprāt, nav, neskatoties uz to, ka ir līķis un slepkavība. Es to sauktu par psiholoģisku drāmu, jo visi tēli ir īpaši spilgti un sulīgi. Notikumi risinās neliela darba kolektīva ietvaros, un dzīvē man grūti iedomāties, kā tāds kolektīvs ar tādiem raksturiem un izgājieniem spēj funkcionēt un vēl kko nopelnīt. Bet bija interesanti.
Reti lasu latviešus, Katru ieteica, pilnīgi garām. Ja no sākuma likās ok, tad uz beigām pilnīgs sviests, kā arī autore ik pa laikam grib izcelties ar savu filozofešanu, beigās palika garlaicīgi, tik pāršķirstīju. Zemē izsviesta nauda, gribēju dāvināt, bet sapratu, ka nebūtu laba dāvana, nopirku Rukšani un Grencbergu.
-
izkurini kamīnā, būsa izkūpināta gaisā, nevis zemē nosviesta... :talking:
zemei tāpat sūdu pietiek!!
-
Katras Komandas saliedēšanu beidzu lasīt kādā 20 lappusē, nepatīk tāda pļāpāšana. Pāršķirstīju Krilovas Un viņi dzīvoja ilgi. Tieši tas pats, 40+ dāma, sākumā dzer vienā dzeršanā un vemj teātrī, mājās nez kādēļ visu laiku staigā šortiņos, arī ziemā, tad sāk atmest dzeršanu un sāks dzīvot laimīgi. Laikam. Līdz galam netiku
Tāda sajūta, ka katra trešā latviete sadomājusi uzrakstīt kādu romāniņu. Un kāpēc nē, ja izdod, bibliotēkas nopērk un mēs pat mēģinām lasīt.
Hačtrjanas krimiķis gan bija labs. Luize pareizajā sadaļā ierakstīja
-
Tos latviešu dāmu romāniņus es parasti paņemu tīri solidaritātes pēc. Es nekad nelasu "pienākuma pēc", ja nepatīk, lieku nost.
-
Daudziņas Komunālija nelikās interesanta, beigās tikai paršķirstīju. Varbūt tāpēc, ka man nepatīk grāmatas, kur stāsta no bērna pozīcijām.
-
Lelde Kovaļova "Klusie kaimiņi" **
Viena * par to, ka grāmata plāna, pa vakaru mierīgi var izlasīt, otra par to, ka komati pareizajās vietās. :mrgr: Bet citādi Lelde atkal turas pie apgalvojuma, ka "visi melo", pat ja tie ir tikai spoki, kas paši to zina vai nezina, jo visi taču melo. Beigās jau pastāstīts, kas notika, bet man joprojām nav skaidrs, kpc bija vajadzīga tā ņemšanās, melošana un noslēpumi :?:
Svens Kuzmins "Brīvībene" **
Tāds kā atmiņu stāsts, bet nav skaidrs, cik tur patiesība un cik sadzejots.
Nāra var droši nelasīt nevienu no šīm grāmatām.
-
Par "Klusie kaimiņi" piekrītu. Vēl 1 * var ielikt, ka savdabīgs.
-
Kovaļovu lasu, jo patīk viņas seriāli. Grāmatas- nu tā :?: Vislabākā bija Bezvēsts pazudušās- gan seriāls, gan grāmata. Un Daugaviņš :yes:
-
Dace Rukšāne Lu-lū un eņģelis *****
Pa ilgiem laikiem lasu latviešu autores grāmatu ar lielu interesi un prieku. Tik labi sižets sakārtots, nav tie nejēdzīgie laiku kūleņi, bez kuriem dažas mūsu autores nekādi nespēj iztikt un nav tā hihināšana kā Komunālijā. Laba, raita valoda, nav ne samākslota, ne klaboša.
Protams, daudz kas tur ir autobiogrāfisks -Alternatīvajā skolā atceros viņu un viņas meitenes, tajā laikā Rukšāne jau bija pazīstama autore. Banku dibināšanas un tikko dīgstošās reklāmu aģentūras arī mazliet esmu no malas redzējusi -tie tiešām bija nenormāli laiki. Un man tajos laikos arī bija smarža Angel, pirmā nots šausmīgi salda, un pēc tam brīnumaini pārvērtās. Nezinu, kāpēc neturpināju, bet izvēlējos citas. Ka tikai tagad atkal nekļūst populāra, vismaz Latvijā.
-
Piekrītu, ļoti laba grāmata, sen nebija tā bijis, ka nevaru nolikt malā.
-
Labāka par Krieva ādu un Džiki?
-
Jā, noteikti. Krieva āda man likās juceklīga, te to ir pilnīgi atmetusi
-
It kā likās tāda vienkāršāka un piezemētāka, bet loti labi un aizrautīgi lasījās.
-
Es atkal par dzeju.
Gunta Šnipke Kā
Es pa laikam palasu. Jaunībā vispār ignorēju. Ne man Vācietis, ne Ziedonis.
Šī grāmatiņa interesanti lasās vai pa vienam, uz labu laimi atšķirtam, vai vairākiem pēc kārtas.Noder inteliģentai dāvanai. Es neatteiktos
-
I recently reread Anslav Eglit's book Homo Novus, which reveals a completely different perspective on the world of art and human relationships. Reading it now, it seemed just as witty and lively as it did when I was a teenager, but thanks to my adult experience, I paid more attention to the author's subtle layer of irony and depiction of the era.
What do you think of Eglit's work? Is there another author who is particularly close to you right now and whose work you have rediscovered?
-
Mūsu mājās bija "Homo novus" vācu laiku izdevums, bet laikam mēģināju lasīt pārāk agrā vecumā, neieinteresēja. Pēc tam Eglīti varējām sākt lasīt tikai 90.gados
Ir doma pamēģināt pārlasīt Balto grāmatu
-
Mums papildus suņa pansijai notiek arī bērna grāmatu apmaiņa. Viena bija
Kārlis Vērdiņš Burtiņu zupa.
Superīgi, humorīgi dzejoļi, ar ritmu un atskaņām. Bet nē, diemžēl neesot īsti izlasīta. Kāpēc? Jo bērns, kad klausās, skatās arī ilustrācijas. Un šajā grāmata tās ir vienkārši atbaidošas -Otto Zitmanis aplaimojis. Ekspresīvi agresīvi, a la bērnu stilā. Nez kāpēc tagad ir tāds virziens -tikai neko "smuku" un bērnam saprotamu. Droši vien ar paša autora piekrišanu. Ja tā -vienu mazo lasītāju viņš zaudēja. Man pašai, vērtējot arī atbilstību dzejolim, vietām liekas tīri asprātīga kombinācija. Bet ne jau mazam bērnam. Ne velti visi ir sajūsmā par poētisko "Straumi"
-
Sākumskolnieku auditorijai, kurai tā grāmata paredzēta, tās ilustrācijas varētu šķist jautras nevis baisas... bet atceros to kāda vecāka sacelto šūmi par to ģimeni pametušā tēva dzejoli. Kā ko tādu var skolā bērniem likt lasīt...
Man būtībā patīk tā izdevniecības Liels un Mazs koncepcija grāmatām.
-
Jā, tas tēta dzejolis labs. Bet man visi patīk -es apvainoju mākoņus un sakliedzu uz sauli. Vnk žēl, ka sīkajam visus neizdevās iebarot
-
Džena Andersone Herbārijs ar leduspuķēm
Godīgi sakot, totāls pārsteigums, pozitīvs. Jau no paša sākuma jūt spriedzi un tādu kā bailīti. Beigas var sākt nopietni pārdomāt -kurš tad ir tas vainīgais. Ko darīt ar tiem, kas negrib vai nespēj dzīvot starp parastiem cilvēkiem.
-
Saki, ir vērts? Es tā laipoju un laipoju un atturos pagaidām, jo nezināma latviešu autore, bet atsauksmes tikai un vienīgi pozitīvas dzirdētas/lasītas
-
Ļoti laba. Beigās pavisam skarbs teksts par cilvēktiesībām, un kas tās uz sevi attiecina. Pēdējā notikuma Austrijā dēļ pavisam cita pēcgarša
-
Lelde Kovaļova Klusie kaimiņi
Vēl viens ļoti pozitīvs pārsteigums, kaut slavinošās atsauksmes lasīju visu laiku un gaidīju bibliotēkā rindā.
Laikam biju aizmirsusi, ka autorei visi romāni ar misticisma piesitienu. Šeit tas ir pamatīgs un ļoti pamatots. Grāmata paplāna. Izlasīju vienā dienā, nolikt negribējās
-
Slimībā gulšņājot, nekas cits neatliek, kā lasīt. Tad, kad nesāp acis vai galva...
Jānis Lejiņš Dieva dusmības bērni
Lasījās lēnām, bet ar baudu. Lejiņa slavenos zīmogus vaskā pašķirstīju, nepatika. Vismaz toreiz likās tāds sakāpināts patoss un nacionālais romantisms. Šo paņēmu dēļ stilīgi noformētā iesējuma un vāka ilustrācijas. Kā izrādījās -viss sakārtots nodaļās ar konkrētiem nosaukumiem, kas jau skaidri pasaka, kas tur notiks. Vizuāli ļoti labi noformēts.
Ja patīk vēsture -iesaku, kaut gan tas ir drīzāk dzimtas piedzīvojumu stāsts. Tur ļoti maz konkrētu faktu un tikai rakstnieka meistarība liek noticēt, ka tās ir reālas vietas un cilvēki Vidzemē.
Katrā ziņā man tas bija negaidīti pozitīvs pārsteigums. Vai tur varētu tapt filma? pilnīgi iespējams
-
Daiga Bormane. Tinder randiņu virpuli.
Interesanti (nedaudz).palasīt par vīriešu tipiem. Bet tā - noguru no galvenās varones piselības. Varēju tikai bubināt: paldies Dievam, ka man tā nebija/nav.
4 no 10.
-
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/16.04.2025-maksligais-intelekts-sarakstijis-gramatu-latviesu-vieglaja-valoda-mazie-stasti.a595788/
-
Daiga Bormane. Tinder randiņu virpuli.
Interesanti (nedaudz).palasīt par vīriešu tipiem. Bet tā - noguru no galvenās varones piselības. Varēju tikai bubināt: paldies Dievam, ka man tā nebija/nav.
4 no 10.
netiešā reklāma - a kāds "tips" es esmu?? :D iedo palasīt??
-
Daiga Bormane. Tinder randiņu virpuli.
Interesanti (nedaudz).palasīt par vīriešu tipiem. Bet tā - noguru no galvenās varones piselības. Varēju tikai bubināt: paldies Dievam, ka man tā nebija/nav.
4 no 10.
Redz, Amā, galvenajai varonei tikai 28 gadi, bet Tev..... :mrgr:
Man grāmata patika tādā ziņā, ka bija visai izklaidējoša un ar laimīgām beigām. :)
-
Luīze, es taču minēju, ka nebija man tā. Tagad, ko nu tagad :mrgr:
-
Tie, kam likās, ka esmu sajucis prātā, pieminot literāros personāžus seru Serjozo un donu Donaldo,- lūk pierādījums! Cecīlija Dinere "Gliemežnīca" un attēlā abi divi ar stāsta centrālo varoni, kuru sauc Andris Tupele
-
No pēdējām lasītajām:
Jana Veinberga "Eņģeļa spārns" ****
Detektīvs. Noziegumu izmeklē tie paši, kas autores iepriekšējās grāmatās. Cik atceros, man patika arī citas Veinbergas grāmatas.
Arnolds Auziņš "Meklēju sevi" ***,5
Par jauna žurnālista piedzīvojumiem padomju laikā. Ir viegli lasīt, un nav tās smagās nomāktības, kas reizēm piemīt padomju laika aprakstiem. Autoram pašam jau pāri 90, bet joprojām raksta un publicējas.
-
Reno jau rakstīja, es pievienojos:
Liena Hačatrjana Tās ir tikai sakritības ****
Lasās raiti, intriga saglabājas līdz beigām. Viens no tiem latviešu krimiķiem, kur dialogi šķiet dabiski un nemāksloti. Nedaudz tikai kaitināja varone - garlaikotā mājsaimniece - ar savu taisnību un dažkārt intuitīvajiem slēdzieniem
-
Vēl viens labs latviešu krimiķis -
Rolanda Bula Gulbja zvaigznājs
-
Es taču lasīju 4 grāmatas paralēli, nu pamazām citu pēc citas pabeidzu
Svens Kuzmins Brīvībene
Biju iedomājusies pavisam kaut ko citu, bet balvas saņēmusi pelnīti. Laiks vēl pirms eiro un Nato, jauns puika ieradies Rīgā. Es neesmu lasījusi Joņeva 98 (?), bet varoņa Svena vecums varētu būt apmēram tas pats. Kaut kas autobiogrāfisks tur ir iekšā, iespējams, ka diezgan daudz.
Kā tas ir, kad tu esi divu pilnīgi atšķirīgu dzimtu pēctecis
-
Māris Ruperts "Noslēpumainā lodžija" **
Būtībā krimināls bojeviks, kam ar reālo dzīvi visai attāls sakars. Toties beigas romantiskas un laimīgas. :mrgr: Pozitīvais - grāmata ir samērā plāna, burti lielāki nekā parasti, pa stundu mierīgi var izlasīt. Un pēc tam tikpat ātri aizmirst. :?:
-
Ilga Liepiņa Silmaču Antonijas stāsts ****
Par Antoniju pirms Skroderdienām. Jauna sieviete, atraitne, kurai pēkšņi jāvada lielā saimniecība. Un nemaz ne veca, sagrabējuša vīra sieva, kā mums liek nojaust Blaumanis. Viņam Tonija nemaz neesot patikusi. Man patika gan pati ideja, gan mierīgais un asprātīgais stāsts par ikdienas darbiem un notikumiem. Mazliet apšaubu ideju par jaunā kalpa atraidīšanas iemeslu, tāds īsti krimināls piesitiens.
Ar draudzeni gan padiskutējām. Viņa uzskata, ka Blaumani vajag likt mierā. Bet grāmata interesanta. Pavisam plāna, nav nekādi gari apcerējumi
-
Laikam esmu palikusi vienīgā, kas te lasa vai vismaz ieliek kādu atsauksmi. Varējāt jau iespringt.
Arno Jundze Virtuves pasaciņas *****
It kā bērniem, bet humoriņš vairāk saprotams pieaugušajiem
-
Nespēju piespiesties lasīt latviešu literatūru, piedod, Reno. Jaunībā jā, bet grūti pateikt, vai tas tāpēc, ka lasīju arī šampūna pudeles, vai tāpēc, ka literatūra bija lasāma (Regīna Ezera vien ir ko vērta...). Bet pamazām, plauktos ienākot brīvās Latvijas ražojumiem, esmu atkodusies meklēt graudus starp sēnalām. Nu nelasās, valoda pārsvarā briesmīga, slaveno Račko pirmo grāmatu grāmatnīcā pašķirstīju – ak, vai! Droši vien ir arī laba literatūra, nenoliedzu, varbūt atgriezīšos kaut kad pensijas rajonā. Lai gan pie pārbagātības internetā angļu un krievu valodā...
-
Nu nevajag jau otru galējību -Račko un pēc tā vērtēt mūsdienu latviešu literatūru
-
Tu domā, ka es atceros visu, ko esmu mēģinājusi lasīt un kas man ir grauzis acis ar klumzīgiem teikumiem? Ne vella es neatceros. Tikai globālu sajūtu, ka nomācoši lielākā daļa man ir pret spalvu. Račko tāds spilgtākais piemērs, par kuru turklāt daudzi bija sajūsmā.
-
Pēdējā laikā esmu izlasījusi ļoti daudz grāmatu, tik nav laika te neko ierakstīt (nepatīk telefonā bakstīties). Bet nu labi - lai top! Divi rēcīgi lasāmgabali:
Ansis un Monta Klintsoni "Kaku stāsti" - nosaukums izsaka visu. Par dažiem stāstiem es sasmējos tā, ka vai asaras šķīda :smej:
Liene Millere "Veļu laika mistērija" - raibs pastāstiņš no ciemata dzīves ar pārpratumiem, neticamām sakritībām un humoru.
-
Par kaķiem ne un ne. Es tik par dzeju :mrgr:
Varbūt ir nojaušana mana pastiprinātā interese un patika par mūzikas grupu "Alejas". Dzied latviski, un visi teksti ir no Kirila. Tagad izdota Kirila Ēča dzejas grāmatiņa "te nu ir tā vasariņa".
Dzeju palasīt iesāku samērā nesen. Jaunībā mani nu nekādi neaizrāva, neko nezinu ne no Ziedoņa, ne Vācieša, ne no kādiem citiem.
Starp citu. "Alejas' ir izkāpušas no marginālas elitāra burbuļa grupas statusa -Rimčikā skan viņu "Es gribu būt tavs sirdsdīdžejs". (Spēmaņu naktī arī viņi bija)
-
Nu tad vēl par dzeju.
Vakar no jauno grāmatu plaukta bibliotēkā paķēru arī
Aspazijas debesjums, Ingas Ābeles sakārtojumā un apcerēs.
Droši vien arī pateicoties Ābeles sakārtojumam -nu vienkārši iespaidīgi labi. Pat negaidīju. Ko tad es zināju -Jāj pa ceļu pasaciņa un circenīti.
Var noderēt par dāvanu
-
Rukšānes iepriekšējās grāmatas Džikī un Lulū un eņģelis ļoti patika. Jaunākā -Sarkanais un melnais, un baltais - lika vilties. Vēl beigās kovids piekārts.
Neiburgas dienasgrāmatas lasīju ar interesi, nelasīju vien recepšu aprakstus un vēl bija lietas, kas nelikās iedziļinašanās vērtas, tas pa diagonāli. Ļoti sasaucās viņas dzīves sajūta ar manu, vienīgi es alko nepatērēju tādos daudzumos :rofl: .
-
Nāra uz jaunogadu modusies :D Tas labi, gana ilgi jau gulējuse :rofl:
-
Pat negaidīju, ka būs tik saistoši.
Maija Pohodņeva, Modris Pelsis Arhitekts *****
Brīvdabas muzeja kara laika beigās pazudušais arhīvs -tā ir pamata tēma.
Romāna varoņi ir gan izdomāti, gan īsti. Par pagātni, par kuru nepastāsta. Daudz epizodes par pašām kara beigām, bēgšanu.
Lasot izjutu pateicību, ka gan es, gan vīrs uzaugām ģimenēs, kur runāja par bijušo un esošo.
Grāmatā daudz par tiem, kam vecāki, vecvecāki klusēja un padomju propaganda varēja piebāzt galvas ar savu drazu. Un tad viņiem nogulsnējas tikai atmiņas par gāzēto ūdeni par 1 kapeiku.
-
Pasūtīju draudzenei dāvanā
-
Slokas bibliotēkā būs tikšanās ar Šlāpinu par Neiburgas dienasgrāmatām. Laikam aiziešu
-
Slokas bibliotēkā būs tikšanās ar Šlāpinu par Neiburgas dienasgrāmatām. Laikam aiziešu
Kad būs?
-
19. martā pl. 16.00
-
Nu tā, par tikšanos.
Protams, interesanti un jēdzīgi. Š. gan savos stāstos brīžiem slīdēja prom pa citām takām, par dienas grāmatām vispār, bet mūsu bibliotekāre -vadītāja atgrieza uz īstā ceļa
Mans jautājums -par Muraško izvēli un salikumu pilnībā tika atbildēts. Š. pats lūdza noformēt. Teksta bija nenormāli daudz, tāpēc 2 sējumi. Salikums -kā bībelei. Kā man tas nebija ienācis prātā! Pie tam, otrreiz paņemot un atšķirot, nemaz vairs nelikās ne jocīgi, ne neērti. Burti optimālā lielumā. Pie tam, atverot normāli turas vaļā, nav piedrukāts par tuvu vidum. Lai nebūtu pārāk bieza, viltīgi palielināts lapas izmērs, ko mēs nemaz nepamanām -kad aizver, var redzēt cik mm ir līdz vāka malai. Te ir labi, ja 1 mm. Parasti kādi 3.
Runāja par Neiburgas rakstīšanas fenomenu, sviestacibā taču dažreiz ir vairāki dienā. Droši vien literatūrai nebija ne laika, ne spēja koncentrēties, bet nerakstīt nevarēja.
Par dzīvesveidu. Ka dzīve pēc sirds operācijas faktiski ir uzdāvināta. Galu galā tā viņa dzīvoja, kā pēdējo brīdi tverot.
Tieksme pēc perfekcijas arī var novest depresijā, ja neizdodas, kā iedomāts...
No manis personīgas piebildes -ir draugi, kas domā, ka P.B. viņu faktiski nodzirdīja un tad nodzērās arī pats. Ja paskatās no otras puses -tieši ar viņu ceļoja, baudīja ēdienus un dzērienus, pati sāka smalki gatavot, dzīvot piedzīvojumu pilnu dzīvi.
Šlāpinam gribējās runāt par dienasgrāmatu rakstīšanu kā tādu, bija līdzi kaudzīte grāmatu. Viena arī Muraško ļoti interesanti noformēta. Vārdu neatceros, bet pirmskara Latvijas gejs, kas savā dienasgrāmatā pēta un apraksta cilvēku seksuālās izpausmes un tai pašā laikā arī savu ikdienas dzīvi Rīgā un Jūrmalā. Dažādi šrifti, pasvītrojumi, krāsas. Vāks audekls tumši zils, kam cauri spīd tā kā rozā pamats
No paša Šlāpina esmu lasījusi protams rakstus Rīgas laikā. Tur daļa izrādās ir ar pseidonīmu, sievietes vārds uzvārds, neatceros, kāds. Un vēl tādu interesantu dzejoļu grāmatiņu Es nevaru komatu( vai kaut kā tā)
Nu tā apmēram. Variet uzdot jautājumus :)
-
Neviens nejautāja, vai nebija šaubas par ētiskumu? Jo pati Neiburga laiku pa laikam taisījās dzēsties ārā.
Bet par bībeli pat neiedomājos.
-
https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/teksts-ir-pabeigts-intervija-ar-andras-neiburgas-dienasgramatu-sastaditaju-ilmaru-slapinu-14329279 (https://www.diena.lv/raksts/kd/intervijas/teksts-ir-pabeigts-intervija-ar-andras-neiburgas-dienasgramatu-sastaditaju-ilmaru-slapinu-14329279)
Pagari, bet ir arī par to ētiku... bet ja bērni neiebilst, tad jau vispār...
Kā vispār notiek ar literātu mantojumiem? Gleznas manto, mūziku šķiet arī... literāros darbus? Teorētiski jau laikam arī, pat nezinu...
-
Tas bija publisks teksts. Jā, it kā domāts konkrētam lokam, bet tomēr. Man arī bija sajūta, ka tā kā lūru.
Par to arī runāja, ka nosacīti publiskas personas savas dienasgrāmatas raksta ar apziņu, ka tās tiks publicētas. Viņa gan ar tādu domu nerakstīja. Dažreiz tās var uztvert kā vēstules
Izrādās, stukačīgajam Gunāram Priedem ir nez cik tur sējumi ar dienasgrāmatām. Esot diezgan smieklīgi lasīt, cik viņš no kompartijas darboņa pārmeties uz patriotu
Par bībeli man arī bija pārsteidzoši. Kā to varēju nesaprast. Jo vienā Galbraitā tie telefonu īsziņu teksti, sadalīti slejās, bija tik kaitinoši. Desmitiem praktiski pustukšu lappušu
-
Teksts publisks, tas tiesa, bet - rakstīts ar niku... kā Neiburgai paliekot anonīmai plašākam lokam.
Ar Galbraitu domāts Roberts Galbraits, tas kurš pseidonīms Potera sāgu autorei Roulingai?
-
Mani arī mocīja šīs pārdomas. Pie tam viņa rakstīja ar 2 nikiem -skuka un blond. Bet, kad ielasās, sāk likties, ka lasīšanai domāts arī tev. Pie tam tur tas formāts tāds, ka var grupēt, pārveidot, izdzēst. Ne tā kā mūsu čats, kurš aiziet nebūtībā. Darbojas joprojām, Š. tur rakstot.
Samērā ātri atšifrējušies cilvēki, kas apmēram vienā lokā grozījušies un sadraudzējušies arī dzīvē.
Dienas rakstā ļoti labi viss izstāstīts
Galbraits (Roulinga) -jā, tur vienā grāmatā bija desmitiem lapu ar saraksti īsziņās telefonā
-
piekļūt operatoru īsziņu/wacap datiem, tad ar MI atrast interesantāko, +papildināt par sexu, kripto, ebrejiem, karu, ceļojumiem... kas vēl TOP?? :?:
pajautāju kopilotam... un gandrīz ap---os: :f-palm: (nja. laiks pensijā laikam)
Populārākās meklēšanas frāzes 2026. gadā
🌍 Globāli populārākās frāzes
Šīs ir frāzes, kas bieži parādās starp top meklējumiem 2026. gadā:
“youtube” (platformas nosaukums tiek lietots kā frāze) [bloggerspassion.com]
“chatgpt” (lietotāji meklē AI rīkus) [bloggerspassion.com]
“whatsapp web” (ļoti populāra kā konkrēta frāze) [bloggerspassion.com]
“google translate” (tulkošanas vajadzībām) [explodingtopics.com]
“food near me” (biežākā lokālā meklēšanas frāze pasaulē) [explodingtopics.com]
“restaurants near me” (līdzīga kategorija) [backlinko.com]
“weather tomorrow” (ikdienas vajadzība) [demandsage.com]
-
Pie tam tur tas formāts tāds, ka var grupēt, pārveidot, izdzēst. Ne tā kā mūsu čats...
Tie jūsu "Gandrīz blogi" drīzāk, pēc pārcelšanās citos medību laukos Spārka varēs apkopot un izdot grāmatās... :rofl: ;) :P
-
Tagad būs antireklāma -
Vineta Ivanovska "Kaisle lagūnā"
Jau nosaukums pasaka, ka gaidāma vieglā lasāmviela, bet ka TIK (pa)viegla un pavirša... Īss satura izklāsts: galvenā varone - čipšu rūpnīcas vadītāja - dodas uz Fidži, kur satiek savas rūpnīcas strādnieku. Abi izglābjas helikoptera avārijā un nokļūst uz neapdzīvotas salas. Iemīlas. Pēc tam Rīgā visādas greizsirdības scēnas un kaislīga salabšana.
Neesmu pētījusi, kā nokļūt līdz Fidži, bet samulsināja tekstā izlasītais, ka ceļš no Rīgas līdz Losandželosai ar lidmašīnu ilga 36 (!) stundas. Nopietni??? Grāmatas varoņi nopirka "lielu un plašu" dzīvokli Jūrmalā, ar kopējo platību 62 kv.m (kas nu kuram skaitās "liels" dzīvoklis) :rofl: Teksts ir samocīts, vārdu krājums bieži atkārtojas, dialogi diezgan primitīvi.
Bet autore turpina cept jaunu romānus... :faint:
-
Kaislīgie čipsi. Kas izdevis?
Man ļoti nopietnais gals -Kristīne Ilziņa Soļu skaitīšana. Mikroromāns
Patiešām pavisam plāna grāmatiņa, bet dzīve kādu 25 gadu garumā.
Diez vai kaut kas apturēs deģenerātus laist pasaulē bērnus un pamest. Varmākas bērnudārzos un skolās vajadzētu prast atpazīt. Stāsts no sākuma smeldzīgs, tālāk jau arī biedējošs. Bet ļoti, ļoti labs. Tieši arī ar savu koncentrētību.
-
Kaislīgie čipsi. Kas izdevis?
Apgāds "LatBooks".
-
Te rakstīja, ka latviešu rakstīto literatūru nē nē un nē. Slikta esot, visa pēc kārtas.
Man tā neliekas. Cik tad ir tās cittautu izcilības? Tulkojot jau tiek atlasīts tas relatīvi labākais, vienalga, kurā žanrā.
Inga Žolude Tēvs *****
Lielā mērā autobiogrāfiska. Par jaukto ģimeni, tēvu krievu, kas pamazām aiziet Alcheimerā. Par padomjlaiku atmiņām, kas katram citādas.
Lasot jāpārcilā savas atmiņas, jāsalīdzina
Kā daudzas pēdējā laikā -paplāna. Man patīk, ka spēj iztikt bez tās liekvārdības, kas gāzās pāri izslavētajos tulkotajos romānos
-
Stipri slavēta un populāra
Virdžīnija Lejiņa Reizēm Vienmēr Nekad ***
Līdz apm. pusei tiešām patika, interesanti sabūvēts sižets. Un tad pievīlos. Mazliet par daudz visādi prātojumi, un mistiskās šūpoles ozolā vispār...ezotērika un burvestības.
Sižetā par daudz neatrisinātu galu, nepamatotu situāciju. Es tiešām gaidīju pāris atrisinājumus, bet nekā. Nē, kopumā interesanti.
-
Inga Žolude Tēvs *****
Lielā mērā autobiogrāfiska. Par jaukto ģimeni, tēvu krievu, kas pamazām aiziet Alcheimerā. Par padomjlaiku atmiņām, kas katram citādas.
Lasot jāpārcilā savas atmiņas, jāsalīdzina
Kā daudzas pēdējā laikā -paplāna. Man patīk, ka spēj iztikt bez tās liekvārdības, kas gāzās pāri izslavētajos tulkotajos romānos
..............
Tiko izlasīju. Vislabāk man patika Zeļļa pēcvārds. Grāmata man lasījās smagi. Ne dēļ tēmas, bet pasmagi uzrakstīts.
Par Alcheimeru kā dakteri bija interesanti.
Bet lika padomāt. Par to, ko paužam, ko atceramies, ko nestāstām. Iegrimu arī pārdomās par savu dzīvi.