Sarunu forums
Atpūta un izklaide => Literatūra un māksla => Literatūra => Tēmu iesāka: taj 2015. gada 27. jūnijs, 21:00:15
-
Kas labs lasāms no jaunajām vai ne tik jaunajām, bet nesen atklātajām grāmatām?
-
Nupat izlasīju Treisijas Gērvisas - Greivsas grāmatu "Uz salas". Nevienu brīdi man nebija garlaicīgi lasīt.
Tas ir stāsts par jaunu puisi (gandrīz 16) un viņa privātskolotāju (30 gadi), kuri izdzīvo pēc aviokatastrofas un nonāk uz neapdzīvotas Maldivu salas. Tur viņi pavada 3,5 gadus, kuru laikā cīnās par izdzīvošanu, ar slimībām, ar bažām par otra zaudēšanu.
-
šī grāmata nav jauna, bet tā ir no tām, kas man palikusi prātā - D.Kīzs "Puķes Aldženronam", bet jābrīdina, ka nav priecīga.
-
Luīze - privātskolotājS vai privātskolotājA ?
Nāras pieminētā Puķes Aldženonam - arī man ļoti patika stāsts un izcili ieturēts stils! Viena no retajām grāmatām, kurai es izlasīju aprakstu Dienā un pieteicos rindā bibliotēkā uz lasīšanu:)
Grāmata, ko varu pieminēt sadaļā "atvēru, izlasīju 2 rindkopas un viedoklis man ir!" , ir Kas es esmu. Tās 2 rindkopas bija bērnības atmiņu sadaļā, kaut kur ap grāmatas trešdaļu, no tā secinu, ka daudz un godprātīgi autors rakstījis savas bērnības ainiņas, visu, ko atcerās, uzrakstījis....
-
PrivātskolotājA. :)
"Puķes Aldžernonam" arī man patika. Kaut kas netradicionāli savādāks.
-
Pievienojos hm par Kas es esmu - nevarēju izlasīt pat ne līdz augstākminētajām rindkopām ! :rofl:
-
Pabeidzu ziemā iesāktos H.L.Borhesa “Stāstus “ Lēni lasījās, bet patika.
-
Pāršķirstīju "Vecais vīrs pilī" -Jānis Balodis, Jānis Skutelis. Tieši tik laika arī var veltīt -pāršķirstīt. It kā joki
-
Māris Bērziņš "Svina garša". Lieliska. Un pats Bērziņš arī lielisks. Man patīk intervijas ar viņu.
-
Māris Bērziņš "Svina garša". Lieliska. Un pats Bērziņš arī lielisks. Man patīk intervijas ar viņu.
Nacionālais pēc Jaunā gada šo iestudēs. Valtera Sīļa režijā. Nezinu, kā var pārlikt un - vai pārliks vai inspirēsies tikai, nezinu, kurš taisīs dramatizējumu, tas vien jau ir intriga. Bet jebkurā gadījumā - pats stāsts ievilka.
-
Danuta Butrima Caur tinas aci , Lata romāns , sadzīvisks deetktīvs , lasās viegli . šogad izdots.
-
svina garšai beigas šerminošas
-
Nacionālais pēc Jaunā gada šo iestudēs.
To gan gribēšu redzēt.
svina garšai beigas šerminošas
Man savukārt šķita, ka tas, kā Bērziņš to attēlo, traģiku "mīkstina".
-
Svina garšu neizlasīju, nespēju, par briesmīgu...
Bet nedēļas nogalē izlasīju "Lavandu istabu" http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/102970-lavandu_istaba.html
Feins vasaras nedēļas nogales lasāmgabals, viegls, romantiski skumjš, bet galvenais varonis nevis jauna trīsdesmitgadīga, neprecējusies sieviete, bet piecdesmitgadīgs grāmatu tirgotājs :)
Bet man jau romantiska dvēsele :D
-
Toms Stouns "Krodziņš Skaistā Helēna".
Par amerikāņu rakstnieka dzīvi uz Grieķijas salas kopā ar ģimeni. Grieķu mentalitāte ir vienreizēja - mīļam ciemiņam atdos pēdējo kreklu, bet viss mainās, kad notiek darījums. Grieķis apčakarēs visus kā pēdējos ezīšus. :)
Grāmatas beigās receptes (tā tagad ir daudzās grāmatās).
-
Čatā jau reno apjūsmoja Laienas Moriartijas grāmatu "Lielie mazie meli". Tagad es arī esmu izlasījusi un varu teikt to pašu - ir grūti atrauties. :)
Izlasīju arī Ninas Georges "Lavandu istabu" - ir ok priekš romantisko skumju žanra cienītājiem.
-
Čarlzs Martins "Kalns starp mums" - par diviem izdzīvojušajiem pēc aviokatastrofas ziemā kalnos. Aukstums, retināts gaiss, nekādu iespēju sazināties ar glābējiem, traumas, pārtikas trūkums...
Garlaicīgi nebija ne brīdi, viegli lasīt, beigas labas. :)
-
Stefānija Kremzera "Diena, kad mācījos lidot" - lai gan stāsts sākas ar to, ka jauna māmiņa 4 stundas pēc dzemdībām izmet savu mazuli pa 5.stāva logu, grāmata ir sirsnīga, izzinoša, iekļauti vēsturiski fakti par vāciešu masveida izceļošanu uz Brazīliju 19.gadsimta beigās.
p.s. Pa logu izmesto mazuli veiksmīgi noķēra garāmgājējs.
-
Pabeidzu Jū Nesbē "Spoku" -kaut kā neticas, ka savu varoni piebeidzis pa īstam
-
reno, un kā lai tagad lasu, ja beigas pateiktas? speciāli šitā? :)
-
:rat:
-
reno, un kā lai tagad lasu, ja beigas pateiktas? speciāli šitā? :)
Tagad atliek tikai lasīt nākamo Jū Nesbē grāmatu "Policija", lai uzzinātu, kurš un ko ir piebeidzis. :D
Neko jau reno neatklāja, tik uzdeva retorisku jautājumu. :)
-
Un speciāli faraonam nestāstīšu, kuri "Policijas" beigās apprecējās... :D
-
:fryingpan:
-
Izlasīju Daces Rukšānes "Mīlasstāstus" (http://satori.lv/gramata/830). Iekrita acīs vāka noformējums, kaut kas savādāks. Tādi paīsi un itin kā mazliet aprauti stāsti. Doma ir jūtama, tā mazliet atkārtojas. Raksta labi, cik to var jaust plānumplānā gramatiņā, jūtama valodas prasme, tas vienmēr ir patīkami lasītājam.
-
Es biju pārsteigta par valodu, dikti laba. Nu, jā, cilvēkam arī briedums, nav jau vairs nekāda beatrise.
Man patika.
-
Man pēdējās divas lasītās grāmatas par Latvijas vēsturi 20. gadsimtā - Noras Ikstenas "Mātes piens" un Gunas Rozes "101. kilometrs". Ne viena, ne otra nav nekas dikti iepriecinošs un jautrs satura ziņā - padomju laika dzīve. Ikstena laikam atkal sāk patikt.
"101. kilometrs" - es nezināju, ka tā ir noticis, ka reāli bijušie izsūtītie un citas nevēlamas personas tik brutālā veidā tika nolikti dzīvot nekurienē, tādēļ man kaut kādā mērā izzinoša literatūra, kas rosina padrūmas sajūtas.
-
Kas tas ir ar tām lavandām -izlasīju 'Lavandu dārzu", Lūsinda Railija, vieglais gals. Un lavandas mūsu Zvigznes gudrinieces pielikušas pašas -grāmatā ne vēsts no lavandām un saucas The Light Behind the Windov -gaisma aiz loga
-
Antonija Mihaēlisa "Pasaku stāstnieks". Ne uz ko īpašu necerēju, bet bija negaidīti laba.
-
Drīzumā iznāks vienīgā vēl līdz šim latviski neizdotā Jū Nesbē grāmata no Harija Hola sērijas - "Tarakāni". Es jau izlasīju krieviski, bija ok.
-
Gundega Repše "Bogene". Viņas stilā. Tā jau domāju, ka kārtējais vīterojums par viņas radiem, bez sižetiskās līnijas atrisinājuma vai kārtīga stāsta. Pirms tam izlasīju "Silva rerum". Lūk, iedotu tai lietuvietei Repšes aizsāktās sižetiskās līnijas un tēlus. Uh, kas pa romānu sanāktu.
-
Gundegas Repšes "Stum, stum". Nav jauna grāmata. Tikko sāku lasīt un konstatēju, ka kaut kas baigi pazīstams rakstīšanas stiliņā. Nu precīzs Trix izteiksmes veids. Vismaz pirmajās lappusēs. Trix, Tu mani dzirdi? :hi:
-
Stum, stum ir Andra Neiburga.
Un jā, publicēti tie stāsti bija jau 80- to gadu beigās "Karogā", mūsdienās nedaudz izmainīti un izdoti grāmatā. Man patīk. Bet neatceros, vai tur bija Trix stils. Bet jā, jaunībā kā jaunās literātes viņas sauca par dusmīgajām meitenēm. G. Repše, A. Neiburga, vēl bija tāda Eva Rubene.
-
Nu, protams, ka Neiburga. Tā ir, ja lasa iepriekšējo ziņu un raksta :facepalm:
-
Man tagad latviešu rakstnieču posms. :) Ikstenas "Mātes piens" patika, stāsts smags, bet liekas, ka atmestas beidzot tās rotaļas ar vārdiem un frāzēm, aiz kurām pazūd sižets un izplēn lasītāja interese.
Rukšānes "Mīlasstāsti" -ļoti patika, īsā forma jau visgrūtākā.
Tagad gaida Bogene -jau pirms Broņas atsuksmes nekādas ilūzijas neloloju, bet palasīšu.
-
Lasīt jau var. Es jau arī gaidīju, ka būs trakāks murgojums, sevišķi tā bogene, bet īpaši netraucēja. Bet pateikts gan tur nekas nav.
-
Lasu. Kaitina. Līču -loču, uz priekšu un atpakaļ, metafora uz metaforas. Stāsts pazūd un saiet vienās skrūdzēs
-
Šobrīd lasu Krisa Harisona grāmatu "Neprātīgi iemīlējies" par viņa iespaidiem Dienviditālijā. Ir interesanti, sirsnīgi, arī asprātīgi, bet tajā pašā laikā uzpeld visas negācijas un itāļu īpašā attieksme pret visu.
Nez kā Lynx komentētu šo grāmatu? ;)
-
Vasmu, Herbjorga "Šie mirkļi"
Vai kāds ir lasījis šo?
Nevaru izšķirties, vai ir vērts ņemt līdzi atvaļinājumā.
-
Pasen, bet ieteicu šo grāmatu -man ļoti patīk, bet man patīk viss, ko raksta Vasmu
-
Alīna Bronska Tatāru ķēķis
Paņēmu nu tā, starp citu, bet izlasīju ar lielu patiku.
Repatrianti no PSRS, dzīve Krievijas pilsētā 70.-80. gados, tad Vācijā. Galvenā varone visu mūžu visu ir valdījusi un regulējusi, bet autorei to visu izdodas rakstīt tādā ironiski -humorīgā stilā. Grāmatiņa neliela, transporta variants
-
Izmocīju Lielos mazos melus, ar 3 piegājieniem. Patīk ideja, kā uzrakstīts, ar tiem tiešās runas citātiem intrigai, bet tā sieviešu ņemšanās besīja, besīja, besīja. Tiešām jūs nekaitina tāds cosmo? : /
-
Izlasīju Bogeni. Taisnība Broņai -uh, kas par grāmatu sanāktu, ja neizšķīstu sīklīnijās un vārdu virpuļos
-
Armands Puče "Jūs nekad viņu nenogalināsiet"
Saistoša un loģiska versija par Herbertu Cukuru. Man patīk arī citas A.Pučes sarakstītās grāmatas, cik nu ir sanācis lasīt.
-
"Septiņas dzīves un viena liela mīlestība. Kaķa memuāri." Autore grieķiete, vārdu nepateikšu. 2016. gada grāmata. Ir ko pasmieties un beigās paraudāt. Paņēmu biblenē, bet noteikti nopirkšu savam grāmatplauktam.
-
Arno Jundze "Bergs un relikviju mednieki"
Izskatās, ka autors ir iedvesmojies no Dena Brauna romāniem. :) Galvenais varonis ir izbijis latviešu basketbolists, kuram palīdz apaļīga gudrīte, viņiem pakaļ dzenas krievu mafija un ārvalstu specdienesti, darbība ir strauja, viss notiek galopā pa Eiropu, ir kautiņi, relikviju medības, laimīgas beigas. Var lasīt, ja gribas ko izklaidējošu.
-
Janne Tellere NEKAS
-
Tālivalids Margēvičs. Šķērsiela 13.
Dokumentāls romāns par Eduardu Bērziņu - latviešu strēlnieku, pirmo Kolimas ieslodzīto nometnes priekšnieku (dibinātāju). Arī par latviešu lomu revolūcijas nosargāšanā. Tā kā nav ko brīnīties par 9.maiju Rīgā. Karma tāda :banhead:
-
Janne Tellere NEKAS
UN?????
-
Nekas J.Tellere
ja ir bērni pusaudžu vecumā, tad ir vērts izlasīt.
kā izklaide nederēs, arī krimiķis nav. pēcgarša padrūma.
-
"Milzu sastrēgums" Eķrems Eilisli
Skaitās izcilākais azerbaidžāņu rakstnieks, bet tagad par nepareiziem uzskatiem - simpātijas pret armēņiem, vadoņu nomelnošana un izsmiešana -atņemti visi goda nosaukumi.
Lasīju lēni, bet var teikt, ar baudu.
Pirmā daļa pat poētiska, par ciematu, kur kādreiz dzīvojuši armēņi, un tad azeri viņus nokāvuši (tātad ne tikai turki genocīdu veica. ) Retoriski jautā tagadējiem cieminiekiem -tev murgi nerādās, ka dzīvo mājā, kuras iemītniekus nokāvi? Daudzi no cieminiekiem ir kropli vai vājprātīgi.
Par otro daļu (-pēc tās viņu padzina ) -visskarbākā
Trešo pašlaik beidzu, sižets tuvāk mūsdienām, par zemi, kur aiz bailēm no vadoņa pat cirtainie kļūst plikpauraini, nafta līst kā no strūklakas, bet melus gluži vai vulkāna mute izverd.
Ir pāris vietas, ko gribētos citēt -par to, kā klusējot cilvēki nelabo tikai uzbaro, pie tam katrs par sevi, smokot dusmās un naidā. No tā radās trula vienaldzība, kas izplatījās kā epidēmija
Nu tā apmēram. Katrā ziņā iesaku.
-
Raimond Kaugver ''Četrdesmit sveces'' - viegli un raiti lasās, es gan tikai pusē , pagaidām.
-
Džons Farels. Vislabākais vīrietim.
Ļoti labs humors. Viegli lasās. Un labi aprakstītas situācijas ģimenē, kad piedzimst bērns/bērni.
-
Diāna Džesta "Tiffany zvaigznes".
19.gadsimta beigas. Sievietes vēlas strādāt un paturēt savu nopelnīto nevis atdot vīrietim ģimenē. Galvenā varone sāk strādāt Tiffany stikla darbnīcā, kur veido milzīgas vitrāžas. Autore savu stāstu izveidojusi, izmantojot vēsturiskus faktus un pat reālas personas.
Kens Maklurs "Hameleons"
Grāmata izdota 2001.gadā, bet izlasīju tikai tagad. :) Trilleris par medicīnas tēmu.
-
Hardijs Lediņš, Juris Boiko. Ūdenslīdējs.
Maza balta grāmatiņa, izdevniecība Liels un mazs
brīnišķīgie dzejoļi (daļa no tiem zināmas kā DzPastnieku dziesmas), ilustrācijas.
-
Laima Kota "Mierielas vilkme"
Savdabīga literatūra. Tā kā pasaka, tā kā fantāzija, bet ar filozofisma un realitātes piešprici. Patika novirzes no galvenās sižetas līnijas - Mierielas vēsture, latviešu gaitas ārzemijā u.tml.
-
Mierielas vilkmi, lasīju, pamocīju ... un noliku. Man nepatika nesakarīgās (manuprāt) fantāzijas, ar kurām tika lāpīta sižeta virzība. Tā arī atdevu bibliotekā.
-
Džons Viljamss "Stouners (http://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/tulkota-dailliteratura/klasika-musdienu-literatura/stouners.html)". Burvīga grāmata par šķietami parasta cilvēka vienkāršu dzīvi... no šūpuļa līdz kapam.
-
Paula Hokinsa "Meitene vilcienā"
Mazliet dzīves proza, detektīvs, mazliet trilleris.
Vispirms par to, ka galvenie stāstītāji ir sievietes. Reičela, Megana, Anna. Ļoti atšķirīgas kā personāži, bet sieviešu balsis tomēr tur ir jūtamas. To, ko viņas pauž, domāju, ja vien neatrastos kāds izņēmums, nevarētu gluži vēstīt vīrietis.
Pirmais, kas piesaistīja - nosaukums. Meitene vilcienā. Varētu vilkt paralēles - lasīšu, braucot vilcienā, "Meiteni vilcienā". Protams, vairāk gan lasu mājās, ērti iekārtojusies, savā vidē. Bet, tomēr, arī vilcienbraucieni nav gluži attālināti.
Ar Reičelu viss iesākās. Reičela dzer. Nevis tā drusku ierauj pa kādam malkam vakaros, bet - dzer. No Reičelas aizgāja viņas dzīvesbiedrs un viņa vēl nav tikusi tam pāri. Finansiālu apsvērumu dēļ viņai nācās pamest mājvietu, kurā viņi abi dzīvoja. Bet braucot vilcienā uz darbu un no darba, ir kāda pietura, no kuras netālu atrodas viņas bijusī māja. Un Reičela vienkārši skatās. Kas cits viņai atliek. Viņas dienas lielākoties aizrit vienādi, nekā jau nav. Un tā viņa tur sēž, vilcienā, pie loga, un vēro. Ir kāds pāris, tajā pašā namā, kas ārēji šķietami iemieso to, kas Reičelai nu zudis. Viņa lūkojas viņos, pat piešķir tiem iedomātus vārdus, iztēlojās, diez kādas tad ir viņu dzīves. Līdz kādu dienu šim pārim kaut kas atgadās. Kaut kas baiss... Sieviete ir pazudusi bez vēsts, par to raksta pat vietējie mediji. Reičela jūt, ka tur kaut kas ir... Un viņa nolemj...
Tālāko vairs nestāstīšu. Lai tīkama lasīšana, ja kādu ieinteresēja!
Saite uz Tvnet, par grāmatu: http://www.tvnet.lv/izklaide/gramatas/602918-spraigs_emocionals_un_aizraujoss_romans_meitene_vilciena
-
Gabriela Zevina Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi
Nelaimīgam īgņam sveša meitene -pašnāvniece atstāj savu 2-gadīgo bērnu. Tas izmaina viņa dzīvi. Pirmkārt, jau lēmums bērnu paturēt.
Izklaidējoši, sirsnīgi un gribas noticēt, ka kaut kur patiešām ir sala ar grāmatveikaluun tās iemītniekiem. Īsta vasaras grāmata.
-
Alīna Blonska "Tatāru ķēķis". Paņēmu, jo bija jauno grāmatu paluktā, ne uz ko necerot. Ļoti raiti lasās,ļoti. Pat nezinu, kā raksturot. Grāmata ES personā no sievietes, kam ir nekam nederīga regulējama meita, nekam nederīgs regulējams vīrs,bet pāri visam optimisms un darbīgums, varbūt pat glupums. Tāda optimistiska, dīvaiana grāmata. Nosaukums neko neizsaka - ne tur īsti tātāru, ne ķēķa :) iesaku kā kaut ko neparastu. manuprāt.
-
Alīna Bronska Tatāru ķēķis
Paņēmu nu tā, starp citu, bet izlasīju ar lielu patiku.
Repatrianti no PSRS, dzīve Krievijas pilsētā 70.-80. gados, tad Vācijā. Galvenā varone visu mūžu visu ir valdījusi un regulējusi, bet autorei to visu izdodas rakstīt tādā ironiski -humorīgā stilā. Grāmatiņa neliela, transporta variants
Es arī paņēmu tā, "redzēs, kas būs", bet tiešām labi lasījās
-
Aleksandrs Sokolovs "Sokolovs par..."
Stāstu krājums. Stāsti iz paša dzīves - vienkārši, smieklīgi, erotiski, atklāti. Ar cieņu pret sievietēm, ar mīlestību pret savu fotogrāfa darbu.
Grāmata esot rakstīta brīvajos brīžos telefonā, tāpēc stils vienkāršs, vietām ir smailiji. :)
-
hm, tas tips tiešām ir spējīgs uzģenerēt kaut ko, kas ir baudāms? :rat:
-
Lai gan grāmata būtībā ir viena liela reklāma viņam pašam, man bija interesanti palasīt. Vismaz kaut kas atšķirīgs. :)
-
F.Bakmans "Vīrs, vārdā Ūve".
Tāda sirsnīga, labestīga grāmata - gan pasmaidīt, gan aizkustināties, valoda ļoti viegla. Ūvem ir 59, nīgrs vienpatis, dzīve kā rutīna. Tad negribot viņa dzīve savijas ar jauno kaimiņu un tad arī citu līdzcilvēku dzīvi...
Kaut kas citādāks kā parasti, iesaku.
-
Par Ūvi šeit rakstīju: http://www.sarunuforums.lv/forums/literatura-maksla-kino-teatris-muzika/frdriks-bakmans-vrs-vrd-ve-rgti-skumji-jautri-reiz/msg56458/#msg56458
-
oho, pirms gada :) Tāpēc bij aizmirsies.
-
SN- kāpēc Sokolovu sauc par tipu? viņš ko personīgu nodarījis?
labprāt izlasītu grāmatu, kas zin,kad man tas tiks....
-
Varbūt SN pie Sokolova ir bildējusies. ;) Vai arī grāmatā pieminēta. :D
-
Pazīstu Sokolovu personīgi, cilvēkam nekāda vaina, dzīvē daudz savādāks nekā liekas pēc tā ko publicē!
-
es gan dzīvē nepazīstu, bet sekoju kkādai tur viņa muldētavai..un bildes man viņa patīk :yes: un vispaar neizsakos slikti par cilvēkiem ,kurus nav nācies pat satikt...(politiki ārpus minētā).
-
Īstā grāmata lietainai vasaras pēcpusdienai -Lūsinda Railija Pusnakts roze
Mūsdienas un atskats vēsturē Indija, Anglija 20. gds. sākums. Romantiski, bet ne salkani
-
Lūsidas Railijas "Septiņas māsas. Maijas stāsts" arī laba.
Darbība notiek Riodežanairo un Francijā laikā, kad norisinājās lielās Kristus statujas būvniecība, kā arī mūsdienās.
-
Es to Maijas stāstu izlasīju un pasūtīju citas Railijas grāmatas. Vēl man ir Meitene uz kraujas
Railijai man patīl tās atkāpes pagātnē.
-
Izlasīju ķieģeli, kas nu jau vairs nav nekāds jaunums - Kens Follets "Zemes pīlāri". Gana saistošs stāsts, gana labā tulkojumā. Kaut ko atcerējos no pāris seriāla sērijām, ko redzēju, bet grāmata man patika!
-
Vinnēju "Solo vijolei un termometram", I. Eņģele.
Rēcīga, knapi valdos mikriņā, lai nesāktu zviegt.
Patiks tiem, kam saistoša medicīna, VD, hipohondrija. Galv. personāžs ir hipohondriķis, un kā tad viņai iet pa dzīvi, Br.Džonsas stilā.
-
Šobrīd lasu Diānas Gabaldones "Svešzemniece". Necik tālu neesmu vēl tikusi, jo grāmata tiešām bieza, bet pagaidām liekas intriģējoša.
Jauna sieviete no 1945.gada nejauši aizceļo pagātnē uz 18.gadsimtu.
-
K. Veba Mantojums
Dzimtas vēsture, dzimtas muiža. Anglija. Toreiz un tagad. Vēl šis tas no Amerikas prērijas, Amerikas jaunatklājējiem, indiāņiem.
Protams, viss sākas ar kādu senu fotogrāfiju. : )
Bija interesanti.
-
Disclaimer... neatceros autori... bet taads normaals trilleriits, viegli lasaas, kaut angliski... nekaada dizhaa maaksla, bet izklaidei der
-
Vera Volkēviča Pļauka
I grāmata
Darbība 1. sējumā sākot no 20. gadu beigām līdz kara sākumam.
Absolūts pārsteigums -grāmata sarakstīta kaut kad 60 gadu beigās -70. gados pašai priekš sevis un noslēpta. Ja kāds to būtu atradis, tad cietums, kā likts. Jo par tādiem tekstiem un uzskatiem padomju vara nepiedod. Priekšvārdā gan pašas autores vēstulēs nevar īsti saprast sarakstīšanas laiku, un izdevēju priekšvārdā Lauku Avīze un Hānbergs arī izsakās stipri juceklīgi. Mašīnraksta lapas nosūtītas Ziedonim, raksta, ka 90. gadu sākumā ar autores pavadvēstuli. Bet viņa mirusi jau 1986. gadā! Tālāk darbs laikam nogrimis [/size]Kultūrkapitāla fonda [/size]Likteņstāstu arhīvos.
Sarakstīšanas laikā nekāda brīvība vēl nevienam nelikās reāla. Un tad es tā padomāju -visi mūsu rakstnieki padomju laikā sarakstīja visumā labus darbus -Ezera, Bels. Bet neviens, NEVIENS neuzrakstīja ko patiesībā domā un jūt, kaut vai noslēpšanai uz visiem laikiem. Bet šī sieviete ar vidējo izglītību, doši vien izsūtīta, to izdarīja.
Protams, ka tur būtu bijis vajadzīgs iejūtīgs redaktors, īpaši grāmatas sākumā, kas liekas par daudz sasīkumots. Bet sākot no krievu ienākšanas laika autore pa īstam sāk teikt, ko domā.
Var saprast, ka tā ir lielā mērā autobiogrāfija un pašas pieredzētais. 527. lappusē krievi ir atstājuši Rīgu un atkal sāk skanēt Latvijas radio.Tā kā ir vēl divas, tikpat biezs grāmatas, tad notikumi varētu būt līdz kādiem 70. gadiem.
Lasot mazliet vajag iecietību sākumā, tur attiecību līkloču varbūt par daudz. Bet pamats citiem Likteņa līdumniekiem noteikti varētu būt
-
http://andasstuff.wordpress.lv/tag/vera-volkevica/
Te daudz labāk pateikts. Papētot sapratu, ka šis ir atkārtots izdevums, pirmais bijis 1993. gadā. Un kopā ir 4 grāmatas
-
Šobrīd lasu Diānas Gabaldones "Svešzemniece". Necik tālu neesmu vēl tikusi, jo grāmata tiešām bieza, bet pagaidām liekas intriģējoša.
Jauna sieviete no 1945.gada nejauši aizceļo pagātnē uz 18.gadsimtu.
Pabeidzu un neesmu vīlusies. Ir iznācis turpinājums ar nosaukumu "Spāre dzintarā". Drīzumā jābūt pieejamai bibliotēkā.
-
Volkovičas Pļauku lasīju ļoti sen - jau tad,kad nāca turpinājumos kādā avīzē,varbūt tā bija Neatkarīga cīņa. Man liekas,ka vēlāk iznāca arī grāmatā un skatos,ka tagad ir pārizdota 4 lielos ķieģeļos. Pārlasīt netaisos,bet tajā laikā lasījās tīri labi,diez vai tagad aizrautu.
Maza atkāpe - gadās staigāt garām Volkovičas kapam,tad arī vienmēr atceros Pļauku.
-
Mēs ar tēvu uz sacensībām jozām uz pastkasti-kurš pirmais dabūs izlasīt Pļaukas turpinājumu! Iespējams,ka vecāku dzīvoklī vēl ir sakrāti visi izgriezumi.
-
Bibliotekā bija arī vecais izdevums -nē, paldies, pagaidīšu šodienas ķieģeļus. Tās pašas lapas satilpinātas 4x plānākā grāmatiņā,sīkiem burtiem, saspiestām rindām, dzeltens avīžpapīrs... Tādēļ vien es padomjlaika grāmatas rokā paņemt nevaru
Paņēmu Rūmnieka un Miglas "Debess aiztur elpu" -Latvija triju valdību laikā -Ulmanis, Stučka un Niedra, 1918.-1919. Pamēģināšu
Otru man ieteica -Pols Dohertijs "Seta Slepkavas" -krimiķis Senajā Ēģiptē
-
Andrēa Šahta Pieci kaķi zem Ziemassvētku zvaigznes,ļoti mīļa lasāmviela. Gaida Sievietes,kuras skrien ar vilkiem.
-
Kristīna Beikere-Klaina "Bāreņu vilciens"
Pa ilgiem laikiem biju dusmīga! Patiesi, tas man nav raksturīgi, attiecībā uz lasāmo. Ja kaut kas neiet, tad vienkārši neizlasu līdz galam, nemokos. Bet šeit viss gāja.
Grāmatas pirmā puse atzīmējama kā interesanta un saturīga, ir vērts izlasīt "pirmā puslaika" pēc. Par bāreņu vilcieniem, kas 1929.gadā pārvadāja bērnus uz tālākām apkārtnēm, lai kāds izvēlētos sev bezmaksas darbaspēku, tā skarbi, un par mūsdienām, 2011.gadu, arī par kādu spurainu pusaugu meiteni, bāreni. Tas viss saturīgi, loģiski savijas kopā, rosina vēlmi uzzināt, ar ko noslēgsies.
Un tad! Grāmatas otrā puse jau palēnām sāka palikt arvien sasteigtāka, bezemocionālāka. Līdz tam, ka pēdējās pārdesmit lappuses vienkārši nošokēja. Laikam patiesi tas paķēra uz pārsteigumu. Jo, nu, nevar taču tā darīt! Bet, redz, ka tomēr var. Vai nu autori spieda kādi nodošanas termiņi, vai kas, bet beigas nebaudāmas! Nekā no visas iespriekšējās izjustības, tikai kailas frāzes, drausmi! Pat paņemot rokās grāmatu un pašķirstot, var redzēt, ka sākumā tekstā mijas dialogi ar aprakstiem, bet beigās tikai kaila sarunu scenografēšana. Joprojām brīnos, kā to tik viegli pieļauj literārajā pasaulē... Tiešām nekādai kvalitātei nav jābūt, ja iesākumā tā pastāv. Hm.
Labi, iešu padarīt ko citu, atiet. :tea:
-
http://www.ivitas-blogs.com/params/post/786147/k-beikere---klaina-barenu-vilciens
Atcerieties, kā tā trakā vāvere mučača pinās savos tekstos?
-
Laba pašmāju jautrā plaukta grāmata -
Ilze Eņģele Solo vijolei un termometram
Gunta Nijole - profesionāla hipohondriķe, komisks stāsts gan par slimībām,kas piemeklē, gan ofisa attiecībām
-
Laba pašmāju jautrā plaukta grāmata -
Ilze Eņģele Solo vijolei un termometram
Gunta Nijole - profesionāla hipohondriķe, komisks stāsts gan par slimībām,kas piemeklē, gan ofisa attiecībām
Rakstīju augstāk par šo.
-
Pabeidzu Diānas Gabaldones 'Svešzemniece" un neesmu vīlusies. Ir iznācis turpinājums ar nosaukumu "Spāre dzintarā". Drīzumā jābūt pieejamai bibliotēkā.
Izlasīju "Spāre dzintarā" 1.daļu, un ir iznākusi arī 2.daļa. Patika tik ļoti, ka sāku skatīties iekš NETFLIXa pēc šī romāna uzņemto seriālu "Outlander". Galvenais varonis filmā ir liela auguma simpātisks rudmatis kiltā, esmu gluži vai samīlējusies. :blushing:
-
Anna Toda "After. Pēc mūsu tikšanās"
Par koledžas studentiem - studijas, ballītes, attiecības ar vecākiem, pirmā mīlestība, sekss, hormonu vētras. Kad sāku lasīt, bija grūti atrauties. :)
-
Man piedāvāja šo grāmatu, jo trāpījos, kad bij pievedums, bet es teicu, ka tā jau jauniešu grāmata un nepaņēmu! :cry:
-
Sāku Lorāna Gunela "Dievs vienmēr ceļo anonīmi". Pagaidām patīk.
-
izlasīju, ka šajā tēmā jau pieminēra Laienas Moriartijas grāmata "Lielie mazie meli". Arī abas pārējās, ko esmu lasījusi, ir aizraujošas, labi uzrakstītas uttutt. Mana vīra noslēpumi un par Alisi. Šobrīd stāvu bibliotēkas rindā pēc ceturtās latviski pieejamās grāmatas.
-
Es šobrīd tieši lasu Moriartijas "Hipnotizētājas mīlas stāsts". Ir ok.
-
Izlasīju Hipnotizētāju, nolikt nevarēju, tā arī beidzu 3 naktī. Intriģējošs sižets, vienu brīdi var;etu pāriet īsti baiselīgā trillerī. Vairāk laikam nevar stāstīt
-
Man atlikta grāmata, kura jālasa uzmanīgi un analizējot, pēc dažām dienām jau jānodod atpakaļ biblenē, bet, kā sāku lasīt, tā nāk miegs, ka nolūstu uzreiz. Un tā - katru vakaru :cry:
-
pagarini bibleni, kāda problēma
-
Linda Nemiera "Sofijas noslēpums"
Izklaidējoša grāmata vienam vakaram. Viegli lasīt, raita valoda.
Sižets arī būtībā nesarežģīts. Vienā teikumā - kā divas draudzenes vēsturnieces no Latvijas devās meklēt Atlantīdu. Grāmatā ir no visa pa druskai - vēsture, ceļojumi, piedzīvojumi, sieviešu loģika un krimināls. :D
-
Ellena Berga " Tu man arī"
Jautra izklaide, trīs piečakarētas dāmas atriebjas. Smieties var bieži, par spīti tam, ka sižets un atriebības veidi stipri neticami un pārspīlēti. Bet patiesības grauds visā ir.
Nosaukums ir atbilde uz varonei teikto" iepūt man", uz ko viņa atbild "tu man arī". Citātos ieliku sveicienu Afrorai par Hugo. Bet citēšanai cienīgas ir diezgan daudz smieklīgās vietas.
-
Vēl viena humora grāmata:
Katarina Ingelmane -Sundberja Aizdevums -sudrabs, laupījums -zelts
Turpinājums Lāceņu liķierim par vecīšiem -laupītājiem. Neticami, bet smieklīgi, nelielai izklaidei derēs
-
Bibliotekāres mani ieraka grāmatās:
Sofija Kaspari -Koraļļkoku zemē
Elena Ferrante Brīnišķīgā draudzene
Renē Naita -Atruna -(paldies par ieteikumu)
Džeimss Patersons Otrā iespēja
Korina Bomane Taureņu sala
Ar kuru lai sāk??!!!
-
lumbergs bezspēcīgā skaudībā griež zobus,jo nav ko lasīt pilnībā nekas.
-
Lumberg, lasi kompī. Nav jau tas, bet var.
-
Reno, Naitas "Atruna" ļoti, ļoti patika, - īstens, sevī ievelkošs detektīvstāsts ar gaidāmo atrisinājumu!
Lumberg, Kādas grāmatas patīk? Varbūt vērsts reizēm painteresēties, avi kādam iecienītam autoram nav kas jauns iznācis, vai arī, vai iecienītajā žanrā apvaicāties grāmatnīcā/bibliotēkā pēc jaunumiem.
Spožekrānos lasīt gan galīgi nav tas! Nogurst acis. Nav tās sajūtas, ka ir reāla, aptaustāma grāmata, ar vaka un lappušu noformējumu... Bet, nu, tas tik tāds subjektīvais viedoklis.
-
Domāju, ka Lumbergam ārzemijā latviski lasāma literatūra nav pieejama ne grāmatnīcās, ne bibliotēkās... :sad_smiley:
-
Nu ir tā,ka pilsētas centrālajā bibliotēkā ir comunity languages plaukts ar pārdesmit grāmatām latviešu valodā,bet tās jau sen izlasītas.Lasu arī krievu valodā,bet tur piedāvājums-raz,dva apčolsja .Nopirku poļu veikalā divus Ļitvinovu romānus,bet arī izlasījās,bet, kad būšot vēl,meitenes nezināja pateikt.
Gribēju paskatīties kaut ko pa pastu,nū-atej malā-izlasīju noteikumus un atgribēju.Tagad svārstos,vai abonēt Lata romānus,jo tur uz pāris lasāmgabaliem sanāk biezs slānis palīgskolnieku eseju. Vai jāpalūdz kādam rīdziniekam,lai nopērk man kādu čemodānu ar akcijas krimiķiem.Sevišķi patīk skandināvu.Bet tiem gan jau nav akcijas.
-
Ko citu -sāc lasīt angliski. Grāmatas ar lieliem burtiem. Bet ne bērnu, vajag, lai ir interesanti. Vārdnīcā skaties tikai, ja galīgi nevar saprast jēgu
-
Ārzemijā, tad gan skaidrs. Nu tik tiešām, lai kāds (rads, pazīstams) aizsūta pa pastu kaut vai savas jau izlasītās grāmatas, vai jaunas kādreiz. Skandināvu man arī patīk, bet tos nudien nesanāk atļauties iegādāties, cenu augšupcēlājs ar katru gadu vairāk darbojas, lasu tikai no bibliotēkas.
-
1kg -6,50. Tātad 2 grāmatas. Ja plēš nost cietos vākus, varbūt 3
-
Pabeidzu "Atrunu". Tiešām, labākais pēdējā laika krimiķis
Tagad Koraļļkoku zeme par vācu izceļotājiem uz D-Ameriku. Laikam 1. grāmata no triloģijas
-
Pēc "Atrunas" izlasīju "Meitene vilcienā", un kaut kā laikam biju uz tāda viļņa, ka arī patika. Filma The Girl on the Train (Meitene vilcienā) arī skatāma, bet grāmata tomēr labāk patika, jo varēju iztēloties darbojošos tēlus pēc ieskatiem...
-
Lumberg, iegādājies kādu elektronisko grāmatu lasītāju - varēsi savilkt krājumos visu ko. Nav viņi tik dārgi.
Un tā nav grāmatas lasīšana datorā.
-
Es vakar no bibliotēkas arī paņēmu 5 jaunās grāmatas. "Melleņu vasaru" izlasīju pa vienu vakaru.
Tagad iesāku "Flamingu lagūnu" - turpinājums "Koraļļkoka zemei".
-
Koraļļkoku zeme man nu tā -kau tkas lāga nepatika. Sižets mutuļo un ļaundari nelabojami . Varbūt tā bezgalīgā sieviešu padevība liktenim vietām pārspīlēta? Bet turpinājumi jau jālasa vien būs, kur liksies.
Tagad man nākošā vāciete -Taureņu sala, mūsdienas Anglijā bet pārsvarā Ceilona.
Ja Koraļļkokos pusindiānis, tad te pusindietis ir liktenīgais vīrietis
-
Lumbergam izeja ir iegādāties Kindle.
-
Visi tie koraļļkoki un taureņu salas patiesībā bija diezgan švakas grāmatas. Nedaudz vēsture, dabiskās vides fons, kaut kāds sižets pagātne-tagadne.
Beidzot savā grāmatu kaudzē tiku līdz patiešām labai -"Brīnišķīgā draudzene", Ellena Ferrante. Neapole, 50. gadi, nabadzīgā priekšpilsētā, kur runā dialektā un knapi prot itāļu valodu, aug divi meitēni.
-
Visi tie koraļļkoki un taureņu salas patiesībā bija diezgan švakas grāmatas. Nedaudz vēsture, dabiskās vides fons, kaut kāds sižets pagātne-tagadne.
Tā jau tos sieviešromānus cep. :) Sižeta galveno līniju veido stāsts, kuri no varoņiem dabūsies un kuri ies bojā. :) Pie tā visa vēl klāt grāmatas autores izpratne par morāles vērtībām.
-
Monika Pēca "Septiņas dienas bez"
Izklaidējoša grāmata par to, kā piecas draudzenes dodas uz senlaicīgu pili, lai piedalītos badošanās kūrē.
Man patika, viegls humors, brīžiem Cammas stiliņš, it īpaši aprakstot pīļu pāri. :)
-
Mums neredzamā gaisma Entonijs Dors
Itkā ļoti vienkāršs, plūstošs stāstījums, sākumā varoņi bērni -akla meitene Francijā, bāreņpuika Vācijā. Ap 1940. gadu viņu likteņi sāk satuvoties
Esmu apm. pusē un kļūst aizvien interesantāk
-
Emīlija Gifina "Dzīves līkloči"
Lasīt var, bet man grūti saprast lietas, par ko streso un cepas amerikāņi (vai arī grāmatas autore). Tā arī nesapratu, kāpēc sievietei jāizvēlas mākslīgā apaugļošana, ja ir iespējams to paveikt dabiskā ceļā. Nez, ir normāli atstiept puisi uz ģimenes un draugu viesībām un paziņot, ka viņš būs spermas donors? :)
-
tikko no bibliotekas -Lūsija Vaithausa Indīgā mīla, kas pozicionēta kā psiholoģisks trilleris. Meklēju plauktā kaut ko citu, bet uzdūros " Kārtības maģija" , Marija Kondo. Varbūt palīdzēs mājā kārtību ieviest
-
Nikolā Barro "Sievietes smaids"
Jauks franču romāns par dzīves pārsteigumiem. Viegli lasīt, ir humors un viegla romantika.
"Indīgo mīlu" lasīju, beigās man pat galvenās varones palika žēl. :)
-
Vakar vilcienā izlas'īju Kārtības maģiju, laikam buduārā tēma būs jātaisa
-
Kārtības maģija jau tāda kā kulta grāmata pēdējā laikā. Autore mazliet ar putniem, bet grāmata loti laba un rosinoša, pat man, lietu nekrājējai un izmetējai. Zinu pat vienu cilvēku, kas tās iespaidā tiešām atbrīvojās no visa liekā. Daudz vairs neatceros, bet viņai bija interesanta filozofija. Pat nopirku šo grāmatu.
-
Putni ir :bird: bet Japānai un sintoistiem/budistiem saprotami. Dažas vietas diezgan šokējošas, lasot smīkņāju par grāmatmīļu iespējamo reakciju :rofl:
Ieteikums izplēst no grāmatām lappuses ar mīļakajiem citātiem, pārējo izsviest.
Bet daudzi ieteikumi tiešām derīgi un es gatavojos uzsākt
-
Būs laikam jāpārlasa. Atceros, man patika tā nodaļa, kā atvadīties un izmest dažādus sentimentālus atmiņu niekus, kas krājas. Kā atvadīties no drēbēm. Kā izmantot kurpju kastes, nevis tērēt naudu kādām kastēm. Es vismaz ieviesu skaistu kārtību zeķu atvilktnē. Drēbju locīšana gan man likās kas dīvains, man patīk pārskatāmi uz pakaramajiem.
-
Ha. Cik maksā? Jāuzdāvina jaunākajai z-svētkos...:D
-
Jā, Emīlij, reiz čatā laikam par šo grāmatu runājām. Vēl tur bija, ka vecāku māja nav jāpaŗvērš par noliktavu ( kā tas bieži ir). maksā gan jau padsmit eiro apmēram. Bet tiešām iesaku, retā padomu grāmata, kas ir diezgan normāla. Ne viss varbūt pieņemams, bet šo to var aizņemties.
-
Svina garšu neizlasīju, nespēju, par briesmīgu...
Bet nedēļas nogalē izlasīju "Lavandu istabu" http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/102970-lavandu_istaba.html
Feins vasaras nedēļas nogales lasāmgabals, viegls, romantiski skumjš, bet galvenais varonis nevis jauna trīsdesmitgadīga, neprecējusies sieviete, bet piecdesmitgadīgs grāmatu tirgotājs :)
Bet man jau romantiska dvēsele :D
Pašlaik lasu "Lavandu istabu". No sākuma lasīju tīri vienaldzīgi, bet tad aizgāja. Pateicoties šai grāmatai atvērās pāris lodziņi manā domāšanā. Izlasu teikumu, un stop - domas pārceļas citā realitātē.
-
Jā tā bija jauka grāmata. Pēc japāņu kārtotājas ieteikuma būtu jāizplēš mīļākās lappuses
-
Indīgā mīla izrādījās īsti labs trilleris
-
Inguna Bauere Grēksūdze
Mūsdienas un ~1900., nav konkrēti vēsturiski notikumi.
Pat nezinu, kā raksturot. Sižets interesants, mūsdienu daļa jūtami vājāka, tāda samākslota un totāli neizmantotas potences.
Nodeva mūsdienām -homoseksuālas attiecības. Ka tādas nodibinās starp draudzes mācītāju un draudzes skolotāju, liekas mazliet patraki, vēl turpat ir ērģelnieks -seksuāls maniaks. Bet pagātne kopumā laba un pārliecinoša, vienīgais trūkums -sk zemāk.
Kārtējo reizi, lasot latviešu prozu, rodas sajūta, ka rakstniekam pietrūkst redaktors ar autoritāti. Nesen radio klasikā daļēji dzirdēju sarunu ar redaktori, kurai pajautāja, kas ir latv prozas trūkums. Atbilde -liekvārdība
-
DSagribēju Kārtības maģiju paņemt bibliotēkā - vai nu visi no foruma tagad metušies lasīt šo grāmatu vai arī vienkārši Rīgas centrā dzīvo visnekārtīgākie, jo tagad rindā ir 7(!!!), kas vēlas lasīt šo grāmatu!! Šampēterī, Ķengaragā neviens nav rindā, viens lasa ... Veftilta bibliotēkā arī 5 gaida rindā,,,, trakums:)
-
Visi grib ar Jauno gadu sākt kārtīgu dzīvi :D
-
DSagribēju Kārtības maģiju paņemt bibliotēkā - vai nu visi no foruma tagad metušies lasīt šo grāmatu vai arī vienkārši Rīgas centrā dzīvo visnekārtīgākie, jo tagad rindā ir 7(!!!), kas vēlas lasīt šo grāmatu!! Šampēterī, Ķengaragā neviens nav rindā, viens lasa ... Veftilta bibliotēkā arī 5 gaida rindā,,,, trakums:)
Nu tak paņem to grāmatu kādā filiālē, kur nav rindas. Priekš RCB 7 cilvēki rindā uz jaunu grāmatu nav daudz.
-
D.Kīza "Puķes aldžernonam" kāds ir lasījis? Nezinu, grāmata stāv, slinkums pieķerties. Ir vērts?
-
Man ir mājās, ja ļoti vajag, var sarunāt, man ir rīdzinieks ģimenē.
-
D.Kīza "Puķes aldžernonam" kāds ir lasījis? Nezinu, grāmata stāv, slinkums pieķerties. Ir vērts?
Esmu lasījusi. Ļoti savdabīga grāmata, bet man patika. Noteikti ir vērts.
-
Esmu pasen , laba un skumja....
-
Bob(i)s - Puķes Aldženonam ir brīnišķīga grāmata, pati tā ideja,,, un jā, skumja..
Nāra - ja tu par Kārtības maģiju, droši vien nav vērts tev sūtīt grāmatu uz Rīgu, sagaidīšu rindu bibliotēkā
Luīze - jā, trijās filiālēs grāmata ir tikai mājās pie lasītāja, rindā neviens tālāk nav, bet - ķengaraga bibl un tās pārējās, nē, baigi tālu :) un Vidzemes bibl arī 5 stāv rindā, lai sakārtotu māju. Pārējās filiālēs vēl grāmata nav iedota lasītājiem, atrodas statusā "komplektēšana" :)
-
Dace Judina "Septiņi vakari"
Izlasīju pa vienu vakaru.
Ģimenes sāga par dzimtas mājām, par cilvēku likteņiem un stiprām sievietēm. Pēc stila atgādina detektīvgabalus par Annu Elizabeti , tik bez detektīvintrigas. Izskatās, ka tiek aizsākta jauna grāmatu sērija, jo grāmatai būšot turpinājums.
-
Rimants Ziedonis Pastaiga
Man patika visi stāsti, īpaši "Jā", nepatika Bēgļi
-
Ķeros pie saviem jaunajiem bibliotekas guvumiem.
Ar Kotas (bij. Muktupāvelas) "Istaba" esmu pāri pusei. Interesanti, īpaši ņemot vērā, ka viņas istaba ir Revolūcijas ielā 13, bet es pusi mūža nodzīvoju Revolūcijas 18. Ja viņa raksta par ugunsdzēsēju depo brandmūri, tad es zinu, par kuru.
Komunaļņikā ar 8 istabām sapulcināti visi iespējamie padomju cilvēku tipāži. Padomija, ~80.-90. gadi, Brežņeva nāve, perestroika, kooperatīvi. Tieši tad, kad te diskutēja par vīriešiem ar zelta ķēdēm un treniņtērpiem, tur arī tādi parādās.
Kopumā interesanti, man liekas, ka vietām mazliet sabiezinātas krāsas, bet kopumā - pad. dzīve visā savā puvumā
-
Arturs Goba "Ceļš uz Bitarīnu".
Izdota 1990. gadā sērijā "Stāsti par vēsturi".
Esmu izlasījis vairāk par divām trešdaļām. Bļin, aizdomas bija jau iepriekš, bet nebiju domājis, ka ir TIK švaki. Runa ir par teicienu tipa "latvju dainās ir daaaaaudz visādu gudrību apslēpts" pamatotību. Katrā vai katrā otrajā lappusē ir pa frāzei tipa "Tas vēl pagaidām nav skaidrs/noskaidrots", "to mums visticamāk tā arī nekad uzzināt neizdosies", utml. Vispār rodas iespaids, ka visās dievturības un latvju pagānisma izpausmēs valda drūms bezkonceptuālisms (tautas valodā būtu jāsaka "putra"), ja pat pētniekiem tik maz kas ir izprotams. Un to visu kā ideoloģisko platformu vēl arī mūsu nacionālisti lieto? Ja ir, kā es saprotu, tad situācija ir drūma.
-
Es nekad nelasu tālāk grāmatas, kuras man nepatīk, kurās viļos vai kļūst paredzami un garlaicīgi. Dažreiz pāršķirstu un palasu pa diagonāli.Bibliotekā man bieži sakrauj veselu kaudzi,, gadās, ka paskatos mazliet un tālāk nemaz nelasu.
Šī tipa grāmatas jau vispār diezgan šaubīgas, katrs pieloka senlatvjus pēc savas patikas
-
Vēl pie "Istabas". Autore nav izmantojusi vienu kolorītu šīs vietas detaļu -Revolūcijas 13 1. stāvā uz stūra bija pasts. Kad Oškalnos uz rezerves sliedēm stāvēja maišelnieku vilcieni, sievietes melnos plīša mētelīšos paunu paunām saiņoja un sūtīja uz savu krievzemi milzu saiņus: spilveni, audumi, ja kādam laimējās,paklāji, lielie alumīnija katli. Pēcpusdienā, pabeigušas sirojumus, straumē plūda.
Ja klimats puslīdz atļāva, tad kājās vilka jau šeit nopirktas čības -bija tādas, kā šodienas t.s. baletkurpes, ar kartona zoli un no krāsaina auduma.
Vēl gar tirgus māju uz ielas tupēja un no maisiem tirgoja semečkas, iemērīja avīzes tūtiņā ar glāzi. Bet tās ātri pazuda, milicija blakus
-
Pagaidām lasījis neesmu, kāds vai kāda ir?
https://uzhosnah.wordpress.com/2015/12/04/gramata-melu-sindikats/ (https://uzhosnah.wordpress.com/2015/12/04/gramata-melu-sindikats/)
http://kazhe.lv/Ikars-Piebalgs-Melu-sindikats
-
Interesanti, vai grāmata būs tikpat laba, kā recenzija! Noteikti pieteikšos uz lasīšanu
-
Pagaidām lasījis neesmu, kāds vai kāda ir?
https://uzhosnah.wordpress.com/2015/12/04/gramata-melu-sindikats/ (https://uzhosnah.wordpress.com/2015/12/04/gramata-melu-sindikats/)
http://kazhe.lv/Ikars-Piebalgs-Melu-sindikats
Lasījusi neesmu un, visticamāk, ka nelasīšu. Recenzijas uz to nerosina. :)
-
Anita Amirrezvani Saulei līdzīgā
Ja patīk vēsturē vēsturē balstīti stāsti -noteikti iesaku. Laiks tas pats, kas Suleimanā (ja kāds skatās seriālu :) ,Irānas valdnieka meita cīnās par varu un zaudē.
Cīņa par varu ne'\zēlīga un asiņaina, mantinieku un pretendentu bariem. Tā ir, ja ir sievas, blakussievas, verdzeņu dēli utt. Nabaga Henrijs VIII , vajadzēja ne tikai katoļus padzīt, bet musulmanismu ieviest -vismaz sev pašam
:rofl:
Galvenais varonis -stāstītājs ir einuhs,par tādu kļuvis 16 gadu vecumā; par šo tēmu arī savs stāsts
Tulkotāja Māra Poļakova, kas vien jau ir firmas zīme. Autorei ir vēl viena grāmata tulkota latviski -"Ziedu asinis"
-
Anita Amirrezvani Saulei līdzīgā
Ja patīk vēsturē vēsturē balstīti stāsti -noteikti iesaku. Laiks tas pats, kas Suleimanā (ja kāds skatās seriālu :)
Lasīju pirms Suleimana. Un arī Sultāna sieva (Dž.Džonsone), arī Poļakovas tulkotu.
+ vēl klātienes efekts ceļojot, tās pilis, harēmi, tāpēc tā pavilkos uz Suleimanu.
-
Pavels Kohouts "Diplomēta bende"
Nedaudz juceklīga, groteska, ironiska čehu autora grāmata. Pirmo reizi izdota 1978.gadā. Grāmatas personāži un notikumi ir izdomāti, taču sižets dāsni papildināts ar patiesiem vēsturiskiem faktiem par spīdzināšanām un nāvessoda izpildīšanu.
Savdabīga gramatika. Jauna nodaļa sākas teikuma vidū. Brīžiem grūti saprast, kur, kad un ar ko notiek darbība.
Bet lasīt bija interesanti. Kaut kas savādāks nekā iepriekš lasīts.
-
dabūju Kondo kārtības maģiju.(vajag nemt Kengaraga bibliotekā, tur rinda bij atikai 2 ned. :happy: ) jāteic - par šo un to varu piekrist. kas nav pieņemami, to jau reno pateica.
pie daziem Kondo postulātiem, izrādās, esmu jau pati nonākusi. :)
ja kādam interesē iespēja mazināt grabažu daudzumu savā dzīvē, tad no grāmatas tiešām šo to var iegūt - drusku praktiski un arī drusku filozofiski. pēdējais varbūt pat svarīgāk.
atkal jau kārtējo reiiz jāsaka paldies Reno par ieteikumu
-
grāmata sen izdota -Atēna 2005
Linna Frīda Piemērota vīrieša lāsts
Absolūti dīvaini stāsti, ebrejiskā vide to tikai pastiprina. Lasu, un man patīk
-
Žils Legardiņjē "Pilnīgs ku-kū"
Francisks sestdienas vai svētdienas lasāmgabals - ar jauku humoru, par Franciju, par to, kā cilvēki meklē mīlestību un atrod tak arī, par dzīvi, ne ideālu, bet tādu, ko vajag dzīvot.
-
Jā, man arī patika. Manu atsauksmi var atrast pie "Jautrajām grāmatām".
-
Jā, man arī patika. Manu atsauksmi var atrast pie "Jautrajām grāmatām".
O, neatcerējos, ka tur minēta. Jāsameklē būs arī tā otra grāmata, ko ieteici!
Runcis Mefistofelis :)
-
Patika Elīnas Kolātes (teksts) un Elīnas Kursītes (foto) grāmata "Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi"! Bija pat jautri momenti tekstā. Un tās fotogrāfijas, ah! Vairāk tāds kā ekskursijas apraksts ar attēliem. Bet sirsnīgi!
-
Lūsinda Railija Vētru māsa
Nākošā grāmata māsu ciklā.
-
Emmi Iteranta Ūdens atmiņa
Fantāzija, bet pietiekami reāla -pasaulē ledus izkusis, Skandināvijas savienotajās valstīs ūdens ir normēts. Pēc Tumšā laikmeta nafta vairs nav un tehnoloģijas aizmirstas, pasaule dzīvo pēc mēness kalendāra un vecās izgāztuvēs meklē noderīgus plastmasas gabalus.
Galvenā varone -tējas ceremonijas meistara meita zin, kur pazemē ir slepenais ūdens avots
Nav nekas satriecošs, bet tai pašā laikā diezgan reāli var iedomāties kaut kādu ekstrēmu situāciju, kad viss līdzšinējais pazūd
-
Luīze Dauntija Grēcīgā Ābeļdārza iela
Labs spriedzenieks, maza dēka pārvēršas par traku drāmu
-
Šo es lasīju un nopriecājos, ka pie mums nav tāda tiesu sistēma.
-
Lai nomestu Ābeļdārza drebuļus, izlasīju
Šarlote Betsa Garšvielu tirgotāja sieva
1666. gads, Londonas ugunsgrēks, viss pagalam un jāsāk dzīve no jauna
Mellenei varētu patikt apraksti par smaržu meistaru
-
Olivers Pečs Bendes meita un melnais mūks
tikko no bibliotekas, pirmā grāmata "Bendes meita" man patika-kriminālromāns 17. gdsimtā
-
Olivers Pečs Bendes meita un melnais mūks
Šitā man arī stāv plauktā un gaida savu kārtu. Šobrīd lasu Leslijas Pīrsas "Izdzīvotāja".
-
Par Bendes meitu -pamatīgi savērpti piedzīvojumi un Tempļa ordeņa noslēpumu meklēšana. Man patika ļoti labais vēsturiskais fons. Grāmatas beigās ir brīnišķīgs pēcvārds -"Daži vārdi noslēgumā " par grāmatu un tad ceļvedis par grāmatā aprakstītajām vietām Melnsvārču kaktā Bavārijā (Pfaffenwinkel)
Autors ir bendes Kuisla dzimtas pēctecis
-
Jaunatklāts autors - Gijoms Miso. Rakstnieka grāmatas: "Rītdiena", "Neatstājot pēdas", "Centrālparks".
Nesen izlasīju pirmās 2 pieminētās. "Rītdienu" uztvēru vairāk kā mistiku ar izmeklēšanas atrisinājumu. Ne gluži detektīvs, kaut gan ļoti gribējās uzzināt ar ko tad beigsies. Lasījās viegli. "Neatstājot pēdas" vairāk kā detektīvs, nejauša apstākļu sakritība un izmeklēšana. "Centrālparku" vēl tikai sākšu lasīt. Diemžēl par sižetu neko daudz nesanāks pavēstīt, jo, tiklīdz izlasu, tā aizmirstu. Tas ir vairāk tāds vieglo grāmatu atslodzes moments, pati lasīšana kā atslodze, patīkami atslābina, tobrīd sarosot interesi.
-
Es sāku ar "Centrālparku". Lasīt bija viegli, intriga interesanti savērpta, vairākas epizodes gan visai aiz matiem pievilktas, bet kopumā bija ok.
Plauktā savu kārtu gaida "Neatstājot pēdas".
-
Es noteikti esmu lasījusi Centrālparku, bet sitiet kaut nost -sižetu neatceros
-
Jā, šādas grāmatas daudz neatpaliek no seriāliem. Vajadzīgā atslēgšanās garantēta, nekā sarežģīta. A pēc tam tas vairs nav aktuāli, var lasīt, skatīties kaut ko nākamo :)
-
Centrālparka sižetu, nedaudz sasprindzinot atmiņu, atcerējoes -vismaz galvenās līnijas!
Bet sāku tikko izdoto
Jana Vagnere Vongezers
Krievu rakstnieces pirmā grāmata, pasaules gala fantāzija -gripa, karantīna, Maskava tiek slēgta, cilvēku grupa mēģina bēgt. Man tāda veida grāmatas laikam nāk grupās, tikko taču izlasīju Ūdens atmiņu
-
Krimiķis
Anderss de la Mote -UltiMatum
Iesaku visiem žanra cienītājiem
-
Reno, bet pirmo grāmatu - "MemoRandom" - esi lasījusi?
-
Acīmredzot nē, jo lasot liekas, ka ir ne jau nu turpinājums, bet galv. varone tā pati
Vajadzēs pieteikties
-
Lasu Ingas Ābeles jauno grāmatu "Duna",kas izdota XX gadsimta sērijā.
Nu jau 120. lappuse. No sākuma jāielasās.
Bet vispār var just, ka Ābele diezgan pamatīgi pētījusi tematu - pēckara laiks, hipodroms un zirgi. Lasīšu tālāk, tad jau manīšu, vai ieteikšu kā lasāmvielu.
-
Izlasīju Elizabetes Strautas "Mani sauc Lusija Bārtone". Tāda neliela grāmatiņa. Kopumā patika. Sākumā gan biju mazliet vairāk sajūsmināta, jo laba valoda un likās, ka tūlīt tūlīt atklāsies arī kāds noslēpums. Turpmākais teksta ritējums bija vairāk tāds rimts, kā sadzīves proza. Lasīt var. Bet nav ne detektīvs, ne romantiskā mīlestība. T.i., mīlestība tiek pieminēta - vecāku un bērnu attiecībās, gādīga daktera cilvēkmīlestība u.tml. Citātus sākumā biju domājusi izrakstīt, saliku līmlapiņas dažās vietā, bet pārlasot vairs neliekas tik izrakstīšanas vērti, lai gan lasīt bija patīkami.
-
Johanna Sinisalo Pirms saulrieta nav ļauts izd. Atēna 2002. tulk. Maima Grinberga
Nu prot tās somietes rakstīt, jau kuro reizi jāsaka! Atsauksmē nosaukta par sociofantāziju. Par troļļiem, kas patiešām eksistē, reklāmas fotogrāfu, kas atrod trollēnu savā pagalmā un gejiskās attiecības, kurām ir nozīme sižeta virzībai
-
Un tulkojums ir ļoti labs! Maima Grīnberga ir mana favorīte tulkojumu ziņā, caur to arī skandināvu literatūra.
-
Terijs Heizs "Es esmu Svētceļnieks"
Grāmata smaga un bieza, lasīju netipiski ilgi - gandrīz nedēļu. Trilleris. Galvenais varonis - augsta līmeņa slepenais aģents. Viņa mērķis - atklāt musulmaņu teroristu un novērst bioloģiskā ieroča izplatīšanu. Tas tā īsumā. Garākajā versijā romānā atklāta gan slepenā aģenta, gan viņa pretinieka dzīve, darbības motīvi, papildus līnijā ir detektīvintriga, kas aizsākas romāna sākumā. Nobeigumā ir visai dramatiska kulminācija.
Lasīju ar interesi, un man patika.
-
Tas ir ātri - gandrīz nedēļas laikā tādu apjomīgu vēstījumu pievārēt!
Nolienu kaunīgi stūrītī. Tā arī neesmu vēl tikusi pie lasīšanas turpināšanas "Rabarberu sarkanajam". Kaut kur tas laiks pazūd. Vakaros nāk miegs, no rītiem darbs. Kaut gan agrāk nekad nebiju domājusi, ka kādreiz kaut ko tādu teikšu. Biju īstens grāmattārps, ka tikai palasīt, i līdz pāri pusnaktij. Tagad vienkārši atlūztu miegā.
Vēl man ieteica un iespieda rokās tādu grāmatu "Dievs vienmēr ceļo anonīmi".
Tā nu gultas galvgalī anonīmi sarkst :)
-
Pēdējā laikā no īsti jaunajām gandrīz nekas nav bijis, tad nu skatījos pa plauktiem, kas acīs iekritīs.
Rolāns Buti Apvāršņa vidū
Negaidīti skaists stāsts, katastrofāli karsta vasara Šveicē 1976. gadā 13gadīga zemnieku puikas dzīvē. Grāmatiņa plāna, tāds rāms, aizkustinošs stāsts ar slēpto spriedzi.
Egle Čerņauskaite Visi Itālijas putekļi -nav vērts, itkā krimiķis, bet baigi juceklīgs, uz beigām tikai pāršķirstīju
Žuža Rakovska Čūskas ēna
Tikko iesāku, 17. gds , aptiekāri un zāļu sievas.Šķiet, ka būs interesanta
Rindā gaida Atvudas Kalpones stāsts, ļoti sen esmu lasījusi angliski, tik vien atceros, ka toreiz man patika, nolēmu pārlasīt
Paņēmu arī pavisam jauno Kursītes grāmatu par latviešu žestu valodu -tā tādai ilgākai palasīšanai, interesanti momenti, kā žestu valoda parādās tautasdziesmās, kāds ir latvieša komfortablais attālums no otra cilvēka utt.
-
"Čūskas ēnu" esmu lasījusi, bija ok.
Šobrīd man ir paņemtas kopā 9 grāmatas no dažādām RCB filiālēm - dažas bija rezervētas un netīšām trāpīju arī uz jauno grāmatu pievedumu. Bibliotekāre, kura man izsniedza pēdējo grāmatu un izdrukāja visu grāmatu sarakstu, acis vien nobolīja, bet neko skaļi neteica. :)
No jaunajām jau paspēju izlasīt - Daniels Glatauers "Mūžam Tavs". Grāmata nav bieza, pa vienu vakaru var izlasīt. Par ideālo vīrieti, kurš beigās izrādās nemaz tik ideāls nav. Ir spriedze, psiholoģija, laba valoda.
-
Glatauers Mūžam tavs -Rukšāne šodien Dienā beigas nokritizēja,Ermlere Meistarstiķis -rīgas detektīvs, Maksanss Fermīns Zen -īstā, par japāņu kaligrāfiju, Martēna-Ligāna Neuztraucies mīļā tev viss izdosies -esot laba, Marks Rābe -Šoks psih. spriedze, Havjers Mariass Iemīlēšanās un viens kontinents -Adele Parksa Brilles aklai mīlestībai
Ar ko sākt?!! Jo Čūskas ēnu jau iesāku
-
Sāc, ar ko gribi. :)
No Ermleres paņēmu lasīt detektīvu "Rīgas buča" - kopumā biju vīlusies. Plānā grāmatiņā autore centusies sabāzt kaudzi notikumu, slepkavo visus gandrīz vai pēc kārtas bez īpašas loģikas. Arī mākslas aspekts likās stipri aiz ausīm pievilkts klāt.
-
Ak, ļoti gaidu Glataueru un Fermīnu. Mūsu bibliotēkā vēl rinda.
Pašlaik lasu detektīvu, ko droši vien esat lasījušas, nosaukums "Purvs", tāds skandināvisks, uzrunā. Un otru grāmatu lasu "Dievs vienmēr ceļo viens" vai kaut kā tā, arī uzrunā. Tikai lasīšana sanāk tāda palēnām, pa kādām desmit lapām kā nu kurā reizē kura grāmata, un tad tomēr vakara nomiedzis pievārē. Ja nebūtu miegainības, bet miegs arī svarīgs.
-
Man jau superīga biblioteka -iznesa visu kaudzi jaunās, lai izvēlos, un pierunāja ņemt vēl un vēl
-
Tas parasti tā ar draudzīgiem bibliotēku apmeklētājiem, kas patīkami kā cilvēki :) Tā teikt, kā sauksi, tā atsauksies.
Man ar tāpat mēdz būt. Bet šoreiz laikam kāds aizkavē no iepriekšējiem lasītājiem. Kā arī, no svara, cik eksemplāros grāmatas. Ja viena grāmata uz visiem gribētājiem, iet ilgāk.Save
-
http://www.satori.lv/raksts/12754/Pauls_Bankovskis/Latviesa_zests
Tas par Kursītes grāmatu. Taisnība, daudzi pietiekami populāri un nozīmīgi žesti palikuši neapskatīti
-
Marks Rābe Šoks
Saucas "psiholoģisks trilleris", bet tas ir maigi teikts. Sadisma samudžinājums vairākās paaudzēs, man nepatika, kaut gan vienas līnijas skaidrojums bija viltīgi izdomāts.
Droši vien nākošo grāmatu tāpat paņemšu, nenoturēšos. Cik nu mums ir tā izvēle. Bet noteikti nav starp favorītiem
-
Adele Pārksa "Brilles aklai mīlestībai"
Kontinenta izdevums, man liekas, galvenā varone tomēr par daudz pārspīlēta savos īstā vīrieša meklējumos. Bet vispār interesanti, katrā ziņā pietiekami laba atpūta pēc sadistiskiem trilleriem
-
Izlasīju Ingas Ābeles grāmatu "Duna", biju jau pieminējusi iepriekš, ka lasu.
Patika, ne viegla grāmata, jādomā līdzi, kas notiek, kā personāži saistīti. bet arī par vieglu laiku Latvijas vēsturē, pamatā Otrā pasaules kara desmitgade, kaut kas pirms, kaut kas pēc kara, kaut kas mūsdienām. Par Rīgas hipodromu, par Pļaviņām, par Gostiņiem, par Krustpili.
Es ieteiktu kā lasāmu grāmatu.
Un vēl izlasīju tepat ieteikto Žila Legardiņjē "Rīt es sākšu jaunu dzīvi!", phē... "Ku-kū" krietni smalkāka un feināku humoru. Šis tāds ļoti nekāds gabals.
-
Agnese Martēna-Ligāna Neuztraucies, mīļā, tev viss izdosies!
Turpinājums "Laimīgie lasa grāmatas un dzer kafiju". Ideāli, ja var lasīt pēc kārtas, jo man vajadzēja mazliet saspringt, lai atcerētos pirmās grāmatas notikumus.
Turpinājums ļoti labi lasās, mazliet iezogas šabloniņi, bet tas nekas. Ja vēl kāda būs izlasījusi, labprāt parunātu par nobeigumu, tagad nevaru atklāt sižetu!Kaut gan jau grāmatas vidū kļūst skaidrs, uz ko tas velk :)
Daudz par to, kā tiek pārvarētas bēdas pēc smaga zaudējuma. Ielikšu citātos grāmatas ievadcitātu
-
Brīnišķīga grāmata, tik skaists stāsts.
Reičela Džoisa Harolda Fraja neticamais svētceļojums
Pensionārs Harolds saņem vēstuli no senas paziņas,kas ir neārstējami slima, uzraksta atbildi un iet uz pastkasti. Turpinājumā sākas ceļš kājām pāri visai Anglijai uz ziemeļiem, ap 1000 km. Paralēli arī viņa sievas stāsts, tikai beigās atklājas patiesība par dēlu.
-
Par šo dzirdētas labas atsauksmes, plānoju kaut kad izlasīt.
Bet toties tagad man ir, jes, urrā, Glatauera jaunā grāmata "Mūžam tavs". Tikko iesāku lasīt, un jau patīk! Viens tas, ka interesants stāsts, sižets, otrs - valoda. Glataueram piemīt tāda teikumu palēcienu forma, sarunu atstāstot kā elpas vilcienā un tad turpinot ar pavērsieniem. Viņš teica, viņa teica, nākamajā brīdī jau sapazinušies tuvāk un seko tālākie notikumi. Tā raiti. Bet izceltas arī psiholoģiskās nianses. Patīk!
-
Brīnišķīga grāmata, tik skaists stāsts.
Reičela Džoisa Harolda Fraja neticamais svētceļojums
Pensionārs Harolds saņem vēstuli no senas paziņas,kas ir neārstējami slima, uzraksta atbildi un iet uz pastkasti. Turpinājumā sākas ceļš kājām pāri visai Anglijai uz ziemeļiem, ap 1000 km. Paralēli arī viņa sievas stāsts, tikai beigās atklājas patiesība par dēlu.
Viena no manām mīļākajām grāmatām. Grāmatas ņemu bibliotēkā, bet šo pēc izlasīšanas iegādājos. Zvaigznē pašlaik 10 eiro.
-
Izlasīju līdz galam Glatauera grāmatu "Mūžam tavs". Iesākums ļoti patika + autora rakstības stils. Tuvāk pie nobeiguma sāka kaitināt. Bet nobeigums atkal patika. Kopumā stāsts interesēja un tā kā iekrita brīvdienas, izlasīju divos vakaros. Bija labi. Pa ilgākiem laikiem aizrāva grāmata. Citādi, ja man mazliet trūkst aizraušanas momenta, sanāk lasīt nīkulīgi pa lapai un tad tik un tā uznāk miegs.
-
Man ar šo grāmatu bija tāpat -sākums patika, un tad vienu brīdi sāka kaitināt, kad neticamā ātrumā tika līdz psihenei.Beigas -tā varētu būt,kaut mazliet aiz matiem pievilktas.
Tik vēlu te ganos -nupat pabeidzu kārtējo grāmatu :faint:
-
Kādu grāmatu izlasīji? Kā patika?
-
Simona Ārnstede Apmelotā
Tituls atkal dīvaini iztulkots -orģinālā ir De Skandalōsa. Darbība notiek 1685. gadā, beigas ir absolūti paredzamas, tādēļ interesanti ir vienīgi, kā līdz viņām nokļūst. :rofl:
Romantiski, ar seksīgām epizodēm. Nez, vai tā autores vai tulkojuma kļūda, bet 17. gds. rakstīt, ka kaut kas notiek "kā pa konveijeru"ir mazliet smieklīgi. Tāpat apšaubāmas šķiet epizodes peldbaseinā, ar rožu lapiņām protams. Man liekas, ka tajā gadsimtā mērcēšanās ūdenī nebija pērmērīgi populāra
Vispār mēs varētu ieviest vērtēšanu ar zvaigznēm piem 5 ballu sistēmā.
Te nu es dotu ** par oriģinalitāti, bet **** par raitu, interesantu sižeta risinājumu
-
Pilnībā piekrītu par vērtēšanu ar zvaigznēm 5 ballu sistēmā!
Tā kā tas jau darbojas iekš goodreads.
Ko pārējie saka par arī tādu vērtēšanas opciju?
-
Ko pārējie saka par arī tādu vērtēšanas opciju?
Vēlama, bet ne obligāta. :)
-
es teiktu -brīvprātīga
-
Tad tik ieviešam to brīvprātīgo :)
-
Daniels Glatauers "Mūžam tavs", dodu ***, trīs zvaigznes no piecām.
Jo. Biju gaidījusi vairāk + kaitināja galvenā varone Judīte. Nu bāc, cik ļoti uz sevi centrēta būtne! Visi draugi viņai tikai caur tādu skatījumu, a cik daudz viņi mani atbalsta un man palīdz. Un kad kaut kas notiek ar veselību, redz cik labi, tagad vismaz cilvēki pievēršas man, kaut nu ilgāk tā turpinātos.
Bet tik un tā priecājos, ka izlasīju. Tomēr Glatauera iepriekšējās grāmatas ļoti patika. Kārtējoreiz pārliecinos, ka, ja patīk kaut kas viens no cilvēka veikuma, tas nenozīmē, ka jāpatīk 100% visam.
-
Lieku pie grāmatām, jo te, man liekas, labi vārdi izskanēja par "Lielie mazie meli". Atceros, ka lasīju, bet neatceros, kas īsti tur bija, tikai atceros, ka bija ļoti lasāma. Parādījies seriāls pēc šīs grāmatas motīviem ar Nikolu Kidmenu un Kameronu Diazu galvenajās lomās. Seriāls svaigi kā no pannas, jo vēl pēdējā sērija nav ielikta.
http://seasonvar.ru/serial-15208-Bol_shaya_malen_kaya_lozh_-0-sezon.html
-
Laboju - ne Kamerona Diaza, bet Rīza Viterspūna. Sajuka rakstot.
-
Daži trilleri, zvaigznes šī žanra ietvaros
Endrū Gross Melnais zelts -**** -par globālu sazvērestību, lai izraisītu vispasaules finansu krahu un daži uz tā nopelnītu, un kā tas tomēr līdz galam nenotiek
JP Delaney Mikimoto pērles **** par pustraku arhitektu, kas uzbūvējis ideālo minimālisma māju un sievietēm, kurām atļauts māju īrēt -ar noteikumiem.
Šīs grāmatas sakarā -no vienas grāmatas uz otru ceļo ļoti vīrišķīgs, ļoti pašapzinīgs, iedomīgs vīrietis, bet ar lielu sāpi pagātnē. Viņš pakļauj sievietes, piespiež uz seksu publiskā vietā (piem. izstādes atklāšanā vai apbalvošanas ceremonijā), un vispār viņam patīk vardarbīgs, kontrolējošs sekss. Sievietēm tas tā kā patīk, bet tad viņas sāk apdomāties.Tālāk atkarībā no žanra -romantiskais -viss vēršas pa labu, kriminālais -nevēršas gan :taunt:
-
Atzīšos, pēc pirmo aptuveni desmit lappušu izlasīšanas, domāju mest šo grāmatu pie malas un lasīt kādu citu. Likās, nu nē, tikai ne gaudulīgo variantu par traģiska notikuma izmeklēšanu. Bet tad devu grāmatai vēl vienu iespēju. Un tālāk aizgāja. Jā, ir sava veida traģiskums. Taču ne tikai tas. Arī atmošanās dzīvei pēc traģiskā. Un pakāpeniski nevis tā uzreiz un žilbinoši. Iet kā pa celmiem. Arī policistiem darbs nebūt nevedas uzreiz un par visiem 100%. Katram savas vilšanās, savas dvēseles nostūru lietas. Ar to arī ticamība, kā dzīvē.
Un vēl. Vēl tur ir citātiņš par suņukiem, kā jau redzams. Kā arī visai ticami amatiera fotografēšanas procesa apraksti.
Grāmata: Klēra Makintoša "Es ļāvu tev iet"
Žanrs: psiholoģiskais detektīvs.
[attachment deleted by admin]
-
Grāmata "Es ļāvu Tev iet" izlasīta līdz galam un patika tiešām ļoti! Bija tāda lēcienveida izlasīšana. Grāmatas pirmo pusi vairāk baudīju palēnām, tā pa kādai nodaļai, priecājoties, ka tur arī par fotografēšanu sižets, jo galvenā varone fotografēja dabu. Bet tad! Kaut kur pusē notika tāds negaidīts pavērsiens, ka viss, atlikušās lappuses izrāvu vienā naktī (pāris stundās, bija tieši Lieldienu brīvdienas, varēju atļauties). Ļoti interesants stāsts, viss tā savērpts, gan raksturi, gan sižets! Superīgi! Šādas grāmatas varētu biežāk tikt izdotas.
-
pieteikšu bibliotekā, nemaz nezinu, vai ir
-
RCB būs šomēnes jaunajās grāmatās. Gan jau es arī izlasīšu.
SF ietekmē pavelkos lasīt grāmatas, kurām pati neiedomātos virsū skatīties. :)
-
Man SF palīdzēja izkļūt no lasīšanas krīzes pērngad. Likās jau, nu viss, kaut kāds lūzums, ka vairs nedz kārojas, nedz vedas lasīšana. Un tad mēs, - Luīze, Reno - sākām šeit tērzētavā un forumā runāties par un ap lasāmvielu, un es it kā atmodos! Ir jau tomēr nesamērojami labāk, ja kaut kas spēj ieinteresēt un uzrunāt! :)
-
Sarkandaugavas bibliotēkā " Lasīšanas avantūra" - Avīžpapīrā iesaiņotas grāmatas. Ņem uz dullo un pēc tam izsaki viedokli. Paņēmu. Aiznesu mājās. Sirdij mazliet trīsuļojot, iztinu, klusībā lūdzoties, kaut nosaukums nebūtu Bendes meitiņa vai kaut kas uz to pusi.
Kurts Vonnegūts. Galapagu salas. Neesmu lasījusi neko no Vonnegūta (nokaunos). Izvēle apmierināja :clap:
-
Kurts Vonnegūts. Galapagu salas. Neesmu lasījusi neko no Vonnegūta (nokaunos). Izvēle apmierināja :clap:
"Kaķa šūpuli" no K.V. rekomendēju.
-
Ou, šis varētu būt aizraujoši - kā aklais randiņš ;)
Tev veiksme, Pats Vonnegūts! :)
Vienīgi Sarkandaugavā tik radošas bibliotekāres?
-
Droši vien -nekad nav dzirdēts par tādu akciju! Ļoti interesanti, un cik labi, ka tā izdodas
-
"Kaķa šūpuli" no K.V. rekomendēju.
Ja aizies šis darbs, tad ķeršos klāt pārējiem. Man ir vesela rinda ar autoriem, kuriem nez kāpēc eju garām - Hamsuns, Kamī un, protams, Vonnegūts. Laikam laiks pieaugt :bird:
-
Man tuvs ir Vonnegūta humors.
Gribat mazu pastāstiņu iz dzīves? Pat pierakstīju savā laikā, lai neizgaist no vēstures (manas galvas) ;)
Mazs ievads: reiz, pirms dažiem gadiem, kādu dienu sazvanījos ar vienu austriešu paziņu, vīrieti, piebildīšu, augstskolas absolventu (humanitārā izglītība).
Viņš: - Kāda bija tava diena?
Es: - Laba. Un laiks šodien lielisks. Biju parkā ar Vonnegūtu.....bija jautri.
Viņš: - Ko tu domāji ar Vonnegūtu?
Es: - Ar Vonnegūtu es domāju Vonnegūtu (smejos). Kurtu (smejos).
Viņš: - Tas ir tavs draugs?
Es: - (smejos) Jā, viņs man patīk.
Viņš: -....skaisti....vai tu viņu jau ilgi pazīsti?
Es: - Diezgan ilgi. Tu viņu nezini????
Viņš: - Nē, nezinu....man vajadzētu zināt?
Es: - Protams!!
Viņš: - Man žēl, es viņu diemžēl nezinu...
Es: - ?? Neticu!....rakstnieks.....
Viņš: - ā...ok....viņš aŗī dzīvo Vīnē?
Es: - Hmmm....amerikāņu rakstnieks....nomira 2007.
Viņš: - Ak, tā.....tu biji parkā ar grāmatu...tagad saprotu.
-
Hamsunu, izņemot Zemes svētību, šodien diez vai spēsi lasīt, ja nu vienīgi informatīvi kādu no pirmajiem darbiem. Piem. Badu -vēlams slapjdraņķīgā ziemā .
-
Par šo grāmatu garāks stāsts, un droši vien vēlāk kaut kad uzrakstīšu vēl -tad, kad pa īstam izlasīšu.
Pozicionēta kā starptautisks bestsellers, ieguvusi Spānijas prozas balvu:
Havjers Mariass Iemīlēšanās
Ar lasīšanu neveicās -nez cik reizes atvēru, palasīju pirmās lapas, pašķirstīju -vienlaidu teikumu blāķi un noliku. Vakar vienkārši aizmirsu paņemt un atdotījos, bet nosolījos aizvest šodien, jo kāds gaida rindā. Vakarā tomēr sāku lasīt un sapratu, ka grāmata tiešām ļoti laba, bet ir vajadzīga noskaņa, laiks un pamatīga koncentrēšanās. Man pirmajā piegājienā izdevās noturēties nepilnu stundu, tad mani pievārēja miegs -pēc tam jau žēlojos, ka nogulēju 2 staundas! Tātad tā nav grāmata vakaram pēc darba dienas.
Es pat atļaušos mazliet atstāstīt sižetu -kāda sieviete gadiem brokastojot kafejnīcā redz "perfekto pāri" -vīru un sievu, viegli sasveicinās -tas tiek aprakstīts garos, skaistos teikumos, Virza var tikai skaust.Sieviete kaut kur izbrauc un atgriezusies pāri vairs neredz. Tikai pēc laika viņa uzzin, ka tajā dienā, kad pēdējo reizi viņus redzēja, vīru kāds bezpajumtnieks uz ielas nogalinājis. Viņa izsaka līdzjūtību sievai, tiek ielūgta mājās parunāties un tur nejauši sapazīstas ar nogalinātā vīrieša draugu.
Teksts ir gudrs, apcerīgs, analizē jūtas, kādas ir cilvēkam, kas pēkšņi zaudējis tuvinieku, ko varētu just cilvēks, kas mirst -te varētu pierakstīt palagus ar citātiem. Tas ir tāds vērojums no malas, Bet lasīt to tiešām ir darbs, nevis izklaide -ko mēs parasti meklējam literatūrā.
Kad vakarā vēlu pamodos, vēl palasīju, bezkaunīgi šķirdama uz priekšu -sižets protams nav tik vienkāršs -ak, laime, ak, nelaime, nu dzīvosim tālāk.Sapratu, ka tā nav tempā lasāma grāmata.
Tagad jāizlemj -atdot, lai lasa rindā gaidītāji un pašai sagaidīt piemērotu laiku un noskaņu.Laikam tā arī darīšu
-
Man ir vesela rinda ar autoriem, kuriem nez kāpēc eju garām - Hamsuns, Kamī un, protams, Vonnegūts. Laikam laiks pieaugt :bird:
Vonnegūts jālasa jaunībā. Bet nevaru noturēties, neiemetusi "Kaķa šūpuļa" (http://www.sarunuforums.lv/forums/literatura-maksla-kino-teatris-muzika/literro-cittu-kladte/msg103324/#msg103324) sākumu.
-
Teikumu garumā Folkners arī var piedalīties sacensībā.
-
Havjera Mariasa "Iemīlēšanos" es neizlasīju... Laikam ne tas dvēseles noskaņojums.
-
Es jau arī tikai pāršķirstīju. Gaidīšu noskaņojumu
-
Atminos, ka arī neizlasīju Havjera Mariasa "Tik balta sirds". Saprotu, ka teikumi veidoti un arī tulkoti izcili, bet... man palika ļoti skumji to visu lasot. Tā eksistenciāli bezcerīgi skumji. Un šo sajūtu nevēlējos pavairot. Tāpēc sāku vien lasīt kaut ko citu.
Bet šobrīd lasu A. Indridasona grāmatu "Purvs", vēl esmu kaut kur pusē, tads ziemeļvalstu detektīvs, mazliet lēnīgi apcerīgs, bet tomēr tīkams nesteidzīgai lapošanai.
-
Mariass laikam būs no tiem rakstniekiem, ko visi slavē, bet neviens izlasīt nevar
-
Ilgi domāju, vai likt šeit, vai taisīt jaunu tēmu, jo izdotas jau pirms dažiem gadiem (bet man sanāk jaunatklātas) - Inguna Bauere "Ede, Pumpura sieva" un "Lizete, dzejniekam lemtā"
Pati nekad tām nebūtu ķērusies klāt, ja radiniece neiespiestu rokās ar tekstu, ka beidzot lasījusi grāmatas latviešu valodā, kuru var izbaudīt. Manai gaumei nedaudz par daudz puķaini, jo dodu priekšroku lakoniskākiem tekstiem, taču kopumā patika un, par spīti valodas mežģīnēm, lasījās apbrīnojami raiti.
Sapā uzdūros aprakstam, kurā minēts, ka Edi bijis grūti palasīt, bet man tā uz priekšu gāja viegli, lai gan dzīvesstāsti nomācoši, pelēkās krāsās. Nekādi nevarēju pieņemt Edes īgnumu un greizsirdību. Galu galā tiem laikiem viņa varēja justies pat privileģēta, jo varēja apprecēties ar vīrieti, kuru pati izvēlējās. Tas, ka cerētais neatbilda īstenībai, cita lieta - tā nu radās sajūta, ka cilvēks nikns uz sevi par saviem lēmumiem un savās kļūdās vaino visu pasauli.
Lizete lasījās lēnāk. Droši vien tādēļ, ka pamīšus stāstījums, vēstules (nezinu, cik autentiskas), dzeja. Ede bija viendabīgāka.
Savā ziņā dzīvesstāsti līdzīgi - sievietes, kas pakārtojušas dzīvi radošajiem dzīvesbiedriem. Un nav jau svarīgi, kādu iemeslu dēļ abu vīrieši maz iesaistījās banālajā ikdienā.
Nezinu, cik tas patiesi, bet interesanti, kā atšķiras varoņu skats uz viņu situāciju - vai tā būtu lauku iedzīvotāju atšķirība no pilsētniekiem, izglītības atšķirība, vai arī tik būtiski to 30 gadu laikā, kas šķir Edi un Lizeti mainījusies cilvēku dzīves uztvere. Varbūt viss kopā.
-
Jāiet būs apskatīties -es esmu Edi lasījusi, man šķita ļoti nomācoša tā noskaņa. Pārsteigums, atceros, bija tas, ka Pumpurs nebija nekāds cara armijas virsnieks. Man no skolas laikiem nez kādēļ tā bija licies, laikam no fotogrāfijas uniformā. Vai varbūt tā arī mācīja? Patiesībā viņš bija mazs intendantūras ierēdnītis.
Tajos laikos jau gan visiem , pat vismazākajai činai bija uniforma.
-
Sameklēju, atcerējos, ka pirmā grāmata "Skolas Līze "patika vislabāk
-
Pie armijas jau skaitījās, lai cik karojis vai nekarojis.
-
Varbūt kāda no jums lasījusi Latvijas Literatūras gada balvu ieguvušo Janas Egles stāstu krājumu "Gaismā"?
Nupat izlasīju par to Delfos, varētu būt interesants, vēl labāk, ja būtu atsauksmes
-
Arī izlasīju Delfos, bet manā bibliotēkā pagaidām šī grāmata nav. Gan jau viņi iepirks kādā nākamajā pirkumā, pēc kādiem mēnešiem diviem vai trim.
-
Lumberg, tā Tava draudzene?
-
jā :D
-
Lūsinda Railija Ēnu māsa
Cikla trešā grāmata, par Zvaigznīti. Interesanta, kā visas. Patiesībā nolikt grūti. Man patīk tās atkāpes vēsturē
-
Speciāli Taj, jo apsolīju (bet citādi nerakstītu neko)
Erina Pizija "Ļaunā sieviešu pasaule" - izdota 1999.gadā. Galvenās varones vīrs aiziet pie citas sievietes, tāpēc viņai ar dēlu jāpamet māja labā rajonā un jāpārvācas uz lētu īres dzīvokli sliktākā rajonā. Viņa iepazīstas ar līdzīga vecuma melnādainu sievieti, viņu pusaudžu dēli sadraudzējas. Vēlāk uzrodas vēl viena dāma (nimfomāne), un viņas noīrē jahtu ceļojumam. Tas īsumā par sižetu.
Grāmatā ir arī dažādas atziņas, psihoanalīze (kāpēc kāds dara tieši tā), pašapziņas celšana, meditācija, vīriešu lamāšana, rasisma izpausmes (īstas un iedomātas), alkohola lietošana, vieglās narkotikas, sekss, vardarbība. Cilvēku pētniekam varētu būt interesanta lasāmviela. Taču man brīžiem likās, ka autorei ir kāda personīga nepatika pret pretējo dzimumu.
-
Paldies! :)
Hmm. Tiešām nebiju dzirdēju par tādu grāmatu. Bet izklausās diezgan pretenciozi... (no sieviešu puses, attiecībā uz vīriešiem).
-
Gabriela Cīrule "Kritiens uz augšu"
Izlasīju ar interesi, iepriekš biju noskaņojusies, ka būs jautra. Grāmatas galvenā varone ir sieviete ar neremdināmu apetīti un lielu lieko svaru, kādas tik diētas un paņēmienus viņa neizmēģina, un kā viņai veicas. Uzrakstīta labā valodā.
Galvenā atziņa - visas problēmas sākas galvā, un sevi ir jāmīl.
-
Man savukārt par "Kritienu uz augšas" visai kritisks vērtējums. Biju noskaņojusies, ka būs vairāk humora, ironijas (kā anotācijā vēstīts). Bet stāstījums likās kaut kāds ne tāds - vispār kaut kas vidējs starp medicīnisku izklāstu visām šīm problēmām un piesolīto humoru... Ja godīgi, izlasīju tikai tāpēc, ka grāmatu biju paņēmusi līdzi Lieldienu ekskursijā, ko lasīt garajā pārbraucienā pāri Polijai...
-
Humors un ironija bija, bet es arī biju gaidījusi vairāk. Bet kopumā man patika.
-
Luīze, Tu šķieti īstens grāmatu mīlis. Tas ir patīkami, lasīt kopumā daudzas pozitīvas atsauksmes.
Pati vairāk jūtos kristiska. Par laimi, protos paturēt to kritiku pie sevis un nepiesārņot. Arī labi :)
-
Luīze, Tu šķieti īstens grāmatu mīlis. Tas ir patīkami, lasīt kopumā daudzas pozitīvas atsauksmes.
Pati vairāk jūtos kristiska. Par laimi, protos paturēt to kritiku pie sevis un nepiesārņot. Arī labi :)
Paldies, Taj! Es tikai dažām no izlasītajām grāmatām te rakstu atsauksmes, jo daudzas ir vairāk vai mazāk vienādas un nav izceļamas starp citām izlasītajām.
-
Man līdzīgi kā ...citai. Joki likās pārspīlēti un vienveidīgi, tā arī nepabeidzu
-
Labāk pievērsties
Ženevjeva Antuāna Dario Ceļš uz eleganci
Vēlāk ielikšu kādus no burvīgajiem citātiem.
-
Ceļš uz eleganci man likās pilnīgi stulba grāmata.
-
Ja skatās no komiskās puses -ekselenta grāmata!
-
Jaunatklāto grāmatu tēma ir par visas pasaules daiļliteratūru...vai SF ir atsevišķa tēma par latviešu grāmatām? Laikam izskrēju cauri kādam 100 tēmām, bet tēmu tieši latviešiem nemanīju. Ir tēmas atsevišķām grāmatām kā Jelgava94 u.c., kaut kur dziļi dziļi..
Vai nevajag tādu latviešu grāmatu tēmu, kura visulaik peldētu šīs sadaļas pirmajā lapà?
-
reno, man reku stāv uz tumbočkas šadtad pārlasītā Ketlīnas Tesāro Elegance, kur pieminēta Dario k-dzes grāmata... :)
-
Jaunatklāto grāmatu tēma ir par visas pasaules daiļliteratūru...vai SF ir atsevišķa tēma par latviešu grāmatām? Laikam izskrēju cauri kādam 100 tēmām, bet tēmu tieši latviešiem nemanīju. Ir tēmas atsevišķām grāmatām kā Jelgava94 u.c., kaut kur dziļi dziļi..
Vai nevajag tādu latviešu grāmatu tēmu, kura visulaik peldētu šīs sadaļas pirmajā lapà?
Tā varētu gan. Jo krimiķiem ir atsevišķa tēma. Vairāk dalīt gan nevajadzētu
-
Tā varētu gan. Jo krimiķiem ir atsevišķa tēma. Vairāk dalīt gan nevajadzētu
varbūt admini varētu tādu tēmu savākt no jau publicētajām drumslām? Aļo, Spārku možna na provode? :D
-
Doma ir laba, ja pārvarēšu slinkumu, paskatīšos.
-
Doma ir laba, ja pārvarēšu slinkumu, paskatīšos.
es šobrīd lasu Svens Kuzmins "Pilsētas šamaņi"
-
Es arī :) -pamazām, pa stāstam.
Es nevaru teikt , ka esmu stāvā sajūsmā, bet citādība man patīk.
Par noformējumu gan esmu sajūsmā -speciāli paskatījos -izrādās Svens Kuzmins ir gan tekstu, gan grafiku, gan dizaina autors.
-
Tikko izlasīju Leldes Stumbres "Maija, cher ami!" par tulkotājas un dzejnieces Maijas Silmales dzīvi 50., 60. un 70. gadu sākumā. Gana labi uzrakstīts par to laiiu un sajūtām. Par sapņiem pēc visa franciskā, par dzīvi un arī brīvo garu bohēmu tajos laikos.
Ko es vienmēr apbrīnoju - kā gan cilvēki varēja tik ļoti iemīlēt Franciju un tās kultūru tikai un vienīgi par to lasot...
-
Doma ir laba, ja pārvarēšu slinkumu, paskatīšos.
kā veicas šajā lietà? :)
-
Džeina Korija "Mana vīra sieva"
Psiholoģisks trilleris. Piešķiru 4 ****
-
Rūta Šepetis " jūras sāļums ", ***** (salt to the sea)
tulkojusi Silvija Brice..
Smaga, bet vienlaikus arī gaiša grāmata ar zināmā mērā laimīgām beigām
Kara beigas, Austrumprūsijas bēgļu tūkstoši bēg no sarkanās armijas, par kuru jau visi zin, ka zaldātiem atļauts izvarot un laupīt.. Tas ir uz vāciešu sirdsapziņas, ka cilvēkiem evakuēties atļāva tikai tad, kad bija jau par vēlu.
Faktiski miljoni jau bija ielenkumā un tikt prom varēja tika pa jūru no Gotenhāfenes. Vienlaikus tā esot lielākā cilvēku evakuācija pa jūru jauno laiku vēsturē. Kuģi Vilhelms Gustlofs 1945. gada 30. janvārī nogremdē krievu zemūdene, iet bojā ap 9000 cilvēku, ap 1000 izglābjas. Kuģis bija pārpildīts līdz beidzamajam.
Romāna uzbūve interesanta -kā 4 cilvēku stāsts, garākas un īsākas nodaļas, soli pa solim noejot apm. nedēļu ilgo bēgļu ceļu.
Šepetis -lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstniece.
-
Es arī :) -pamazām, pa stāstam.
Es nevaru teikt , ka esmu stāvā sajūsmā, bet citādība man patīk.
Par noformējumu gan esmu sajūsmā -speciāli paskatījos -izrādās Svens Kuzmins ir gan tekstu, gan grafiku, gan dizaina autors.
Vakarnakt dabeidzu Svenu Kuzminu vannà...arī lasīju pirms tam pa vienam stàstam, bet tad visu līdz galam...grāmata kā Tarantino filma "Lubene", kur beigàs sižeta gredzens saslēdzas kopā...ir labi, patika beigas! :)
-
Beidzot tiku pie Moriartijas Mana vīra noslēpums
Man patīk, kā viņa raksta un šajā romānā it īpaši tie iestarpinājumi "kā būtu, ja būtu"
-
Vakarnakt dabeidzu Svenu Kuzminu vannà...
Svens Kuzmins bija ļoti labs. Arī bez vannas:) Un arī - sākumā lasīju pa pāris stāstiem. Labi, nelatviski (šī vārda labākajā nozīmē) stāsti.
Mana vīra sieva man diži nepatika. Resp, rakstīts jau labi, bet , tāpat kā blondīņu romantiskajos stāstiņos, lasīt var, bet tracina, ja sieviete nav loģiska. Tad viņa iziet pie vīra, tad viņa viņu nemīl un atgrūž, tad pēkšņi greizsirdīga. Opreģeļiķes, požaluijsta!
-
Džodija Ellena Malpasa "Miesassargs", ** (viena * autorei par centību, otra * par manis uzjautrināšanu)
Paņēmu palasīt cerībā, ka būs kāda saistoša intriga, kāpēc bagāts tēvs savai pieaugušajai meitai nolīgst miesassargu un kas tur pamazām attīstās starp miesassargu (M) un apsargājamo sievieti (S). Šajā ziņā man nācās vilties. Jau pirmās M un S tikšanās laikā dāmai kājas ļima, bet M nespēja apvaldīt erekciju, lai gan abi tēloja, ka tā nav. Pēc 3 dienām cietoksnis (precīzāk, biksītes) krita, bet varbūt arī ātrāk (grūti bija saprast, jo autore tādiem sīkumiem īpašu uzmanību nepievērsa). Brīžiem autore nonāca pretrunās pati sev un galveno varoņu raksturojumam. Piemēram, M īsā laikā nolika gar zemi 4 uzbrucējus, taču nīkulīgam narkomānam izdevās nolaupīt S burtiski M acu priekšā. No sirds izsmējos par māju klaja lauka vidū (lai ienaidnieks nevar nepamanīts pielavīties), kurai pēc pāris lappusēm pēkšņi blakus uzradās mežs ar zilu hiacinšu pļavu, kur M un S kailiem pavārtīties. Dialogi klišejiski, atsevišķās epizodēs mēģina spiest uz jūtām un raudināt lasītāju. Uz mani tas nenostrādā. Šis ir tas gadījums, kad autorei grāmatu (mīlasstāstu) rakstīt gribas, bet iedziļināšanās detaļās nav notikusi.
-
Luīze, ļoti labi pateikts! Lasīju aprakstu un pasmaidīju. Tik labi saprotu. Tieši tāpēc man ir aizspriedumi pret Kontinenta grāmatām. Protams, zinu, ka visas nav peļamas, bet nu, kad pāris šādas patrāpās, tā vien liekas, ka ir pastāv divas pasaules: viena - vairāk mazāk loģiski domājošā ar normāliem cilvēkiem, un otra - kur cilvēkiem kaut kas sagājis sviestā galvās un salipis bišķi ar sīrupu. Pati izvēlos kaut kur vidusceļu. Lai gan nu jau lasu mazāk kā jaunizceptajā jaunībā. Tagad tik cauri caurēm pašas priekam un nesteidzoties. Patlaban čunčinu Š. Linku, ir ok, patīk pabaudīt psiholoģisko noslēpumu pamazām šķetināšanu ar dažu raksturu atklāšanu, bez briesmu aprakstiem, bez saldenuma.
-
Es tagad lasu Š.Linkas "Pieviltā". Laikam Taj arī to pašu? :)
Papildināšu. Grāmatu izlasīju, bija patiess baudījums, tāpēc *****. Beigās, protams, noziegumi tika atklāti, taču psiholoģiskā līnija atstāja aiz sevis daudzpunkti un vietu iztēlei.
-
Jā! :) Tad mēs šobrīd vienu un to pašu lapojam. Ir interesanti tur viss savērpts!
Bet kopumā Linkai katrā romānā ir tāda Keitas tipa varone vai pat vairākas - vientuļa sieviete, tā, ka var tikai izbrīnīties, cik viegli cilvēki nonāk izteiktas vienatnes varā. Un šīs sievietes taču nav ārkārtīgi neglītas vai citādi ar drūmi smagu raksturu, vismaz ne visas, un tomēr - tik vientuļas, hmm.
Tā tāda Linkas iezīme - vientuļās sievietes.
Bet mani parasti piesaista psiholoģiskums, kas nav medicīniski, bet tā apcerīgi.
-
Dace Vīgante Ledus apelsīns **** , iesaku šo nelielo stāstu krājumu izlasīt
Cerība, ka parādījusies jauna, sakarīga rakstniece, kas domas prot izteikt koncentrēti un nevij tos virpuļus un kruzuļus, atkāpes un fantāzijas, kas tik iecienīti mūsu granddāmām
Stāsti skarbi reālistiski,man patīk, ka ar pāris detaļām daudz pasaka.
Patīk labāk, nekā Kuzmins -viņam tomēr tāda kā centība būt dīvainam
-
Šepetis jaunā grāmata interesanta, bet kaut kā... nezinu, neuzrunāja mani.
-
Mišels Bisī "Melnās ūdensrozes", ****
Trilleris. Darbība notiek ciematā, kur kādreiz dzīvojis Klods Monē un gleznojis savas slavenās gleznas. Visas grāmatā pieminētās vietas, kultūrvēsturiskie objekti un vēsturiskie fakti ir patiesi. Interesanti savērpts sižets - notikumi pārklājas, un viss top skaidrs tikai grāmatas pašās beigās.
Vērtējumam noņēmu vienu zvaigznīti, jo man brīžiem nelikās ticami teksti, ko autors piedēvē 11gadīgiem bērniem.
-
Andra Manfelde Virsnieku sievas
Zvaigznes liku vairākas reizes, vienu brīdi pat tikai 2**. Bet tad atkal sižets strauji sakārtojās, līdz **** netieku, bet *** ar pusi gan.
Man liekas, ka šī ir tāda laba, bet "nekonvertējama" grāmata, diez vai tiks tulkota tādēļ, ka aizraujošs sižets, dziļas problēmas, vai kaut ko atklās no vēstures neko nezinošam lasītājam. Pat latviešiem sižeta vide varētu būt grūti saprotama, jo gan Liepājas, gan Karaostas vēsture ieskicēta nu tik mākslinieciski miglaini. Labs papildinājums būtu bijis kaut pāris fotogrāfijas un varbūt pat karte, jo tagad tas stāsts iznāk tāds, zinātājiem. Es tur esmu bijusi un zinu, kā izskatījās cara laika sarkano ķieģeļu mājas, baisās paneļnieces, katedrāle, platās ielas.
Ko es lasot uzzināju par sadzīvi -ka bija vajadzīgas caurlaides, lai civilisti tiktu teritorijā un daudz labāk apgādātajos veikalos. Vēl -cik nu es atceros, tad savstarpējais nicinājums bija abpusējs, un nemaz tik galvas nodūruši latvieši nestaigāja un pagonus negodāja
Bet stāsts kopumā labs
Tos veikalus gan es atceros no Paplakas garnizona laikiem, prom nedzina, bet šķībi lūrēja.It sevišķi, kad vecāsmammas uzdevumā pirkām ķieģeļmaizi ko cūkām dot. Laikam 2 vai 3 kukuļi vienās rokās, un ja aiziet 4 mazbērni, tad pilni rateļi
-
Tiku līdz pusei un sapratu, ka tā nav Mana grāmata.
-
Jā apmēram pusē bija tas brīdis, kad liku knapi 2 **. Kas tev nepatika? Man -kad atkal sākas tā vērpšana, sižets nekustas un nav tāda stingra mugurkaula, ap kuru varētu turēties
-
Es to grāmatu muļļāju. Lasīju, lasīju, līdz nodomāju - a ko es mokos? Tēlaini izsakoties - bija sajūta, ka lienu uz vēdera pa akmeņiem. Visticamāk, ka Manfelde nav domāta man.
Un mani appsolūti neinteresēja, ar ko viss beigsies. Bet, ja būtu tikusi pāri kritiskajam punktam, varbūt teiktu ko citu.
-
Nu šī ir daudz jaukāka grāmata. dodu **** pat ar visu Baikālu -Eiropas dziļāko ezeru.
Nikolā Barro Sievietes smaids
-
Manfeldes sakarā citāts no Barro grāmatas -tur darbojas grāmatizdevēji un redaktori -"labā grāmatā visas lappuses ir labas"
-
JP Delaney "Mikimoto pērles" ****
Reno atsauksmi par grāmatu sk. šeit: http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/jaunatklts-grmatas/msg102355/#msg102355 (http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/jaunatklts-grmatas/msg102355/#msg102355)
Grāmata interesanta ar to, ka nav tādu izteikti labo un slikto tēlu, jo visi cits citu čakarē un vairāk vai mazāk manipulē, lai panāktu sev vēlamo. Bija interesanti lasīt.
-
Šķiet, jauns rekords - mans visilgāk lasītais detektīvromāns! Būs kādi varbūt divi mēneši, varbūt vairāk. Pa vidam izrāvu salīdzinoši ātri Linkas "Pievilto", spraigi, vietām neavarēju atrauties. Bet šis! Patīk, tik tāds rimtais ritējums, parunāšanās ar vienu aizdomās turamo, ar otru, ar trešo, un, vienvārdsakot - iedarbojas kā miegazāles vakaros. Nenāk miegs, OK, veram vaļā, 5 -10.lpp., griežamies laimīgi uz sāniem. Bet valoda laba un darbs kopumā labs.
A. Indridasons "Purvs"
-
Šķiet, jauns rekords - mans visilgāk lasītais detektīvromāns! Būs kādi varbūt divi mēneši, varbūt vairāk. Pa vidam izrāvu salīdzinoši ātri Linkas "Pievilto", spraigi, vietām neavarēju atrauties. Bet šis! Patīk, tik tāds rimtais ritējums, parunāšanās ar vienu aizdomās turamo, ar otru, ar trešo, un, vienvārdsakot - iedarbojas kā miegazāles vakaros. Nenāk miegs, OK, veram vaļā, 5 -10.lpp., griežamies laimīgi uz sāniem. Bet valoda laba un darbs kopumā labs.
A. Indridasons "Purvs"
Izlasīju 2 dienu laikā. Baigā aizrautība nebija, bet gluži interesanti.
-
Šarlote Betsa Pils pie ezera ***
Pils bija, bet ezeru tā īsti neatceros. Autore tā pati, kas romānam Garšvielu tirgotāja sieva, bet tas bija labāks. Lasījās ātri, jo sižets aulekšoja Zorro stilā, franču revolūcijas laiks ar pietiekami labu vēsturisko fonu.
-
Rūta Šepetis "Jūras sāļums" *****
Reno atsauksme te: http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/jaunatklts-grmatas/msg104534/#msg104534
Papildus varu piebilst, ka, neraugoties uz vēsturiskajiem un traģiskajiem notikumiem, patika tas, ka grāmatā nebija uzspēlēta patosa, nebija moralizēšanas. Viegli lasāms teksts, izlasīju pa vienu vakaru.
-
Sāku lasīt "Mājsaimnieci". Tikai sāku. Valoda - interesanta. Vai gluži +18, nezinu, daži atklāti vārdi tekstā pavīd, bet tas pats rodams arī internetā. Pats stāsts, vismaz iesākumā, tā kā man patīk - psiholoģija un noslēpums, kas taisās tikt atklāts, varbūt, un varbūt pat ar detektīva ievirzi, kas zina. Intimitāte skarta, neizpušķojot.
http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/131758-majsaimniece.html (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/131758-majsaimniece.html)
-
Jana Egle "Gaismā". Stāstu krājums. Izlasīju vienā vakarā.
Izvelk dienasgaismā apslēpto - ģimenes drāmas (kāpēc kādam vīrietim tik ārprātīgs riebums pret jebkā pagatavotu vistas gaļu? - stāsta noslēgums to atklāj), noslēpumus (kāpēc vecais Jūrnieks dzīvo tik noslēgtu dzīvi?), traumas (kāpēc meitenes māte padzina tēvu un nekad vairs neļāva viņiem redzēties), un citus skeletus ārā no skapjiem. Dažviet ir iespējams tikai noskurināties no dzīves šausmām, kas ietērptas vieglos teikumos, kas paši raiti rit uz priekšu. Varbūt mazliet tā arī šķita - īsi šausmu stāsti. Protams, mēs varam runāt par kaut ko citādāku latviešu literatūrā, tās nav nedz Upīša noveles, nedz Kaijaks. Šīs ir vairāk mūsdienas, vai arī vismaz laikposmi ceļā uz mūsdienām, nojaušami. Un šī ir sievietes radīta proza, kas mani, atzīšos, mazliet pārsteidza. Tik klaji - valoda lakoniska, labi un iespējami īsi ieskicējot, aprakstot un ikreiz noslēdzot vēstījumu. Citātus ar dabas aprakstiem vai atziņām neatrast. Pēcsajūta paliek. Mazliet atvieglojums, ka šobrīd acu priekšā nenorisinās kāds no šādiem sižetiem.
-
Šo grāmatu ļoti gribu dabūt, šogad godalgota kā labākā proza.
Es jau visu laiku gaidu, kad mums sāks rakstīt tā, lai patiešām interesnti, nevis cīnoties ar tekstu. Ledus apelsīni arī vieš cerības
-
Sofi Oksanensa Norma ***
Nu tā, neteikšu, ka lasīju ar lielu aizrautību. Tēma jau interesanta -matu pieaudzēšana un surogātgrūtniecība, viss tādā kriminālā fonā, pluss mistiskā matu augšana.Krimināls -kur un kā iegūst matus un dzemdi.
Tās esot divas lietas, kā padarīt sievieti laimīgu -skaisti mati un ilgotais bērns
-
Tagad lasīšu Janas Egles Gaismā
-
Būs interesanti pēc tam uzzināt Tavas domas, iespaidus, pēcsajūtas!
Savukārt es tagad sākšu Daces Vīgantes "Ledus apelsīnu".
-
Gaisma man patika labāk, koncentrētāka, asāka. Nomācoša tematika -sievietes upuri, varmākas vīri. "Bedre" bija labs, un pirmais stāsts "Judīte"arī.
Vīgantei garstāsts "Ledus okeāns" -jau no pirmajiem teikumiem šermuļi.Salīdzini ar Egles "Laiks mosties". Mani sāk nomākt šī tematika.
Un tagad sāku Ābeles "Duna", pilnīgi bail. Sākums jau tāds raits,"ekspozīcija" un informācija par hipodromu
-
Reno, paldies par Taviem grāmatu apskatiem! Tu lasi tādas gan nopietnas, gan izklaidei, un mani uzrunā tas, ka dažādas grāmatas.
Jā, stāstu krājums "Gaismā" bija lakoniskāks, bet arī vairāk izcelta varmācība. Kaut gan, vēl jau neesmu tikusi tālu ar "Ledus apelsīnu", vēlāk, iespējams, radīsies vēl iespaidi.
Kopumā - daudz drāmu.
Par Ingas Ābeles "Dunu" dzirdēts, ka ļoti laba valoda, ļoti nopietns darbs ieguldīts, izpēte un aparaksti, bet es laikam pagaidām nevarēšu pieķerties.
Izlasīju arī Esbaumas "Mājsaimnieci". Nu, ko lai saka, arī drāma, tikai psiholoģiskā. Sieviete aizbrauc līdzi vīram uz Šveici, kur viņai nedz draugu, nedz pierastās vides, tikai bērni un mājas darbi, vīrs atsvešinās, sievietei mīļākie, kā arī viņa pameklē psihoterapeiti. Diezgan smagi.
Pilnīgi šķiet, ka pēc tam vajadzēs kādu devu vieglākuma.
Ja sanāks. Jo pati jau vien vairāk piesaistos tām drāmām. Vismaz, biežāk, nekā vieglumam.
-
Man jau arī liekas, ka vajag kaut ko atslodzei, bet ar Devero būs par švaku, jāieņem kāda deva no Danielas Stīlas vai taml. :rofl:
-
Pašlaik lasu ļoti pozitīvu bērnības atmiņu grāmatu
Narinē Abgarjana Maņuņa ****
Saulainā divu meitenīšu -padomju saulainā bērnība. Un patiešām saulaina, par spīti tam, ka Maņuņas vecmāmiņa Roza noskuj skuķēnu utainās galvas pa pliko, ka uz uzstāšanās koncertu sapucētos bērnus ved sūdainā kravas kastē, un pa mizu dabū regulāri.
Roza ir kolorīta žīdu vecmāmiņa Maņuņai, draudzene Karinē ir armēniete. Daudz humorīgu aprakstu par sadzīvi, kā viņa pērk aprikozes un vāra džemu, kā mazgā aitas vilnu segām -prieks lasīt, visu laiku jāsmaida.Dzīve rit Armēnijas mazpilsētā, apm. 70. gadu beigās -absolūtais tukšums veikalos un humora pilns stāsts,kā "deficīta izmocītie padomju ļaudis gatavoja krājumus ziemai"
Vienīgais "fui"izdevājai Jumavai -nekur nav pieminēts, kas ir ilustrāciju autors -katras nodaļas -stāsta sākumā ir zīmējums. Jāpieņem, ka pati rakstniece.
[/size]
-
Šoreiz tiešām pārlasu- Nedēļa viesu namā, sen lasīta, -Meiva Binčija. Tik mīļi viss risinās un atrisinās, īsta atslodze.
-
http://www.delfi.lv/kultura/news/books/smagais-purvaja-klusums-kristines-ulbergas-romana-tur-recenzija.d?id=49015217 (http://www.delfi.lv/kultura/news/books/smagais-purvaja-klusums-kristines-ulbergas-romana-tur-recenzija.d?id=49015217)
Man jau no recenzijas vien bail paliek
"Ar nožēlu jāatzīst, ka spēli ar romāna darbības laika izjaukšanu pārmāc disonanse, kas rodas starp neveiklajiem, vietumis samocītajiem un absolūti liekajiem dialogiem un tiem pakārtotajiem bezseguma filozofiskajiem monologiem."
-
Elena Ferrante Jaunais uzvārds ****"
Neapoles tetraloģijas otrā grāmata
-
TR Notārs "Pelēkzils uz rozā" ****
Savdabīgs turpinājums pirmajai grāmatai "Belašs jeb Vilcienā lasāmā grāmata". Ja Belašā bija stāsti, tad šī grāmata ir vesels romāns no sākuma līdz beigām. Asprātīgs, smieklīgs, labi savērpts, izklaidējošs, brīžiem mistisks. Atsevišķu personāžu tekstos ir daudz rupju vārdu, bet tie iekļaujas tekstā. Arī sadzīves folklora un politiska ironija.
-
Belašs man patika gandrīz viss, jāsagaida bibliotekā šī.
-
Belašu neizmocīju.
-
Inga Ābele Duna *****
Neesmu vēl pabeigusi, nelasās viegli un ātri, gribas izbaudīt tekstu. Nebiju domājusi, ka latviešu autorei ar pārliecību likšu 5 zvaigznes.
Notikumi risinās dienās pirms 25. marta deportācijas, ar atkāpēm uz kara laiku un mūsdienām. Fantastiski ievīti vēsturiski fakti -par hipodromu un zirgiem, par Daugavu, plostniekiem, Tentelberģi, Krustpili un iedzīvotājiem -visi bodnieki vārdā saukti. Pat radinieks miertiesnesis Lūkins iekļuvis tekstā.
Protams, lasīt ir smagi, gan par leģionāru kaujām pret sarkanajiem, gan par Stūra mājas čekas pagrabiem. Toties par Daugavu, krācēm un sēkļiem, katrs ar savu nsaukumu vienkārši skaisti.
Šī ir grāmata, kas varētu būt arī ģimenes īpašumā.
-
Tiešām labāka par Klūgu mūku?
-
Nākošā pakāpe
-
Reins Rauds Perfektā teikuma nāve
Šeit ir ļoti laba atsauksme
https://thestoryofelza.wordpress.com/2017/04/11/perfekta-teikuma-nave/
Mani atkal kārtējo reizi iespaidoja teksta lakonisms. Lai daudz pateiktu, nav jāpieraksta papīru blāķi
-
Emma Klaina "Meitenes" ****"
Romāna galvenā varone atceras notikumus 1969.gadā, kad viņai bija tikai 14 gadu. Šķīrušies vecāki, māte arvien meklē dzīves vīrieti un tic, ka meita uzturas pie draudzenes. Galvenā varone nonāk rančo, kurā dzīvojošie lieto narkotikas un ir visai brīvi savos uzskatos par mīlestību. Lai gan sāku lasīt ar bažām, tomēr romāna darbība aizrauj, neraugoties uz depresīvo fonu.
Iespējams, varētu patikt Nakata kngam, jo tiek pieminēta meitenes masturbēšana, divu meiteņu sekss ar vienu vīrieti, orālais sekss, erekcija, laikam vēl kaut kas bija... :)
-
Es ieliku + ! ;)
-
Es ieliku + ! ;)
Paldies, bet pārāk nesapriecājies. Tas tomēr nav pornoromāns, bet vairāk psiholoģisks. :)
-
Mani atkal kārtējo reizi iespaidoja teksta lakonisms. Lai daudz pateiktu, nav jāpieraksta papīru blāķi
...man savukārt patīk vārda mākslas meistarība...ja rakstnieks prot uzrakstīt vienu teikumu uz 2-3 lpp., kas ir skaista literatūra, tad tā ir sajūsma! Lieliski! :)
-
nu tad jau droši vien ir tā -man patīk Rotko, tev droši vien Glazunovs
-
Inī Lorenca Ceļojošā priekameita ****
Iny Lorentz Die Wanderhure
Viduslaiki, 1410. gads, jaunas, bagātas meitenes liktenis mainās uz neatgriešanos. Piedzīvojumi, labs vēsturisks fons,erotika.
Viduslaikos priekameitām bija jāvalkā dzeltenas lentas pie apģērba, viņas turējās kopā bariņos un ceļoja pa gadatirgiem
Vācijā/Austrijā uzņemta tv filma pēc šī romāna, saņēmusi godalgas
-
TR Notārs "Pelēkzils uz rozā" ****
Savdabīgs turpinājums pirmajai grāmatai "Belašs jeb Vilcienā lasāmā grāmata". Ja Belašā bija stāsti, tad šī grāmata ir vesels romāns no sākuma līdz beigām. Asprātīgs, smieklīgs, labi savērpts, izklaidējošs, brīžiem mistisks. Atsevišķu personāžu tekstos ir daudz rupju vārdu, bet tie iekļaujas tekstā. Arī sadzīves folklora un politiska ironija.
Šo nemaz vilcienā lasīt nevar -jāsmejas.
Man ļoti patika epizode "Pēteris sāk domāt" un grimšana apziņas okeāna dzelmē ( 77 lpp.), kas nemaz nav ar citplanētiešiem saistīts. Tāpat tikšanās ar Autoru.
Mao patiktu sižets ar zaļajiem vīriņiem
-
nu tad jau droši vien ir tā -man patīk Rotko, tev droši vien Glazunovs
varbūt Tev patīk komiksi? ;)
-
Maikls Robotams "Dzīvību vai nāvi" ****
No cietuma dienu pirms atbrīvošanas izbēg cietumnieks. Notiek vajāšana, ir labie un sliktie, un beigās viss noskaidrojas un atrisinās. Nedaudz atgādina Nesbē romānu "Dēls".
Džons Grišams "Greja kalns" ***
Grišams raksta labi, problēma aktuāla, bet sižeta attīstības ziņā ir neliela vilšanās. Brīžiem romāns atgādina nozaru literatūru advokātiem. :)
Merisa Meijere "Sindera" ****
Ja pasakas sižetu atšķaida ar zvaigžņu karu fantastikas elementiem, sanāk jauns stāsts. Vai precīzāk, stāsta sākums. Šajā sērijā vēl gaidāmi 3 romāni kā secīgi turpinājumi.
-
Robotomu lūkošu dabūt. Grišams ir kļuvis garlaicīgs ar savu pārāk juridisko specifiku. Fantasy laikam pat nemēģināšu
Man kaudzītē vēl Madame Tiso, Kaut kāds Dīna Kunca trilleris Bezgrēcīgie, vēl šis tas
-
Sergejs Brauns "Viņpus pagātnes"
Izsūtījumu stāsts. Tikai šoreiz no maza ebreju puikas skatu punkta, ar stāstu par viņa ģimeni, draugiem, par to, ka ģimenē ir visādi ļaudis.
Tādu filozofiksu pieskaņu, autors ir Latvijas ebrejs, kas kā mazulis nonācis izsūtījumā, atgriezies Latvijā piecdesmitajos, sācis studēt Rīga, tad Pēterburgā, un, kā jau daudzi ebreji, septiņdesmitajos izbraucis uz Izraēlu un tapis par zinātņu doktoru.
Kaut kā tomēr cits skats uz šo visu. Nesaudzīgs ne pret sevi, ne savējiem, ne varu.
Tās filozofiski vēsturiskās atkāpes subjektīvas, var piekrist, var nepiekrist, bet izlasīt bija interesanti. Grāmatas beigās ar izsūtījumu vai viņa dzīvi nesaistītas pārdomas gan neizlasīju, likās ka pieliktas klāt, lai grāmatiņa būtu biezāka :)
-
Vasarīgai izklaidei
Sāra Larka
diloģija "Tūkstoš avotu sala" "Sarkano mangrovju sala" ***
Darbība notiek ap 1740-70 gadiem Jamaikā un Espanjolā, plantācijas, baltie plantatori, vergi un pirāti. Kārtīgs vēsturiskais pamats un visādi mīlas stāsti
-
Atklāju brīnišķīgu grāmatu -paldies bibliotekārei, ka rokās iespieda!
Frēdriks Bakmans Omce sūta sveicienus un atvainojas *****
Autors tas pats zviedrs, kam romāns " Vīrs, vārdā Ūve"
Nebrīnieties, ieraugot grāmatu jauniešu literatūras plauktā, jo stāsts ir 1. personā. Šī persona ir 7-gadīgā Elza, kurai drīz būs 8, un viņai ir ekscentriska vecmāmiņa
Man grāmata tika kaut kāda projekta ietvaros, bērnu žūrija, vecāku žūrija. Pati nekad nebūtu paņēmusi, tādēļ paldies un iesaku!
-
Mišela Ričmonda "Laulību līgums" *****
Galvenie varoņi savā kāzu dienā kā dāvanu saņem laulību līgumu, ko arī nelasot un īpaši nepiedomājot paraksta. Neko neparaksti. Izlasi, pirms paraksti. Ja esi parakstījis, tad nebrīnies. Laulību līgums sniedz padomus veiksmīgas laulības veidošanai - par regulārām dāvanām, kopīgiem ceļojumiem, saziņu un uzmanību. Tik tālu viss ir jauki, BET.... tas ietver arī sodu sistēmu, ja kāds no līguma dalībniekiem pārkāpj noteikumus. Turklāt no līguma vairs nevar atteikties, un vārdi līdz nāve jūs šķirs iegūst jaunu nozīmi.
Saistoši un grūti atrauties no lasīšanas. Pārdomas par nonākšanu izvēles priekšā, bezspēcību, nespēju ietekmēt notikumus, par principiem un cilvēcību. Lasot, pat kājas bišķi trīcēja no satraukuma. :)
-
Vēl viena bibliotēkas ieteiktā no "vecāku žūrijas"
Anete Mīrsva "Samsona ceļojums" *****
Tāda skumji gaiša grāmatiņa par puiku un ļoti veco suni Samsonu, ar kuru kopā viņš dodas pēdējā ceļojumā. Asara jānobirdina, protams. Var lasīt kopā ar bērnu, pamazām izstāstot, kas ir "aiziešana", kā tas, ko mīli, var atgriezties gaišās atmiņās
-
Džila Aleksandra Esbauma "Mājsaimniece" ****
Galvenā varone ir amerikāniete, apprecējusies ar šveicieti un pārcēlusies uz dzīvi pie vīra. Nestrādā. Audzina 3 bērnus. Apmeklē psihoterapeitu un vācu valodas kursus. Viegli ielaižas mīlas dēkās. Kādā brīdī notiek negadījums, un tam seko domino efekts...
Bija interesanti lasīt par Šveici, savukārt galvenā varone man visu laiku asociējās ar foruma Nāru, lai gan pieļauju, ka līdzības nav nekādas. :)
-
Kādā valodā viņai psihoterapija un kādēļ viņai to vajag?
-
Kādā valodā viņai psihoterapija un kādēļ viņai to vajag?
Psihoterapija notika angļu valodā. Gāja, jo nespēja izprast nemieru sevī.
-
"Mājsaimniece" mani ļoti uzrunāja. Vispirms, ar to, ka grāmata ar psiholoģiskiem aspektiem. Un, lai gan es izvēlos dzīvot pavisam citādāk, ne dēkās, vairāk ar būšanu mājās, kaut kā ļoti jutu līdzi, jo to, ka ir vientulīgi, neskatoties uz saimi, to arī varu saprast. Sajūtām ne vienmēr ir saistība ar to, kā izskatās no malas. Kaut gan noslēgums, protams, likumsakarīgs, un par to mazliet žēl. Man gribējās, lai noslēgums ir mazliet savādāks. Bet laikam jau utopija, jo, kāda rīcība, tādas arī sekas. Un tomēr tie psiholoģiskie aspekti ievilka.
-
Laulību līgumam jau sižetu pārāk atklāt nedrīkst. Lasot īsts satraukums, bet filma noteikti būs īsta šausmene
-
Laulību līgumam jau sižetu pārāk atklāt nedrīkst. Lasot īsts satraukums, bet filma noteikti būs īsta šausmene
lasījis neesmu...šķiet, ka bija Mazajā lasītavà ar Gundaru...iespējams, ka LR1 arhīvā atrast... G.lasījums jau ir labàkà reklāma! :)
...bet paldies, reno, ka brīdināji par šo narkotiku!
-
Pašlaik lasu Tahīrs Šahs Kalifa nams jeb gads Kasablankā
Stāsts ir interesants, par jautru gan nenosauktu. Jau pēc pārdesmit lappusēm zūd jebkāda vēlēšanās uz savas ādas izbaudīt skaistas, pamestas mājas remontēšanu un zināmā mērā vispār mēģināt dzīvot Marokā. Marokāņi parādīti no gaužām nepievilcīgas puses. Autors ir no angļu/afgāņu ģimenes, nemusulmanis, ar savu indiešu sievu un bērniem aizbēdzis no Londonas drēgnuma. Nopircis Kasablankā milzīgu māju, pilnu ar džiniem -musulmaņi tiem nesatricināmi tic un visi diezgan murgainie remonti un vispār notikumi lielā mērā pakļauti šai ticībai
-
Pabeidzu. Neaizbēga tomēr no Marokas, kā vienu brīdi likās, izdzina džinus milzīgā rituālā ar kazas kaušanu.
Bet tomēr neviena laba vārda par marokāņiem, viens vienīgs vecītis bija labdabīgs, kam neko nevajadzēja.
Kopumā diezgan izplatīts žanrs -rietumu audzināšanas cilvēks nopērk īpašumu dienvidu zemē un mēģina remontēt, būvēt un iedzīvoties -ir taču grāmatas par Itāliju, Spāniju, Grieķiju. Visur kopīgās problēmas -slinki un neuzticami strādnieki. Diez, kā pie mums, laiks būtu kādam ārzemniekam aprakstīt piedzīvojumus.
Delfos gan bija pēc kārtas divi slavinoši raksti no krieviem, kā mēs nenovērtējam savas iestādes -cik ātri un sakarīgi strādā.
-
Man gan patika un smējos par tiem viņu izgājieniem. Neuztvēru kā uzbraucienu, nu, tā viņi laiski dzīvo, neiespringstot. Pieredzēt gan to negribētu. : D
Šis ir laikam vienīgais, kas no sērijas "nopirkt īpašumu ellē ratā" ir paticis un licies aizraujošs, tās itālijas un francijas bija garlaicīguma kalngals.
-
Dženija Rūnija "Sarkanā Džoana" ***,5
Romāna pamatā ir ņemti atsevišķi notikumi no spiedzes Melitas Norvudas dzīves, tomēr šis nav biogrāfisks darbs. Mani nedaudz pārsteidz romāna nosaukuma izvēle. Kāpēc sarkanā, ja galvenā varone nebija komuniste, par Krieviju nejūsmoja, un tam, ka piekrita spiegot psrs labā, manuprāt, bija psiholoģiski aspekti nevis politiskā pārliecība...
Sižets vietām "aiz matiem" pavilkts, bet kopumā lasīt var, un romāns jāuztver kā daiļliteratūra.
-
Batists Boljē "Tūkstots un viena nakts ātrā palīdzības nodaļā" ****
Autors ir 27 gadus vecs franču ārsts, kurš uzkrāj dažādus stāstus no slimnīcas dzīves. Sirsnīga grāmata par jaukiem un ne tik jaukiem dakteriem, kuri cenšas izārstēt slimniekus vai atvieglot to ciešanas reizēm netradicionālā veidā. Grāmatā ir daudz fizioloģijas, arī jautrība, skumjas un pārdomas. Viegli lasīt.
-
Sāku lasīt Māras Zālītes grāmatu "To mēs nezinām"- sarunas ar Imantu Ziedoni. Patīk ļoti. Smalki, gudri, domājoši.
-
Kopumā diezgan izplatīts žanrs -rietumu audzināšanas cilvēks nopērk īpašumu dienvidu zemē un mēģina remontēt, būvēt un iedzīvoties -ir taču grāmatas par Itāliju, Spāniju, Grieķiju. Visur kopīgās problēmas -slinki un neuzticami strādnieki. Diez, kā pie mums, laiks būtu kādam ārzemniekam aprakstīt piedzīvojumus.
oj, tas nudien būtu labs romāniņš - amerikāniete apprec šveicieti un dodas uz Latviju izremontēt māju. Dodas jaukos rīta skrējienos gar kāpostlaukiem.. cīnās ar meistariem, kas saka "manjana".. cenšas no rīta sarunāt svaigu pienu pie durvīm..
-
Džeina Džonsone Sultāna sieva ***, tuvu pie četrām
Atkal Maroka, bet šoreiz 1677. Sultāna sieva ir gūstā kritusi angliete.
-
Santa Montefjore Mīlas un kara dziesmas ****
Lai arī gan nosaukums, gan vāka ilustrācija ir bezcerīgi sentimentālas, stāsts ir interesants -Īrija, I Pasaules karš, 20. gadi ar īru sacelšanos,muižu dedzināšanu un protams lielo mīlu starp īru puisi un angļu aristokrāti. Kas priecē - šī ir ģimenes hronikas 1. grāmata. Izklaidei tumšos novembra vakaros ļoti labi noderīga
-
Roberto Bolanjo "Mežonīgie detektīvi".
(Nakata gan atsauksmi jau ierakstījis mecenātu izdoto grāmatu tēmā (http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/literatra-intelektuaiem/15/) - uzreiz nemaz neatradu)
Manuprāt - gaumes lieta. Novērtēt grūti - nevaru teikt, ka sajūsmināja. Sižetu aprakstīt... Pirmajā daļā daudz seksa (spriežot pēc tēmas par seksu USSR - skaidrs, kas patika Nakatam ;) ). Ielasījos tikai pēc kādas trešdaļas, jau otrajā daļā, tad sāku just Mehiko auru, taču tālāk sākās ceļojumi pa pasauli un sajūta zuda. Savā ziņā to varētu uzskatīt par autobiogrāfiju, lai gan autors par sevi stāsta kā par "viņš", bet "es" ir kāds cits grāmatas varonis (gandrīz visiem prototipi esot reāli cilvēki).
Daudz nepazīstamu spānisku uzvārdu (dzejnieki, rakstnieki, kādas pazīstamas personas), kas droši vien ko izsaka meksikāņiem vai latīņamerikāņiem ne lasītājam ārpus...Tā kā šajos vārdos neorientējos un paskaidrojumi ir visai skopi, rodas sajūta, ka daļa no tiem ir mistifikācija. Cik nu ir skaidrojumu, tie atrodami grāmatas beigās nevis attiecīgajā lpp. -, manuprāt, slikts stils, taču tas vairāk pārmetums izdevējam nevis autoram vai tulkotājam.
Nosaukums noteikti maldinošs - kaut kas no detektīva ir tikai pēdējā daļā un tā ir tikai maza daļa grāmatas.
Par Bolanjo fani nekļuvu, taču izlasīšu arī 2666. Atšķirībā no Nakatas viedokļa, manai daudzlasošajai draudzenei vairāk patika tieši 2666, Mežonīgos detektīvus viņa neesot varējusi izlasīt.
-
Dženija Rūnija Sarkanā Džoana ****
Pie 80+ gadīgās kundzes ierodas MI5 darbinieki, lai parunātos par viņas pagātni pēckara laikā.
Anglijai jau ir īpašs naids pret PSRS un arī tagadējo Krieviju -pēckara gados krievu spiegi laikam tur burtiski mudžēja. Interesantais šajā, patiesos faktus izmantojušajā stāstā, ir spiedzes motivācija
-
Johanna Sinisalo Saules kodols ***** tulkojusi Maima Grinberga
Kas tas ir ar tām somietiem -nu prot viņas rakstīt!
Man liekas, ka par viņas romānu "Pirms saulrieta nav ļauts"jau esmu rakstījusi. Šī grāmata nupat saņēmusi gada balvu, īsts Finnish Weird paraugs -fanatāzijas, ironijas, mistikas mikslis.
Jautrākais, ka lasot visu laiku pie sevis hihināju, ka atsevišķas daļas būtu īsta bībele Zigim. Mūsdienu Somija ir pilnīgi noslēgusies no sapuvušajiem rietumiem un rūpīgas selekcijas rezultātā sievietes ir domesticētas un izveidotas "feminsievietes",sauktas par elojām, kuru galvenā iezīme ir vēlme izpatikt, drošības un patvēruma meklēšana pie vīriešu dzimuma, rotaļīga naivitāte.
Arī visas kaitīgās vielas, ieskaitot cukuru un kafiju ir izskaustas, bet palikusi viena viela -čili. Ar tās nelikumīgu audzēšanu un izplatīšanas vērpjas sižets
Sižets kopumā biedējoši komisks -jeb otrādi -komiski biedējošs. Beigās galvenie varoņi laimīgi izbēg uz Tallinu.
Iesaku
-
Šobrīd ir posms, kad man nelasās... Nu ne pa kam. Reti, bet ir kādreiz tā. Romantika šķebina, detektīvi apnikuši. Mēnesi velku mazu, jauku grāmatiņu, bet bez azarta. Un īsti pat negribas. Tā, aiz pieraduma, inerti roka pastiepjas.
Reno pieminēto somu (Somijai šogad 100) grāmatu jau ar interesi aplūkoju, jo patika tīri tas lakoniskais noformējums. Kas zina, varbūt kaut kad palasīšu.
-
Kristofs Onodibio "Ienirt" ****
Grāmata ir stāsts, ko tēvs stāsta savam dēlam par to, kā viņš iemīlējis dēla māti un kas pēc tam notika. Viņš - franču žurnālists, viņa - spāņu fotomāksliniece. Divas spēcīgas personības, katra ar savu viedokli un dzīves pieredzi.
Sākumā bija grūti ielasīties, intelektuālās sarunas par mākslu un filozofijas jautājumiem uzdzina miegu. :) Bet tas tikai pašā sākumā. Grāmatas gaitā viņš stāsta par žurnālista profesijā pieredzēto, par mīlestību pret sava dēla māti. Tā kā fotomāksliniece ir "adoptējusi" haizivi, tad tiek runāts arī par zemūdens pasauli un visu, kas ar to saistīts.
Starp citu, 163.lappusē pieminēta Samotrākes Nīke "kā vienmēr bez galvas, izslējusies kā kuģa priekšgals, - izskatījās pēc vecas, neapģērbušās Holivudas zvaigznes, kas kliedz, ka tai nozagtas rotaslietas." (c) :)
Grāmatu iesaku Taj un Nakata kungam. :)
p.s. Uz grāmatas pēdējā vāka ir autora bilde - apburošs franču šarms... :in-love:
-
Vakar kaut ko sagrābstīju pa bibliotēkām, nekā īpaši interesanta.
Vienu gan iesāku, izdota sen -Nikija Frenča "Noslēpumainais smaids". Sāku lasīt un sapratu, ka tāda tipa baismas pašlaik negribu -par stalkeri, kas sāk vajāt jaunu sievieti, iespiežas viņas ģimenē un laikam sāk galēt nost tuviniekus, bet tā, ka nav aizdomu. Pat ielūrēju beigās -nē, par laimi galvenā varone nepaliek tumšā pagrabā. Vienalga, noliku pie malas.
Vēl ir viena krieviski Jeļena Čižova "Kitaist", krievu Bukera laureāte, būs jāpamēģina.
Sen nav krieviski lasīts
-
Luīze, paldies!
Kas vedināja Tevi izteikt ieteikumu?
Jo tieši šī grāmata bija pirmā, kuru es paņēmu pirms kāda mēneša no bibliotēkas jaunumu plaukta. Tiku apmēram līdz tai haizivs adoptēšanai. Un tad padevos. Atdevu atpakaļ bibliotēkā. Varbūt vēl kādreiz paņemšu lasīt, nezinu. Mani nomāca tā padrūmā žurnālista spriedumi par dzīvi, ar tādu kā laikmeta bezjēdzīguma atrunāšanu atkal un atkal. Nu ok, vienreiz izteici domas, otreiz, pietiek, vienu 100 lpp.ietvaros, bet viņš tikai turpināja. Un man apmācās oma. Tad liku nost to grāmatu. Turklāt, par fotogrāfiju grāmatā mazāk. Vislaik vīrieša pozīcija. Viņš gan arī ir stāstnieks, jā, bet gribējās tomēr ne tik nomācoši. Vai arī tas bija tas mans nelasīšanas posms...
Tev patika grāmata, Luīz?
-
Interesanti, kā vienu un to pašu tekstu (grāmatu) katrs uztver citādāk. :) Jau rakstīju, ka sākumā nebija viegli ielasīties un es apsvēru domu mest grāmatu pie malas. Bet tad notikumi sāka dominēt pār sarunām un kļuva interesanti.
Manuprāt, par fotogrāfijām un fotografēšanu grāmatā bija pietiekami daudz, lai būtu interesanti. Arī tādā ziņā, ka vienā fotoattēlā katrs saskata ko citu - viens dzīves svinēšanu, cits - tukšumu un panīkumu. :)
Taj, ja negribi lasīt, nav spiesta lieta. Tas bija tikai mans subjektīvais viedoklis, ka Tevi varētu šī grāmata interesēt. :)
-
Luīze, ir forši, ja iesaka kaut ko (grāmatu, filmu)! :)
Domāju, gan jau kaut kad vēl izlasīšu līdz galam. Jautājiens bija vairāk vnk tāpēc, ka Tu uzminēji, kura grāmata mani ieinteresētu. Droši vien dēļ tās foto skartās tēmas. Bet prieks!
-
Man pēc Saules kodola tādas no vieglāka žanra:
Veselas divas Lūsinda Railija Olīvkoks *** un pirms pāris gadiem izdotais Orhideju nams, kuram pilnas 3 zvaigznes negribu dot -par daudz jau nu to noslēpumu un pārpratumu. Apmēram tā -"noticis kaut kas briesmīgs, bet es to tagad nestāstīšu". Bet lasīt var, it sevišķi tumšās ziemas dienās
Vēl viena angliski Anita Shreve Body Surfing ****
Man patīk viņas grāmatas, latviski ir izdotas kādas 4
-
sāku lasīt grāmatu krieviski, bet es nevaru uzrakstīt krievu burtiem -Jeļena Čižova "Kitaist "( kā sintologs, no kitaj)Krievu Bukera laureāte par romānu "Vremja ženščin".
Romāns tik dīvains -antiutopijas žanrs, vēsture grozīta kā kaleidoskopā.
2. pasaules karā vācieši ir aizgājuši līdz Urāliem, sabiedrotie atkarojuši Eiropu līdz vecajai 1939. gada PSRS robežai. Aiz Urāliem saglabājusies valsts, kas saucas PSRS, šajā pusē -Krievija, kur valdošie ir fašisti folksdoiči un valoda -nemrusskij (no ņemecko rus). PSRS daļā ir vecais padomju režīms, runā labā krievu valodā, otrā pusē -žargonā. PSRS turpina cīnīties pret visas pasaules imperiālistu uzbrukumiem un gavilē par sputņiku-"kosmosnaš".
Galvenais varonis, savervēts no KGB, aspirants -sintologs brauc komandējumā uz Krieviju ar ātrgaitas vilcienu no PSRS Maskavas, kas ir Sibīrijā uzbūvēta replika,uz īsto Maskavu. PSRS dzīve attēlota apm 1949 gada līmenī, evakuācija, drausmīga nabadzība, propaganda un ziņotāji. Puisis, saņēmis jaunas drēbes pēc saraksta, vilcienā stulbst par visu -tīrību, baltiem palagiem, neprot tualetē noraut ūdeni utt.
Pašlaik esmu tikusi līdz iebraukšanai fašistu Maskavā, pēc robežpārbaudes un automātistiem uz perona.
Grāmata tiešām interesanta, vienīgā nelaime - avīžpapīrs un sīkā druka
-
Pašlaik lasu brīnumskaistu grāmatu
"Astoņu ziedlapu roze", Oidira Ava Olafsdotira
zvaigznes vēl nelikšu, esmu tikai pusē. Stāsts pirmajā personā, jauns islandiešu puisis dodas uz dienvidu zemes klosteri (varētu būt Spānija) , uz slavenu viduslaiku rožu dārzu, lai to atjaunotu. Tāds mierīgs, mazliet melanholisks stāsts
Grāmata nav no jaunajām, izdota 2014. gadā, priecājos, ka iekrita acīs
-
Kai Āreleida "Pilsētu dedzināšana", Maimas Grīnbergas tulkojums
Feini, ka nu tiek tulkota igauņu literatūra (vairs neaprobežojamos ar bērnībā lasīto "Kadriju" un mītisko Kihnu Jenu)
Grāmata par 50.-60. gadiem Tartu. Kaut arī man šķiet, ka ģeogrāfiski tikpat labi varētu būt arī Rīga vai Valmiera. Stāsts skumjš, par to, kā dzīve veido pusaudža dzīvi - sadzīve mājās, skola, vecāki, kam grūti dzīvot padomju laikā, krievu armijnieku bērns, ar ko galvenā varone sadraudzējas.
Tulkojums labs, kā jau parasti Maimai Grīnbergai. Iesaku!
-
Tieši lasu "Pilsētu dedzināšanu", un tieši tāpat secinu, ka ļoti laba tulkojuma valoda. Arī pats stāsts patīk - ar to, ka skumjais pasniegts caur simboliskām epizodēm, nevis gariem aprakstiem.
-
L.S. Hiltone Maestra -*****-superīga trillerīga izklaide, Greja 50 nokrāsas , da Vinči kods, Misters Ridlijs -viss vienā!
-
Un lai Reno nedomātu, ka es neko nelasu tad man aktuālā grāmata ir "Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki: Alunāns, Barons, Brīvzemnieks" Rīgā, 1939 g Militārās literatūras apgādes fonda izdevums. Latviski runājot, tā ir 1939 gada iekšējā propaganda.
"Šie vīri - Juris Alunāns, Krišjānis Barons un Fricis Brīvzemnieks - ir kara vīri. Tas lielais karš, par ko te runāsim, - karš par latviešu tautas atbrīvošanu (šī vārda saimnieciskā, politiskā un tīri garīgā nozīmē) cēlās 19.g.s. otrās puses sākumā. Tikko minētie vīri kopā ar citiem (Valdemāru, Spāģi, Biezbārdi, Pumpuru, Kronvaldu, Ausekli u.c) ir mūsu kultūras dzīvē ievadījuši un iedibinājuši to laikmetu, ko tagad pazīstām ar nacionālās atmodas jeb vienkāršāk - ar tautiskā laikmeta nosaukumu. Viss šīs laikmets ir nepārtrauktu cīņu laiks. J.Alunāns, Barons un Brīvzemnieks piederēja pie šo nacionālo brīvības cīņu pirmajiem vadoņiem."
-
Uz brīvdienām salasīju arī kaut ko vieglai izklaidei, bet šī, lai arī no Kontinenta, nebija ne viegla, ne banāla, lai arī likteņu līkloči savērpti ne pa jokam -mazliet par daudz, lai būtu ticami. Kaut kādā mērā sasaucas ar Giljermo romānu "Lusianas B nāve", ko pieminu pie krimiķiem -par nejaušības spēku.
Kārena Vaita "Vēja čuksti stikla lauskās" -kāpēc čuksti, nav skaidrs, un nav arī nekādu lausku, jo grāmatas oriģinālais nosaukums ir "The Sound of Glass"
Vaitas "Ūdens atmiņu" kaut kad sen esmu lasījusi, sižetu neatceros, bet atceros, ka bija laba.Vēl esot izdots arī "Pārmaiņu vējš"
-
Kārena Vaita "Vēja čuksti stikla lauskās" -kāpēc čuksti, nav skaidrs, un nav arī nekādu lausku, jo grāmatas oriģinālais nosaukums ir "The Sound of Glass"
Tēlaini iztulkoja nosaukumu. Grāmatas varone vāca jūras izskalotus un apbružātus stikla gabaliņus un no tiem taisīja vēja zvanus. Tik vienkārši.
-
Tēlaini iztulkoja nosaukumu. Grāmatas varone vāca jūras izskalotus un apbružātus stikla gabaliņus un no tiem taisīja vēja zvanus. Tik vienkārši.
Jā, to es arī spēju saprast :rofl:
Brīnos par nepieciešamību autores iecerēto lakonisko nosaukumu nomainīt ar pašsacerētu tēlainību.
-
Kims Leine "Mūžības fjorda pravieši"
Par dzīvi Dānijā un Grenlandē 18.gs. beigās. Grāmata bieza un pamatīga, vienlaikus interesanta un smagnēja. Daudz aprakstu par fizioloģiskajiem procesiem, lasot pat likās, ka saožu grāmatā aprakstītās smakas. :)
-
Brīnos par nepieciešamību autores iecerēto lakonisko nosaukumu nomainīt ar pašsacerētu tēlainību.
Es parasti paskatos grāmatas oriģinālo nosaukumu. Kādreiz iztulkots burtiski, kādreiz radoši. Kādreiz vispār ielikts pilnīgi cits nosaukums. Droši vien tas atkarīgs no mārketinga. :) Manuprāt, šis nav sliktākais piemērs.
-
Pirmā trešdaļa izlasīta -
Elena Ferrante Pazudušais bērns -pēdējā no Neapoles cikla.
Jāteic, ka lasās visgrūtāk no visām. Neapoliskās, pat ne itāliskās, cietsirdīgās kaislības nogurdina. Attiecību mudžeklis, nemitīgā pievilkšanās un atgrūšana, itkā draudzība un itkā mīlestība, fonā visam tā laika sadzīve un Itālijas politiskās cīņas -sarkanās brigādes,sieviešu tiesības, komunistiskie intelektuāļi.
Dīvainā kārtā salīdzināt var ar Vasmu Dinas grāmatām, tur kaislības ziemeļnieciski apslāpētas, bet ne mazāk skarbas
-
Draudzene teica tieši to pašu par 4.daļu, bet vienalga ļoti pozitīvas atsauksmes par šo rakstnieci un viņas Neapoles tetraloģiju
-
Joprojām palēnām cīnos ar "Pazudušo bērnu", un pa vidu izlasu vēl šo to citu. Šī grāmata nu ir Mellenei jātur uz naktskapīša:
Kistina Kaboni Smaržu noslēpums ****
Galvenā varone -parfimēre, senas parfimēru dzimtas pēctece, kas strādā ar dabiskajām izejvielām un veidu unikālu pafīmu katram pasūtītājam. Romānā ļoti daudz stāstu par aromātiem -ziedu,augļu, koksnes,, dzīvnieku, ko izmanto parfīmu radīšanā.
Skaisti Parīzes apraksti, liktenīgie vīrieši (protams), pagātnes noslēpumu -ideālā parfīma receptes meklējumi.
Ja Zīskinda Parfīms ir baiselīgs, tad šis ir vieglāks un romantisks
-
Mellenes parfīmu gaume autoru vnk nogāztu un padarītu rakstītnespējīgu :taunt:
-
Jā, tas gan, tur par sintētiskajām smaržām un masu gaumēm izsakās diezgan nicinoši. Bet par smaržu radīšanas procesiem, uztveri, īpašībām ļoti interesanti
-
Nuu no massu smaržu gaumes esmu diikti un dikti tālu... laikam tādēļ tik briesmeklīga :taunt:
bet kas zin..kad un vai grāmata nonāks pie manis :/
-
Cristina Caboni -meklē angliski
-
Roberto Bolanjo "2666"
Kā vērtēt - nezinu. Kā tēmās par ēdieniem - interesanta garša. :)
Pirmajā acu uzmetienā asociācijas ar PSKP vēstures ķieģeli - grāmata klucis, kas jau var atbaidīt potenciālo lasītāju. Sākumā sižets atgādina "Mežonīgos detektīvus" - daži literatūrzinātnieki sāk meklēt savu iecienīto rakstnieku Arčimboldi (plus viņu savstarpējās attiecības). Meklējumi parceļas uz Meksikas pilsētu, kurā notiek daudz sieviešu slepkavību. [Šis ir, cik saprotu, dokumentālos faktos balstīts fons praktiski visām daļām, bet viena daļa pamatā veltīta tikai tām - pie sevis to nosaucu par slepkavību antoloģiju.] Nākamajās daļās galvenās darbojošās personas ir citas, bet sasaiste ar iepriekšējām daļām paliek (daži tēli, rakstnieks un slepkavības). Beidzamā daļa veltīta mistiskajam rakstniekam un it kā noslēdz apli. Iespējams, saskares punktu ir vairāk, nekā lasot šķita (palaikam radās tāda sajūta), taču šķirstīt atpakaļ vai pat sākt lasīt visu no sākuma, lai to pārbaudītu... nu, nē.
Kaut kādā brīdi sāku pašu Bolanjo uztvert kā Arčimboldi - sāku domāt: "jāturpina lasīt Arčimboldi"
Taču beigās nesapratu - kam tas viss? Var saprast Bolanjo, kurš, apzinoties, ka laika nav daudz, visu, kas pa galvu maisījās, mēģināja ielikt vienā grāmatā - viņš gan esot plānojis to izdot nevis kā vienu veselumu, bet pa daļām. Tas gan nemaina būtību - neredzu vēstījuma jēgu, bet piedzīvojumu romānam tas ir pārāk izplūdis, daudzvārdīgs un apcerīgs.
Par spīti visam lasīšana gāja raiti un garlaicīgi nepalika. Bet piesargieties no pārāk garajiem teikumiem lappuse+ garumā. Daudz to nebija, tikai daži, taču nogurdinoši. Nezinu, kā tos varēja iztulkot, ja pat izlasīt grūti - pilnīga domu plūsma, sajūta, ka lasot palieku bez elpas, kā skrienot.
-
grafomānija
-
grafomānija
iesaku komiksus, tur Tev būs maz burtu ! ;)
-
Jā, komiksi ir manas dzīves saturs
-
Jā, komiksi ir manas dzīves saturs
katram savs...kam burtus lasīt, kam bildītes...tāpēc jau neesi negrafomāne :)
-
Deivids Nikolss "Mēs" -šoreiz par 25 gadus precētu pāri
Autors arī ļoti populārajai "Viena diena"
Brīžiem skumīgi, brīžiem smieklīgi, īpaši 17 gadīgā dēla izgājieni
-
Pirmā trešdaļa izlasīta -
Elena Ferrante Pazudušais bērns -pēdējā no Neapoles cikla.
Jāteic, ka lasās visgrūtāk no visām. Neapoliskās, pat ne itāliskās, cietsirdīgās kaislības nogurdina. Attiecību mudžeklis, nemitīgā pievilkšanās un atgrūšana, itkā draudzība un itkā mīlestība, fonā visam tā laika sadzīve un Itālijas politiskās cīņas -sarkanās brigādes,sieviešu tiesības, komunistiskie intelektuāļi.
Dīvainā kārtā salīdzināt var ar Vasmu Dinas grāmatām, tur kaislības ziemeļnieciski apslāpētas, bet ne mazāk skarbas
Vakar vakarā pabeidzu. Tiešām, vissmagākā no visām, varētu teikt, nežēlīga. Pazaudētais bērns nav metafora, bērns tiešām pazūd un tas sagrauj galvenās varones draudzenes dzīvi, viņu turpmākās attiecības.
Ienāca prātā viens citāts, gan par Itālijas ekonomiku, bet varētu arī par attiecībām -ka tas ir kā būt kā ūdens dzirnavās -kad jūti, ka rats iet uz leju, aizturi elpu, tad sprauslodams iznirsti, uz brīdi esi saulē un tad atkal...Grāmata tiešām ļoti laba, bet visas četras pēc kārtas lasīt neiesaku -vajag atelpu, kā tajās dzirnavās.
-
Šobrīd esmu otrās grāmatas Jaunais uzvārds pusē.
Labas atsauksmes presē, šeit, arī no manas draudzenes, kura sajūsmā izrāva visas 4 īsā laikā.
Laikam manas emocijas ir piezemētākas. Patīk, bet īsti neaizraujos. Bet tā jau man ar visu tagad, un tas nenozīmē, ka grāmata pie vainas
-
Es par tevi, Minne , piedomāju, lasot 4. grāmatu
-
Šarlote Lūkasa "Tavs ideālais gads" ****
Galvenā varone gaida bildinājumu no sava puiša, taču tā vietā uzzina, ka viņam atlicis dzīvot labākajā gadījumā vienu gadu. Viņa ir gatava cīnīties, vest pie citiem ārstiem, visādi uzmundrināt un uzdāvina puisim nākamā gada plānotāju ar uzdevumiem visa gada garumā. Tomēr mīļotais puisis pieņem savu lēmumu, kā rezultātā plānotājs nonāk pie cita vīrieša, kurš sākumā cenšas sameklēt plānotāja īpašnieku, bet vienlaikus aizraujas un pilda plānotājā rakstītos uzdevumus un atklāj sev jaunas un interesantas lietas.
Kāpēc es vispār ieliku anotāciju... jo galvenā varone man asociējās ar ittu - tāda pati aktīva draiskule, kurai viss ir vispārējā pakāpē, vispirms :fryingpan: un pēc tam sāk domāt :D Atvainojos ittai... :D
-
https://ritvars.wordpress.com/2016/07/15/daniela-friberga-istie-labejie-atgriezas/ (https://ritvars.wordpress.com/2016/07/15/daniela-friberga-istie-labejie-atgriezas/)
http://www.viestursrudzitis.lv/zviedrija-dzivo-ari-labejie-jaunie/ (http://www.viestursrudzitis.lv/zviedrija-dzivo-ari-labejie-jaunie/)
Diezgan interesanta.
-
Kadzuo Išiguru Gaistošās pasaules mākslinieks *****
Išiguru ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem tādēļ īpašs prieks par viņa Nobelu.
Šī man likās tāda īpaši japāniska grāmata -lēnais, atturīgais stāsts, ceremoniālās attiecības starp cilvēkiem ģimenē, mācekļiem pret skolotāju.
Darbība norisinās drīz pēc zaudētā kara, bet problēmas tieši kā mums -par māksliniekiem -ideoloģijas pakalpiņiem un upuriem, vārsmotājiem un tēlu darinātājiem
-
Kristofs Onodibio ienirt *****
Tieši tā, ar mazo burtu tituls, bet uzvārdu franču variantā raksta Ono-dit-Biot. Franču Akadēmijas Lielā romānu balva. Tas mani darīja mazliet piesardzīgu, dažreiz tās godalgotās nemaz tik labi nelasās. Bet nē, brīnišķīga grāmata, mīlasstāsts, kas nemaz nav sentimentāls, mūsdienu Eiropa, iesaku!
-
Kristofs Onodibio ienirt *****
Tieši tā, ar mazo burtu tituls, bet uzvārdu franču variantā raksta Ono-dit-Biot. Franču Akadēmijas Lielā romānu balva. Tas mani darīja mazliet piesardzīgu, dažreiz tās godalgotās nemaz tik labi nelasās. Bet nē, brīnišķīga grāmata, mīlasstāsts, kas nemaz nav sentimentāls, mūsdienu Eiropa, iesaku!
Te jau bija atsauksme un saruna par šo grāmatu http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/jaunatklts-grmatas/330/ (http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/jaunatklts-grmatas/330/)
Man ir ierosinājums. Būtu labi, ja, rakstot atsauksmi, pārliecinātos, vai tāda nav jau bijusi par konkrēto grāmatu un ja ir, tad ieliktu atsauci un savu vērtējumu.
-
Dubults neplīst :smile:
-
L.S. Hiltone Maestra -*****-superīga trillerīga izklaide, Greja 50 nokrāsas , da Vinči kods, Misters Ridlijs -viss vienā!
Izlasīju. Dodu *****, jo bija interesanti lasīt no pirmās līdz pat pēdējai lappusei. Kā jauna un godīga mākslas vēsturniece pēc atlaišanas no darba tiek pie naudas, apčakarē policiju, atbrīvojas no līķu kaudzes un spēj iziet sausa no ūdens. :)
-
Žans Pols Didjēlorāns "Lasītājs vilcienā 6.27"
Neliela grāmatiņa, lasījās raiti, tāds kā stāsts par dzīvi kopumā, tai skaitā mazliet romantikas pavīd, bet gaumīgi. Iesākums vienīgi bija padrūms, manā skatījumā, citiem var likties savādāk. Bet turpinājums vienkārši apbur, gan ar humoru pa vidu, gan arī noslēgums jauks!
Belnēns Vemols, tāds ir jaunvīrieša vārds, tiek saukts par Velnēnu, bet ar laiku izdodas aimirst šo palamu. Strādā neieredzētā papīru pārstrādes rūpnīcā, kur dārdošs nezvērs asmeņu rīklē samaļ arī tonnām grāmatu, un tāpat arī Belnēna drauga kājas... Tas ir iesākums. Pec tam seko daudz nozīmīgāki momenti, un arī pozitīvāki. Tostarp, saistīts ar gramatas nosaukumu. Belnēns regulāri lasa no papīra pārstrādes iekārtas beigās izzvejotās atsevišķās dažas lapas no iznīdētajām grāmatām - fragmentus bez vārda un turpinājuma. Un dara viņš to vilcienā, kad no rīta brauc uz darbu. Tā arī sākas vairākas zīmīgas epizodes viņa dzīvē, saistītas ar lasītmīlu. 160 lappušu grāmatiņa strauji izlasāma, man ar lielu patikšanu pie beigām.
-
Petra Hīlsmane "Kamenes sirdī"
Vai esat ievērojuši, ka Vācu autoru darbos nereti mēdz būt tāds humors, kurš..., kā lai to pasaka, ir vienlaikus sarkasma pilns un tāds panaivs?
Šai grāmatā, ko ņēmu vieglai atslodzei, tāpēc valodas smalkumus vai trūkumus nepētīju, ir tieši šādi - Lēna nemitīgi iekuļas visneticamākajos naivi absurdajos komēdijas cienīgajos piedzīvojumos, tai pat laikā pamanīdamās būt gan asi kritiska (laikam jau gan vairāk pret sevi pašu), gan naivi, nelabojami cerīga romantiķe. Atzīstu, nav ticams, ka dzīvē šādas situācijas varētu patiešām ar vienu cilvēku ņemt un visas nogadīties. Tas butu kas nebijis, nudien. Bet grāmatiņa man līdzēja aukstajos spelgoņa vakaros gan pasmieties tāpat vien, gan arī ātrāk aizmigt. Misija izpildīta.
Iepriekšējās atsauksmes nemeklēju, piedošanu! Tas mazliet ķēpīgi. Ja tiks lemts, ka obligāti jāatsaucas, tad jau būs jādara. Bet, piemēram, par šo, nedomāju, ka atsauksmes ir iespaidīgas, tāpat kā arī mans komentārijs tik tāds nieks vien.
-
Un nu, jaunums!
Esat lasījušas (nu labi, varbūt arī kāds kungs lasījis) tādu darbu "Sargies ziemeļvēja"? Romāns e-pasta vēstulēs. Vai uzrunāja?
Ja jā, tad, lūk, jauns šāda veida darbs, lasīšanai tīkams un viegls, bet arī ar labu valodu un domu interesantumiem - labākajās e-pasta vēstuļu romāna tradīcijās.
Anna Lora Bondū, Žans Klods Murlevā (Francija) "Padejosim?"
Sarakstē e-pasta vēstulēm apmainās kāds rakstnieks jau cienījamos gados un jauna sieviete ap 30. Viņi iesāk mazliet spuraini, bet turpina arvien vairāk viens otru uzmundrinādami, gan raisīdami smaidu, gan arī arvien vairāk atklādami viens par otra dzīvi, noslēpumus un pārdzīvojumus. Interesanti ļoti! Garantēju. Lai gan, protams, gaumes mēdz atšķirties. Bet šo varētu ieteikt visiem, kas vien ar mieru klausīties. Forša un saturīga grāmata!
Zvaigzne ABC mājaslapas info: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/122273-padejosim.html (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/122273-padejosim.html)
-
"Kamenes sirdī" kaut kad esmu lasījusi, bet vairs neatceros, par ko tur bija pat pēc Taj priekšāteikšanas. :) Pārējās grāmatas ir jaunas, nesen izdotas un līdz manai bibliotēkai vēl nav nonākušas.
"Ziemeļvējā" lasīju, un man ļoti patika. :smile:
-
Kolēģei pazīstams cilvēks par "Kamenēm sirdī" izteicās, ka ļoti slikta valoda un pamuļķīgi tie joki. Bet tajos - 20 aptuveni grādos, kas bija uznākuši, noderēja labi, lai saritinoties, vieglākā literatūrā atsiltu, tā ka katram pēc vēlmēm.
-
Ar vācietēm ir tā jocīgi, nekad nevar zināt, vai sanāks kamene sirdī vai degunā
Nupat izlasīju kārtējo Ritas Falkas gāmatu ***** par Nīderkaltenkirhenes lielisko policistu un viņa omi un visu pārējo ģimeni. Kriminālgaījums paliek otrā plānā,kā parasti joki un forša valoda.
Gaida tāda aizdomīga -Sarlote Lūkasa "Tavs ideālais gads". Aizdomas manī raisa grāmatas noformējums -ar rozā lapu malām
-
Man patīk Ritas Falkas grāmatas par Nīderkaltenkirhenes policistu :yes: Ļoti izklaidējošas.
Mana atsauksme par grāmatu "Tavs ideālais gads" ir iepriekšējā lapā.
-
Nu, ja tu dod 4 ****, tad jau droši ķeršos klāt
-
Vakarnakt pabeidzu Elenas Ferrantes Neapoles ciklu.
Pretēji reno aicinājumam izlasīju visas četras grāmatas vienu pēc otras, jo, ja uztaisu pauzi, kaut vai pāris dienas, man grūti atkal ielasīties un iejusties.
Pretēji manas draudzenes un šejienes lasītāju atsauksmēm, pirmās trīs grāmatas mani uz tāda ārkārtēja viļņa neuznesa. Jā, patika, bija labi, bija ok, bet ne vairāk. Visgrūtāk gāja ar trešo daļu. Ja pirmajā grāmatā Brīnišķīgās draudzenes vairāk atainota bērnība un apkārtējā pasaule meitenes acīm, otrajā - Jaunais uzvārds - pusaudžu un vienlaikus jaunu sieviešu un vīriešu tāda kā iniciācija pieaugušajā/ģimenes dzīvē, tad trešajā grāmatā Aizbēgt vai palikt - dzīves ceļa un sevis meklējumi arī ideoloģijas un politiskās pārliecības veidošanas jomā, un tas man nelikās tik interesanti, lasījās pat pagrūti. Likās, ka arī valoda tāpat kā cilvēks attīstās no vienkāršākas uz sarežģītāku - no bērna tiešākas pasaules uztveres līdz jauna cilvēka sevis un jēgas meklējumiem un šaubām.
Toties ceturtā daļa Pazudušais bērns mani paņēma. Un man prieks, ka ar pēdējo grāmatu es tiku tajā virsotnē, kad varu teikt - lielisks darbs. Protams, iemesls skaidrs - tas reflektēja ar manām emocijām, jūtām un notikumiem. Lasīju, pārlasīju, daudz raudāju un gandrīz vai nespēju noticēt, ka pirmo reizi pēc manas nelaimes kāds no malas (kaut kāda pusanonīma itāliete) tik precīzi iejuties, uztvēris un aprakstījis manas (Lilas) jūtas, domu gājienu un to izpausmes. Protams, nelaimes fakts kā tāds vienmēr ir bijis, nāve ir blakus un būs vienmēr, bet, lai kā līdzcilvēki, kuri ar to nav saskārušies, censtos, viņi tomēr nespēj līdz galam saprast, ko jūti, turklāt viņiem tas kaut kad pāriet, beidzas un turpinās pierastā dzīve, bet tev neturpinās vairs nekad, un to cilvēkiem grūti pieņemt. Vārdu sakot, man bija sajūta, ka ka šajā grāmatā kāds ir ieskatījies manā dvēselē, esmu saprasta un varbūt kaut kāda ziņā attaisnota.
Sorry par palagu
-
Manas sajūtas bija tieši tādas pašas. Trešā gāja visgrūtāk, nelikās interesantas itāļu politiskās cīņas. Par ceturto jau rakstīju -lasot piedomāju par Minni...
-
A.Dž.Finns "Sieviete logā" ****
Trilleris. Par vientuļu sievieti, kurai ir depresija un agorafobija un kurai patīk pa logu vērot kaimiņu dzīvi. Kādā reizē viņa redz to, kas viņai nebija jāredz. Neviens viņai netic, jo viņa patērē alkoholu ievērojamos daudzumos un lieto dažādas zāles, kuras var izraisīt halucinācijas. Šķietamība sajaucas ar īstenību, tāpēc ir jānoskaidro patiesība. Dramatiska kulminācija.
-
Ideālo gadu izlasīju ar patiku, mani tiešām samulsināja grāmatas noformējums -manuprāt, tas bija gluži lieki un arī neatbilstoši stāstam -dienagrāmatu/ kalendāru taču dāvināja vīrietim.
Man jau kādu laiku stāvēja grāmata, paredzami smaga:
anonīma autore Sieviete Berlīnē *****
Sieviete Berlīnē 1945. gada 20. aprīlis -22 jūnijs
Protams, ir visas šausmas -bombardēšana, krievu zaldāti, masveida izvarošanas, bads.
Bet tas nav vaimanāšanas stāsts. Tas ir par izdzīvošanu, par spēju sadalīt savu "es" ķermenī un dvēselē, ko spēj tikai sievietes -man tā liekas.
Grāmata ir ļoti labā, raitā valodā, var droši ņemt un lasīt.
Pašlaik lasu jau Taj ieteikto Padejosim -tiešām labi
-
Sebastians Ficeks "Astotā nakts" ****
Psiholoģisks trilleris. Virtuālajā vidē tiek izveidota spēle, kura notiek realitātē un kurā var piedalīties visi, kas reģistrējušies. Spēle veidota kā sociāls eksperiments, lai noskaidrotu, kā darbojas pūļa psiholoģija un cik daudzi būtu ar mieru piedalīties dzīva cilvēka medībās.
Kāds cenšas izdzīvot, kāds dzenas pēc balvas, kāds cenšas nofilmēt un ievietot internetā...
Ficeka romāni rullē! :yes:
-
Un nu, jaunums!
Esat lasījušas (nu labi, varbūt arī kāds kungs lasījis) tādu darbu "Sargies ziemeļvēja"? Romāns e-pasta vēstulēs. Vai uzrunāja?
Ja jā, tad, lūk, jauns šāda veida darbs, lasīšanai tīkams un viegls, bet arī ar labu valodu un domu interesantumiem - labākajās e-pasta vēstuļu romāna tradīcijās.
Anna Lora Bondū, Žans Klods Murlevā (Francija) "Padejosim?"
Sarakstē e-pasta vēstulēm apmainās kāds rakstnieks jau cienījamos gados un jauna sieviete ap 30. Viņi iesāk mazliet spuraini, bet turpina arvien vairāk viens otru uzmundrinādami, gan raisīdami smaidu, gan arī arvien vairāk atklādami viens par otra dzīvi, noslēpumus un pārdzīvojumus. Interesanti ļoti! Garantēju. Lai gan, protams, gaumes mēdz atšķirties. Bet šo varētu ieteikt visiem, kas vien ar mieru klausīties. Forša un saturīga grāmata!
Zvaigzne ABC mājaslapas info: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/122273-padejosim.html (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/122273-padejosim.html)
Izlasīju. :) Abiem - Bondū un Murlevā - dodu *****
Tas rakstnieks tieši Nakata knga gados, tāpēc man neviļus radās salīdzinājums. :) Iesaku Nakatam izlasīt šo grāmatu. :)
-
Neparasta grāmata, ne pārāk jauna, laikam 2010. gadā izdota. Jaunzēlandiešu rakstnieks
Loids Džounss "Misters Fips" ****
Zālamanu salas, 80. gadi (to var saprast pamazām). Stāsts 1. personā, 11gadīga iezemiešu meitene ļoti rāmi stāsta par dzīvi uz salas -nemiernieki džungļos, armijas reidi, blokāde, kad vairs nav nekā, bet "mums ir mūsu dārzi, zivis, cūkas" un lai arī grūti, bet iztiek -pat tad, kad armijnieki sadedzina visas mantas un beigās arī būdas.
Uz salas ir palicis viens baltais, kas turpina īpatnēju skolu -katru dienu lasa bērniem mistera Dikensa romānu Lielās cerības. Fips ir romāna galvenais varonis, kas bērnu iztēlē pārvēršas par reālu cilvēku. Diemžēl arī armijniekiem liekas, ka misters Fips ir kāds, kas slēpjas un ir jāatrod.
-
Žans Pols Didjēlorāns "Lasītājs vilcienā 6.27"
Neliela grāmatiņa, lasījās raiti, tāds kā stāsts par dzīvi kopumā, tai skaitā mazliet romantikas pavīd, bet gaumīgi. Iesākums vienīgi bija padrūms, manā skatījumā, citiem var likties savādāk. Bet turpinājums vienkārši apbur, gan ar humoru pa vidu, gan arī noslēgums jauks!
Belnēns Vemols, tāds ir jaunvīrieša vārds, tiek saukts par Velnēnu, bet ar laiku izdodas aimirst šo palamu. Strādā neieredzētā papīru pārstrādes rūpnīcā, kur dārdošs nezvērs asmeņu rīklē samaļ arī tonnām grāmatu, un tāpat arī Belnēna drauga kājas... Tas ir iesākums. Pec tam seko daudz nozīmīgāki momenti, un arī pozitīvāki. Tostarp, saistīts ar gramatas nosaukumu. Belnēns regulāri lasa no papīra pārstrādes iekārtas beigās izzvejotās atsevišķās dažas lapas no iznīdētajām grāmatām - fragmentus bez vārda un turpinājuma. Un dara viņš to vilcienā, kad no rīta brauc uz darbu. Tā arī sākas vairākas zīmīgas epizodes viņa dzīvē, saistītas ar lasītmīlu. 160 lappušu grāmatiņa strauji izlasāma, man ar lielu patikšanu pie beigām.
No manis ***** :)
Par drūmo sākumu piekrītu. Jautrība sākas, kad Belnēns piekrīt lasījumiem pansionātā. Brīžiem lasot, skaļi smējos.
-
Tā viena aina pansionātā bija vienkārši SUPER smieklīga! :)
Un vēl tas pastāsts par vienu vīreli, publisko labierīcību apmeklētāju!
-
Tagad lasu L.S. Hiltones grāmatu "Maestra".
Dramatiski sarkans grāmatas vāks. Personāži iesākumā raisīja interesesi, bet tālāk sāk nesimpatizēt. Tā nu tas ir. Neliegšos, diez vai izlasīšu līdz galam. Sižets trillerīgs. Nu, man mazliet asociācija ar agrāk izdotajām Džekijas Kolinsas grāmatām, kur seksuāla atbrīvotība uzreiz ir kaut kas tāds, ko izcelt. Pats fakts nebūtu nekas, ko noliegt. Cilvēki dažādi, lai būtu. Bet tā mazliet nievājošā attieksme pret apkārtējiem. Piedodiet, lai gan trilleris lasās raiti, ir intriga, ir pikantie brīži aprakstīti, mani kaut kā atgrūž. Tā jau katrā cilvēkā var atrast kaut ko, kam piesieties, vizuālajā izskatā, raksturā. Un, jā, varbūt arī tā ir taisnība. Bet man personiski vienkārši negribas to visu atkal un atkal lasīt. Nesaista. Lai gan, ja nebūtu šī nievājuma, pieļauju, izlasītu paris vakaru intrigas izklaidei. Bet tā, ticamākais, nesīšu atpakaļ uz bibliotēku.
Uzsvars - gaumes dažādas, noskaņojumi cilvēkiem (grāmatu lasītājiem) arī iegadās dažādi.
-
Nu jā. Man Maestra patika -ar intrigu un asprātību
-
Tas ir labi! Man arī daudz kas patīk, tāds, izklaidējoši aizraujošs. Seriāli, piemēram. Kas tik nav redzēts. Visādi. Ar grāmatām līdzīgi. Mēs tās aizrautīgi lasām! Tas galvenais.
-
Jūnass Bonjērs "Nozagt helikopteru un naudu" ****
Grāmata balstīta uz patiesiem notikumiem, trūkstošos faktus aizpildot ar rakstnieka fantāziju. Nosaukums pasaka visu, un faktiski viss romāns ir par ideālā nozieguma plānošanu. Neraugoties uz to, ka policija iepriekš ir tikusi informēta, laupīšana izdodas. Beigas gan ir mazliet negaidītas. Un pats galvenais - nav neviena līķa. :)
Romāns ir aizraujošs un izklaidējošs, sarakstīts (un iztulkots) labā valodā.
-
Dens Brauns "Sākums" ****
Kārtējais romāns Dena Brauna stilā. Romāna centrā ir Roberts Lengdons, kurš vienmēr pret savu gribu pamanās iepīties kaut kādās peripetijās un pēc tam bēgt ar glītu dāmīti pie sāniem, vienlaikus skaidrojot dažādus simbolus un risinot mīklas. Šoreiz darbība notiek Spānijā - Bilbao un Barselonā. Kā jau parasti D.Brauna romānos, visi pieminētie mākslas darbi, celtnes, vietas, reliģiskās organizācijas ir reāli eksistējošas.
-
Par Sākumu -pabeidzu vakar. Interesanti par katoļu baznīcu, sevišķi kontekstā ar šo "masku balli":
http://www.dailymail.co.uk/tvshowbiz/article-5701183/Met-Gala-2018-Best-dressed-stars-hit-red-carpet-gala-hosted-Rihanna-Amal-Clooney.html
Visam jau varam piekrist, galvenā teorija savērpta ticami. Bet nu labi- radās DNS, no kura palēnām attīstījās cilvēks. Lai cik nu tās rases, bet tomēr visi vienādi. Bet visa pārējā dzīvā daba?! Kāpēc vajadzīgas miljardiem nevienam nevajadzīgas atšķirīgas kukainīšuun citu radībiņu sugas?
Tas nu tā, pēc grāmatas aizvēršanas
-
Klausoties karmas teorijas atbalstītājus - tie miljardi nevajadzīgo kukainīšu un radībiņu ir cilvēki ar sliktām karmām :mrgr:
-
Sebastians Ficeks Es -slepkava ,oriģinālā vāciski Das Kind ****
Psiholiģisks trilleris, populārākais vācu rakstnieks. Stāsts baiselīgs, arī par bērnu porno, nolaupīšanu (no glābējsilītēm!), bet spraigs, lai lasītu tālāk
-
Kur tulkotājs (?) tik tālu no oriģinālnosaukuma aizmaldījies? :scratch:
-
Kur tulkotājs (?) tik tālu no oriģinālnosaukuma aizmaldījies? :scratch:
Gan ja ne tulkotājs, bet izdevniecības mārketinga ļaudis :)
-
Jēz, ģerevņa (es)! Jā, pareizi - mārketings saprot, ka slepkava aizies labāk nekā bērns :P
-
Frēdriks Bakmans Omce sūta sveicienus un atvainojas *****
Autors tas pats zviedrs, kam romāns " Vīrs, vārdā Ūve"
Frēdriks Bakmans "Te bija Brita Marija" *****
No grāmatas par Omci paņemts viens personāžs - Brita Marija, un atkal Bakmanam ir sanācis burvīgs romāns. Šis nav kā turpinājums, bet jauns stāsts.
-
Greiems Simsions "Projekts Rozija" ****
Jauks, mazliet skumīgs, izklaidējošs. Sākumā likās, ka stāsts par jocīgo frīku -ģenētikas profesoru nepatiks, bet tās ir pirmās dažas lapas
-
Martina Hāge Uz mūžu līdz sestdienai ****
Vispirms -fui zviedru marketingam -uz vāka uzlikt salīdzinājumu ar Bridžitu Džounsu, tikai vēl asprātīgāku.Man Br. Dž. liekas diezgan banāla, salīdzinot ar šo, lai arī zināma humora elementi ir, bet tādi ar izmisuma pieskaņu
Man šī grāmata likās ļoti skumja.Sieviete pēc 15 gadu laulības atklāj, ka tiek krāpta, un viņas ilūzija par laimīgo ģimeni ar 2 bērniem, vīru, karjeru sabrūk. Kamēr šķirtais vīrs ir kopā ar dēliem, Petra ir salīgusi darbā par tūristu namiņa saimnieci Zviedrijas kalnos
-
Žoels Dikērs "Baltimori" ****
Grāmata par trīs jaunekļiem ar spožām nākotnes perspektīvām, kuru sapņus izposta skaudība, greizsirdība un nodevība. Galvenais varonis ir rakstnieks un, rakstot savu romānu, pamazām noskaidro, kas īsti izraisīja notikumu lavīnu.
No savas puses piebildīšu, ka visai bieži bija varoņu nonākšana situācijās, kuras var pārprast, taču nevis noskaidrot, kas notiek, bet skriet prom ar absolūtu pārliecību par savu taisnību un pēc tam kategoriski atteikties kādu uzklausīt. Bija situācijas, kur vajadzēja pieņemt lēmumu, balstoties uz veselo saprātu, bet tā vietā varonis stūrgalvīgi turējās pie sava vienīgā pareizā viedokļa, ko vēlāk nācās nožēlot.
Kopumā grāmata ir interesanta un baudāma tāpat kā pirmais Ž.Dikēra romāns "Patiesība par Harija Kebēra lietu".
-
Zana Ramadani "Aiz plīvura slēptās briesmas"
Šis nav romāns, bet dokumentāla grāmata par musulmaņu integrāciju Vācijas sabiedrībā un problēmām. Autore ir albāniete no bijušās Dienvidslāvijas, nāk no musulmaņu ģimenes, taču jau kopš bērnības dzīvo Vācijā, strādā par juristi un uzskata sevi par vācieti. Vācieši tiek kritizēti par pārlieku toleranci un nespēju panākt to, ka ieceļojušie musulmaņi (ap 4 milj.) mācītos vācu valodu, integrētos sabiedrībā un pakļautos Vācijas likumiem. Grāmatā sniegti dažādi piemēri saistībā ar islāma tradīcijām, kritizētas bērnu audzināšanas metodes, kad puikas tiek aptekāti, bet meitenes stingri pieskatītas un audzinātas par visu vīriešu iegribu izpildītājām.
-
Nu tad es atskaitīšos par savējo
Stīga Lārsona turpinājums -
Dāvids Lāgerkrancs Meitene, kas meklēja savu ēnu ***
gluži normāli, lasīt var. Larsonam trešā grāmata arī nebija tik laba, kā pimās
-
“Es, tāpat kā daudzi citi , biju dzirdējusi par apzinātību. Zināju, ka šis jēdziens nozīmē pievērst uzmanību, atvērt apziņu pašreizējā brīdi notiekošajam un pieņemt to, nevērtējot un nemēģinot kontrolēt. Tomēr, lai kā censtos, apzinātības praktizēšana man sagādāja grūtības. Tā šķita vienmuļa, garlaicīga un nogurdinoša nodarbe.
Kad jau grasījos apzinātības praksei pilnībā atmest ar roku, sastapu kādu mūku, kurš man atklāja elpas spēku ...”
Roza Eliota
Ar šādiem vārdiem mums iesaka Rozas Eliotas grāmatu “Apzinātības elpa: kā ar elpošanu var iemācīt dzīvot apzināti”, ko izdevusi Zvaigzne ABC 2018 gadā. Grāmata ir par 16 vingrinājumiem, ko piekopjot, var apgūt gan apzinātu elpošanu, gan apzinātu dzīvi. Grāmatai ir piecas nodaļas, kas apraksta ceļu un ieguvumus: kā elpot apzināt – dziedināt ķermeni – apvaldīt emocijas – nomierināt prātu – atbrīvot garu dzīves plūsmai.
Ievada vārdi:
“Mēs piedzimstam jau apveltīti ar nevainojumu apzinātības instrumentu. Tas vienmēr ir kopā ar mums. Tas ir mūsu rīcībā, lai kur mēs atrastos, lai vai ko piedzīvotu un pārdzīvotu. Tas nekad nepieviļ, un šis instruments ir mūsu elpa.”
-
Kristīne Hanna Lakstīgala ***,5
Francija, sākot no 1939. gada, divu māsu stāsts, pretošanās kustība, karš. Smags stāsts, protams.
Man brīžiem cauri paspīdēja tāds amerikānisks naivums, tāpat nelikās īsti ticami, ka civiliedzīvotāji Francijā mira vai badā, sevišķi, ja varonei ir dārzs un tiek pieminētas vistas un truši. Ka rūpniecības preces bija normētas un nedabūnamas un kurpes ar koka zolēm, bet par tādām skrandām un badu kaut kā neviens, vismaz Latvijā, nav pieminējis.
Var jau būt, ka bija arī, bet mūsu zemniekiem visiem bija 2 pienmašīnas, viena paslēpta
-
Kriss Harisons Neprātīgi iemīlējies (Head over Heels) ***
Grāmata,kas stāsta par austrālieša piedzīvojumiem, pārceļoties uz Itāliju. Šokējas par sadzīvi, birokrātiju, bet cauri spīd absolūtā sajūsma.Man lasot gan bija sajūta -never!! Nekad tur negribētu dzīvot, tas haoss nav priekš manis
-
Nenovēršamais absurds. Irāna pēc revolūcijas, kad visiem saprotamā dzīve sabrūk un jebkurā brīdī mājā var ielauzties revolucionārie gvardi.Tādā laikā vajag iegūt Visumā peldoša punktiņa laimi -kā to beidzot sasniedz stāsta "Citur" varonis.
Ja nu trāpās -iesaku paņemt šo stāstu krājumu
Goli Taraghi "Citur. Granātābolu kundze un viņas dēli" *****
Labāk nelasīt visu vienā laidā, bet tā pamazām.Stāstu sižeti risinās gan Irānā pēc revolūcijas, gan vēlāk, emigrācijā Parīzē
-
Anja Jonuleita Ābolu smarža ****
Skaists stāsts, romantisks,protams.
Itālijā kāds noslēpumains vīrietis vāc un atjauno vecās ābolu un bumbieru šķirnes.Stāstu risina Elizabete vēstulēs un viņas māsasmeita Hanna mūsdienās
Pašas beigas mazliet nepārliecināja, bet par to varēs runāt, kad vēl kāda izlasīs
-
Offtopiks, sorru, bet ideja par veco šķirņu atjaunošanu - medāli tādam vajadzētu!
-
Anja Jonuleita Ābolu smarža ****
Skaists stāsts, romantisks,protams.
Itālijā kāds noslēpumains vīrietis vāc un atjauno vecās ābolu un bumbieru šķirnes.Stāstu risina Elizabete vēstulēs un viņas māsasmeita Hanna mūsdienās
Pašas beigas mazliet nepārliecināja, bet par to varēs runāt, kad vēl kāda izlasīs
Esmu lasījusi. Mani arī beigas samulsināja. Sanāk brālēns ar māsīcu. :scratch:
-
Pēdējā pusotra mēneša laikā izlasīju gandrīz visas Judinas grāmatas. Teraloģija patika. Arī krimiķi tīri izklaidējoši, vienīgi es kaut kā ātri saprotu, kas ir kurš un kas varētu atgadīties. Bet tas ar manu darba specifiku varētu būt saistīts.
-
Esmu lasījusi. Mani arī beigas samulsināja. Sanāk brālēns ar māsīcu. :scratch:
Nu ja. Un autori tas nemaz nemulsina
-
Pabeidzu Granātābolu kundzi -burvīgi stāsti. Arī par trimdinieku izjūtām -apjukumu, dusmām, neziņu
Izlasīju beidzot arī Margaritas Stārastes biogrāfiju, meitas sarakstīto Post Scriptum
Jāsaka, diezgan pretrunīgas izjūtas. Margarita ir bijusi diezgan pretrunīga, viltīga un uzstājīga persona. Netaisos lasīt pirmās divas biogrāfijas, kaut tās ir bijušas par iemeslu rakstīt šo, jo meita jutusies nepatiesi apvainota un gandrīz vai apmelota.Bet vai tas ir bijis tā vērts-nezinu. Jo paliks jau tikai Zīļuks un citi personāži, un visas tās putas neviens neatcerēsies.
Vietām jau tās prasības nabaga mīlniekam ir smieklīgas -atsūtīt vismaz 1000 etiķetes kolekcijai, kažoku(beigās atsūta, bet jāmaksā muita un vispār par plānu) "tu joprojām neesi atsūtījis zeķubikses" un taml.
-
Uve Timms "Putnu vērotājs"
Lēni lasāmā grāmata, vismaz man. Par dzīvi, mīlestību, sajūtām, biznesu, bankrotu un atkal dzīvi. Patika.
-
Narinē Abgarjana "No debesīm nokrita trīs āboli"
Tā pati armēņu autore, kas "Maņuņai", ko laikam iepriekš esmu pieminējusi.
Skumji laba. Par izzūdošajiem mazciemiem, šoreiz kalnos. Par vecajiem ļaudīm, viņu dzīvi, sadzīvi, ticību, attiecībām. Ar maz gaismas stariņu par nākotni. Konkrēts laiks nav minēts, bet domāju 20. gadsimta 60.-70. gadi varētu būt, kaut arī tam maza nozīme, tur kalnos dzīvei savs ritms.
Noteikti iesaku! Rakstīts tekoši, tad nošausminājos par notikumiem, tad sasmējos balsī.
-
Man patika Manuņa, pieteikšos biblenē uz šo
-
Lasu "3 ābolus "-tiešām gan smaids, gan šausmas. Mani fascinē bagātais, tēlainais stāstījums. Aprakstītais laiks taču iznāk 80. gadu beigas, un "karš" -Karabahas konflikts ar Azerbaidžānu -es pareizi saprotu? No ārpasaules gandrīz pilnīgi nošķirts kalnu ciemats tā varētu dzīvot.
-
Jauno Mārjas Kangro "Stikla bērns" neviena nav lasījusi?
Man vēl kkad reno jāieraksta par Šantarāmu
-
Pašlaik lasu Tahīrs Šahs Kalifa nams jeb gads Kasablankā
Stāsts ir interesants, par jautru gan nenosauktu. Jau pēc pārdesmit lappusēm zūd jebkāda vēlēšanās uz savas ādas izbaudīt skaistas, pamestas mājas remontēšanu un zināmā mērā vispār mēģināt dzīvot Marokā. Marokāņi parādīti no gaužām nepievilcīgas puses. Autors ir no angļu/afgāņu ģimenes, nemusulmanis, ar savu indiešu sievu un bērniem aizbēdzis no Londonas drēgnuma. Nopircis Kasablankā milzīgu māju, pilnu ar džiniem -musulmaņi tiem nesatricināmi tic un visi diezgan murgainie remonti un vispār notikumi lielā mērā pakļauti šai ticībai
Es nupat izlasīju. Patika. Reno jau pateica par vājprātīgo ticēšanu džiniem. Grāmatā bija epizode, kad saimnieka ģimene saindējās. Tika konstatēts, ka saindēšanās avots ir aka pagalmā - jauna, ar tīru ūdeni. Vietējais apkalpojošais personāls kategoriski apgalvoja, ka ūdeni saindējis džins. Izrādījās, ka viens no personāla katru vakaru metis akā pa pusvistai kā ziedojumu džinam. Mja...
Un kā viņi tur žūpo... melo... vienlaikus baidās no teroristiem un tas viss tik cilvēcīgi aprakstīts.
Iesaku.
-
Nu tad es atskaitīšos par savējo
Stīga Lārsona turpinājums -
Dāvids Lāgerkrancs Meitene, kas meklēja savu ēnu ***
gluži normāli, lasīt var. Larsonam trešā grāmata arī nebija tik laba, kā pimās
..arvien vājāk raksta Dāvids, lielas šaubas, ka spēs uzrakstīt atlikušos 5 romānus Millenium sērijā..Galvenie tēli no literāra skatu punkta kļūst arvien neizteiksmīgāki un nabadzīgāki - neinteresanti kā varoņi...iespējams Stīgs pirmajos 3 romānos tik daudz ielicis savu galveno varoņu raksturos un izdarībās, ka Dāvidam trūkst fantāzijas izdomāt ko jaunu, bet atkārtot to, ko sarakstījis Lārsons ar nav labi un pareizi...normāli, ja varoņi evolucionētu, mainītos...iet tak laiks, vecāki paliek, varbūt kādas slimības un kaites sākas...tam pašam Mikaēlam - nav vairs puika!:)Arī tēma patukša...šoreiz cīņa ar psihiatriem!...cik nojaušu, tad Stīgs, uzmetot melnrakstu visiem desmit Millenium romāniem , šo 5.grāmatu bija paredzējis par psihiatriju un psihiatriem...jau teicu, ka šī tēma Dāvida darbā ir patukša...laikam jau tik daudz, cik Lārsons bija melnrakstos atstājis..Bet mēs tak zinām no Latvijas pieredzes - kādas kaislības ap Rudzīti, tur tak rakstīt un rakstīt... a šajā romānā tukšums un vilšanās...Arī grāmatas biezums - puse no Larsona grāmatas....tā kā visas 3 Millenium pirmās grāmatas ir apmēram vienādā biezumā, un jādomā, ka Stīgs pieturētos pie šī apjoma, tad Dāvids ir pusi nohaltūrējis...pietrūka talanta?Ja tiek rakstīti turpmākie pieci darbi šajā sērijā pēc Larsona melnrakstiem, tad ieteiktu tos veidot kā komiksus!
Lāšona idejas paliktu, darbība norisinās un nav vilšanās par sliktu literatūru....un kas vainas komiksiem?...es šad tad dažādībai apskatos! :)
-
Džons Viljamss. Stouners.
Iesaku! Tulkojusi Silvija Brice, un tas vien ir kvalitātes rādītājs! Pēc daudzajiem košvāku bestselleriem- kaut kas rāmi dziļš un saturīgs!
-
tas vien ir kvalitātes rādītājs
Es vienmēr skatos tulkotāju.
-
Džons Viljamss. Stouners.
Iesaku! Tulkojusi Silvija Brice, un tas vien ir kvalitātes rādītājs! Pēc daudzajiem košvāku bestselleriem- kaut kas rāmi dziļš un saturīgs!
Man likās pārāk rāmi dziļš. :) Nu bet gaumes lieta.
-
Es vienmēr skatos tulkotāju.
Aha, es arī! Savulaik pat itāļu lubenes bija lasāmas Daces Meieres tulkojumā :)
-
Žoels Dikērs "Baltimori" ****
Grāmata par trīs jaunekļiem ar spožām nākotnes perspektīvām, kuru sapņus izposta skaudība, greizsirdība un nodevība. Galvenais varonis ir rakstnieks un, rakstot savu romānu, pamazām noskaidro, kas īsti izraisīja notikumu lavīnu.
No savas puses piebildīšu, ka visai bieži bija varoņu nonākšana situācijās, kuras var pārprast, taču nevis noskaidrot, kas notiek, bet skriet prom ar absolūtu pārliecību par savu taisnību un pēc tam kategoriski atteikties kādu uzklausīt. Bija situācijas, kur vajadzēja pieņemt lēmumu, balstoties uz veselo saprātu, bet tā vietā varonis stūrgalvīgi turējās pie sava vienīgā pareizā viedokļa, ko vēlāk nācās nožēlot.
Kopumā grāmata ir interesanta un baudāma tāpat kā pirmais Ž.Dikēra romāns "Patiesība par Harija Kebēra lietu".
Beidzot tiku pie šīs grāmatas -patika. Jaunības maksimālisms un ietiepība -un kāda notikumu lavīna
-
Džons Viljamss. Stouners.
Iesaku! Tulkojusi Silvija Brice, un tas vien ir kvalitātes rādītājs! Pēc daudzajiem košvāku bestselleriem- kaut kas rāmi dziļš un saturīgs!
es Stouneru paspēju noslavēt vēl sapā!....sanāca, ka lasīju tieši pirms Làgerkranca pirmās (zirnekļu) meitenes...un tad jau domāju, nu, cik vāji raksta tas Lāgerkrancs....bet to viņam drusku piedevu, jo sapratu, ka pēc Stounera šedevra , tas Làgerkrancs tāds pavājš....
Un kas tā par zīmi?
Es uzrakstu atsauksmi par Làgerkranca vàjo varējumu un tūlīt Magda man atgādina Stouneru, kurš literāri iznīcinàja to zirnekļu meiteni....tā ir zīme no debesīm?
Magda, Tu esi enģelis vai feja? :)
-
..... ojjjj, ne enģels, ne feja (lai kā ar gribētos tādai būt))) :blushing: . Bet lasīt man patīk, lasu daudz, tikai slinkums un nevaļa dalīties iespaidos.
-
Nosauc vēl kàdas, ko esi lasījusis ...gaume lieliska, var uzticēties ! :)
-
JP Delaney "Tici man" *****
Latviski izdots autora otrais psiholoģiskās spriedzes romāns. Stila ziņā līdzīgs iepriekšējam - "Mikimoto pērles". Galvenā varone ir aktrise, kas piestrādā par vīriešu pavedinātāju piekrāpto sievu uzdevumā, notiek slepkavība, varone tiek iesaistīta policijas uzdevumā, lai atmaskotu slepkavu. Romānu caurvij Bodlēra dzeja kā izvirtību un slepkavību cildinājums. Galvenie varoņi nepārtraukti manipulē viens ar otru, un nekas nav tā, kā izskatās. Robežas starp talantīgu tēlojumu un patiesību praktiski nav nosakāmas.
Romāna anotācijā teikts, ka ar pseidonīmu JP Delaney psiholoģiskās spriedzes žanra romānus raksta kāds citā jomā pazīstams literāts. Interesanti, kurš.... :)
-
Šitais nebija jāliek pie detektīviem? ;)
-
Šitais nebija jāliek pie detektīviem? ;)
Šis nav detektīvs, bet psiholoģiskās spriedzes romāns.
-
... nakat, nosaukt vēl kādu?! :) minēšu pāris- pirmspēdējā ko pabeidzu K. Hannas ""Lakstīgala". Šobrīd lasu V. Hislopa "Sala". Rindā - Lāgerkranca "Meitene,kas meklēja savu ēnu". Visam pa vidu, "pa diognāli" pārskrēju I,Silas "100 vēstules sievietei" :smile: :coffee:
-
... nakat, nosaukt vēl kādu?! :) minēšu pāris- pirmspēdējā ko pabeidzu K. Hannas ""Lakstīgala". Šobrīd lasu V. Hislopa "Sala". Rindā - Lāgerkranca "Meitene,kas meklēja savu ēnu". Visam pa vidu, "pa diognāli" pārskrēju I,Silas "100 vēstules sievietei" :smile: :coffee:
mums te ir divas, kuras sacenšas lubu romānu lasīšanā - Reno un Luīze....viena no simts viņu lasītàm ir vērtīga...liels zinātājs bùtu Spārka, bet viņai iestājies literatùras klimaks un neko jaunu nelasa...nu, ir tàdi brīži dzīvē...labs literatùras pazinējs un cienītājs ir Mangusts, taču viņai mazs ātrums....lasa tad, kad visi jau izlasījuši...
Nu, no mana viedokļa sf nav īsti ar ko pārrunāt izlasīto...un tagad, Magda, saskatu Tevi! :)
-
:rat: .... akvaidie! Tikpat kā medāli sajēmusi! :)
Nu, nez kā ar to runāšanu būs- zem nika "magda", esmu ļoti mazvārdīga kļuvusi. Un kopš nestrādāju valsts darbā, kad aiz datora varēju sēdēt pārgudru sejas izteiksmi un sparīgi klabināt klavu. :smoker: Bet nu jā- dalies- ja būs ko teikt- izteikšos! :smile:
Cita starpā- vai reālajā dzīvē Tavi iniciāļi ,gadījumā, nav A.R...?
-
Jā, mani sauc Auseklìtis Riests! :)
-
Kristīne Hanna Lakstīgala ***,5
Francija, sākot no 1939. gada, divu māsu stāsts, pretošanās kustība, karš. Smags stāsts, protams.
Man brīžiem cauri paspīdēja tāds amerikānisks naivums, tāpat nelikās īsti ticami, ka civiliedzīvotāji Francijā mira vai badā, sevišķi, ja varonei ir dārzs un tiek pieminētas vistas un truši. Ka rūpniecības preces bija normētas un nedabūnamas un kurpes ar koka zolēm, bet par tādām skrandām un badu kaut kā neviens, vismaz Latvijā, nav pieminējis.
Es pārāk augstu atzīmi neliku
-
Par Ariānismu, kristietības pirmssākumi utml
Internetā pieejama grāmata latviski
http://thedaysofelias.com/index.php/gramatas/citu-autoru-gramatas/792-gogiasvilli-b-i-trinitaristu-izvesto-arianu-vajasanu-vesture
-
L.S. Hiltone Maestra -*****-superīga trillerīga izklaide, Greja 50 nokrāsas , da Vinči kods, Misters Ridlijs -viss vienā!
Izrādās, šī ir bijusi tikai triloģijas pirmā grāmata. Iekams lasīt nākošo, iesaku kaut pāršķirstīt Maestru, jo man visi tie sižeta virpuļi bija aizmirsušies, jo nelasīju tā, lai baigi nu atcerētos.Tātad nākošā un turpinājums ir
Domina -****
Lasot jāsāk meklēt dažādi mākslinieki, it īpaši Karavadžo.
Sižets jāiegaumē, jo būs trešā, noslēdzošā grāmata
-
Lārss Keplers "Rotaļlaukums" ****
Lai gan grāmata tiek pieteikta kā kriminālromāns, es tur nesaskatīju klasiska kriminālromāna pazīmes un uzskatu, ka tas ir spriedzes trilleris. Tāpēc rakstu šeit.
Sākumā biju skeptiska, vai mani spēs ieinteresēt stāsts par Kosovā ievainotu kaujinieci, kura sirds apstāšanās laikā nokļuva tādā kā paralēlajā realitātē. Bet Keplers ir vārdu meistars, un drīz vien es tiku ierauta grāmatas notikumu virpulī. Bija tiešām interesanti un viegli lasīt.
-
Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes" ****
Autobiogrāfisks stāsts par autora bērnības epizodēm. Grāmata, pēc kuras izlasīšanas ir jādomā, vai tas bija stāsts par laimīgo bērnību vai par nebeidzamu emocionālu vardarbību, salauztiem cilvēkiem... Galvenais varonis gandrīz visu laiku slimo, par viņu rūpējas ome ar psihiskām problēmām. Ome visus apsaukā par idiotiem un pajoliņiem, vienmēr skandalē... brīžiem tas likās par traku, bet brīžiem dziļi cilvēciski....
-
Frānsisa Hārdinga "Melu koks" ****
Darbība notiek Viktorijas laika Anglijā uz kādas provinciālas salas. Tiek uzskatīts, ka sievietēm ir mazāks smadzeņu apjoms nekā vīriešiem un tāpēc viņas ir dumjākas. Taču sievietes izmanto savus "ieročus". Galvenā varone ir gudra 16gadīga meitene, kura atklāj tēva noslēpumus un slepkavību.
Lai gan parādās fantastiskā līnija ar "melu koku" - ātraudzīgu augu, kas barojas no meliem, kopumā romāns parāda cilvēku dzīvi 19.gs. otrajā pusē un sabiedrībā valdošos aizspriedumus.
-
Cik dzīvē interesanti notiek. Šo autori man pieminēja Ikuko un rakstīja, cik ļoti viņai patīk, un kā nupat japāniski iztulkota jaunākā grāmata.Grozīju uzvārdu visādi, kamēr iztulkoju Lois Lowry pareizi -
Luisa Lorija. Pie mums ir iztulkota tikai "Devējs" -"the giver". Godalgas saņēmusi jaunatnes literatūras kategorijā
Jona dzīvo absolūti sakārtotā pasaulē, 12 gadu vecumā bērnus sadala pa profesijām, un viņš iegūst visnoslēpumaināko un cienījamāko nākošo profesiju -atmiņu glabātājs. Jo, lai cilvēkiem nebūtu grūti, viņiem nav atmiņu.
Saņemot atmiņas no Devēja, Jona pamazām iegūst spēju just, saskatīt krāsas. Un saprot, ko nozīmē "atbrīvošana"
*****
Šī gan nav pirmā jauniešu grāmata, kas man patika -Omce bija brīnišķīga un Bada spēlēm 1. daļa man patika
-
Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes" ****
Autobiogrāfisks stāsts par autora bērnības epizodēm. Grāmata, pēc kuras izlasīšanas ir jādomā, vai tas bija stāsts par laimīgo bērnību vai par nebeidzamu emocionālu vardarbību, salauztiem cilvēkiem... Galvenais varonis gandrīz visu laiku slimo, par viņu rūpējas ome ar psihiskām problēmām. Ome visus apsaukā par idiotiem un pajoliņiem, vienmēr skandalē... brīžiem tas likās par traku, bet brīžiem dziļi cilvēciski....
Ļoti patika.
Pirmkārt, vēstījuma veids ļāva izsekot cilvēkbērna, jaunas personības veidošana(ā)s procesam konkrēto apstākļu, konkrēto cilvēku ietekmē. Humors, liela pašironija, apstākļu pieņemšana, pielāgošanās, savā ziņā izdzīvošana, iekšējie dialogi.....it kā vieglums un reizē ārkārtīgs traģisms. Un ļoti cilvēciski, kā Luīze saka.
Un otrkārt, stāsts par reāliem cilvēkiem. Grāmatu sarakstījis Buratino filmas Lapsas Alises (Jeļena Sanajeva) dēls un runča Bazilio (Rolāns Bikovs) audžudēls, slavena aktiera mazdēls, arī tādēļ cilvēciski interesanti mazliet ieskatīties aiz priekškara.
Ir dzirdēti viedokļi, ka ar grāmatas atklātību Pāvels Sanajevs atriebies vai "iegriezis" vecmāmiņai, kuras dzīves sapņi kļūt par aktrisi nav tikuši realizēti, un vēlāk attīstījušās psihiskas problēmas, bet es neuztvēru nekādu speciālu vecmāmiņas nomelnošanu vai vainošanu. Bērna acīm redzēts un uztverts bērnības izklāsts
-
Jā, Apglabājiet mani zem grīdlīstes ir tā no nedaudzām grāmatām, ko esmu nopirkusi. Filma vispār ir kolosāla. Iesaku. No pēdējām lasītām patika Putnu vērotājs, bet Hiltones otrā grāmata Domina ir vnk nekas. Lai gan Reno bija ielikusi 4 zvaigznes, es nevaru izmocīt. Lieku 2. Nja, gaumes ir dažādas. Man jau padod tik Vonnegūtu, Rušdi, Markesu. Ā, un arī mūsu pašu Bērziņu, tobiš Gūtenmorgenu. Kaukātā.
-
Es arī mēģinu rakstīt.
Reāli ir trīs publicēti gabali.
Galvā vēl vismaz pieci, tālāk nesapņoju.
Saprotu, ka joma specifiska, bet tomēr.
Ja nav atgriezeniskās saites, tad nav saprotams, vai ir vispār jēga rakstīt.
Pieņemu, ka pirmo grāmatu es varētu vienkārši bez maksas izplatīt.
Būtu reklāma un pamazām apzināts interesentu loks.
Cik esmu lasījis kaut ko - vispār tik unikālu latviešu literatūrā šajā jomā, bet tik ļoti šaurā lokā, ka neviens par tām pērlēm nemaz un itin nemaz neko nezina...
Es pat gribētu šeit forumā ko pārpublicēt, bet man nav ne jausmas par visādām tur regulām, tiesībām un personu datu publiskošanām ...
-
Patreiz lasu Velbeka "Pakļaušanās"....pēc puses izlasītā šķiet, ka vājākais autora darbs....jocīgi, ka tāda ažiotāža sacelta, Hermanis taisa izrādi, bet sf neatradu nevienu atsauksmi ...ne par grāmatu, ne izrādi
-
Stefānija Meiere "Ķīmiķe" *****
"Krēslas" romānu autore ir uzrakstījusi spraigu trilleri, kur ir viss - spiegu spēles, izdzīvošana un bēgšana, kautiņi, apšaudes, lieli un forši suņi, mīlestība un, protams, labas beigas. :)
-
Rakstīju, bet krēslas trollis laikam aprija. Nu jau tik gari vairs nerunāšu.
Kārena Vaita Vēlmju koks ***,5 (Dreams of Falling)
Pirmās nodaļas īsti negāja, pat atliku malā. Bet, kad ielasās, un klucīši sāk krist savās vietās,ir labi.
Vienu citātu atkārtošu tā aptuveni, saistīts ar grāmatas oriģinālo nosaukumu, jo vienai no varonēm atkārtojas sapnis par krišanu.Apmēram tā -tu krīti, cerot, ka tevi kāds uztvers, bet tad izrādās, ka tu to vari izdarīt pati
-
''Vēja vārds'' un ''Vieda vīra bailes''.
Pasaka ar nelielu Potera piesitienu. Bet abi ar otrpusi esam vienās domās - autoram ļooooti gribējies naudiņu par publicēto lappušu skaitu. Katra grāmata izmocīta uz 700+ lapaspusēm.
Bet ko neizlasīsi pa 2 nedēļām bez sakariem ar ārpasauli....
-
Vasilijs Golovačovs. Pilns plaukts. Diemžēl vairs nevaru atcerēties, kura grāmata kurai seko. Veiksmīgi atradu netā saitu, kurā uzskaitītas grāmatas un viņu secība. Pašlaik esmu kārtošanas procesā un vakarā ķeršos pie pārlasīšanas.
Ā, vakar aizsāku un šorīt pabeidzu Lukjaņenko ''Lords no planētas Zeme''. Šo kaut kā neatceros iepriekš lasījusi. Nedaudz mīlestības, asiņaini kautiņi un Zemes cilvēces atzīšana par pirmavotu civilizācijām.
Laikam esmu aizķērusies bērnībā - patīk fantastika un lielo pasakas :).
-
Īsts "dāmu "romāns, bet nu tik jauks! Pie tam sižets spraigs, kur nu bez romantikas, beigas laimīgas
Darbība notiek Bretaņā.
Tabea Baha Kamēliju sala Lieku ****, jo tik raiti lasījās
-
Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"
Maza, mīlīga vienā pagarākā vakara izlasāma itāļu grāmatiņa Daces Meieres tulkojumā, kas vien jau ir vērtība.
Maza zēna atmiņas par vectēvu. Sirsnīga, feina. It kā vienkārša, bet galīgi ne tā, ja padomā vairāk. Man pat asariņa nobira :)
Iesaku.
Tagad manās rokās "Silva Rerum IV", joprojām tāpat kā iepriekšējās grāmatās garum garie teikumi savirpināti. Bauda lasītājam, kas lasa ne tikai satura, bet arī teksta dēļ.
-
o, golovačovs ir nais
-
Neteikšu, ka gāja raiti. Visu laiku kaut kas interesantāks, vieglāks pagadījās.Grāmata ir skaista, mazliet mistiska.Turpinājums pirmajam romānam "Ienirt", man vajadzēja pāršķirstīt, lai pieslēgtos,atcerēties sižetu jo "Ticēt" ir turpinājums
Kristofs Onodibio "ticēt" ***
Pienāktos jau intelektiuāli dot vismaz 4 zvaigznes, bet man nebija interesanti
Franciski uzvārds ir Ono -dit -Biot :)
-
Lorina Grofa "Gaisma un niknums"
Sāku lasīt un vismaz līdz pusgrāmatai gribēju mest pie malas, vienlaikus bija intriga, kas notiks tālāk? Tomēr tiku līdz beigām un nenožēloju. Šī esot bijusi Baraka Obamas mīļākā grāmata pagājušajā gadā. :) Apprecas divi jauni cilvēki, un stāsts faktiski ir par viņu laulību un noslēpumiem, kas to satur kopā. Grāmatas otrajā daļā sāka atklāties visi tie noslēpumi.
Esmu par 95% pārliecināta, ka šī grāmata būtu Nakata gaumē. :)
-
Gaisma un niknums gaida savu kārtu, tagad zināšu, ja jātiek pāri tam aiztures slieksnim. Šad un tad tā gadās, pat līdz nolikšanai malā.
Bet rakstīšu par ne tik jaunu grāmatu
Anita Šrīva Pēdējā tikšanās *****
Šrīva ir man mīļa rakstniece, latviski ir tulkota Pilota sieva, Ūdens svars, Fortūnas klintis, bet esmu lasījusi arī angliski, faktiski ar to sāku.Diemžēl mira pagājušogad 71 gdu vecumā.Man vienmēr ir tāda liela vilšanās sajūta, kad uzzini, ka vairāk nekā jauna klāt nenāks.
http://anitashrevebooks.com/books
-
http://anitashrevebooks.com/ (http://anitashrevebooks.com/)
-
Lorina Grofa "Gaisma un niknums"
Sāku lasīt un vismaz līdz pusgrāmatai gribēju mest pie malas, vienlaikus bija intriga, kas notiks tālāk? Tomēr tiku līdz beigām un nenožēloju. Šī esot bijusi Baraka Obamas mīļākā grāmata pagājušajā gadā. :) Apprecas divi jauni cilvēki, un stāsts faktiski ir par viņu laulību un noslēpumiem, kas to satur kopā. Grāmatas otrajā daļā sāka atklāties visi tie noslēpumi.
Esmu par 95% pārliecināta, ka šī grāmata būtu Nakata gaumē. :)
Labi, ka bija brīdinājums nemest pie malas, vienu brīdi tiešām bija sajūta, ka stāsts tā arī malsies.Bibliotekā man teica, ka atsauksmes esot diametrāli pretējas. Nepatika noteikti tiem, kas pameta lasīšanu 96. lappusē
Vairākas epizodes man likās izcilas -piem. par operu. Vēl jau nemaz neesmu pabeigusi, tagad otrā daļa -niknums
-
Vēlreiz atgriezos pie Anitas Šrīvas, pārlasīju ļoti sen lasīto " Viņa vienīgā vēlēšanās"
Sākums tādā lēnā viktoriāniskā stilā, līdz pamazām atklājas īstās kaislības
Patiešām, nepelnīti neievērota autore. Kontinents kaudzēm tulko visādu drazu, un tajā gūzmā patiešām labas grāmatas pazūd, pie tam Kontinenta logo jau vien rada asociāciju ar kaut ko pavieglu un otršķirīgu.
Ja ir tāds brīdis, kad nekā jauna, interesanta nav -sameklējiet bibliotēkā Š pie amerikāņu literatūras
-
Kristīna Sabaļauskaite "Silva Rerum IV"
Paldies Zvaigznes grāmatizdevējiem par šo grāmatu izdošanu n Dacei Meierei par tulkojumu. Man ļoti, ļoti patika arī ceturtā grāmata (http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/160981-silva_rerum_iv.html). Nav daudz to grāmatu, ko lasu ne tikai satura dēļ, bet arī kaifoju teksta dēļ. Brīžam pārlasu teikumus, ne tādēļ, ka neuztvertu tekstu, bet tādēļ, lai priecātos par valodas plūdumu.
Stāsts par 18. gs. beigām, kad rodas jauna pasaule ar citu domāšanu un pasaules uztveri, kā vecais saduras ar jauno, ne vienmēr sakot, ka jaunais ir progress. Šoreiz stāsts no gandrīz izputējuša lietuviešu bajāra dēla, kas mācījies pie jezuītiem un veiksmīgas sakritības iepazinis arī Rietumeiropu, skatu punkta.
Tagad nejauši atšķīru vienu lapu, pēdējais teikums tajā ir šāds:
Aplūkodami Londonu, viņi pārliecinājās, ka tā nebūt nav skaistule, kas ar savu daiļumu glāsta ceļinieka acis, tomēr savas brīnumu un izgudrojumu pārbagātības dēļ neapšaubāmi ir neparasta pilsēta, kas spēj apburt domājoša cilvēka iztēli un prātu: šajā angļu jūrnieku un jūru varenības galvaspilsēta itin kā varēja atrast visu pasauli un tās dīvainības, šī pilsēta satrauca un mulsināja, bet reize pārsteidza, apvēršot kājām gaisā visas pirms laika sadomātās iedomu ainas; viņi apmeklēja milzīgo Manufaktūru un tirdzniecības atbalsta biedrības paviljonu, kur angļi bija izstādījuši brīnumainus visu savu izgudroto aparātu un mehānismu paraugus, kā arī vissvaigākos meistaru izgudrojumus: ratiņu, kas vienlaikus vērpa vilnas pavedienus padsmit spolēs, labības pļaujmašīnu, tādu mašīnu, kas vienā piegājienā spēja izgatavot vairākus simtus naglu, neticami varenus jauna modeļa arklus, melnas, vieglītiņas un ātras, jo vienkāršas un atsvabinātas no zeltīto rotājumu kravas, jauna parauga karietes, kā arī savu visjaunāko izgudrojumu - skotu pulksteņmeistara Kaminga pirms trim gadiem izdomāto atejas aparātu ar līki izliektu notekcauruli; kā S burts izliektā caurule fajansa naktspodā viltīgi izveidoja ūdens korķi, kas ar savu spiedienu iesūca un aizvadīja prom cilvēka izkārnījumus un sargāja no visām smakām un citam netīrām sekām; šī ūdens korķa dēļ jauno ierīci sauca par ūdens klozetu, un jau bija pasākts tādus ierīkot bagātāko ļaužu mājvietas; Prancišks Ksavers atcerējās Rosinjola vārdus, ka par jebkuru zemi var spriest pēc tās atejām: angļi, izrādās, jau bija izdomājuši pat zinātnisku rīku, kas palīdz izkārnīties tīri un kārtīgi.
-
Terijs Pračets "Mazā brīvā cilts" *****
Fantāzijas žanra klasika, kas bija paslīdējusi garām, jo mans brālis fantastikas/fantāzijas cienītājs, no kura bieži esmu ņēmusi lasāmvielu un kura ieteikumos ieklausos, Pračetam nekad nav pievērsies.
Protams gaumes jautājums, turklāt, pieskaitīta bērnu literatūrai, kas, ņemot vērā galvenās varones vecumu (11 gadi), tā varētu būt, tomēr daudzējādā ziņā tā ir interesanta (un jautra) lasāmviela jebkurā vecumā. Nakmaku fīglu runasveids diezvai priecēs vecākus, kuru atvasēm tas pielips. Un tas ir ļoti lipīgs - arī man mēle niez izteikties tikai šādi:
"Ai, kundzen, ja-ja! Vis putn un zvēr teitanās zin, ka draudzeties ar fīglim iraidenās uz laimi, kundzen.
- Tiešām?
- Nuja, kundzen, godīg sakot, viņ ritigāk zin, ka nedraudzēties ar nakmaku fīglim i uz nelaimi."
Vēl jāņem vērā, ka viņu labākās prasmes "i zakšen, kaušenas un dzeršen".
Izcils Māra Poļakovas tulkojums.
Vēl ieskatam:
"Neatbildēšana bija pieejama neierobežotā daudzumā."
"Viņi teica, ka Tifānijas vecmāmuļai esot Īstā Roka, lai gan viņa pati stāstīja vien, ka labākās zāles ij aitai, ij cilvēkam esot šļuka terpentīna, daži stipri vārdi un spēriens."
"Varbūt pasaules izplatījums ir pārāk piekrāmēts un tādēļ paradīze jāierīko tur, kur ir brīva vieta?"
-
Ierakstīšu savus ieguvumus šodienas bibliotēku literatūrē:
Sabaļauskaite -Silva rerum IV
Nele Noihausa Dzīvie un mirušie
Kati Hiekapelto Gājputni -2014. gada labākais Somijas detekt.
Federīka Bosko Mīlestības patiesā nozīme -esot kaut kas spridzīgs un komisks
Linda Laplante Atraitnes -krimināldrāma, būs filma
un pārlasīšanai-Anita Šrīva Pilota sieva
-
Visas esmu lasījusi, izņemot pirmo un pēdējo - Sabaļauskaiti un Šrīvu :)
-
Linda Laplante Atraitnes -krimināldrāma, būs filma
Filma jau ir tapusi, un ir aŗī 80.gadu seriāliņš pēc šī darba
-
Nu tad es varu tik skriet nopakaļus aizejošajam literatūres vilcienam. :rofl:
-
Gvena Kūpere "Homēra odiseja", stāsts par jaunu sievieti, kas pati to nemaz īsti nevarot atļauties, savam 2 kaķu pulciņam pievieno vēl vienu - mazu, aklu kaķēnu. Interesants stāsts par to, ko šī radībiņa iemācīja saimniecei par dzīvi, mīlestību, drosmi un prieku.
-
Silvana de Mari "Hanija. Gaismas bruņinieks" ****
Kārtējais fantāzijas darbs, kas ieskaitīts bērnu literatūrā un, ko pilnībā kā bērnu literatūru to neuztveru, taču šo jau varētu saukt arī par pasaku. Ieliku četras zvaigznītes, lai gan de Mari neuzskatu par savu rakstnieci - pasen lasīts "Pēdējais elfs". Kaut kā viņai ir par daudz. Līdzīgi, kā elfā, arī šajā galvenā varone ir nesaprasta un nesaprot cilvēkus, jo pati nav cilvēks, bet dēmona (Tumšā Kunga) un sievietes meita (a la Rozmarijas bērns). Nevainīgās ieņemšanas tumšā versija. Viņas piedzimšanai būtu jāpazudina pasaule, taču, pateicoties mātes lēmumam no bērna neatteikties, cerība uz glābšanos paliek.
Stāsti par Gaismas bruņinieku, ko māte stāsta meitai pasaku vietā, jo pasakas bērnu šķebina, tāpat kā viss cits, kas stereotipiski saistās ar maziem bērniem, gan dēļ vārda, gan pēc satura rada asociācijas ar Koelju, kas kaitināja, taču grāmatas beigu daļā stāstītājas domās par bruņinieka likumiem parādās skumja ironija - tas jau labāk. Un, citējot grāmatu: ""Labāk" ir "labi" ienaidnieks."
Vēl ieskatam un noskaņai:
"Patiesībā ir pavisam maz situāciju, kurās nevarētu teikt: varēja būt daudz sliktāk. Tevi tūlīt pakārs? Varēja būt daudz sliktāk, tu varēji nonākt uz sārta. Tu esi nonācis uz sārta? Jā, bet pirms tam tev dzīvam nenodīrāja ādu: varēja būt daudz sliktāk. Debesis mūs modri uzmana un mums palīdz."
Gandrīz aizmirsu - viena un tā pati situācija reizēm aprakstīta gan meitas, gan mātes acīm. Tas šķita papildu pluss.
-
Intersanti, tādas kā Mangusta un Raganas ieteiktā nekad nelasīšu. Jo viena par dzīvniekiem, otra fantastika. Tāpat kā neskatos filmas, kur ir bērni vai kā varoņi ir dzīvnieki. tBet ar Reno un Luīzi vienu un to pašu lasām.
-
Oi, nē... nekad neesmu uzskatījusi, ka šeit ko iesaku. Drīzāk, ka viedokļu, domu apmaiņas tēmu un tieši vietu, kur saprast - vai varētu būt interesanti lasīt, vai uzreiz redzams, ka nav priekš manis.
-
Sāku lasīt Silva Rerum -bauda
-
Intersanti, tādas kā Mangusta un Raganas ieteiktā nekad nelasīšu. Jo viena par dzīvniekiem, otra fantastika. Tāpat kā neskatos filmas, kur ir bērni vai kā varoņi ir dzīvnieki. tBet ar Reno un Luīzi vienu un to pašu lasām.
Stāsts nav par krekliem...:)
-
Žana Pola Didjēlorāna «Lasītājs vilcienā 6.27» arī no manis 5*.
Ir jau šeit aprakstīts, ko vairs piebilst - citiem pat 500 lpp. neizdodas ietilpināt tik daudz, cik atrodams šīs grāmatas 150 lpp.
Par mīlestību, kas tūlīt sāksies. Izlasīta atstāja priecīga satraukuma sajūtu, līdzīgi kā bērnībā pirms kāda ilgi gaidīta notikuma vai svētkiem.
-
Lārss Keplers "Rotaļlaukums" ****
Lai gan grāmata tiek pieteikta kā kriminālromāns, es tur nesaskatīju klasiska kriminālromāna pazīmes un uzskatu, ka tas ir spriedzes trilleris. Tāpēc rakstu šeit.
Sākumā biju skeptiska, vai mani spēs ieinteresēt stāsts par Kosovā ievainotu kaujinieci, kura sirds apstāšanās laikā nokļuva tādā kā paralēlajā realitātē. Bet Keplers ir vārdu meistars, un drīz vien es tiku ierauta grāmatas notikumu virpulī. Bija tiešām interesanti un viegli lasīt.
Par to, ka nav kriminālromāns ir jāpiekrīt un šeit jāmet ar "telefongrāmatu" Mansarda virzienā!...tāds apšaubāms mārketings - uz grāmatas vāka likt tādas afišas - "Mansards -detektīvi" un "zviedru kriminālromāns" ir lasītāja mānīšana...tiesa gan, uz pēdējā vāka ar daudz mazākiem burtiem rakstīts, ka šī grāmata atklāj citu Lārsa Keplera daiļrades pusi...tā ka sūdzēties PTAC un dabūt naudu atpakaļ laikam neizdosies! :thinking:
Es šo romānu un grāmatas stilu liktu pie "Bada spēlēm" no Sūzenas Kolinsas ...ļooti kinematogrāfiska, daudz nežēlības un bēgšanas/vajāšanas, cīņas uz dzīvību uz nāvi, ko veiksmīgi un krāšņi var filmēt Holivuda ...
Par Nāves ostu...šķiet, ka šo ideju jau esmu lasījis vai redzējis, bet pārdomāt to visu ir vērts vēlreiz - ...cilvēks nomirstot nonāk Nāves ostā, kur jāsēžas laivās un jādodas tālāk nezināmajā... Nāves ostā nokļūst arī tie, kuriem uz brīdi apstājas sirds, bet ja reanimē, tad atgriežas reālajā dzīvē...šos cilvēkus tai ostā nosver uz svariem un izsniedz vīzu, ka ir cerības atgriezties...nu un viņi tad tusē tai ostā un gaida atgriešanos, bet ne visi atgriežas - tāpēc notiek cīņa par jaunajām vīzām, jo ar tām lielāka cerība atgriezties...
Nu, lūk - visiem, kuriem interesē šāds pasākums un pafantazēt par to, kas būs, kad paši nokļūsim šai Nāves ostā, iesaku! :)
-
Geila Hantimena Eleanorai Olifantai viss kārtībā *****
Mazliet atgādina Puķes Olžeronam -par citādajiem. Grāmatai jau visādas balvas un tiek jau ekranizēta. Man patika, citāts par skaistajiem un gudrajiem cilvēkiem, kas jāžēlo īpaši, ir no šīs grāmatas
-
Žils Verns "Drāma Livonijā" **
Bērnībā ar aizrautību lasīju Žila Verna grāmatas par ceļojumiem, bet šī iepriekš latviski nebija izdota. Sižets salīdzinoši vienkāršs - pēc negadījuma ar pasta ratiem ceļmalas krogā pa nakti paliek divi vīrieši, no kuriem viens agri no rīta dodas prom, bet otrs tiek noslepkavots un aplaupīts. Notiek izmeklēšana un minējumi par to, kurš vainīgs - tas, kurš agri devās prom (krievs) vai krodzinieks (vācietis).
Romāna darbība notiek Rīgā, Tartu un Pērnavā ap 1870.gadu. Tiek pretnostatītas vācu un krievu etniskās grupas - gan pretendējot uz vadošu amatu Rīgā, gan kā studenti Tartu.
Igauņi netiek pieminēti vispār, latvieši - varbūt pāris teikumos kā slāvu tautas atzars un neizglītoti zemnieki. Jaunlatvieši un jaunstrāvnieki romānā acīmredzot ir krievu tautības. :) Ja no tā visa abstrahējas un nedomā par vēsturiskā fona kliedzošajām kļūdām, tad var lasīt.
-
Cik atceros no lasītā par viņu, tad Žils Verns pats nebija ceļotājs...informāciju smēlies no bibliotēkās pieejamās un viņa grāmatās ir kaudzēm kļūdas par aprakstīto Āfriku, Amerikām, Austrāliju utt...no otras puses mums pašiem latviešiem patīk uzturēt ideju, ka jaunlatvieši bija kaut kas liels un nozīmīgs tā laika Krievijā...nu, neliela grupiņa patiesībā un, no Parīzes skatoties, noteikti nepamanāma 1870.gadā...pirmie dziesmu svētki 1873. (tos Parīzē arī noteikti nepamanīja)...
Lāči pa ielām Tartu/Tērbata nestaigāja? :)
-
JP Delaney "Ideālā sieva" ****
Baigais tehnotrilleris. Bagātam programmēšanas uzņēmuma īpašniekam bojā gājusī (it kā) sieva tiek aizstāta ar tāda paša izskata robotu, kuram mākslīgais intelekts satur aizstājamā cilvēka domas, atmiņas, empātiju. Labi savīta sižeta attīstība, pa vidu ir arī ar autismu sirgstošs bērns. Beigas negaidītas.
Gūgle teic, ka aiz JP Delaney pseidonīma slēpjas 1962.gadā dzimis britu rakstnieks Tony Strong. Diemžēl tas man neko neizsaka, tāpat kā viņa otrs izmantotais pseidonīms Anthony Capella.
-
Mišela Geibla Dzīvoklis Parīzē --knapi ***
Man bija liela vilšanās, gan mūsdienu, gan vēsturiskajā daļā. Tik samocītu, daudzviet nepamatotu sižetu sen nebiju lasījusi. Īpaši kaitinoša bija mūsdienu daļa, piekaisīta franču frāzītēm
-
Dāvids Grosmans Bārā ienāk zirgs
Vērtējuma zvaigznes nelikšu, bet par šo grāmatu saņēmis Booker-u Mazā žīdu puišeļa skarbā bērnība Izraēlā diezgan smaga lasāmviela, lai gan galvenais varonis ir stand -up komiķis un pilns ar visādām anekdotēm, sevišķi sākumā. Varētu gan jokos, gan citātos likt lappusēm
-
Judīte Lenoksa "Juveliera sieva"
Šai grāmatai arī nelikšu vērtējumu, un nav jau arī pabeigta. Itkā dzimtas sāga, ar tik plašu darbojošos personu loku, ka uzskatītas grāmatas sākumā -droši vien redaktores ietekmē. Vai arī, lai pašai nesajūk
Tāds dīvains stils -brīžiem šķiet, ka bubina uz priekšu sižetu vienkāršiem teikumiem, tad pēkšņi kaut kas no emocijām -tas arī mani notur. Tāds primitīvisms bišķi. Vai kā 'scenārijs
Bet tā Jumava ar savu tulkotāju izvēli! Nu kā var Anglijas māršas konsekventi saukt par solončakiem! Nu labi, esmu piekasīga, ja labāk patiktu pati grāmata, tās utis neķertu.
-
"Juveliera sievu" esmu lasījusi, bet atmiņā nav aizķērusies, tātad nebija nekas īpašs. :)
Nupat pabeidzu jaunzēlandiešu rakstnieka Pola Klīva grāmatu "Dzīvības kurjers". Sākums bija intriģējošs un 3/4 romāna arī, bet beigās sanākusi bez vai šausmene ar zombijiem. :D
-
Vēl pie juveliera sievas tulkojuma.Tāds stulbums nebija lasīts -"zīmēšanas istaba".Bravo,Anete Ūdre.Drawing room gan nenotiek zīmēšana
-
Vēl pie juveliera sievas tulkojuma.Tāds stulbums nebija lasīts -"zīmēšanas istaba".Bravo,Anete Ūdre.Drawing room gan nenotiek zīmēšana
Google šo variantu piedāvā kā pirmo. Ar to ir viss pateikts. :)
-
Lasu tālāk jau daudz piekasīgāk -"pazīst kā savu plaukstu"-te Nīkei būtu ko teikt, kuģis jahtas vietā. Sāku domāt, ka romāna dīvainais valodas stils ir tulkotājas "nopelns"
-
Salla Simuka Sniegbaltītes triloģija: Sārta kā asins, Balta kā sniegs, Melna kā ogle. ****, brīžam šķita visu 5 zvaigžņu vērta. Neatradu, ka kāds šeit jau aprakstījis.
Galvenā varone 17-18 gadu veca skolniece Lumiki (Lumikki=somiski Sniegaltīte) - baltais zvirbulis, atturīga, spējīga, vadās pēc principa: "Vislabāk dzīvē veicās tad, ja tajā iejaucās pēc iespējas mazāk." Protams, šo principu pārkāpj - iejaucas/tiek iejaukta, un tālāk seko piedzīvojums - trilleris ar detektīva elementiem.
Katra grāmata ir atsevišķs notikums, taču vēlams lasīt secīgi, jo lēnām varonei (un lasītājam) atklājas galvenais noslēpums.
Īsi nesamocīti teikumi, bez plašiem aprakstiem, tomēr ļoti ietilpīgi, iztēli rosinoši. Tieši tā, kā man patīk - nekā lieka.
Būtiski - pēdējās grāmatas kulminācijā atskaņotā "Florence and the Machine dziesma" "Breath of life" ir filmas "Sniegbaltīte un mednieks" pamattēma. Diemžēl tulkotāja to nav norādījusi, lai gan tas sasaucas ar pēdējās daļas sižeta līniju. Iespējams, viņai šķitis, ka dziesmas teksts izvēlēts, jo atbilst notiekošajam. Starp citu iesaku klausīties šo dziesmu, lasot attiecīgo grāmatas nodaļu - varētu sanākt papildefekts.
Manuprāt, vērts paklausīties arī citas grāmatā citētās dziesmas. Garbage un Beatle atradīsiet paši, somi, kas izdevumā latviskoti - Tapio Rautavaara - Sininen uni, Anna Puu - Palava tuuli.
"Lumiki ar skatienu meklēja istabā plaisu. Ikviena cilvēka mājoklī bija plaisa - kaut kas tāds, kas neiederējās kopainā, kas bija pretstatā iepriekšējiem pieņēmumiem."
-
Man diez ko nepatika...pirmā vēl rosināja lasīt otro sniegbaltīti, bet trešā jau šķita haltūra...atceros, ka Mangustam patika "Marko effekts", kurš man savukārt bija ne visai...arī sniegbaltītē ir bērnišķīga bēgšana , mukšana ...kaut ko sliktu noklausās un tad vairākas grāmatas lpp.aprakstītas kā bēg - vai nu pa kapiem, vai pa pilsētu utt...
Reti var sastapt sižetu, kas kaut kur neatkārtotos citu autoru darbos, tāpēc man grāmatās interesē autora meistarība rakstīt un Simuka raksta pārāk primitīvi....
Dodu 1 zvaigzni.
-
Nu re - man atkal šķita, ka Simukā atrodu, ko retajā - uzrakstīts lakoniski, taču trāpīgi un iztēloties visu var ļoti skaidri. Man nepatīk detalizēti apraksti puslappuses garumā.
Un būtiskāk šķita nevis bēgšanas un pakaļdzīšanās, bet varones izjūtas.
P.S. Lūk, Lēnas Lehtolainenas valoda tiešām ir primitīva.
-
Man tas pats -dodu 1 * , kaut kad sen lasīju, trešo laikam pat nē. :) . Es esmu kaut kur pa vidu -fantasy parasti nepatīk un daudzvārdīgi palagi arī nē.
Bet paretam man gadās gan no vienas, gan otras grupas, kas ir paticis
-
Man riktīgi patika, Svens Kuzmins "Hohma". Kaut kas no Bērziņa, no Vonnegūta. Labs. Patiešām, iesaku.
-
Jā, un Reno, Rimi bija grāmatas par mazām naudiņām, tad es iepirku Gravīru meistara meitu. Esmu pilnīgā kaifā.
-
Vai ne? Lasot ir interesanti arī pašas gravīras pameklēt
-
Ļoti neparasta grāmata
Uve Timms Putnu vērotājs ****
Lēni lasāms stāsts par divu pāru attiecībām, kas vienam beidzas kā ornitologm uz vientuļas salas
-
Ļoti neparasta grāmata
Uve Timms Putnu vērotājs ****
Lēni lasāms stāsts par divu pāru attiecībām, kas vienam beidzas kā ornitologm uz vientuļas salas
Te ir fiasko atsauksme http://www.sarunuforums.lv/forums/literatra/jaunatklts-grmatas/msg136650/?topicseen#msg136650
-
Jūnass Hasens Khemiri “Viss, ko es neatceros” *****
Jāņa Rozes apgāds 2017. Tulk. Jolanta Pētersone.
Anotācija grāmatas aizmugurē raksturo pamatsižetu - kā no puzles gabaliņiem tiek veidots bojāgājuša jauna vīrieša portrets. Arī teksts veidots, mijoties īsiem stāstījumiem, ko par varoni zina teikt viņa tuvākie draugi, radi, taču konkrētais runātājs netiek norādīts, tāpēc līdz apmēram otrās nodaļas vidum ik pa brīdim viņos pinos un lasīšana ķērās.
Interesanta blakustēma, pieņemu, spriežot pēc uzvārda, izrietoša no paša autora pieredzes - ieceļotāju jau Zviedrijā dzimušās pirmās otrās paaudzes un svaigo migrantu masas attiecības. Teikšu - bija jūtamas masas attiecības arī matemātiskos jēdzienos.
-
Hilarija Mantela Vilku nams Wolf Hall *****
Lieliska grāmata, ne velti Bukers, un par turpinājumu Bring Up the Bodies arī.
Laiks, kas Anglijas vēsturē visinteresantākais -Henrijs VIII meklē variantus, kā šķirties no savas spāņu Katrīnas. Romāna centrā Tomass Kromvels, kurš no vienkāršiem ļaudīm paceļas līdz valstsvīram un karaļa uzticamības personai.
Grāmata bieza, un kādu brīdi nespēju sākt, jo pirms gadiem sāku lasīt angliski, bet paperback sīkā druka un bagātā, sarežģītā valoda mani nobremzēja. Bet laikam es vnk netiku pāri sākuma nodaļām, kas nelikās tik saistošas.
Izcils tulkojums, Karīna Tillberga, žēl, ka neatzīmēju interesantos apvidus un vecvārdus, kas izmantoti.
-
Skaidrs, ko būs bibliotēkā meklēt. Vilku namu ļoti slavēja arī draudzene.
-
Rodika Dēnerte Zahera viesnīca
Par detektīvromānos pieminēto "primitīvo" Zaheru. Izrādās, romāna pamatā ir scenārijs tv 2-daļīgai filmai "Zahera viesnīca", tad ir pilnīgi skaidrs, kāpēc sižets virknējas kā filmas epizodes.
-
Hermans Kohs "Vakariņas" ****
Sāku lasīt ar skepsi - ko gan var grāmatas garumā stāstīt par vienām vakariņām, bet bija laba. Ne izklaidējoša, ne arī nomācoša, bet pārdomas raisoša.
Laikam pirmoreiz lasīju nīderlandiešu rakstnieka darbu. Vismaz neatceros, ka būtu lasījusi vēl kādu.
-
Sudraba slidas?
-
Sudraba slidas?
Autore amerikāniete.
-
:blushing:
Ieraudzīju, ka Spārkai pēdējais ieraksts -vai tiešām grāmatu izlasījusi :sarcasm:
-
Atceros, tīņa gados lasīju kkādu pusburlakromānu par noziegumiem Antverpenes (?) ostas dokos. Neatceros ne autoru, ne nosaukumu :(
-
:rofl:
-
Minne laikam domā Altamares noslēpumu (http://asmodeus.lv/2015/01/19/altamares-noslepums-by-libers-karlje/) par brāļiem, kas atklāj dažus noziegumus. Tīņiem jau domāts, bet toreiz šķita interesanti, taču, kad nesen pārskrēju pāri, lai atsvaidzinātu atmiņā, ko iedot lasīt draudzenes meitai, kam bija uznācis detektīvu periods, tik aizraujoši vairs nelikās.
Tik tā Beļģija nevis Nīderlande.
-
Mangust, jā! (noteikti nebūtu atcerējusies tik sarežģītu nosaukumu ;) ) Un arī Beļģiju ar Nīderlandi sajaucu.
-
Populārā Sāra Larka, kas raksta par Jaunzēlandi (Balto mākoņu zeme,Maoru dziesma, Kivi aicinājums,Maoru zelts, Kauri koka ēnā, Maoru dievietes asaras)
Cerība pasaules malā
tāds kā turpinājums, jo daudzi personāži un vietas jau zināmi.
Man pārsteidzošākais bija izmantotie vēsturiskie fakti:
Kad 1939. gadā Poliju okupēja Vāciija no rietumiem un PSRS no austrumiem, krievi arī poļus masveidā izsūtīja uz Sibīriju(mūsu 1941.), nometnes, bads, utt.
Kad Vācija uzbruka PSRS ,Sabiedrotie piespieduši poļus no nometnēm atbrīvot un visi savākti ... Persijā, tag. Irānā. Pehlevī un Teherānas tuvumā bijušas angļu/amerikāņu ierīkotas civilizētas nometnes ar labu ēdināšanu, skolām, kursiem, utt. Bērnus-bāreņus, ap 700, 1944. gadā uzņēma Jaunzēlande. Ceļš bija ar autobusiem, vilcienu, kuģi -Teherāna -Bombeja -Jaunzēlande
-
Arto Pāsilinna "Mīlīgā indes brūvētāja" ****
Vecu pulkveža atraitni terorizē radinieks ar saviem draugiem - atņem pensiju, demolē saimniecību, piespiež uzrakstīt testamentu. Kundze bēg pie sena mīļākā un nolemj sabrūvēt sev indi ar domu, labāk aiziet pašai nekā no slikto puišu rokas. Bet liktenis ievieš savas korekcijas... :)
Izklaidējošs melnais humors. Pēc grāmatas esot pat uzņemta filma.
-
Populārā Sāra Larka, kas raksta par Jaunzēlandi
Cerība pasaules malā
Šo var droši lasīt kā atsevišķu romānu. Pārsteidza tas, ka grāmata ir daudz plānāka nekā citi Larkas romāni. Bet tāpēc nebūt ne sliktāka. :)
-
Pierakstīšu divas pēdējā laikā izlasītās:
Seleste NG Izkaisītās dzirksteles **** -interesanta, ar negaidītu intrigu. Kam atstāt bērnu -bioloģiskajai mātei, imigrantei ķīnietei, kas grūtā brīdī bērnu pametusi, vai potenciālajiem adoptētājiem -pārtikušai ģimenei, kas izmisīgi grib šo bērnu
Kolīna Hūvere Veritija **** -arī ar savu intrigu un noslēpumu, bet daudz vieglākā kategorijā. Lasot galvenā interese -kas īstenībā notiek
-
Jū Nesbē "Makbets" ***
Slepkavības, narkotikas, intrigas, cīņa par varu pilsētā, slaktiņi... Nesbē raksta labi, bet vienā brīdī man asiņu likās par daudz un darbojošos personu mētāšanās no vienas galējības otrā nepārliecināja. Turklāt Makbets nav pozitīvais varonis. :)
-
jocīgi, ja Nesbē būtu savu Makbetu padarījis pozitīvu...tā jau būtu necieņa Šekspīram
-
Dens Brauns "Sākums" ****
Kārtējais romāns Dena Brauna stilā. Romāna centrā ir Roberts Lengdons, kurš vienmēr pret savu gribu pamanās iepīties kaut kādās peripetijās un pēc tam bēgt ar glītu dāmīti pie sāniem, vienlaikus skaidrojot dažādus simbolus un risinot mīklas. Šoreiz darbība notiek Spānijā - Bilbao un Barselonā. Kā jau parasti D.Brauna romānos, visi pieminētie mākslas darbi, celtnes, vietas, reliģiskās organizācijas ir reāli eksistējošas.
Patika, sevišķi jau fizikas hipotēzes, kuras var pierādīt ar superdatoru. Kriminālā intriga bija skaidra jau grāmatas pusē, jo suns spalvu met, bet tikumus, kā rakstīt, Dens nemaina....un kam viņam tās smukās beibes visos romānos, ja sex navuuu??...tad vajag uz grāmatas vāka rakstīt - no "6+ ieteicams"! :)
-
....un kam viņam tās smukās beibes visos romānos, ja sex navuuu??...tad vajag uz grāmatas vāka rakstīt - no "6+ ieteicams"! :)
Vai tagad uz vāka stāv "18+" ? ;)
-
Vai tagad uz vāka stāv "18+" ? ;)
lūk, paņem un izlasi pati! :P
-
nav, kur paņemt
-
nav, kur paņemt
žēl, ka Tev nav pelmeņu! ;)
-
Tarkšķi jau piebēru ar citātiem no
Petri Tamminens Vīrieša smeldze *****
smeldzīga somu humora miniatūru krājums
"Daugava" 2006
-
Skatos, ka Reno jau paspējusi ielikt atsauksmi par Dēnertes "Zahera viesnīcu", kas līdz Grīziņkalna bibliotēkai nonāca tikai pagājušajā nedēļā... :sad_smiley:
Arī paņēmu, lai veidotu buferzonu starp detektīviem. Tur ir viss - mīlestība, nāve (klejo pa romāna lappusēm arī kā personas IRL) draudzība, nodevība, sieviešu pašapziņas mošanās, Austroungārijas politiskā situācija, ķeizariene Sisī, Pirmais pasaules karš un zahertortes recepte... un reizē nav nekā, jo grāmata ir nekāda. Lasīt var, bet teju labākais, ko varu teikt - nav neko bieza.
-
Žēl, ka iztrūkst vesela gada ierakstu, bet nu nekas - dzīve turpinās, iznāk jaunas grāmatas un var pārlasīt vecās :)
No jaunajām, tikko izlasītajām:
Eve Hietamies "Tētis diviem" *****
Turpinās iepriekšējā romānā "Tētis uz pilnu slodzi" stāsts ar tiem pašiem varoņiem. Bet grāmatu var arī lasīt kā atsevišķu romānu. Sirsnīgi un jautri arī tad, ja nav tik jautri :)
Sūzena Kolinsa "Balāde par dziedātājputniem un čūskām" ****
Notikumi risinās 10 gadus pēc Bada spēļu pēdējās grāmatas. Ir jauni varoņi, un atkal tiek rīkotas Bada spēles...
-
Lasu vairākas vienlaikus -
Jūlija Jakovļeva Sarkanā zirga savaldīšana. Kriminālromāns neparastā vidē -1931. g Ļeņingradā.
Interesants, teksts jālasa, nevis jādragā sižets
autorei ir jau tulkots "Mednieks tieši virsū skrien"
Interesantus krievus jau mums tulko nepiedodami maz
Sallija Rūnija Normāli cilvēki
-
Es tagad lasu tos Normālos cilvēkus. Esmu vīlusies par tiešās runas gramatisku ignoranci. :)
-
Man arī tie Normālie cilvēki sagādāja zināmu vilšanos
-
Sāku Baibu Zīli. Melu meistars. Pagaidām interesanti. Ne tā, ka jāspiedz no sajūsmas, bet normāli.
-
Baiba Zīle ir atsvaidzinoši optimistiska, salīdzinot ar labajām, bet nu tik depresīvajām jaunajām stāstu meitenēm. Vecajā versijā ieliku pozitīvas atsauksmes gan par humorīgo Rausīti un karmu, gan par nopietno Aukstāko ziemu
-
Lasu Sergeja Brauna "Viņpus pagātnes". 1941.gada aprīlī Rīgā dzimis ebrejs. Ar ğimeni izsūtīts 14.jūnijă. 30 gadu vecumã emigrějis uz Izraělu. Pirmo reizi lasu par izsūtījumu no ebreja skatu punkta. Ļoti daudz interesantu faktu. Par viņa senćiem, par revolūciju, par Krieviju. Pagaidăm ļoti interesanti.
-
Lasu Sergeja Brauna "Viņpus pagātnes". 1941.gada aprīlī Rīgā dzimis ebrejs. Ar ğimeni izsūtīts 14.jūnijă. 30 gadu vecumã emigrějis uz Izraělu. Pirmo reizi lasu par izsūtījumu no ebreja skatu punkta. Ļoti daudz interesantu faktu. Par viņa senćiem, par revolūciju, par Krieviju. Pagaidăm ļoti interesanti.
Šī ir grămata, kuru vělos savã plauktă. Mazliet filozofiska, ar ieskaru Latvijas pěckara dzīvê. Nav vienvirziena. Neliela, bet ļoti ietilpīga. Neteikšu, ka līdzīga Atlantīdai, bet mazliet uz to pusi.
Priecăjos, ka iekrita man rokās.
-
Normālie cilvēki uz beigām sāk kļūt saprotami, tā stāsta jēga, kā metot lokus, pamazām tuvojas viens otram. Lasu pa gabaliņam.
Pārējās tikko dabūtas: Skaistais ļaunums, Annija Vorda
Neredzamais vīrs no Salemas Kristofers Kārlsons
DNS ārstu lieta Eva Dolana
joka pēc Kalendāra meitenes jūlijs -septembris, nopietni lasīt nav iespējams, bet pāršķirstīt var
un pati labākā, cerams -
Alesandro Bariko Spēle
-
Grāmatai nieka 290 lapas. Bet tur ir věsture, filozofija, pārdomas, humors. Esmu pateicīga, ka pilnīgi nejauši to paņěmu.
Pirkšu un pārlasīśu ar zīmuli.
Varbūt visiem tās ir zināmas patiesības, bet man daudz jauna.
Tas par Sergeja Brauna "Viņpus pagātnes".
-
Jūlija Jakovļeva Sarkanā zirga savaldīšana ****
Smacējošā staļiniskā tīrīšanas laika atmosfēra, krimiķis, bet nelasās viegli, arī tā laika murgus jūtot.
-
Redz kādu es atradu https://web.archive.org/web/20160813202430/http://kubele.tk/?q=content/k%C4%81rlis-egle-koment%C4%81ri (https://web.archive.org/web/20160813202430/http://kubele.tk/?q=content/k%C4%81rlis-egle-koment%C4%81ri) Pats biju piemirsis ka tādu rakstījis. :) :f-palm:
Kārlis Egle. Komentāri.
(tas par Veidenbauma daiļradi) - uzskrēju virsū https://lv.wikipedia.org/wiki/Eduards_Veidenbaums (https://lv.wikipedia.org/wiki/Eduards_Veidenbaums), mja tā tā jaunība aiziet un vecumdienas vari vēlreiz palasīt :)
-
Mīkaels Bergstrands "Skaistākās rokas Deli" *****
Tā kā nosaukums vedināja domāt par kādu Indijas "mīlas verdzeni", šai grāmatai uzmanību pievērsu vien tad, kad viņa pati man ieleca rokās bibliotēkā. Un neesmu vīlusies - bija interesanti lasīt no pirmās līdz pēdējai lappusei. Sižets īsumā - no darba atlaists zviedru žurnālists dodas draugam līdzi uz Indiju un kā viņam tur gāja...
Pēc grāmatas ir uzņemts seriāls, ko rāda Netflix, diemžēl ne LV.
-
Es arī uz Skaistākajām rokām skatījos ar aizdomām, pirmajā piegājienā pat noliku, bet tad tomēr turpināju un izrādījās -gluži laba!
Bet pašlaik lasu tā juceklīgi, vairākas vienlaikus.
Bariko "The Game. Spēle" -pa pāris lappusēm, uzmanīgi sekojot domu gaitai. Interesanti, ko viņš pašlaik raksta par Covidu
Delfīne de Vigāna "Lojalitātes", psiholoģisks gandrīz trilleris. Plāna grāmatiņa, lasi un jūti, kā aug bažas -kā tas baigsies. Beigas jāizdomā pašam lasītājam. Katrs grāmatas varonis no kaut kā mēģina aizbēgt
-
Šorīt vel domāju par Lojalitātēm, kas nelielo stāstu, kas laikā aptver labi, ja mēnesi, padara tik īpašu. Piesātinājums. Veidots kā galveno varoņu stāsti, 2 skolēni, 1 mamma un 1 skolotāja. Nekas netiek daudz skaidrots, introverts, jocīgs puišelis, bet lasot aug spriedze un bažas.
-
Tikko izlasīju Alesandro Bariko " Misters Gvins". Lasīju un prātoju - a nafig es to lasu. Bet tikai aiz cieņas pret kolēģi, kura bija to jau izlasījusi, vilku līdz galam.
Ja man kāds jautās, kāpēc aizelsdamās raudāju, lasot pēdejās 30 lappuses, atbildēt nespēšu. Vibrēju, asaras bira kā pupas.
Varbūt tas ir labas grāmatas rādītājs?
-
Ja man kāds jautās, kāpēc aizelsdamās raudāju, lasot pēdejās 30 lappuses, atbildēt nespēšu. Vibrēju, asaras bira kā pupas.
laikam palika kādu žēl?....lielākoties cilvēks raud, kad sevis žēl, iespējams pati tik ļoti iedzīvojies tajā varonī, ka žēloji sevi ...tai grāmatas dāmai laikam pavisam švaki gāja...
-
Ne sevis žêl, ne citu žêl. Arī dāma tāda nosacīta. Tur burvīgi par dzīvi pateikts. Daudzos slăņos un dimensijās.
Un asaras bija siltās.
-
Šodien paņĕmu: Jana Egle "Dzimśanas diena". Primo Levi "Atelpa". Rita Petrićeka "Bertrams Rozenbergs. Fiat justitia" - šì pèc kapu apmeklějuma.
-
Lasu Kristīnas Sabaļauskaites "Pedējo imperatori" - patiesa bauda gan satura, gan valodas dēļ. Teikumus var lasīt un pārlasīt, izgaršojot vēstījumu. Tā jau jābūt, ja laba autore un laba tulkotāja, Dace Meiere.
Un domas par to, cik drausmīgs laiks tas 18. gs. sākums. Ļoti gribētos uzzināt vairāk, cik daudz ir autores interpretācija un fantāzija, cik daudz ir izpētītu faktu.
-
Aleksandra Mariņina "Rūgtais kvests"
Lieku šajā tēmā, jo šoreiz īsti nav detektīvs. Grāmatai 3 daļas. Lasīju ar interesi un visu laiku gaidīju, kad un kurš būs līķis. :) Līķi tā arī nesagaidīju, toties guvu diezgan plašu ieskatu Gorkija daiļradē. Un atcerējos padomju laikus. :)
-
Nu i labi, ka bez līķa, nevajag arī :mrgr: Manuprāt, Mariņina tieši kā detektīvu autore ir... nu tā... Brīžam risinājumi tādi samocīti... Bet kā psiholoģisko romānu autore vienkārši fantastiska, tādi raksturi, tādi iekšējie monologi, tāda valoda! Plus vēl arī kaut kāds izziņas materiāls mēdz būt klāt. Es kaifu ķeru lasot. Priecāšos, ja viņa vairāk rakstīs šajā, nevis detektīvu lauciņā.
-
Man liekas, ka viņa pēdējā laikā vairs arī īsti detektīvus neraksta, tā ka līķis nav obligāti.
-
M. Harisone "Zeltainais miežu lauks". Tulkojusi Silvija Brice. Tas vien jau izsaka daudz...! Cik labi,ka vēl kāds raksta, tulko, izdod tādas grāmatas! Bauda lasīt- no pirmā līdz pēdējam vārdam!
-
Katrīna Randela "Čells, Sofija un Parīzes jumti" *****
Kuģim nogrimstot, ūdenī tiek atrasts čella futlāris un tajā - gadu veca meitenīte. Glābējs ir ekscentrisks un laipns zinātnieks un paņem bērnu pie sevis. Kad meitenei paliek 12 gadi, "bāriņtiesa" (vai kā tur to iestādi Anglijā sauca) nolemj, ka vientuļš vīrietis nedrīkst turpināt audzināt gandrīz pieaugušu sievieškārtas bērnu un paziņo, ka turpmāk viņai būs jādzīvo bāreņu patversmē. Abi nolemj bēgt.
Ļoti sirsnīgs stāsts ar laimīgām beigām. Burvīgi dialogi.
-
Beidzot arī man grāmata, kas nav detektīvs, trilleris vai sadzīves romāns ( tā man gribētos dēvēt t.s. dāmu romānus)
Kārena Gilesē Ko atnes viļņi ****
Kas notiek, kad pēc 15 gadiem satiekas cilvēki, kuru dzīves nav izdevušās, kā sapņots
-
Sāra Pinboro. Viņai nemanot. Psiholoğisks trilleris. Ar īpatněju nobeigumu. Retā grāmata, kurā iemetu acis nobeigumā. Uz pāris sekunděm. Izlasīju, bet ne to. Beigu děļ vien iesaku.
-
Svaigi no bibliotēkas, par Bitēm un Miežiem īpaši priecājos
Maja Lunde Bišu vēsture
Melisa Harisone Zeltainais miežu lauks
Pēters Hēgs Sūzanas efekts-----reklamē kā Ziloņkopēju, nevis Smillas autoru
Riku korhonens Ārstu romāns --- man medicīnas tēmas nepatīk, bet somi parasti ir labi un Maima Grīnberga tulkojusi
Inguna Dimante Ilūziju spēles --- tradicionāli vienmēr paņemu arī latviešu autorus
Pilnīgi izlemt nevaru, ar ko sākt :clap:
-
Maikls Ondatje. Ēnas pār Temzu.
1945. gads Londonā, kas divu pusaudžu vecāki tos pamet vienu ar aizbildni, un tikai vēlāk viņi saprot un uzzina, kas noticis, kādēļ tā noticis.
Noskaņas ziņā man ļoti patika, īpaši pirmā daļa, kad tiešām stāsts par viņu dzīvi, satiktajiem cilvēkiem, tāda noskaņas daļa. Tālāk dēls pamazām uzzina, pētot materiālus, kas tad īsti noticis un kādēļ tā.
Vispār iesaku.
https://satori.lv/book/enas-par-temzu
-
Maikls Ondatje, kad es vēl lasīju grāmatas, pēc izcilā "Angļu pacienta" man šķita neapšaubāmas kvalitātes simbols. Filma pēc šīs grāmatas ir pavisam cits meistardarbs un obligāti jāskatās uz lielā ekrāna.
Kārdinājums būtu kaut ko lasīt no šī autora, bet varbūt noturēšos vai laika nebūs.
-
Zeltainais miežu lauks man mazliet atgādināja Straumēnus, vismaz sākumā -tas plašais, rāmais stāstījums. Brīnišķīgas lappuses.
Fantastiska valoda, protams. Grāmatas sākumā karte -Garā strēle, Vidējā lanka, Zaļais lāms ar Zirgu dīķi
Es zināju vārdu "lāma" -sekla peļķe. Vai lāms ir pašdarinājums? Bet tik piemēroti skan.
-
Lāms = liela līdzena pļava, bez krūmiem un kokiem.
-
Lāms = liela līdzena pļava, bez krūmiem un kokiem.
tuk runā par Visvaldi? :mrgr:
-
Šoreiz par Ojāru :mrgr:
-
Pēters Hēgs Sūzanas efekts *****
No tām grāmatām, kad lasot žēl, ka iet uz beigām. Tāds kā trilleris ar ticamas fantāzijas devu. Patika ironija, melnais humors, tā vien gribas pasvītrot labākos teikumus, bet nevar -bibliotēka nesapratīs. Varbūt kaut ko pamēģināšu ielikt citātos
-
Es reizēm esmu šo to bibliotēkas grāmatās ar zīmuli atzīmējusi :blushing:
-
Maja Lunde Bišu vēsture ****
Laikam vislielāko iespaidu atstāja, tā bailīgi palika -nu kā mēs bez bitēm?
Visādi interesanti fakti pie viena -ka stropu patentē vien 19. gds. vidū. Ka bites pa maksu izīrē, ved stropus piem.uz melleņu plantācijām apputeksnēt un iznāk, ka medus ir blakusprodukts.
Trīs stāsti -1852,Anglija, 2007. ASV, un 2098.Ķīna Beigas ar nelielu cerības devu
-
Es reizēm esmu šo to bibliotēkas grāmatās ar zīmuli atzīmējusi :blushing:
Man pilnīgi gribās pāršķirstīt un arī atzīmēt :blushing:
-
Neliela vilšanās 3td - izrādās kindlā tās grāmatas nedabūt tikai datorā, mt vai planšetē.
-
Jūlija Jakovļeva Sarkanā zirga savaldīšana ****
Smacējošā staļiniskā tīrīšanas laika atmosfēra, krimiķis, bet nelasās viegli, arī tā laika murgus jūtot.
Secīgi izlasīju visas trīs latviski izdotās Jūlijas Jakovļevas grāmatas - "Mednieks tieši virsū skrien", "Sarkanā zirga savaldīšana" un "Debesis dimantos". Pirmā likās ļoti drūma, bet trešā patika vislabāk. Pēc apraksta par filmēšanu Gagrā pat varēju uzminēt, par kuru filmu ir runa, lai gan romānā bija minēts cits nosaukums. :)
Prātā savilku paralēles ar "Rūgto kvestu". Mariņinai bija par dzīvi padomju laikā, bet Jakovļevai par Staļina laiku.
-
Pabeidzu Imperatori. Pagaidīšu, lai varam kopā parunāt
-
Es tagad lasu Sabaļauskaites "Pētera imperatori" :)
-
Es tikko pabeidzu
-
Nu vai zinies, Lelde Kovaļova. Tavi Svešinieki mani sagrāba pa īstam. *****
Sen nebiju iztēlojusies sevi grāmatā aprakstītā situācijā. Pie tam nupat izlasīju Ideālo sievu, zināmā mērā līdzīga, bet Leldei daudz interesantāk
Ar nepacietību gaidu turpinājumu
-
Es tagad lasu Sabaļauskaites "Pētera imperatori" :)
bet man guļ nopirkta...kur tad steigties? :)
-
Nu vai zinies, Lelde Kovaļova. Tavi Svešinieki mani sagrāba pa īstam. *****
Sen nebiju iztēlojusies sevi grāmatā aprakstītā situācijā. Pie tam nupat izlasīju Ideālo sievu, zināmā mērā līdzīga, bet Leldei daudz interesantāk
Ar nepacietību gaidu turpinājumu
Grāmata nav pati par sevi? Ir turpinajums? Tad laikam vispirms jāsagaida tas un tad jālasa :scratch:
-
BŪS turpinājums -tā pēcvārdā sola. Droši var lasīt
-
"Svešinieki" bija interesanti, bet es domu par turpinājumu neuztvēru burtiski, drīzāk kā autores iespēju izdomāt varoņus un notikumus. Tikpat labi var būt cita grāmata ar jauniem varoņiem.
-
Es arī tā sapratu, ka varoņi būs citi, tikai tas zaļās mājiņas iemītnieces -pensionāres skatiens pēdējā teikumā jau kaut ko vēstīja :rofl:
-
Pabeidzu Imperatori. Pagaidīšu, lai varam kopā parunāt
Es arī esmu pabeigusi un jau atdevu, no kā aizņēmos. Grāmata skarba, bet ļoti labi uzrakstīta. Gaidu, kad izdos otro daļu.
-
Apgūstu 3td.lv
Anja Jonuleita „Ābolu smarža” *** (iepriekš bija arī Reno un Luīzes vērtējums)
Kā kaut kur lasīts - sižets vecs kā iestaigāta čība.
Romānā līdztekus mijas uz Itāliju pārņemt tikko mirušās tantes Eli (Elizabetes) īpašumu atbraukušās Hannas piedzīvotais un pašas Eli (Elizabetes) vēstule, no kuras mēs un Hanna pakāpeniski uzzinām viņas dzīvesstāstu.
Protams, romānā ir arī īgns, tomēr pievilcīgs vīrietis, noslēpums un krāšņa daba.
Romānam ir burvība - mīlestība… gan dziedinoša, gan kā apsēstība, garša un smarža, varbūt noskaņa bija pelnījusi arī 4*, taču - ļoti kaitināja Hanna, kura šķiet lielāko sava stāsta daļu staigāja ar uzmestu lūpu un visa tā noslēpumainība arī likās tāda aiz matiem pievilkta, lieka.
-
Tikko pabeidzu Izglītoto. Satriecošs stāsts, un, kā var noprast no daudzajiem komentāriem, nemaz ne tik unikāls tajā vidē
https://www.google.com/search?q=tara+westover+educated+family&tbm=isch&ved=2ahUKEwjG9rTm_IDvAhXrs4sKHTVpDAAQ2-cCegQIABAA&oq=tara+westovereducated&
-
Vīrs lasa pašlaik Izglītoto un saka, ka riebj viņam tie mormoņi un viņu problēmas. Šķiet, ka tas riebums iestājas kaut kur grāmatā pa vidu, kad visi tie ģimenes ticības murgi atkārtojas atkal un atkal
-
...izklausās, ka Tavs vīrs tāds sakarīgs džeks...viņš negrib pievienoties SF, lai papildinātu vīru pusi? :)
-
Es nevaru iedomāties reālu vīrieti, kurš šeit vai kāda forumā tusē. Vienmēr brīnos arī par viņiem te sf vai citur, it kā normāli vīrieši, kā viņi te iepinušies? Sievietēm saprotami kaut kā. Nevaru iedomāties savu v :fp: īru kādā forumā..
reno iespaidā pieteicos rindā Izglītotā. bet tagad domāju, vai neatteikt :D
-
Spārka!
Nārai ir naida runa pret vīriešu dzimumu! :mrgr:
-
Tā ir neizpratnes runa un es varu atvainoties, jo visus augšminētos mīlu.
Cita lieta, ka nav par tēmu.
Tu labāk varēji mani apskaidrot, ne uzreiz kļauzot :)
-
Īsti veči tusē Tinderī :mrgr:
-
Tu labāk varēji mani apskaidrot, ne uzreiz kļauzot :)
jā, man žēl, ka Tavējais neprot uzrakstīt vienkāršu paplašināto teikumu, bet visus pārdzīvojumus noslēpj sevī...tak pamāci viņu rakstīt, lai neķer infarktu - "Es ienīstu to sučku!"....nav nemaz tik grūti! :mrgr: ....ehh...šo visu tik un tā izdzēsīs....
-
Neatsaki, paņem. Lasās viegli un informāciju jaunu vienmēr interesanti iegūt. Par to mormoņu būšanu autore neko sliktu nepasaka, tā arī paliek lojāla.
Īsti amerikāniskā garā viss turpinās pēc grāmatas publicēšanas -arī māmuķis uzraksta grāmatu "Izglītotāja", brālis plaši izsakās, māsa laikam arī, bet tik sīki vairs nepētīju
Mans vīrs nepiedalās nekādos forumos
-
Sākumā uz šīm grāmatām tikai skatījos, pie tam ar dziļām aizdomām -kas tas par vārdu -Kevins Kvans, nosaukums un vāks arī tāds jocīgs
Tad tomēr bibliotēkā paņēmu, nelaimīgā kārtā 2. grāmatu, pēc tam man uzreiz iedeva arī 3., un nolēmu, ka puslīdz to sižetu esmu sapratusi un iztikšu bez 1.
Varētu teikt, ka tik jocīgas grāmatas nebija lasītas. It kā nāk smiekli, lasot par tiem miljoniem un miljardiem. Tad tu saproti, ka mums vispār nav nekāda apjausma par neiedomājami bagātajiem ķīniešiem, kas dalās stingrās kastās, un beidzamā šķira ir "kontinentāļi", bet par Amerikas ķīnieti ar cieņu pasaka "viņa ir īsts banāns" -tas nozīmē no ārpuses dzeltena, iekšā balta.
Grāmatas ir ar pamatīgu ironijas devu, teksts ņirb no zīmoliem un ķīniešu ēdienu nosaukumiem, miljoniem, dizaineriem. Ironijas piedevas ir arī autora zemsvītras piezīmes un skaidrojumi.
Pagrūti orientēties visos tajos Kū, Čanos, Jengos, bet tas arī nav svarīgi, galvenās dzimtas līnijas var saprast. Teksti tā draiski lēkā, un tad pēkšņi ir arī pavisam nopietnas epizodes
Nu jā, tas viss bija par
Kevins Kvans "Traki bagātie aziāti"," Pasakaini bagātā draudzene", "Bagāto ļaužu problēmas "
Starp citu, Pasakaini bagātā oriģinālā ir "Chaina Rich Girlfriend
-
Uzraksti, lūdzu, secību, kādā jālasa. Arī skatījos uz tām, bet likās aizdomīgas :rofl:
Dkatod, Kovaļovai jauna grāmata. "Asfalts".
-
Nāra, reno jau ir uzrakstījusi secību. Skaties iepriekšējā lapā pēdējo ierakstu, ar izceltiem burtiem :)
-
Kā es varēju zinat, ka tas ir secīgi :scratch: Pieļauju, ka es nebūtu uzrakstījusi secībā :rofl:
-
Tā darīt būtu diezgan dīvaini
-
Lasu Kristīnas Sabaļauskaites "Pedējo imperatori" - patiesa bauda gan satura, gan valodas dēļ. Teikumus var lasīt un pārlasīt, izgaršojot vēstījumu. Tā jau jābūt, ja laba autore un laba tulkotāja, Dace Meiere.
Un domas par to, cik drausmīgs laiks tas 18. gs. sākums. Ļoti gribētos uzzināt vairāk, cik daudz ir autores interpretācija un fantāzija, cik daudz ir izpētītu faktu.
Es lasu šodien...izrādās, ka šai kundzei dzimšanas diena ir 15.aprīlis...tad paskatos kalendārā un šodien ir 15.aprīlis! ...hmm, ezotērikas fani - ko tas varētu nozīmēt? :thinking:
p.s.
fiasko, drusk Tev kļūda nosaukumā...nevis Pēdējo, bet Pētera...
-
Kam negadās, kas gribēja, tie saprata jau tad oktobrī, par kuru grāmatu runa.
-
....lasu, ka Marta, vēlāk jau Katrīna I ir bijusi skaistule ar gaišiem matiem un brūnām acīm....bet grāmatas noformētāji to uz vāka attēlo kā melnmati...nu, riktīgi melni mati ....vāka dizains Ilze Isaka, mākslinieciskā redaktore Inguna Kļava Švanka....tās dāmas nelasa grāmatu? :mrgr:
-
Droši vien tāpēc, ka vikipēdijā titulbildē viņa tāda attēlota.
-
Ja tu būtu lasījis grāmatu, tad uzzinātu, ka viņa nokrāsoja matus melnus
-
Ja tu būtu lasījis grāmatu, tad uzzinātu, ka viņa nokrāsoja matus melnus
es lasu, bet esmu sākumā...
-
Jevgeņijs Vodolazkins Laurus *****
Tulkojusi Māra Poļakova, Jāņa Rozes apgāds 2014.
Ļoti skaista, izcila grāmata. Valodas, stilu maiņa, neuzbāzīgi pasniegtā vēstures -15. gadsimts -aina. Man īpaši patika ironija -vienā teikumā nopietna apcere var pēkšņi nobeigties ar smieklīgi mūsdienīgu frāzi.
Gaidu Amālijas atsauksmi :)
-
Lasu. Ļoti patìk valoda. Īsie teikumi, kas aiziet tieśāk un ātrāk. Nekad nedomăju, ka man kas tāds varětu patikt. Baudu. Nezinu kă oriğinălă, bet lieliski lasăs vecais stils.
-
Viss beigsies ar to, ka es arī paņemšu no biblenes lasīt to "Laurus". Lai gan anotācija mani diez ko neuzrunā.
-
Pabeidzu lasīt divas Kontinenta grāmatas.
Maiks Konelijs "Nevainības likums". Par advokātu, kurš tiek apturēts, braucot ar auto, un bagāžniekā tiek atrasts līķis. Tālāk visa grāmata par to, kā pierādīt, ka viņš nav vainīgs. ASV tiesu sistēma visai būtiski atšķiras no mūsējās, un tiesas zālē faktiski notiek sacensība starp apsūdzības pusi un aizstāvību. Ir nianses, kā tiek izvēlēti zvērinātie, dažādi paņēmieni, kā apspēlēt pretējo pusi. Grāmatas beigās galvenais varonis pārtikas veikalā pērk visu, ko var dabūt, jo tuvojas vīruss no Uhaņas. :)
Džūlsa Veika "Sestdienas rīta skrējiens parkā". Jauka un sirsnīga grāmata, patīkama pārmaiņa pēc vardarbīgiem detektīviem. :) Nemaz nezināju, ka Lielbritānijā katru nedēļu sestdienā notiek vairāk nekā 700 distances skrējienu, kas ir pieejami ikvienam bez maksas. Pirms pandēmijas, protams. Esot pat mājaslapa www.parkrun.org.uk (http://www.parkrun.org.uk). Varbūt Bobs kādreiz kādā piedalīsies. :)
-
Kādu laiku klausījos Vladimira Poznera intervijas. Tad piesekoju viņam tviterī. Sarunā par grāmatām viņš min kaut kādu Jevgēniju Vodolazkinu. Viņa minētās grāmatas latviešu valodā nav. Ir Aviators. Par lidotājiem, vai? Ar gariem zobiem paņēmu. Patika ļoti ļoti. Vēl viņš ir sarakstījis Laurus. 15.gadsimts. Nu nē. Nē un nē. Nemaz neņemu rokā. Vāks vien jau neuzrunā. reno paņem un sāk lasīt. Viņas rezumējums - izcila grāmata. Labs ir, izdarīšu pakalpojumu (diez kam?). Lasu. Hm, nav tik traki. Lasu tālāk - jomajo, pat patīk. Lasu vēl tālāk - gribu šo grāmatu savā īpašumā . Atkal tā vibrējošā sajūta ķermenī.
Un viss sākās no intervijas. Patīk man šīs ķēdītes.
-
Man sākās no tavas pieminēšanas. Labas tās ķēdes
-
Es arī manu ķēžu sakarības un labprāt tām sekoju
-
Viktors Freibergs "Kinomāna dienasgrāmata"
Maza, plāna grāmatiņa. Piezīmes, pārdomas, refleksijas, ko rakstījis cilvēks, kas slimojis ar vēzi un kas mīl kino. Autors, cik dzirdēts, lasīts intervijās, cik lasīti viņa komentāri par kino un kino vēsturi un filmu ieteikumi, vienmēr licies ļoti, ļoti simpātisks. Gribēju izlasīt, pasūtīju bibliotēkā. Maza, inteliģenta grāmatiņa.
Walter Tewis "The Queen's Gambit"
Pēc seriālā noskatīšanās gribēju izlasīt. Grāmatā tomēr mazliet citi akcenti, bet noskaņa ir kaut kā līdzīga, gan ne tik teatrāla. Manuprāt, mazāks uzsvars uz tranvilizatoriem, vairāk uz galvenās varones raksturu, destrukciju, paššaustīšanos, dzīvi, nonākšanu pie uzvaras mačā Maskavā. Godīgi sakot, šaha spēļu aprakstiem braucu pāri, jo nu baigi daudz jau man neizsaka, ka tornis pārbīdīts šur un bandinieks tur. Bet vispār patika, pēc laiciņa noskatīšos vēlreiz seriālu.
-
Kļūda uzvārdā, Walter Tevis, ar v, ne w
-
Lēnām, bet pabeidzu pavisam plāno grāmatiņu
Sandro Veronēzi Kolibri
Skaista grāmata. Pašās beigās interesanta nodaļa -autors apraksta katrā nodaļā izmantoto iedvesmas avotu -dažādi autori, notikumi.
Vienu no nodaļām ietekmējusi dziesma Gloomy Sunday, un pēcvārdā apraksta šīs dziesmas vēsturi -sacerēta Ungārijā 30. gados, un tiek saukta par "ungāru pašnāvību dziesmu". Tādēļ BBC līdz pat 2002 to atskaņot bija aizliegts.
Ir daudz un dažādi kaveri, un beigās es nonācu pie norvēģu meitenes Angelina Jordan, kas to izpilda 7 gadu vecumā Talent konkursā
-
ieliku patīk, taču lai izjustu "pašnāvnieka" noskaņojumu labāk bija Billie Holiday... nu, ko 7 gadīgs bērns saprot no šīs lietas?...pusaudzis jau cita lieta ..
-
Te ir tas liktenīgais teksts.
Man nepatīk B. H. caur degunu spiestais tembrs, jāpameklē vēl citi, Bjorka utt.
-
Man aŗī Veronezi periods. Pārlasīju Rāmo klusumu un tagad atsāku XY, ko biju iesākusi, bet pametusi
-
Viliams Klimāčeks. Karstā 68.gada vasara. Īss, smeldzīgs konpekts par to laiku Čehoslovākijă. Viegli un ļoti smeldzīgi lasās.
-
Adams Kejs "Mazliet sāpēs" (Jaunā ārsta slepenā dienasgrāmata) *****
Reāli, izklaidējoši stāstiņi iz ārsta dzīves, protams, ar mainītiem datumiem un neatpazīstamām pacientu identitātēm. Apmēram līdzīgā stilā, kā savā blogā rakstīja Inešuks.
Piebildīšu, ka autors bija specializējies ginekoloģijā, tā ka lielākā daļa stāstu ir par šo tēmu. Par cilvēku dīvainībām un Anglijas Nacionālā veselības dienesta trūkumiem. Daudz zemsvītras piezīmju, kurās saprotamā valodā tiek paskaidroti medicīniski termini.
-
Skaistā "No un es" Delfīne de Vigāna *****
Citātos jau ieliku, varētu vēl un vēl.
Man patīk, cik sakārtoti un mierīgi rit stāsts un spriedze pamazām pieaug, tāpat kā "Lojalitātēs". Bet grāmata ļoti gaiša un patīkami pārsteidz ar laimīgām beigām (zināmā mērā)
-
lasu vasarās nenormāli daudz- gan gan pludmalē, gan laukos, gan uz balkona, gan gultā... jo ko citu darīt vel tik baudpilnu . Ja nebūtu grāmatu, tad es droši vien nojūgtos, tās ir vienīgās, kas tur pie kaut kāda veselā saprāta un pie dzīves. Nesaukšu šeit visu lērumu, jo izlasu un aizmirstu, bet vienu gribu izcelt, jo citādāka. Piedodiet, ja pieminēta.
https://www.janisroze.lv/lv/janVienreiz paņēmu bibliotēkā, bet neizlasīju. Tagad draudzene bija paņēmusi uz kūrortu un es biju spiesta lasīt. Ļoti iepatikās, citādāka, mīļa. gan par cilvēkiem, gan kaķiem. Ar ī Amālijai patiksa-rozes-apgads/jra/savelija-dienas.html (https://www.janisroze.lv/lv/jana-rozes-apgads/jra/savelija-dienas.html)
Laboju kā nu pratu, slinkums ideāli salabot, gan sapratīsiet :)
-
Laiena Moriartija Neaizmirstamā gadadiena *****
Man patīk, perfekta izklaide, tāpat kā visas iepriekšējās -Lielie mazie meli, Ko Alise aizmirsa utt.
Ir tā, ka jūti to sacerēto fantāziju, bet tas ir tik jautri, pie tam zini, ka beigas būs visumā laimīgas un pašās beigās vēl viena intriga
-
Mets Heigs "Pusnakts bibliotēka" *****
Galvenajai varonei dzīvē iestājas melnā svītra, un viņa nolemj mirt. Pēdējā brīdī viņa nonāk īpašā vietā - bibliotēkā, kur laiks apstājies tieši pusnaktī. Bibliotēka ir pilna ar grāmatām, un katrā no tām ir galvenās varones dzīves cita versija - kas notiktu, ja kādā no dzīves brīžiem tiktu pieņemts cits lēmums....
-
Lusinda Railija Mīlestības vēstule **** savā žanrā
Īsta vasaras vakaru literatūra, stāsts mazticams, bet man vienmēr tādus lasīt ir interesanti -nu ko vēl izdomās?
Galus kopā savelk veiksmīgi.
Romāns pirmo reizi publicēts 2000. gadā un gandrīz nogremdējis karjeru. Pēc tam, 2018., atkārtota publikācija
-
Jana Vagnere Dzīvi cilvēki ****
Turpinājums Vongezeram
Baisīgi, īpaši tagadējā Covida laikā, bet sarakstīta tālajā 2012. gadā. Kas toreiz bija -ebola?
Pasauli pārņēmusi infekcija, no kuras mirst pāris dienu laikā, nekādas vakcīnas, nekāda ārstēšana. Cilvēku grupiņa mašīnās bēg no Maskavas uz Karēlijas mežiem un mēģina izdzīvot uz Vongezera saliņas. Dažiem izdodas
Pats izdzīvošanas stāsts interesants un varbūt arī pamācošs
-
Marina Stepnova. Lāzara sievietes.
Patika ļoti.
-
Tātad "Lazara sievietes". Notikumi no 20.gs. sākuma līdz beigām. Varonis - super gudrs zinātnieks, dīvainis nedaudz. Vai daudz. Kā skatās. Un viņa 3 dzīves sievietes.
Pirmā - drauga un zinātnieka sieva. Gadus 40 vecāka. Kura, šķiet, nenojauš par šo mīlestību. Otra - 19 gadīga meitene, viņa sieva, kad pašam pie 60. Viņš mīl neprātīgi, viņa pacieš? Ienīst?
Un pēdējā - viņa mazmeita, kuru dzīvē viņš pat nav redzējis.
3 sievietes, īss kurss 3 laika periodos padomijā.
Kā veidojas dzīves, kā tās tiek ietekmētas, kropļotas, paškropļotas.
Grāmata par mīlestību. Beznosacījuma. Nosacījuma. Nedaudz mistikas.
Neliels ieskats baleta pasaulē.
Tālums starp radiem, tuvums starp svešajiem.
-
Iepriekš salielīju Lāzara sievietes. Pēc labas grāmatas vienmēr ir grūti atsākt lasīt. Jo reti gadās, ka atkal laba.
Vienu silti ieteiktu (it kā kolosālu) grāmatu iesāku un nespēju turpināt. Nav īstais laiks varbūt.
Kāpēc bibliotēkā paņēmu Elmāra Rivoša grāmatu "Piezīmes", pateikt nevaru. Pie tam krievu valodā, jo latviešu ir kaut kādā nomales bibliotēkā.
Lasu un smaidu. Pagaidām, jo tālāk jau būs arī par geto.
Elmārs Rivošs ir Latvijas ebrejs, dzimis gadsimtu mijā Krustpilī (laikam). Beidzis arhitektus, Mākslas akadēmiju, strādājis Kuzņecova porcelāna rūpnīcā.
Grāmatā ir autobiogrāfiski stāsti. Par viņa dzīvi Latvijā, mācībām un dzīvi Parīzē. Uzrakstīta viegli. Līdzīga Valentīnas Freimanes "Ardievu, Atlantīda".
Nebūt ne svarīgākā epizode grāmatā, bet smējos balsī. Ieskats Latvijas armijas dzīvē. Instruktors - kaprālis Jansons. Diezgan patups, ar varas izrādīšanas tieksmi. Pēc nodarbības kalējzēns Lūsis lūdz atļauju aiziet uz tualeti. Jansons ilgi štuko un izštuko.
"Grupa, mierā! Vienrindlīnijā stāties! Atpogāt bikses! Pipeļus izņemt! Sākt mīst! Viens, divi, trīs, četri. Beigt! Pipeļus ielikt atpakaļ! Aizpogāt bikses! Grupai divrindlīnijā stāties! Brīvi".
Grāmata krievu valodā, bet šis teksts latviski. Tulkojumā "pipeļi" iztulko kā "елдаки".
Bet šis točna nebija tas svarīgākais. Jo ļoti kolorīti attēlotas dzīves epizodes.
-
Dīvainā kārtā man ir Rivoša "Piezīmes " latviski, ļoti labā poligrāfiskā izdevumā. Esmu pāršķirstījusi, tagad būs jānoliek pa rokai, ieskatīties vēl. Pipeļu epizodi neatceros, laikam pāršķīru pāri
-
Adams Kejs Mazliet sāpēs
Smieklīgu jaunā ārsta piedzīvojumu stāstu virkne, mānīgi viegli lasās, jo patiesībā tēma smaga -par mediķu smago, slikti apmaksāto darbu.
Britu NHS netiek saudzēts.
Interesanti būtu uzzināt mūsu mediķu viedokli. Bet lasot brīžiem smējos skaļā balsī
-
Adams Kejs "Mazliet sāpēs" (Jaunā ārsta slepenā dienasgrāmata) *****
Reāli, izklaidējoši stāstiņi iz ārsta dzīves, protams, ar mainītiem datumiem un neatpazīstamām pacientu identitātēm. Apmēram līdzīgā stilā, kā savā blogā rakstīja Inešuks.
Piebildīšu, ka autors bija specializējies ginekoloģijā, tā ka lielākā daļa stāstu ir par šo tēmu. Par cilvēku dīvainībām un Anglijas Nacionālā veselības dienesta trūkumiem. Daudz zemsvītras piezīmju, kurās saprotamā valodā tiek paskaidroti medicīniski termini.
:?:
-
Man jau likās, ka bija atsauksme, bet sajaucu ar FB :?:
Vārdsakot, man arī patika
-
Dīvainā kārtā man ir Rivoša "Piezīmes " latviski, ļoti labā poligrāfiskā izdevumā. Esmu pāršķirstījusi, tagad būs jānoliek pa rokai, ieskatīties vēl. Pipeļu epizodi neatceros, laikam pāršķīru pāri
Lasu par geto. Drausmīgi.
-
Dīvaina grāmatu izvēle. Kāpēc? Nejauši, speciāli?
-
Dīvaina grāmatu izvēle. Kāpēc? Nejauši, speciāli?
Tas jautājums man?
Ne speciāli un ne nejauši. Pa ausu galam biju par tādu grāmatu dzirdējusi. Bet pa ausu galam esmu dzirdējusi par daudzām grāmatām. Laiku pa laikam ielūrēju, kur tā ir latviešu valodā bibliotēkā. Tālu. Un nu sadomāju - a paņemšu ka es krievu valodā.
Nenožēloju.
-
Greguārs Delakūrs Sieviete, kura nenovecoja *****
Lasījās lēni, ar pārtraukumiem. Kā nenovecošana pārvēršas par nelaimi
-
Tabea Baha Atgriešanās Kamēliju salā ***** savā žanrā, ideāli lietainiem vakariem, kad negribas neko nopietnu un skaidri zināms, ka beigas būs laimīgas
Miglaini atcerējos iepriekšējās -Kamēliju sala un Kamēliju salas sievietes. Tagad ir iespēja lasīt visas pēc kārtas.
-
Anna Matvejeva "Djatlova pāreja" ****
Čatā jau rakstīju, tagad ierakstīšu arī te. Jaunas rakstnieces rīcībā nonāk izmeklēšanas materiāli par 1959.gadā bojā gājušiem 9 ziemas pārgājiena dalībniekiem, viņu rakstītās dienasgrāmatas, tuvinieku atmiņas. Pamazām un secīgi tiek likta kopā bilde, apskatītas tā laika izmeklēšanā tapušās versijas. Paralēli tam tiek risinātas rakstnieces privātās dzīves peripetijas. Grāmatas nobeigumā tiek sniegta loģiskākā versija senajam notikumam.
Lasīju ar interesi, jo šis notikums ik pa laikam tiek pieminēts publiskajā telpā. Vienā no Ekstrasensu cīņu sezonām bija uzdevums par šīs traģēdijas versijām. Cik atceros, neviens ekstrasenss neko jēdzīgu nepateica.
-
Pāreju pieteikšu.
Mana atslodzes grāmata - Ketrina Eljota Aiz slēgtām durvīm
Daudz labāka, nekā gaidīju. Emocionāli varmācīgā vīra pēkšņā nāve, bet īpaša sižeta līnija -kā pieņemt un sadzīvot ar vecākiem, kas kļūst veci un nevarīgi.
"sirdī zinājām, ka viņi mānās, ka lieliski ar visu tiek galā, bet mums bija izdevīgāk pakļauties šiem meliem"
Īsti gan nevaru noticēt vecīšu izdzertajam alkohola daudzumam un ballītēm, bet ko gan mēs zinām par britu izturību pret džina kokteiļiem
-
Īsti gan nevaru noticēt vecīšu izdzertajam alkohola daudzumam un ballītēm, bet ko gan mēs zinām par britu izturību pret džina kokteiļiem
Par šo es arī brīnījos. Vecīšiem tomēr 80+, bet nu ballējas kā traki ar dažādiem draugiem, galvenokārt dzer, uzkodas tur bija visai apšaubāmas :?:
-
Par šo es arī brīnījos. Vecīšiem tomēr 80+, bet nu ballējas kā traki ar dažādiem draugiem, galvenokārt dzer, uzkodas tur bija visai apšaubāmas :?:
tā tak nav dokumentāla atskaite? tas tak ir STĀSTS!...man šķiet, piemēram, ka 3 vīriem laivā nemaz tik smieklīgi negāja reālajā braucienā, bet rakstnieka talants to visu izgaismo daudz daudz jautrāk! :)...mums tak patīk makšķernieku stāstiņi, kurus var klausīties ar atplestu muti un beigās pateikt - nu, tu gan muldi! ...bet klausīties tik un tā patīk! :just_popcorn:
-
mums tak patīk makšķernieku stāstiņi, kurus var klausīties ar atplestu muti un beigās pateikt - nu, tu gan muldi! ...bet klausīties tik un tā patīk! :just_popcorn:
Goč pendel nepatīk, besī
-
Goč pendel nepatīk, besī
kāpēc nepatīk 3 vīri laivā?...tur tak arī muld
-
kāpēc nepatīk 3 vīri laivā?...tur tak arī muld
3 vīri patika, jo tur ir humors, bet tipiskie makšķernieku stāsti ir dižošanās un pārspīlējumi. Es-meitene piezemēta :mrgr:
-
3 vīri patika, jo tur ir humors, bet tipiskie makšķernieku stāsti ir dižošanās un pārspīlējumi. Es-meitene piezemēta :mrgr:
Minn, runa tak par humorīgajiem "makškernieku stāstiem" literatūrā, nevis ko tev tur kaut kad "brālēni" muldējuši...šajā gadījumā, kad laikam 80+gadīgi onkas izdzer 20 šotiņus un tik uzdzīvo! :)
-
Minn, runa tak par humorīgajiem "makškernieku stāstiem" literatūrā, nevis ko tev tur kaut kad "brālēni" muldējuši...šajā gadījumā, kad laikam 80+gadīgi onkas izdzer 20 šotiņus un tik uzdzīvo! :)
Es šo Tavu "mums tak patīk makšķernieku stāstiņi, kurus var klausīties ar atplestu muti un beigās pateikt - nu, tu gan muldi! ...bet klausīties tik un tā patīk!" pavisam burtiski sapratu. Par literatūru cita lieta, protams
-
Elizabete Gilberta Meiteņu pilsēta *****
Ja pirmā Gilbertas "Ēd, lūdzies, mīli" bija interesanta, nākošā jau likās ... nu tā.... "Lielo burvību " pat neesmu manījusi un lasījusi. Tādēļ diezgan skeptiski skatījos uz šo, pirmajā piegājienā, kad trāpīju uz pievedumu, pat nepaņēmu.
Nu ļoti interesanta, raita, asprātīga un traka. Meiteņu uzdzīve Ņujorkā 1940. gadā ir vienkārši neprātīga. Meiteņu pilsēta nav kaut kāda feministu mītne, bet muzikāla izrāde, kur piedalās romāna varones
-
Keita Atkinsone. Kad reiz būs labas ziņas?
Par šo autori un grāmatu (arī tulkotāju))) tik daudz labu atsauksmju ,ka nenoturējos, nopirku! :yes: Laba!! Valoda, sižets, intriga! :yes:
Ciema bibliotēkā paņēmu "Lietu vēsture".
-
vai Neredzamo stundu muzeju esi lasījusi? Izdota tālajā 1995., tajā pašā gadā arī kontinents iztulkojis.
Lieliska rakstniece
-
reno- nē, bet paldies, par ieteikumu! :yes: Šo autori esmu atklājusi nesen! Pati nezinu- kādēļ! :scratch: Nēnu, īstenībā jau zinu... kad kādu ļoti slavē, un lasa VISI! Man - nevajag! tad noskrien putas, un es ķeros pie lasīšanas! :) Tā arī Kormorāna Straika burvībai padevos tikai iepriekšējā lokdaunā! Tad gan- visas pēc kārtas! :)
-
Iegūglēju to Kormorānu Straiku, jo dikti jau nu dīvains vārds. Un atradu šo Gūgles tulkotāja pērli: Tulkots no angļu valodas-"Cormoran Strike" ir kriminālo fantastikas romānu sērija, kuru autors ir britu autors J. K. Roulings un kas publicēts ar Roberta Galbraita pseidonīmu. Stāsts hronizē privātdetektīva Kormorana Strīķes un viņa partnera Robina Ellakota gadījumus.
-
:smej:
-
Sāku Atkinsones "When Will There Be Good News",*****man ir angliski. Nu tik labs teksts, ar humora dzirksti, un pagaidām, grāmatas sākumā, tas sasprindziens -uz ko atsevišķie stāsti ved. Galvenais, ka valoda ir it kā ļoti vienkārša, bet ...gudra? Tas nav vienkārši detektīvs
Noteikti iesaku Visas Atkinsones grāmatas
-
reno- par autori- :yes: ,par visiem 100% piekrītu!
-
Lasu angliski un mani tiešām interesē tulkojums -visas tās vārdu spēles, skotu limericki
kundze dodas uz Prayer meeting. Atgriežas "all prayered up" :)
-
Vakar nodaļa beidzas ar "There's been a train crash' he said to her. "A bad one. All hands on deck tonight"
Šorīt pirmā ziņa, ko atveru:
https://www.dailymail.co.uk/news/article-10150571/Two-trains-collide-one-left-accident-near-Salisbury.html
-
Frēdriks Bakmans "Nervozie ļautiņi" *****
Pēc neveiksmīgas bankas aplaupīšanas (kā var iedomāties aplaupīt banku, kurā ir tikai bezskaidras naudas norēķini?) laupītājs ieskrien tuvākajā mājā un patveras dzīvoklī, kurš atvērts piircējiem apskatei.
Bakmans atkal līmenī. Brīžiem skaļi smējos. Gandrīz katrā lappusē var atrast kādu ģeniālu domu, ko citēt.
Reno un Dipai patiks. Amālijai arī. :)
-
Mets Heigs "Cilvēki un es" ****
No tālas planētas uz Zemi ar uzdevumu tiek atsūtīts citplanētietis, un kas no tā sanāca. (sižets īsumā)
Sākot lasīt, man galvenais varonis nez kāpēc asociējās ar vienu no mūsu iemītniekiem (to, kuram niks sākas ar Krim- un beidzas ar -sons) :)
-
Roulinga "Ziemassvētku cūks", tulkojusi Brice *****
Nu ļoti ļoti. Gan bērniem, gan pieaugušajiem. Es paņēmu bibliotēkā testēšanai, būs dāvanu grozā uz Ziemassvētkiem. Cūķi jau nopirku. Jāgaida gan būs, kamēr tiks sasniegs īstā lasītāja vecums - sākot no kādiem 9-10 gadiem. Mazākam varētu būt adaptēts atstāsts.
-
Keita Atkinsone. Kad reiz būs labas ziņas?
Par šo autori un grāmatu (arī tulkotāju))) tik daudz labu atsauksmju ,ka nenoturējos, nopirku! :yes: Laba!! Valoda, sižets, intriga! :yes:
Ciema bibliotēkā paņēmu "Lietu vēsture".
Izlasīju, patika. Vienīgi vairs neatceros, kas iepriekšējā grāmatā "Kur ir, tur rodas" notika starp Džeksonu un policisti Luīzi :?:
Neliels olītis tulkotājas Brices dārziņā - varone skatās seriālu "Koronācijas iela" (tiešām??!!) Mūsdienās tak visus seriālus un to tulkotos nosaukumus var atrast - "Coronation street" jeb "Kronēšanas iela"...
-
Dzīna Hanfa Korelica Sižets nozagtā dzīve ( The Plot) *****
Labs trilleris. Uz beigām gan aizdomas par vainīgo radās, bet vienalga, labi. Zināmā mērā romāns romānā.
-
Kā parasti, lasu vairākas uzreiz, atkarībā no noskaņojuma (varbūt tādēļ pēc kāda laika sižetus neatceros)
Lusindas Railijas pēdējo grāmatu "Pazudusī māsa" lasu zināmā mērā kārtības labad, gala iznākums īpaši neinteresē, bet lai nu būtu. Esmu tikai sākumā, un sasmīdināja aizvēsturiska izskata koki, kas esot PAT vairāk kā 100 gadus veci, pārdomas,vai Toronto ir samērā tuvu Ņujorkai. Grāmata bieza, tātad sarežģījumu būs daudz
Toties ļoti laba ir Megija O"Farela Mana mīlnieka mīļotā *****
Mazliet grūti ielasīties, jo pārāk ierasti tie attiecību romāni, kur viss risinās diezgan standartizēti. Šī ir citāda -par mīlestību, krāpšanu, aiziešanu. Dažreiz pārāk emocionālās varones sāk kaitināt. Šajā stāstā tā nav, tieši otrādi, sāc saprast abas sievietes un iejusties stāstā.
-
reno- mēs uz viena viļņa :). Es arī, šobrīd, lasu Pazudušās mās pēdējo grāmatu- ar piespiešanos. Pati par sevi iesmeju, bet nu iesākts ir- jādabeidz.
-
Pazudusī māsa tā arī pamesta... Nevaru saņemties, pašķirstīju, nevelk.
Toties pavisam negaidīti laba izrādījās viena Kontinenta grāmata. Kontinents man ir zīmols romāniem pēc noteiktas formulas ar vienkāršu, paredzamu sižetu, garantēti laimīgām beigām, tad arī paņēmu vnk izklaidei.
"Romas brīvdienas" pie tam bija pietiekoši maldinošs nosaukums. Patiesībā stāsts ļoti dramatisks, kā pēkšņi mainās dzīve laimīgi precētam pārim ar pusaugu bērniem un stabilu dzīvi un arī beigas īsti nevar uzskatīt par laimīgām. Mūža mīlestība nekur nepazūd, tikai slēpjas. Interesanta blakuslīnija par ilggadēju ģimenes draudzeni, par mazo biznesu ar "citādām" apsveikuma kartiņām
Keita O'Riordena Romas brīvdienas *****
-
Vēl viena grāmata par to, ka mūža mīlestība nepazūd, tikai slēpjas.
Jeļena Minkina -Taičere Rebindera efekts *****
Rebindera efekts -daudzkārtēja cieta ķermeņa izturības samazināšanās, deformācijas un sabrukšanas paātrināšanās vides atgriezeniskās darbības dēļ.
Lieku 5* , jo ļoti emocionāls ne tikai ģimenes sāgas stāsts, sākot no kādiem 50. gadiem Maskavā līdz 90. gadiem, bet arī visa tā laika atmosfēra. Cilvēku likteņi sapinas tā, ka kaut kur grāmatas vidū man jau bija grūti izsekot, kur kuram rads, kur vienkārši kaimiņš.
Stāsta centrā ir 3 meitenes -Olga Popova, Tatjana Levina un Kira Kateņina -Gorjačeva, katra ar savu likteni un nolemtību
-
Nīna Like. Lūdzu, nākamais! šis ir pieteikts kā ārstu romāns. Jā, galvenā varone ir ģimenes ārste. Vietām- ļoti precīzi attēlotas dažas pacientu "šķiras" :f-palm: ...tas viss, ar vieglu humoru un saudzīgu sarkasmu.... paralēli- personīgās dzīves peripētijas, 50+ vecuma ļaužu mīlas dzīve/nedzīve, šķiršanās...
Iesaku!
-
Jasmīna Ēdena Baudas savalgotie
Maza formāta, plāna. Ideāls piemērs, kā to, ko Kāviņutur sauca , Greja nokrāsās vārījās 3 sējumos, var ielikt tādā brošūriņā, vāciski izdota 2013.gadā.
Grejam palasīju sākumu, :f-palm: , šo -visu. Varbūt man ir uzmanības deficīts. Sižetiņš klasisks, beigas laimīgas. ****
-
Jasmīna Ēdena Baudas savalgotie
Grāmata tik maza un plāna, ka ātri izlasīju un jau paspēju aizmirst. :D
-
Andruss Kivirehks "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus"
Kad iesāku lasīt, pirmajā mirklī bija doma - ak, kādu murgu esmu paņēmusi - vēsturiski notikumi samiksēti ar mitoloģiju un fantastiku. Bet tad ielasījos un aizrāvos, jo notikumi risinājās raiti, valoda laba un sulīga, arī parupja un vienkārša, bet romānā iederas.
"Mana meita iestājās klosterī. Mauka tāda!"
-
Čūskuvārdi sākumā šķita diezgan jautri, bet beigās skumj un pesimistiski.
-
Sen lasīta, bet atceros, ka patika
-
Žoels Dikērs "Baltimori" ****
Grāmata par trīs jaunekļiem ar spožām nākotnes perspektīvām, kuru sapņus izposta skaudība, greizsirdība un nodevība. Galvenais varonis ir rakstnieks un, rakstot savu romānu, pamazām noskaidro, kas īsti izraisīja notikumu lavīnu.
No savas puses piebildīšu, ka visai bieži bija varoņu nonākšana situācijās, kuras var pārprast, taču nevis noskaidrot, kas notiek, bet skriet prom ar absolūtu pārliecību par savu taisnību un pēc tam kategoriski atteikties kādu uzklausīt. Bija situācijas, kur vajadzēja pieņemt lēmumu, balstoties uz veselo saprātu, bet tā vietā varonis stūrgalvīgi turējās pie sava vienīgā pareizā viedokļa, ko vēlāk nācās nožēlot.
Kopumā grāmata ir interesanta un baudāma tāpat kā pirmais Ž.Dikēra romāns "Patiesība par Harija Kebēra lietu".
man patika "Patiesība par Harija Klebēra lietu" kā izcils detektīvs ar lielisku sižetu, tad "Baltimori" sagādāja pilnīgu vilšanos....lasīju līdz galam, jo cerēju, ka būs vismaz kaut kas no sižeta tāds, kas attaisnotu cerības...bleķis...nu, tāds lubu gabals ...lasāms dāmām pludmalē...
Ja vēl kaut ko Žoels sarakstīs un tas tiks tulkots latviski - noteikti neņemšu...
-
Jā, Nakat, drīzumā iznāks Žoela Dikēra "622. istabas noslēpums", noteikti nelasi. :)
-
Jā, Nakat, drīzumā iznāks Žoela Dikēra "622. istabas noslēpums", noteikti nelasi. :)
Luīz, ja būs labs detektīvs, kur grūti atminēt mīklu, tad var lasīt un nodarboties ar minējumiem, bet traģiskus dzīves romānus, tas jaunais "šmurgulis" (1985.g.) vēl neprot rakstīt...valoda primitīva, viss pārspīlēts pārākajā pakāpē, tur līdz Dostojevskim kā līdz saulei...mani šādas grāmatas nebagātina un nesniedz sātu, bet šad tad jau jāizlasa, lai var atšķirt robežu no labas literatūras...bet masu produkts labs...
-
Virdžīnija Grimaldi "Laiks iedegt zvaigznes" *****
Burvīgs romāns par māti, kura negaidīti tiek pie naudas, bet tā vietā, lai nomaksātu parādus, dodas ceļojumā ar savām divām meitām. Sirsnīgs, reāls, brīžiem jautrs un iedvesmojošs stāsts.
-
Nesbē Greizsirdis un citi stāsti -labākais, ko viņš uzrakstījis
Lekberga -Sudraba asaras -varēja jau anotācijā pieminēt, ka turpinājums iepriekšējai, neatceros, kā sauca Revenge? Šķiet, ka būs turpinājums
Gizela Natālija Grādnere -Tantes ar klikšķiem Baltiešu stāsti -20 gds vācbaltiešu dzīve, humorīgi stāstiņi
-
Kristīna Sabaļauskaite "Pētera imperatore" I un II *****
Nupat pabeidzu lasīt otro grāmatu - super, pat ja iepriekš zināms, ar ko beigsies. Autorei ir mākslas vēstures zinātņu doktora grāds.
Velkot paralēles ar mūsdienām, Krievijā būtībā nekas nav mainījies - kā pirms 300 gadiem, tā tagad:
- vienam cilvēkam tiek dota neierobežota vara, un viņš nepieņem "nē" kā atbildi,
- nepaklausīgie, neskatoties uz statusu un bagātību, tiek iznīcināti,
- valstī zog visi,
- korupcija plaukst un zeļ,
- krievi ir slinki un milzīgos daudzumos patērē alkoholu, uzskatot, ka ar to var izārstēt visas kaites,
- impērijas robežas aizvien var un vajag paplašināt,
- jaunu teritoriju iekarošana tiek saukta par "atbrīvošanu"...
-
Nezinu, kas ar mani, bet negribu lasīt neko jaunu. Kādreiz lasīju aizgūtnēm pa 600 lpp.dienā. Laikam esmu pārlasījusies. Kaut gan mašīnā lasu, ja neesmu pie stūres - veco fantastiku un detektīvus.
Gribēju pārlasīt dažas grāmatas, kas nav manā īpašumā. Atradu un nokačāju. Bet. Nevaru lasīt kompī, taču 480 lpp drukāt tā kā pastulbi. Pagaidīšu, moš pāriet. Ja ne, drukāšu...
-
Žoels Dikērs "622.istabas noslēpums" ****
Man patika. Viltīgi savīta intriga, dinamiska darbība, dažādi notikumi. Grāmata veltīta Dikēra mirušajam izdevējam, un paralēli romāna darbībai autors iepin atmiņas par kopā pavadīto laiku ar izdevēju.
Jau pašā sākumā ir zināms, ka notikusi slepkavība, grāmata jau bija pāri pusei, bet vēl nebija pateikts, tieši kurš tika noslepkavots. Nāra izteicās, ka uz beigām vairs neko nav sapratusi, ka pārāk sarežģīti viss uzrakstīts. Man savukārt likās intriģējoši, ka pamazām tika atklātas arvien jaunas detaļas, kas izskaidro iepriekš pamanītās pretrunas un neskaidrības.
Vai ieteiktu Nakatam kā lasāmvielu? Nezinu... :?: Grāmata tomēr bieza un smaga, kā nekā 635 lappuses, ka nav par grūtu :mrgr:
-
Žoels Dikērs "622.istabas noslēpums" ****
Vai ieteiktu Nakatam kā lasāmvielu? Nezinu... :?: Grāmata tomēr bieza un smaga, kā nekā 635 lappuses, ka nav par grūtu :mrgr:
...nu, pagaidīsim ko teiks reno...Nāra vispār nav autoritāte literatūras ieteikumiem
-
Kā Tu redzi, es arī šajā tēmā reāli nerakstu un neko neiesaku, kaut faktiski lasu to pašu, ko lielais vairākums šeit, arī gudrā Reno un Luīze. Nezinaju, ka šeit viss tiek ieteikts tikai Nakatam :rofl:
Dikēra beigas likās pilnīgi neticamas- ka var cilvēks gadiem likt masku, neviens nepamana, ka tā nav seja un tēlot citu cilvēku un neviens nesaprot :rat: Spoileris speciāli Nakatam, kurš vispār nav mana autoritāte :rofl:
-
Kā Tu redzi, es arī šajā tēmā reāli nerakstu un neko neiesaku, kaut faktiski lasu to pašu, ko lielais vairākums šeit, arī gudrā Reno un Luīze. Nezinaju, ka šeit viss tiek ieteikts tikai Nakatam :rofl:
Dikēra beigas likās pilnīgi neticamas- ka var cilvēks gadiem likt masku, neviens nepamana, ka tā nav seja un tēlot citu cilvēku un neviens nesaprot :rat: Spoileris speciāli Nakatam, kurš vispār nav mana autoritāte :rofl:
Nāra, paldies par atsauksmi, jo tagad sapratu, ka romāns ir no fantastikas sērijas un nākotnē tā noteikti arī būs, ka lielākā daļa dāmu izvēlēsies valkāt savu jaunības masku - pašām jau 50, bet uzliktā maska kā 25 gados...re, kaut vai Gundega Repše - par viņu uzrakstīta monogrāfija, kurā laikam jau novērtēts (nav lasīta) viss dzīves devums literatūrā, bet uz vāka nav patreizējā kašķīgā veča, bet jaunā un smukā Gundega....kad tās maskas izgudros, tad Gundegu mēs laikam redzēsim tikai 25 gadu modelī! :mrgr:
...un ar Tevi, Nāra, nav nemaz tik ļauni, ja atzīsti, ka reno ir gudrāka par tevi...
p.s.
...un Luīze ierakstu veltīja man, jo mums bija diskusija par "Baltimori" un vai nākotnē lasīt to "622.istabu"...šajā pašā lapā :)
-
Diez vai kāda pārsitīs Viju Beinerti :?:
-
Nakat, tagad man liekas, ka kašķīgs vecis esi Tu, ne Gundega kašķīga vecene. :) Un vispār Gundega arī šajā vecumā smuka, bet labi stāsti bija tikai jaunībā, vēlāk ar to rakstīšanu aizvien sliktāk gāja. Varbūt tāpēc arī jaunības foto uz vāka. :)
-
Nakat, tagad man liekas, ka kašķīgs vecis esi Tu, ne Gundega kašķīga vecene. :) Un vispār Gundega arī šajā vecumā smuka, bet labi stāsti bija tikai jaunībā, vēlāk ar to rakstīšanu aizvien sliktāk gāja. Varbūt tāpēc arī jaunības foto uz vāka. :)
Nu, labi ...nu, lāāāāb...jāattaisno kašķīga veča reputācija - saki, Broņa, kas no tās jaunās Gundegas ciešanām ir vērts, lai paliktu literatūrā? ...un jaunībā vispār ir dumji, glupi stāsti...cik palasi, tad... ak, dievs, cik mēs stulbi esam jaunībā! :mrgr:
-
Nakat, man ir pirmā viņas grāmatiņa "Koncerts maniem draugiem pelnu kastē", tas ir vienīgais darbs, kurš varbūt paliks kādu laiku literatūras vēsturē, tiks vismaz pieminēts. Pārējie darbi (un es lasījusi esmu gandrīz visus) pēc 100 gadiem būs tajā pat plauktiņā, kur Māteru Juris, tas ir, filoloģijas studentiem tiks pieminēts, ka bija tāda 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta sākuma rakstniece Gundaga Repše, varbūt kādu fragmentu mēģinās lasīt..
Bet manam bērnam literatūras sarakstā šogad ir Repšes pirmie stāsti.
Daudziem rakstniekiem pirmais darbs ir nozīmīgākais.. vai pat vispār neko vairs neuzraksta.
-
Pat Judinai pirmais krimiķis sakarīgās par pārējiem :smej: , cik nu esmu lasījusi. Atzīšos esmu šovasar kādus 3 lasījusi smadzeņu atstresošanai :blushing:
Sākumā šķita - nu kriminālas ievirzes lubene, kur varonei viss šokolādē, + tuč, tuč mistikas, bet tad sākās kaut kāda, brīžam aiz matiem pievilkta piesaiste, acīmredzot, tā brīža aktualitātēm, izteikts žultainums... Prātā nāca doma - kas tam cilvēkam kaiš (aka - kas autorei tā pāri nodarījis)?
-
Judinai visi romāni pilni ar žultainumu + vecišķie izteikumi, ko autore ieliek mutē gados nebūt ne veciem personāžiem :?:
-
Jums liekas normāli grāmatas nosaukumu Big lies in a small town iztulkot- Īrisa zieds margrietiņa pļavā :rat: :rat: :rat:
-
Iztulkots tēlaini. Tāpat kā seriāla Hameleonu rotaļas nosaukums...
-
Vāks arī tāds romantisks ar margrietiņām, var noturēt par mīlas romānu, bet tur tiešām big lies :D
-
Vāks arī tāds romantisks ar margrietiņām, var noturēt par mīlas romānu, bet tur tiešām big lies :D
izdvējs "Kontinents" varbūt nospēruši un negrib maksāt autortiesības...maskējas! :mrgr: ....un vai tad īrisa ziedu var atrast margrietiņu pļavā?....tātad "big lies" un viss kārtībā! :mrgr: ...
..bet "Kontinents" tak izdod ar tur rindā n–tām pārdotām autortiesībām un iespējams, ka sākumā autore uzrakstīja "big lies", bet kāds piektais pārpircējs mainīja nosaukumu un jau "Kontinents" nopirka ar šādu "īrisa ziedu"...
-
Kristīna Sabaļauskaite "Pētera imperatore" I un II *****
Nupat pabeidzu lasīt otro grāmatu - super, pat ja iepriekš zināms, ar ko beigsies. Autorei ir mākslas vēstures zinātņu doktora grāds.
Velkot paralēles ar mūsdienām, Krievijā būtībā nekas nav mainījies - kā pirms 300 gadiem, tā tagad:
- vienam cilvēkam tiek dota neierobežota vara, un viņš nepieņem "nē" kā atbildi,
- nepaklausīgie, neskatoties uz statusu un bagātību, tiek iznīcināti,
- valstī zog visi,
- korupcija plaukst un zeļ,
- krievi ir slinki un milzīgos daudzumos patērē alkoholu, uzskatot, ka ar to var izārstēt visas kaites,
- impērijas robežas aizvien var un vajag paplašināt,
- jaunu teritoriju iekarošana tiek saukta par "atbrīvošanu"...
Lieliska lasāmviela, 100% nezinot autori, var pateikt, ka rakstījusi sieviete un tā ir Sabaļauskaite!
Vīrieši šādi neprot, nevar rakstīt.
Abas grāmatas ir arī nopirktas grāmatu plauktam, pirmo daļu iedevu dēlam izlasīt...atsauksmju vēl nav.
Interesanti - šo kāds tulkos krieviski?
-
Ervē Leteljē "Anomālija" *****
2020.gada Gonkūra balvas laureāts. Fascinējošs romāns - trilleris, mistika, filozofija, zinātne, ētika - viss vienā. Laba "pēcgarša".
Iesaku Nakatam ;)
-
Paskāls Mersjē "Vārdu svars"
Šoreiz vērtējuma nebūs, jo nejutos kā grāmatas mērķauditorija, bet uzrakstīšu savus iespaidus.
Man patika sižeta galvenā līnija un galvenais varonis - tulkotājs, grāmatizdevējs, viņa ģimene, draugi. Attiecīgi romānā bija daudz diskusiju un pārdomu par tulkojumiem dažādās valodās, vārdu lietošanu u.tml., kuriem "braucu" pāri (kā akmenscieto locekļu aprakstiem pežģīnēs). Kā arī vairāki romāni romānā, jo galvenajam varonim vairāki draugi ir rakstnieki. Piebildīšu, ka romānu no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice, taču grāmatā teksti angļu, itāļu un vēl citās valodās bija atstāti vispār bez tulkojuma, ja tāds nesekoja tālāk tekstā. Izlaidu arī atkārtošanos, kad jau vienreiz izstāstīta problēma tika sīki iztirzāta ar nākamo satikto draugu.
Kopumā romāns ir intelektuāls, cilvēcisks un domāts nesteidzīgai lasīšanai tiem, kas spēj novērtēt labu valodu un tulkošanas nianses.
-
Ervē Leteljē "Anomālija" *****
2020.gada Gonkūra balvas laureāts. Fascinējošs romāns - trilleris, mistika, filozofija, zinātne, ētika - viss vienā. Laba "pēcgarša".
Iesaku Nakatam ;)
Patīk tēma. Nekad tik tālu nebiju aizdomājusies. Un tiešām laba pēcgarša. Mana apziņa un fantāzijas pasaule nedaudz paplašinājās.
-
Noskatījos filmu. https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/akademiska-un-profesionala-literatura/ekonomika-uznemejdarbiba/big-short-the-movie-tie-in.html (https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/akademiska-un-profesionala-literatura/ekonomika-uznemejdarbiba/big-short-the-movie-tie-in.html)
Grāmatu esat lasījuš?
-
Filmu sen noskatījos, tagad laikam arī LTV1 rādīs vai parādīja...grāmatu neesmu lasījis, jo nav izdota latviski...
-
Iemānīja bibliotēkā man tādu "Nefrīta kaķis", Suzanne Bregere. , saucas dzimtas sāga, par Dānijas žīdu ģimeni no kāda 1920. gada līdz turpat vai mūsdienām, kā nu tai plašajai, padullajai ģimenei klājas. Pieminēta arī Rīga 1928 gadā.
Pirmo reizi mūžā atļāvos ar zīmuli mesties lappusē. Tādas stulbības uzrakstīt, Zvaigznei bez komentāra publicēt... vnk šoks. Citāti:
...Koka ragavas, noskūtas galvas un utis...Vaskadrānas, kājauti un ikonas ...
...Ja latviešu sievietes uzaicinātas uz balli, kur piesacīts ierasties garā kleitā, viņas atnāca naktskreklā, melniem zobiem un bizēs iepītām lentām....
...Valsts dižais vadonis, prezidents Ulmanis staigāja basām kājām. Savukārt bulvāros varēja redzēt dzīvas šausmu ainas, ko bija sarīkojis prezidents. Militāras kolonnas dzina puskailus dezertierus uz muguras sasietām rokām par šausmām un biedinājumu pilsētas iedzīvotājiem...
....Ulmanis... tautas acīs viņš iemiesoja iedrošinošu atbildi uz tās mūžīgajām, pamatotajām bailēm no Krievijas
No kurienes tā Suzanne to visu ir sagrābstījusi?!?
-
Par šo teju vajadzētu protesta notu. Pilnīgs ķīselis.
-
Es pilnīgi satrakojos vakar. Anotācijā : "Tā ir autentiska dzimtas sāga"
OK, Kilblokai nav jāizlasa visas grāmatas, un atbalstītāja Dānijas Mākslas un padomes Literatūras komisija arī var nezināt, bet ko domāja "Projekta vadītāja un redaktore" Una Orinska?
-
...nu, ja autentiska sāga, tad laikam jau rakstīta uz atstāto dienasgrāmatu pamata, tas varētu izskaidrot, kāpēc Dānijas institūts atbalsta...un runa par ebreju dzimtu, tad šiem tak vajadzēja dienasgrāmatās nopelt latviešus, jo vienmēr cilvēkam viņa tauta ir labāka par otru....tikai 1928.gads mulsina...ja par 1919.- 23.gadu būtu runa, es pat visam piekristu - gan koka ragavas (Rīgas nomalēs ziemā arī 1928.), gan utis, gan nekopti zobi pie tāda zobārstniecības līmeņa...un ja šodien uz operu var nākt legingos ar krosenēm, tad ko iebilst pret naktskreklu?...kardašjanas tak vispār apakšveļā staigā un mūsu sabiedrības dāmas tak apskauž...
...ja var rakstīt par Arturu Nagliņu, lai lielāks skandāls, tad šim ar nav nekāda vaina un reno kundze var vaimanāt par šo un celt reitingus zvaigznei abc! :mrgr:
-
reno kundze var vaimanāt par šo un celt reitingus zvaigznei abc! :mrgr:
Nakat, kas tev kaiš??
-
Nakat, kas tev kaiš??
un kas Tev kaiš, ja lasi šādus mēslus?
-
Un kā var zināt, ka mēsls, ja neizlasa?
-
Un kā var zināt, ka mēsls, ja neizlasa?
tas gan...un paldies reno kundzei, ka mūs informēja! :m:
-
Kā mēs uz to reaģēsim?
-
Nu, es tamtamus mazliet parībināju
-
Dažas ļoti labas -
Ervē Leteljē Anomālija
Arto Pāsilinna Apburošās Masu slepkavības
Benedikts Velss Gandrīz ģeniāls
-
Turpinu lasīt Gandrīz ģeniālo, un jūtu -ai, nebūs labi, nebūs labi, tāda nolemtības sajūta uzmācas...
-
Sāku lasīt vienu burvīgu, asprātīgu grāmatu: Virdžīnija Grimaldi "Laiks atkal iedegt zvaigznes". Pēc vāka spriežot, sākumā nodomāju, ka būs kāds saldais romāniņš, un nu galīgi rūgts/sūrs jau arī nav. Bet tad pašķirstīju un sapratu, ok, būs pašā laikā. Paraksturojot, tāds kā ģimenes stāsts par šķietamu bezizejas situāciju un to, kā tas viss tiek izdzīvots.
Galvenā varone, Anna, zaudē darbu, nav nomaksāts kredīts, neziņa. Annai ir divas pusaudzes meitas, Hloja raksta blogu, bet Lilī dienasgrāmatu. Grāmatā nelielas nodaļas mijas un sastāv no Annas stāstītā, Hlojas bloga un Lilī dienasgrāmatas ierakstiem, neskopojoties arī asprātībām.
"Hlojas liceja direktoru sauc Martēns Martēns. Gaidot pie viņa kabineta, es prātoju, par ko bija domājuši vecāki, izvēloties viņam vārdu. Divi varianti: vai nu viņi nemīlēka savu dēlu, vai arī viņi stostījās." (43.lpp.)
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/201058-laiks_atkal_iedegt_zvaigznes.html (https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/201058-laiks_atkal_iedegt_zvaigznes.html)
-
Man patika, sižeta noskaņā mazliet atgādināja Brīnišķīgās masu slepkavības.
Vāka dizains atbaida tieši tos, kam šī grāmata patiktu
-
...tad kā īsti?...apburošās masu slepkavības vai brīnišķīgās masu slepkavības?
Cik es saprotu, tad apburošas ir tādas, ka cilvēks stāv ar atplestu muti kā noburts no redzētā, kamēr brīnišķīgas ir tādas, ka cilvēks laimīgi smaida, jo redz brīnumu! :mrgr:
...jeb tās ir divas dažādas grāmatas? :thinking:
-
dažādas, dažādas, Nakat :smej: :smej:
-
Nav ne apburošās masu slepkavības vai brīnišķīgās masu slepkavības!
Nācās atrast...patiesībā ir Apburošās masu pašnāvības !
https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/203143-apburosas_masu_pasnavibas.html
-
Lūsinda Railija "Slepkavības Flīthausā" ****
Autores vecākā dēla Harija Vitekera rakstītajā priekšvārdā teikts, ka romāns esot uzrakstīts 2006.gadā, un līdz šim tas nav ticis publicēts. Vitekers ir līdzautors Railijas bērnu grāmatu sērijai par sargeņģeļiem (nezinu, vai ir izdota latviski) un šobrīd raksta "Septiņu māsu" cikla pēdējo romānu. 2006.gadā viņam bija 13 gadu, tātad šobrīd vēl tikai 29. Nu lai veicas čalim ar rakstīšanu. :)
-
Federiko Aksats "Amnēzija" ****
Psiholoģiskais trilleris sākas ar to, ka čalis pamostas un istabā ierauga nošautu sievieti. Protams, viņš viņu nepazīst un neko neatceras. Ar draugu palīdzību notiek izmeklēšana, un bilde pamazām tiek līmēta kopā. Grāmatas vidū jau kļūst reāli interesanti, un līdz beigām viss noskaidrots. Romāns beidzas ar skaitļi virkni un vēstuli, kurā, iespējams, kkas ir iešifrēts. Pirmā reakcija man bija - kā tā var būt, vai man jāpaliek neziņā?! Bet tad es sapratu, ka šifrs ir vienkāršs un es pati varu izlasīt paslēpto vēstījumu :go_go:
Jāpiebilst, ka pēc izglītības Aksats ir matemātikas analītiķis, tāpēc romānā vairāk ir loģikas nekā jūtelīgu emociju, bet tieši tas man patika.
Esmu lasījusi arī iepriekš izdoto Aksata romānu "Vienīgā izeja", bet jāteic godīgi, ka sižetu vairs neatceros. Bet gan jau bija sava tiesa mistisku notikumu.
-
Zaķa gads.*****
Nakatam lai tiek prieks minēšanai un spriedelēšanai, autoru nenosaukšu :mrgr: :mrgr:
-
Ervē Leteljē "Anomālija" *****
2020.gada Gonkūra balvas laureāts. Fascinējošs romāns - trilleris, mistika, filozofija, zinātne, ētika - viss vienā. Laba "pēcgarša".
Iesaku Nakatam ;)
Paldies Luīzei par šo ieteikumu!
Lieliska grāmata, kuru nekādā gadījumā nedrīkst dot lasīt Krimsonam!
Tālāk citāts no romāna - "Plakanās Zemes piekritēji tajā saskata apstiprinājumu pārliecībai."(c)
Varbūt šo ieteikt kā nākošo SF dalībniekiem, kura visiem jāizlasa un tad jāsastrīdas - esam simulācija vai arī tur kopējamā mašīna palaista?
Atkārtosim Račko "Samaitāto"?....tikai šoreiz ne par sex, bet par dzīvi?
-
Izlasīju. Patika. Savdabīga. Iedomājos, kā būtu ar mani.
-
Stāv plauktā, lūru ar vienu aci, laikam vajadzēs sākt, pašlaik lasu Banda, latv.autors.
-
Sakiet, jāiegādājas Anomālija? Pašlaik man tieši iespēja no LV palūgt atsūtīt
-
Kaste 2x biezāka,ja Tuuz gabaliem pērc. :mrgr:
-
Man privāti. Cilvēks šobrīd Latvijā, piedāvā ko atvest man
-
Ilonai Balodei grāmata iznākusi. Tai, kura par Pekinas ceļojumu rakstīja.
-
Sakiet, jāiegādājas Anomālija? Pašlaik man tieši iespēja no LV palūgt atsūtīt
jā, to var turēt plauktā un šad tad pārlasīt....ir filozofija, par kuru var pastrīdēties un pārlasīt ari vēlāk pēc kāda laika :)
-
Anomāliju es izvēlētos. Balodes ielu muzikantu stāstus -var jau, grāmata plāna, atšķirībā no Pekinas. Tas stāsts bija interesants, izņemot to, ka 2 pieauguši cilvēki diedelē mammai naudu un vispār dodas ceļā tukšā. Bet tad jau nebūtu tāds stāsts
-
Ko es sarakstīju -grāmata plāna! Ārprāta ķieģelis, lai arī esot drukāta teju uz zīdpapīra. Bet tiek slavēta kā interesanta
-
Vai var uzzināt, vai viņa nopelna arī no pārdotajām grāmatām? Ja kaut kāda nauda paliekviņai, tad tāpēc vien būtu vērts nopirkt šo grāmatu, jo Pekina lasījās labi, turklāt visu cieņu šīs sievietes personiskajām izvēlēm. Zinu, ka tizls teikums man sanāca, bet jautājums man tāpēc, ka zinu autori, kurai no izdotajām grāmatām nepienācās nekas, nu tur kkāds dīvains (vai varbūt standarta) līgums bija.
-
Varbūt var sazināties ar viņu. Gan jau viņai paliek kādi desmiti eksemplāri. It kā sīkums, bet kas zina.
-
varbūt sāk pienākties, kad ieņēmumi no pārdošanas pārsniedz izdevniecības izdevumus ? Tas vairāk pēc Jumavas, par to dzird visādus brīnumus
-
Es nezinu, kā tur izdevniecībās viss notiek. Toties esmu pamanījusi, ka tās pašas Judinas vai Račko pirmās grāmatas izdevusi Zvaigzne ABC, bet nākamās - jau citas izdevniecības. Gan jau finansiālais aspekts apakšā :?:
-
Ja paskatās uz tiem grāmatu kalniem veikalos, gan jau izdevīgums ir visiem, vismaz par tulkotajām. Par pašu autoriem varbūt vairāk ir gandarījums -mani nodrukāja!
Vai arī uztaisīti kultūrkapitālfonda projekti un sadala tēmas un naudu
-
Daudz neko ar grāmatām nenopelnīsi. Personigi pazistu kadu 6 gramstu autori, viņa drukājas Zvaigznē pi Kilblokas - dzīvo patrūcīgi. Kadreiz sen par peļņu prasīju, bet neko neatceros.
-
Račko varbūt nopelna
-
Nevaru saprast, no kura gala sākt sajūsmu par
Iemors Taulzs (Amor Towles) Džentlmenis Maskavā.*****
Grāmatā ir viss -vēsturiskais laikmets, mīlestība, mistika, piedzīvojums, politika un trilleris. Tur var atrast atziņas par vīnu, aprakstu, kā Triumvirāts-3 kungi gatavo bouillabaisse, aizraujošu prāta spēli, ko spēlēt, gaidot uzkodas. Bet pāri visam -Krievija, kādu to 30 gadu garumā vēro cilvēks, kam 1922. gadā piespriests mūža ieslodzījums Maskavas smalkākajā viesnīcā
Man lasot gribējās, kaut tā būtu manis pašas grāmata, lai varu pasvītrot ar zīmuli labākās vietas. Šķiet, ka lasīšu vēlreiz, ar zīmuli, savējo.
-
Es nupat pabeidzu lasīt Eimora Taulza "Džentlmenis Maskavā", un no manis arī *****
Mistiku gan grāmatā nemanīju, neliels trillerītis izvērtās tikai pašās beigās, bet citādi pilnībā piekrītu reno vērtējumam. Ļoti labā valodā uzrakstīts, inteliģents un asprātīgs teksts, bauda lasīt katru rindiņu. Un gandrīz katrā lappusē ir kāds spožs teikums, ko varētu citēt. Lasot brīžiem bija sajūta, ka darbība nenotiek 100 gadus senā pagātnē, bet mūsdienās - cenzūra, vajāšana par pateikto viedokli, par valdības lēmumu kritiku.
Kas notiek, ja pie teikšanas tiek partijai piederīgais nevis profesionālis: piemērs par vīnu - ja nomazgā pudelēm etiķetes, tad ir tikai baltais un sarkanais vīns, turklāt par vienu cenu. Vai arī tiek dota pavēle ābolu vietā ēdienā likt bietes, jo to ir neizlietots maišelis :?:
Sirds sarāvās, kad lasīju par brutālo attieksmi pret mākslas un kultūras vērtībām. Šajā sakarā atcerējos Elisones Pataki romānu "Spožās dzīves aizkulises" par Mārdžoriju Meriveteri Poustu, kura pāris gadus pirms otrā pasaules kara dzīvoja Maskavā, jo vīrs bija ASV diplomāts. Molotova sieva viņu aizveda uz milzīgu noliktavu, kur Pousta varēja izvēlēties sev tīkamas lietas par neadekvāti zemu cenu - krievu cariem un aristokrātiem konfiscētās gleznas, rotas u.tml.
-
Sāra Pennere "Zudusī aptieka" ****
Jaunas amerikānietes pirmais romāns. Londonā dubļmekles laikā sieviete atrod senu aptiekas pudelīti un veic izpēti par to. Paralēli mūsdienu notikumiem darbība norisinās vairāk nekā 200 gadus senā pagātnē.
Nedaudz par dubļmekli, jo sapratu, ka tāda reāli notiek. Plūdmaiņas ietekmē Temzā krītoties līmenim, tiek organizētas grupas artefaktu meklēšanai Temzas dubļos. Patika stāsts, ka viens no meklētājiem laika gaitā esot atradis daudz saliektu gredzenu - agrāk pielūdzējs metāla gredzenu saliecis, lai demonstrētu savu spēku, savukārt dāma gredzenu no tilta iemeta Temzā, ja bildinājumu noraidījusi . :)
-
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/vai-tava-jauna-milaka-gramata-iznaks-sogad-ieskatamies-izdeveju-planos.a491851/?fbclid=IwAR02zaB73cSS35_JYam
Šī gada plāni. Par daudzām prieks
-
Paralēli lasot 2 grāmatas, pirmo tomēr pabeidzu
Valērija Perēna Svaigs ūdens puķēm *****
Ļoti neparasta, sirsnīga grāmata. Tad, kad likās, ka stāsts ieiet paredzamā gultnē, viss sagriežas pavisam citādi. Aizkustinošs stāsts par par mīlestību, zaudējumu un spēju rast samierinājumu
-
Paralēli lasot 2 grāmatas, pirmo tomēr pabeidzu
Valērija Perēna Svaigs ūdens puķēm *****
Ļoti neparasta, sirsnīga grāmata. Tad, kad likās, ka stāsts ieiet paredzamā gultnē, viss sagriežas pavisam citādi. Aizkustinošs stāsts par par mīlestību, zaudējumu un spēju rast samierinājumu
Jā, tieši vakar pabeidzu. Pasen nebiju aizlasījusies vakarā pāris stundas :) Tas vien jau liecina, ka grāmata man patika. Mīlestība, zaudējums, samierināšanas, sevis un citu cilvēku iepazīšana, kļūdaini vērtējumi. Gana labi savērpts sižets no dažādu personāžu skata.
-
Lasu Pīters Meils Un atkal Provansa.Izdota 1999.,tad jau iespējams sīkās ziņas par ciematu krodziņiem un veikaliem var nebūt aktuālas. Šī ir vairāk kā ceļvedis, bet vienalga, jauka.Un provansālieši diez vai ir mainījušies.Pa šo laiku gan trakie angļi, salasījušies Meilu, ir sapirkuši visas būdiņas.Vienā citā grāmatā smējās, kā franči laimīgi pārdod savas romantiskās drupas un aiziet dzīvot uz bungalo ar kanalizāciju un netekošu jumtu
-
Paralēli lasot 2 grāmatas, pirmo tomēr pabeidzu
Valērija Perēna Svaigs ūdens puķēm *****
Ļoti neparasta, sirsnīga grāmata. Tad, kad likās, ka stāsts ieiet paredzamā gultnē, viss sagriežas pavisam citādi. Aizkustinošs stāsts par par mīlestību, zaudējumu un spēju rast samierinājumu
Šī, pavisam noteikti, ir mana 2022.gada TOP grāmata! Tik ļoti aizkustināja un pārņēma savā varā... Nopirku! Tādai grāmatai jābūt plauktā!
-
Šī, pavisam noteikti, ir mana 2022.gada TOP grāmata! Tik ļoti aizkustināja un pārņēma savā varā... Nopirku! Tādai grāmatai jābūt plauktā!
Zinu, kas būs manā nākamajā pasūtījumā
-
Zinu, kas būs manā nākamajā pasūtījumā
...Minne, šī ir ļoti smaga grāmata... ļoti..
...un tajā pašā laikā- tik ļoti gaiši( neatrodu citu vārdu) rakstīt par sirdi plosošām sāpēm...
-
...Minne, šī ir ļoti smaga grāmata... ļoti..
...un tajā pašā laikā- tik ļoti gaiši( neatrodu citu vārdu) rakstīt par sirdi plosošām sāpēm...
Paldies, ka piedomā, magda!
Bet man vajag arī tāda veida literatūru, lai turpinātu dziedināties
-
Es nupat pabeidzu lasīt Eimora Taulza "Džentlmenis Maskavā", un no manis arī *****
Mistiku gan grāmatā nemanīju, neliels trillerītis izvērtās tikai pašās beigās, bet citādi pilnībā piekrītu reno vērtējumam. Ļoti labā valodā uzrakstīts, inteliģents un asprātīgs teksts, bauda lasīt katru rindiņu. Un gandrīz katrā lappusē ir kāds spožs teikums, ko varētu citēt. Lasot brīžiem bija sajūta, ka darbība nenotiek 100 gadus senā pagātnē, bet mūsdienās - cenzūra, vajāšana par pateikto viedokli, par valdības lēmumu kritiku.
Kas notiek, ja pie teikšanas tiek partijai piederīgais nevis profesionālis: piemērs par vīnu - ja nomazgā pudelēm etiķetes, tad ir tikai baltais un sarkanais vīns, turklāt par vienu cenu. Vai arī tiek dota pavēle ābolu vietā ēdienā likt bietes, jo to ir neizlietots maišelis :?:
Sirds sarāvās, kad lasīju par brutālo attieksmi pret mākslas un kultūras vērtībām. Šajā sakarā atcerējos Elisones Pataki romānu "Spožās dzīves aizkulises" par Mārdžoriju Meriveteri Poustu, kura pāris gadus pirms otrā pasaules kara dzīvoja Maskavā, jo vīrs bija ASV diplomāts. Molotova sieva viņu aizveda uz milzīgu noliktavu, kur Pousta varēja izvēlēties sev tīkamas lietas par neadekvāti zemu cenu - krievu cariem un aristokrātiem konfiscētās gleznas, rotas u.tml.
Paņēmu biblenē, pie tam iesaistīju SBA, pasūtījumu atveda no citas biblenes...un šokā - tā tak lubene!
New York Times bestsellers! ...visi šie bestselleri, ja kāds vēl nezin ir lubenes, vienkārši mūsdienās smukāks vārds atrasts... ja kas, tad Tarantino filma "Lubene" ir viena no mīļākajām, tāpēc nesaku, ka tas ir slikts produkts, bet tā nav literatūra...tas vienkārši ir masu produkts ......bet vienalga izlasīšu! :mrgr:
-
Paņēmu biblenē, pie tam iesaistīju SBA, pasūtījumu atveda no citas biblenes...un šokā - tā tak lubene!
New York Times bestsellers! ...visi šie bestselleri, ja kāds vēl nezin ir lubenes, vienkārši mūsdienās smukāks vārds atrasts... ja kas, tad Tarantino filma "Lubene" ir viena no mīļākajām, tāpēc nesaku, ka tas ir slikts produkts, bet tā nav literatūra...tas vienkārši ir masu produkts ......bet vienalga izlasīšu! :mrgr:
Neuztvēru mesidžu :?: Vēl neesi izlasījis, bet jau cepies, ka bestsellers ir/nav lubene vai kā? Kam tad daiļliteratūra domāta, ja ne masveida lasīšanai? :mrgr:
Dokumentāls stāsts tas noteikti nav :D
-
Nakat, paliec pie savām filmām, tā nerviem mierīgāk
-
Eimors Taulzs "Džentlmenis Maskavā".
Nav vēl piebeigts no manis, bet izteikties ir vēlme!
Lai paskaidrotu, ka tas ir bestsellers/lubene, talkā nāk pats autors, kurš vienā zemrindē paskaidro, ka rietumu lasītāju masām ir grūti orientēties krievu autoru varoņu vārdos, tēva vārdos utt, tāpēc viņš šo lietu ir novienkāršojis! Piemēram, grāfs Aleksandrs Iļjičs Rostovs romāna lappusēs tiek vienkārši saukts par Grāfu! Ērti, vai ne?...amerikāņu mājsaimniecēm uzreiz viss ir saprotams!
Un tas nav lubu literatūras piemērs?
Tad vēl ar baznīcas zvana nogāšanu un pārkausēšanu lielgabalā. To izdara boļševiki, tas ,protams, ir zināms vēstures fakts, bet tad mājsaimnieču ērtībai un labākai sapratnei tiek sagrozīta vēsture....zvanu nogāž kazaki, kurus komandē kapteinis...
Kazaki pilsoņu karā bija balto armijas rindās...ja lasīta Šolohova "Klusā Dona", tad zinām, ka sarkano pusē bija arī kazaki, bet kā militāras patstāvīgas vienības bija balto kazaku pulki. Šo kazaku komandieris ir kapteinis....sarkanajā armijā pilsoņu kara laikā nebija virsnieku militāro pakāpju - tas lai atšķirtos no baltās armijas ...kazaki ar kapteini - tie noteikti nebūs sarkanie, bet baltie to baznīcas zvanu nogāza....un kāpēc kazakus nekomandē atamans, bet kaut kāds kapteinis? :scratch: ...nu jā...amerikāņu mājsaimnieces ir dzirdējušas par kazakiem...
Tad vēl kņazs Petrovs! :D ....ivanovi, petrovi, sidorovi ir zemnieku vārdi....labāk kņazam piestāvētu Rževskis vai Goļicins...
p.s.
labāk lasiet Pasternaka "Doktors Živago"...par to pašu laiku un romāna centrā arī intelektuālis, tiesa gan nav grāfs, bet ārsts...
-
Nu jau Tu tiešām piesienies........
Ok, ja tas viss liekas traucējoši, tad varbūt nemoki sevi un nelasi :?:
Par grāmatā minēto latviešu sautējumu (cūkgaļa, sīpoli, aprikozes) prātā ienāca doma, ka ne jau latviešu zemnieki tādu ēda, jo no kurienes lai šie ņemtu aprikozes :?: Taču turīgiem muižniekiem gan varēja būt kāds aprikožu kociņš siltumnīcā vai arī žāvētu augļu piegādes no siltākām zemēm, kā arī smalks pavārs, kurš zināja recepti. Vienīgi muižnieki nebija latvieši :D
-
Nu jau Tu tiešām piesienies........
Ok, ja tas viss liekas traucējoši, tad varbūt nemoki sevi un nelasi :?:
Par grāmatā minēto latviešu sautējumu (cūkgaļa, sīpoli, aprikozes) prātā ienāca doma, ka ne jau latviešu zemnieki tādu ēda, jo no kurienes lai šie ņemtu aprikozes :?: Taču turīgiem muižniekiem gan varēja būt kāds aprikožu kociņš siltumnīcā vai arī žāvētu augļu piegādes no siltākām zemēm, kā arī smalks pavārs, kurš zināja recepti. Vienīgi muižnieki nebija latvieši :D
..ja bija vēlme pieminēt latviešus, tad patiesāk to būtu darīt pie čekistu vārdiem Krievijā 20.gados...nu, tur Lācis, Peterss bija čekas vadībā...arī Višinskis vēl nebija prokurors tajā gadā, kas minēts autoram...
Nez kāpēc man šķiet, ka tas sautējums ir gruzīnu ēdiens?...viņiem ar aprikozēm tak nekādu problēmu un tiek piedāvāts gruzīnu vīns Mukuzani...varbūt amerikāņu autors mūs sajauca ar gruzīniem? :mrgr:
-
Gruzīniem būtu nevis cūka, bet jērs un citas garšvielas, tā ka nē, nepiekrītu.
-
Gruzīniem būtu nevis cūka, bet jērs un citas garšvielas, tā ka nē, nepiekrītu.
Tātad gruzīnus sajauca ar latviešiem :mrgr:
-
Vispār jau gruzīni nav nekādi musulmaņi un cūkas nebūt nesmādē :mrgr:
-
https://www.bookclubcookbook.com/gentleman-moscow-latvian-stew-recipe-author-amor-towles/ (https://www.bookclubcookbook.com/gentleman-moscow-latvian-stew-recipe-author-amor-towles/)
Ir interesanti papētīt tālāk. Ak, bet tas taču no lubenes! Nē, tad noteikti nevajag lasīt :mrgr:
Mana 1872. gadā izdota Latvieša pavāru grāmata, trešā driķe, protams, ir tulkota no vācu valodas un nāk no muižas ķēķiem. Garšvielas un piedevas tādas, kas padomjlaikos mums ne tikai nebija pieejamas, bet pat nebija zināmas. Bet tas tikai rāda, ka arī latvietis jau 50 gadus pirms džentlmeņa maltītes zināja dažādus smalkus ēdienus un latviešu sautējums nav nekas īpašs.
Jau ap 1910. gadu mūsu radiniekam bija siltumnīca, kur audzēja vīnogas
-
Tagad jāmēģina atrast, no kurienes žurnāls Saveur izrāvis to recepti, un kāpēc Latvian
-
https://www.saveur.com/
Žurnāls ar ēdieniem no visas pasaules. Sautējums ir, bet tagad krietni uzlabots
-
Tommi Kinnunens Nožēlu neizteica ***** -neskatoties uz zemāk tekstā izteiktajām šaubām
Ļoti skarbs laiks. Somija, 1945. gada pavasaris. Es zinu par Ziemeļu karu, bet kā tur īsti bija kara beigās, kurš kura pusē, mazliet juceklis.
Ļoti sasaucas ar mūsdienām-vai tu esi atbildīgs un pie vainas, ja biji "slikto"pusē, strādāji vācu kantīnē, hospitālī? katrai sievietei ir savi iemesli. Un gandrīz visas ir kāda vācieša gultas draudzenes. Norvēģi ar šīm sievietēm izrīkojas nežēlīgi, tāpat, kā Francijā. Grāmatas varones brīnumainā kārtā izvairās no nometnes, un noiet ar kājām 600 km uz savām mājām Somijā.
Gan jau rakstnieks ir visu izpētījis, bet lasot man mazliet radās šaubas par šāda gājiena iespējamību -vēl ir sniegs un ledus, pārtika nekāda, apavi nepiemēroti un pie rokas koferis.
Nobeigums negaidīts un grāmatas tituls no pievienotā dokumenta.
-
Es vēl gaidu rindā uz Kinnunena grāmatu.
-
Kad izlasi/ uzraksti/ kā tev liekas/ vai var badā un aukstumā noiet
-
A kur liksies?
-
Nu....tūkstošu tūkstoši pēc kara kājām atgriezās mājās. Skandināvijā gan jau ekstrēmāk ar laikapstākļiem, bet māju dēļ gan jau ne to vien var pārvarēt
-
Protams. Stāstā mazliet par daudz ekstrēmi viss, kas var būt slikti, salikts. Tādēļ man vienu brīdi radās šaubas, it īpaši, ja faktiski ziemā jānakšņo bez pajumtes un pārtikas sākumā vispār nav. Bet gan jau rakstnieks balstās uz reāliem stāstiem
Vēl es sāku domāt -mammas ģimene pēc kara nokļuva Priekulē, kas ir apm. 15 km no mājām. Kā viņi gāja tālāk? Kājām, līdz ieraudzīja, ka māja vesela, bet krievu štābs ievācies? Tagad nav vairs, kam paprasīt
-
Diana Bogdanova Mana ome un vareņiki
Mīļš stāsts par Ukrainas omi Ternopiļā, pie kuras brauc pa vasaru no Kuldīgas, kur autore uzaugusi. Katrs stāstiņš papildināts ar kādu no omes receptēm. Godīgi sakot, mani receptes interesēja tikpat, cik stāstiņi. Kopā 26 stāstiņi un tikpat recepšu. Darbības laiks -80. gadi
Es galīgi neesmu vareņiku fane, patiesībā man nevienas glumās klimpas man nepatīk (izņemot pelmeņus :rofl: ), bet visnīstamākie ir cepelīni. Bet daudzas citas receptes ir saglabāšanas vērtas
-
Eimora Taulza "Džentlmenis Maskavā"
Smuka pasaka, ļoti tālu no patiesības...ja Pasternaks, Solžeņicins, Bulgakovs rakstīja par to, ko redzēja, piedzīvoja, pārdzīvoja, tad nenoliedzami labi rakstošais Taulzs ir uzrakstījis reklāmu viesnīcai "Metropole", man ir aizdomas, ka tas ir pasūtījuma darbs, lai amerikāņi, braucot uz Maskavu izvēlētos tieši šo viesnīcu!
Es arī atļaušos šo viesnīcu pareklamēt! -
https://www.booking.com/hotel/ru/metropol-moscow.lv.html?activeTab=photosGallery
Amors (autors) tiešām pārvalda veiklu valodu, liek savas atziņas par dzīvi galvenā varoņa mutē/domās.
Apcerēju diskusiju, kur tika noliegts, ka šis romāns ir lubene. Pats vārds "lubene" ir tāds noniecinošs, tāpēc es lietošu vārdu - lasāmais, lasāmgabals.
Piemēram, man ienāktu prātā uzrakstīt stāstu par indiāņiem un kovbojiem. Tad atceroties F.Kūperu, Main-Rīdu, pameklējot internetā vietu nosaukumus, interesantus faktus un iztēlojoties sevi Kevina Kostnera ādā, kurš dejotu ar lapsām! :mrgr: ...to varētu saukt par literatūru?...nu, būtu "lasāmais"!
-
Nakat, neviens jau neapgalvo pretējo :?: Katrs daiļdarbs, ja vien nav dokumentāli pamatots, ir sava veida pasaka. Un piedzīvojumu filmas arī tādas pašas pasakas :mrgr:
Ja grāmata Tev nelikās interesanta, tad tā arī saki. Cik * dotu?
-
Nakat, neviens jau neapgalvo pretējo :?: Katrs daiļdarbs, ja vien nav dokumentāli pamatots, ir sava veida pasaka. Un piedzīvojumu filmas arī tādas pašas pasakas :mrgr:
Ja grāmata Tev nelikās interesanta, tad tā arī saki. Cik * dotu?
Es zvaigznes dotu literatūras darbiem, nevis reklāmgabaliem...ja vēl būtu tā mistika, ko solīja reno...redz, lasot es redzu, šis ir paņemts no Pasternaka, bet šeit no Solžeņicina...nodomāju, ka džeks (Amors) noteikti būs lasījis "Meistaru un Margaritu", tad varbūt viesnīcā paviesosies kāds "volands", bet nekā...nu, varbūt tā epizode, kur Sofija nonāca slimnīcā un kā uz burvja mājiena parādījās labākais ķirurgs un Osips, nu kurš tāds pavājš "volands" , bet tēls atpazīstams no citu krievu rakstnieku darbiem...
Zvaigznes nedodu, bet lasīt var - lasāmgabals.
-
Man ir jautājums reno, kā arhitektei ar lielu dzīves pieredzi, - kā ar tām "hrušcovkām"?
Amors raksta, ka tās sāka būvēt 1950.gadā un uzreiz ar lielpaneļiem??
Es biju lasījis, ka tas notika 50.gadu beigās un pirmais komplekss bija Rīgā, "Āgenskalna priedes" un sākumā būvēja no baltajiem silikāta ķieģeļiem, maniem vecākiem tur draugi dzīvoja un 60.gados es paviesojos tajās mājās...
Lielpaneļi tak parādījās daudz, daudz vēlāk ...60.gadu beigas?
-
Tu bez iebildumiem notici, ka troika kādu notiesātu uz mūža ieslodzījumu viesnīcā, bet tērē laiku, knibinādamies ar detaļām. Domā brīvāk!
Tāda sajūta, ka mēs ar Luizi esam lasījušas pavisam citu grāmatu
-
Tu bez iebildumiem notici, ka troika kādu notiesātu uz mūža ieslodzījumu viesnīcā, bet tērē laiku, knibinādamies ar detaļām. Domā brīvāk!
Tāda sajūta, ka mēs ar Luizi esam lasījušas pavisam citu grāmatu
Tak viss tur feiks, tas ir apmēram tā, ja es nevienu dzīvu indiāni neredzējis un sacerētu baigo sāgu par šiem, ko amerikāņi lasītu ar šausmām - tas džeks tak neko nezin par laso mešanu un kovboju paradumiem! :mrgr:
Tas darbs ir uzrakstīts priekš amerikāņiem, lai reklamētu viesnīcu "Metropoli"!
...visi tie kazaki, kuri gāž baznīcu zvanus, kņazs Petrovs, avīze "Pravda" esot pēcpusdienas laikraksts, beigās mūk it kā uz Somiju, bet nezin tak, ka somiem bija līgums ar krieviem - visus pārbēdzējus izdeva atpakaļ... tur viens zvans un būtu skaidrs, ka šamā nav Somijā un meklētu Krievijā...un tad tās beigas ...reāli rēcīgas - slavena kinoaktrise sēž ciema krogā un visam ciemam tas pie kājas...reālajā dzīvē viss ciems būtu saskrējis skatīties...un tad ierodas VIŅŠ, bez dokumentiem ar zeltu kabatā...nu, bija tā padomju milicija lohi, bet pārbaudīja tak visus, kas izcēlās uz apkārtējā fona...lasi tik un secini - neticu, neticu, neticu utt...un par troiku es izteicos jau agrāk...
Fināla secinājums - tā nav grāmata domāta tiem, kas kaut drusku zina par dzīvi Padomju Savienībā, tā ir domāta amerikāņu tūristiem, jo romānā ir arī labais amerikānis, kurš tur palīdz sakārtot lietas.
Ja par dzīves atziņām, gudrajam domām ko pauž Grāfs, tad tās visas var atrast grāmatās, kas mūsdienās māca, kā pareizi dzīvot...palasi tās!
...un tas vispār neiedomājami, ka viņu - Aleksandru Iļjiču Rostovu, kāds padomju laikos sauktu par grāfu...tā padomju laikos drīzāk bija zeku autoritāšu "kļička"...nu, kā lai nosauc šādu bestselleru? ...es ierosinu, ka lasāmgabals vai lasāmais...man bija pat interesanti, kādas muļķības vēl Amors sarakstīs! :mrgr: ...foršu vārdu vecāki iedevuši, ka reiz šādu bestselleru lasītāju gaumei...ja vien viņš pats, zinot savu lasītāju, nav to nomainījis...amūr tužūr - " Salutaura balss kļuva klusāka, — tad tur piesitās tādi uzkrāsoti skuķi un muldēja — žolī garson, amūr tužūr... Vajadzēja tā kā sadzert, ..." (C)
-
Joprojām nesaprotu Nakata cepienu :?: Ja nepatika grāmata, tad nepatika, ko tur var ņemties tik daudz :?:
-
Tādēļ, ka mums, it īpaši man, patika :mrgr:
Tas jau nav pirmais uzbrauciens
-
Tādēļ, ka mums, it īpaši man, patika :mrgr:
Tas jau nav pirmais uzbrauciens
klau, es lasu grāmatas arī pēc taviem ieteikumiem, esmu teicis ari paldies par labām grāmatām...nesaku, ka man šī nepatika, jo bija emocijas un neatstāja vienaldzīgu...katrā ziņā Amoru atcerēšos ilgi! :mrgr: ...tagad ķeršos pie Nesbē "Karaļvalsts"...un šai nav atsauksmju SF
-
Neviens nevienu nespiež lasīt. :) Bet atceros, ka Murakami "Kafka liedagā" nācās lasīt, jo Nakats mani vairākus mēnešus burtiski vajāja ar ieteikumu izlasīt :mrgr:
Skaidrs ir tas, ka mums ir dažādas gaumes. Nakat, turies pie klasikas un pārbaudītām vērtībām, Tev nav jālasa tas pats, par ko mēs te reizēm jūsmojam. :?:
Par Nesbē "Karaļvalsti" runājot, man likās pārāk brutāla, otrreiz nelasītu.
-
Karaļvalsts arī man stāv, pēdējā ceturtdaļa nelasīta :D. es lasīju, gāja arvien lēnāk, smagāk, kamēr apstājās.
-
...labi, beidzam šo diskusiju...es runāju par grāmatu, bet man pārmet, ka es piesienos...es kritizēju autoru, bet saņemu kritiku, ka esmu kritizējis kaut ko svētu...es nekritizēju ne Luīzi, ne reno - par gaumi nestrīdas, es runāju par autoru un šo lasāmgabalu..
Lūdzu turpiniet likt savas atsauksmes, jo jums pirmajām izdodas izlasīt jaunās grāmatas un tas dod ieskatu...man ļoti patika Sabaļauskaites "Pētera imperatore", ko var raksturot kā lielisku vēsturisku romānu, kur autore kvalificēti raksturo laikmetu..."Džentlmenis Maskavā" ari ir rakstīts kā vēsturisks romāns, bet ...nu, es jau pateicu, ko domāju...
-
Kad izlasi/ uzraksti/ kā tev liekas/ vai var badā un aukstumā noiet
Izlasīju Tommi Kinnunena "Nožēlu neizteica". Grāmata lasījās viegli kā piedzīvojumu romāns. Tās sievietes sāka iet maijā, auksts un mitrs bija ceļa sākumposms līdz Rovaniemi. Kaut ko jau ēst dabūja, bet pārsvarā jā, visu laiku badā. Šajā gadījumā organisms cīnās par izdzīvošanu, mobilizējot visas iekšējās rezerves, tāpēc arī viņas varēja iet uz priekšu. Bet nu kopumā skarbi.
-
Karaļvalsts arī man stāv, pēdējā ceturtdaļa nelasīta :D . es lasīju, gāja arvien lēnāk, smagāk, kamēr apstājās.
Jū Nesbē "Karaļvalsts"*****
Ieliku 5 zvaigznes, jo šis manuprāt ir rakstnieka radošā darba jauns sākums. Trillera galvenais varonis ir Rojs Opgārs, es raksturotu viņu kā cilvēku ar augstas morāles principiem, bet jādara tas, kas tobrīd jādara, ja dzīve spiež...arī slepkavība.
Jau labu laiku ir skaidrs, ka sāga par detektīvu Holu ir beigusies, tagad iedvesmu Nesbē meklē frontes pretējā pusē...tika uzrakstīti "Makbets", "Greizsirdis" - tādi eksperimenti vai treniņš, kur galvenais varonis ir slepkava, bet ar "Karaļvalsti" ir dzimis jaunas grāmatu sērijas varonis -Rojs Opgārs, slepkava...un manuprāt meistarībā Jū jau daudz neatpaliek no Dostojevska "Noziegums un sods"...grāmatas nobeigumā paliek atvērtas durvis nākošajam romānam.
Grūti lasīt, kad jūti līdzi noziedzniekam, jo tomēr foršs čalis...
Jū nopelnīs Fjodora laurus? :)
-
Federiko Aksats "Amnēzija" ****
Psiholoģiskais trilleris sākas ar to, ka čalis pamostas un istabā ierauga nošautu sievieti. Protams, viņš viņu nepazīst un neko neatceras. Ar draugu palīdzību notiek izmeklēšana, un bilde pamazām tiek līmēta kopā. Grāmatas vidū jau kļūst reāli interesanti, un līdz beigām viss noskaidrots. Romāns beidzas ar skaitļi virkni un vēstuli, kurā, iespējams, kkas ir iešifrēts. Pirmā reakcija man bija - kā tā var būt, vai man jāpaliek neziņā?! Bet tad es sapratu, ka šifrs ir vienkāršs un es pati varu izlasīt paslēpto vēstījumu :go_go:
Jāpiebilst, ka pēc izglītības Aksats ir matemātikas analītiķis, tāpēc romānā vairāk ir loģikas nekā jūtelīgu emociju, bet tieši tas man patika.
Esmu lasījusi arī iepriekš izdoto Aksata romānu "Vienīgā izeja", bet jāteic godīgi, ka sižetu vairs neatceros. Bet gan jau bija sava tiesa mistisku notikumu.
Luīze mani ieintriģēja ar to šifru, paņēmu biblenē ātri izlasīju, jo nekas tāds ...neaizķēra, jo teksti vienkārši, bez dziļuma, smadzenes nenosloga, bet atbrīvo...nu, rakstīts kā filmas scenārijs...2 lpp un nākošā epizode...2lpp un nākošā epizode - klasiska kinoscenārija stils.
Grāmatu atcerēšos dēļ tā šifra un koda, tas tiešām oriģināli grāmatas nobeigumā.
Man vēl radās jautājumi par amerikāņu veselības apdrošināšanu, jo galvenā varoņa ģimene bija virs vidējā amerikāņu līmeņa, bija elitāra B kluba biedri, - tad kāda mārrutka pēc Džonija mamma nebija apdrošināta?...skaidrs, ka bez veselības apdrošināšanas ar ALS slimību ģimenei ir bankrots, bet romānā pat ar pušplēstu vārdu neviens neieminas par veselības apdrošināšanu...dīvaini
-
Aleksejs Saļņikovs Petrovi ar gripu ****
Viens no retajiem tulkojumiem no Krievijas autoriem.
Petrovi -vīrs, sieva un dēls dzīvo Jekatirenburgā un ziemā pirms Jaungada visi pa kārtai saslimst ar gripu. Stāstījums visu laiku mainās, Petrova tagadne, Petrova bērnības atmiņas, Petrovas stāstījums, dīvainie draugi -brīžiem kā īsti gripozi murgi. Stāsts sākas ar īsti krievisku dzeršanu. Tas mani sākumā gandrīz pilnīgi atbaidīja -slims, dzer, kaut kur klīst ar mistiskiem paziņām. Viss notiek ap 2010-15 gadu, nav nekāda padomija. Atmosfēra radīta pārliecinoši briesmīga un nomācoša.
Bet beigās kaut kā gribas ticēt, ka ar Petroviem viss būs puslīdz labi, tik briesmīgi viņš nemaz nedzer un varbūt kādreiz publicēs savus zīmētos komiksus par citplanētiešiem. ( ja vien 2023. nebūs iesaukts armijā)
-
..te Sobčaka intervē Saļņikovu...arī par Petrovu gripu
ja kas, tad autors dzimis Latvijā
-
Ja kas, tad Tartu. Tā rakstīts anotācijā
-
Romija Hausmane "Mīļais bērns" ****
Trilleris ar sižeta pavērsieniem. Mazāk šaušalīgs nekā gaidīju, bet tas ir labi, manuprāt.
Lumbergam patiks. :b:
-
Karls Kello Templieši Māras zemē
Pamatīgs pētījums par Templiešu ordeņa pēdām Sāmsalā. Nelasīju ļoti rūpīgi, drīzāk pāršķirstīju. Nolēmu, lai gaida līdz kādam braucienam uz Sāmsalu. Interesentiem par mistiskajiem Templiešiem iesaku.
-
Citādāka un interesanta.
Citreiz horizontālie attēli ieliekas horizontāli, citreiz šādi :?:
-
Citreiz horizontālie attēli ieliekas horizontāli, citreiz šādi :?:
es domāju atkarīgs vai telefonu turēji horizontāli vai vertikāli fočēšanas laikā
-
Akdies, sajuka termini, horizontāli vieta bij domāts vertikāli. Fočeju vertikāli un telefonu turu vertikāli, bet bildes bij ielikušās horizontāli. Arī detektīvromānu tēmā tas pats ar vertikālo bildi, kas ieliekas guļus.
Palasīju tēmu par bildēm un sapratu, ka labāk nelikt, jo esot lielas vai tml. Žēl gan..es labprāt visās tēmās liktu bildes, ne rakstītu :)
-
Fočē horizontāli, tad arī bildes ieliksies pareizi.
-
Pēc Reno ieteikuma paņēmu no bibliotēkas Vladimira Zismana "Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs" Gundara Āboliņa tulkojumā, nebiju vīlusies ne mirkli, tāpēc no manis *****
Grāmata ir gan izzinoša, gan asprātīga. Tas nekas, ka es nesapratu pusi no lietotajiem mūzikas terminiem un mūzikas instrumentu sastāvdaļām :mrgr:
-
Aleksejs Saļņikovs Petrovi ar gripu ****
Viens no retajiem tulkojumiem no Krievijas autoriem.
Petrovi -vīrs, sieva un dēls dzīvo Jekatirenburgā un ziemā pirms Jaungada visi pa kārtai saslimst ar gripu. Stāstījums visu laiku mainās, Petrova tagadne, Petrova bērnības atmiņas, Petrovas stāstījums, dīvainie draugi -brīžiem kā īsti gripozi murgi. Stāsts sākas ar īsti krievisku dzeršanu. Tas mani sākumā gandrīz pilnīgi atbaidīja -slims, dzer, kaut kur klīst ar mistiskiem paziņām. Viss notiek ap 2010-15 gadu, nav nekāda padomija. Atmosfēra radīta pārliecinoši briesmīga un nomācoša.
Bet beigās kaut kā gribas ticēt, ka ar Petroviem viss būs puslīdz labi, tik briesmīgi viņš nemaz nedzer un varbūt kādreiz publicēs savus zīmētos komiksus par citplanētiešiem. ( ja vien 2023. nebūs iesaukts armijā)
Lasījās raiti, bet man bilde līdz galam kopā nesalikās, kaut kā neiebraucu, kas beigās notika ar Sniegbaltīti. Dodu ***.
-
Sniegbaltīti beigās izskaidroja, bet vairs neatceros, kā :)
-
Iesāku to gripu, pamocījos, pašķirstīju un noliku. Kaut kādi murgi likās.
-
Bija tas Petrovs tāds murgains, kā jau Krievija
Izlasīju tādu interesantu grāmatiņu sērijā Latvijas vēstures mīti un versijas, izdevniecība Aminori, sarunu vedējs Zanders
Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā. ***
Savas versijas par kādu noteiktu tēmu stāsta Lauris Gundars, pārējie visādi Dr. hist., phil. art. un sc. inf.
Gundaram visinteresantākā un pārdomas rosinošākā -"Kāpēc viņi klusēja?"
Visjuceklīgākā un pat neprecīzā par ēdienu Kurš baro, tas kontrolē. Bet tēma jau ir Mīti un versijas, tā kā jau pašos pamatos pieļauj tādu peldēšanu.
Mums protams ar vīru bija plaša diskusija, kā mēs katrs atceramies savu agrīno bērnību -ko mēs zinājām, nojautām, cik ģimenē runāja. Grāmatā tāds labs jēdziens -zināt to, ko nezin, jo par to neviens nerunā (aptuveni)
Man liekas, ka visdīvainākie ir 70. gadi, kad uz skatuves uznāca cilvēki, kas jau faktiski bija uzauguši padomju sistēmā. Tad parādījās īsta noslāņošanās, izvēles -rāpšanās pa partijas kāpnēm vai klusām audzēt tulpes. Šo laiku katrs atceras citādāk -ja mamma strādāja par pilsētiņas universālveikala vadītāju, dzīve mazliet atšķīrās ;) ( tas tāds smieklīgs fakts iz dzīves)
Nesen izdotās "puikas atmiņas" bija pamatīga detaļās, bet nekādās filozofijās un analīzēs "kāpēc" neieslīga. Tādēļ šīs versijas savā ziņā interesantākas.
-
...reno, šo nevajadzēja likt pie latviešu literatūras?...vai varbūt vispār vēstures tēmā, ja nav literatūra?
-
Taisnība. Drīzāk pie vēstures, kā jaunu tēmu Padomju Latvija -kaut kā tā
Pārliku
-
Mišels Velbeks "Serotonīns" (latv.2022.)
Laikam jau visas tēmas par Velbeka grāmatām ir starp pazudušajām. Var atrast tikai vienu reno citātu no "Kartes un teritorijas".
Latviešu valodā ir izdots -
"Elementārdaļiņas"
"Varbūt ir sala"
"Platforma"
"Karte un teritorija" (Gonkūra prēmija)
"Pakļaušanās"
"Serotonīns"
...un jā - labākā ir "Karte un teritorija"! :yes:
Ja runājam par "Serotonīnu", tad tā ir miršanu no skumjām....skumjas savukārt no tā, ka pasaule iet postā un arī mīla zudusi.
Romāns uzrakstīts no pirmās personas par 46-47 gadus vecu vīrieti (Z.Skujiņam paldies par "Vīrieti labākajos gados")...vispār arī man šis vecums bija gadi, kad visvairāk aizdomājos par pašnāvību, bet tas pārgāja, kad man kļuva 50!
Velbeks ir talantīgs ciniķis, kretīns un ģeniāls rakstnieks, kuram brīžiem gribas sadot pa muti, bet es arī viņu ļoti labi saprotu - mēs esam vienaudži, viņš pāris mēnešus jaunāks...
https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/romani/serotonins.html
Dāmām varbūt neiesaku, jo rakstīts no pirmās personas...tas ir izvirtis vīrietis pusmūža gados un tad jau jums diez vai izdosies identificēties ar viņu, kas man sanāk uz viens, divi, trīs!....nu, dāmas laikam to visu lasītu no ierakumu pretējās puses...kāds draņķis!...un iespējams var priecāties, ka tur otrā pusē ir sakāve...bet sakāve ir visai civilizācijai...
-
Godīgi sakot, nezināju par tādu Māru Vildi. Ļoti interesantas abas intervijas, tiešām. Grāmatu par gruzīniem gribētos izlasīt.
https://jauns.lv/raksts/sievietem/561087-damu-romanu-laiks-sen-pagajis-ko-lasa-gramatas-ta-notiek-tikai-gruzija-autore-mara-vilde
https://jauns.lv/raksts/sievietem/565067-gramatas-ta-notiek-tikai-gruzija-autore-mara-vilde-macas-no-karlsona-un-zalamana
-
Godīgi sakot, nezināju par tādu Māru Vildi. Ļoti interesantas abas intervijas, tiešām. Grāmatu par gruzīniem gribētos izlasīt.
https://jauns.lv/raksts/sievietem/561087-damu-romanu-laiks-sen-pagajis-ko-lasa-gramatas-ta-notiek-tikai-gruzija-autore-mara-vilde (https://jauns.lv/raksts/sievietem/561087-damu-romanu-laiks-sen-pagajis-ko-lasa-gramatas-ta-notiek-tikai-gruzija-autore-mara-vilde)
https://jauns.lv/raksts/sievietem/565067-gramatas-ta-notiek-tikai-gruzija-autore-mara-vilde-macas-no-karlsona-un-zalamana (https://jauns.lv/raksts/sievietem/565067-gramatas-ta-notiek-tikai-gruzija-autore-mara-vilde-macas-no-karlsona-un-zalamana)
Lasīju interviju un smaidīju. Daudzos jautājumos mums līdzīgi uzskati. Un no šīs intervijas par Kluso dzīvi uzzināju.
-
Jā, es arī par filmu ievēroju un nosmaidīju. Tiešām, būs tomēr jānoskatās
-
Man toties būtu beidzot jāsaņemas ierakstīt Amā Klusās dzīves tēmā
-
Lasu vairākas grāmatas vienlaikus, arī Orķestra beigas vēl palikušas. To arī pa lappusei palasu
Guzela Jahina Zuleika atver acis
Smags stāsts par "kulaku izsūtīšanu"30. gados.
Sākumam gandrīz netiku pāri, jo tatāru ģimenes sadzīves normas, sievietes loma, ko pieņem kā pašsaprotamu, iet pāri mūsu saprašanai. "viņi dzīvoja bagāti, jo bija 2 istabas" -tādi bija tie Tatārijas budži.
Kazaņas universitātes medicīnas profesors ap 1918. gadu ir maigi sajucis prātā. Viņu izglābj mistiska ola, kas maigi ietver viņa galvu un viņš vairs neredz un nedzird to, ko negrib.
Pusgadu ešelonu rindas virzās uz Sibīriju, pa ceļam pametot neizturējušo līķus. Stāsts ir briesmīgs, parasti es no tādiem vairos, bet kaut kā ir paņēmis savā varā.
Par sievietes izdzīvošanu ir arī Ingas Gailes "Jaukumiņš", tikai mūsdienās. Šeit nesit, metodes ir smalkākas. Arī esmu apmēram pusē.
Ērlinga Kages "Soli pa solim " vispār nav mans, bet varbūt saņemšos
Sāras Penneres "The London Seance Society" gan gaida savu kārtu, ar nepacietību
Visbeidzot tā, par ko Taj apjautājās -Alija Heizelvuda Mīlestības hipotēze
Nu īsta pludmales labsajūtas grāmata. Interesanti tikai tas, ka darbība notiek universitātes profesionālajā sabiedrībā - doktorantūras studenti, postdoki, profesori un pētnieciskā vide, kur nevis mācās, bet raksta savus doktora darbus. Citādi viss normā -pārpratumi, iemīlēšanās, vētrains sekss, atkal pārpratumi un laimīgas beigas
-
Penneres Seansu biedrība, godīgi sakot, apnika. Beigās pa diagonāli pāršķīru.
Tempā izlasīju Danelijas "Pasažieris bez biļetes", rotams, ka lasās ļoti raiti, jo stāsts pārpilnsgan ar komiskām, gan ļoti sirsnīgām epizodēm. No viņa filmām miglaini atceros Rudens maratonu, labi - Mimino un Kin dz-dza. Padomju kino virtuve aprakstīta lieliski, tāds baiss raganu katls, kur kaut kādā veidā citi izdzīvoja, citi nē. Dzeršana nenormālos apjomos ir neatraujama šīs dzīves sastāvdaļa, pats Danelija to atzīst.
-
Beidzot izlasīju
Viktorija Janišova Sēņotāja
Gāja diezgan lēni, jo visādas citas gadījās pa ceļam, bet šis stāsts nav ne viegls, ne raits.
Protams, arī sezona īstā, jo sēņošanas apraksti būtu izdalāmi kā atsevišķi piedzīvojumi.
To jau es zināju, ka čehi ir sēņotāju nācija Nr. 1 ar vislabākajām grāmatām un attēlu atlantiem. No vīra stāstiem -vai, kāda nauda esot tērēta, ģimene mērenā šokā.
Jaunās sievietes stāsts ir lēnprātīgi traģisks. Bērnības smago pāridarījumu aizmirst viņa nespēj, un dzīvo vientulībā un nabadzībā, pārtiekot no sēņošanas un niecīgās
invaliditātes pensijas. Ļoti poētiski vientulīgās dzīves apraksti
Autorei arī pārējās grāmatas esot par destruktīvām ģimenes attiecībām. Laikam tāda skarba pieredze
-
"Ceriņu meitenes" Marta Hola Kellija ****
Nez kādēļ iedomājos, ka tā tāda "vieglā" grāmata, nepavisam nē, bet lasās raiti. Nodaļas par koncentrācijas nometni gan knapi spēju lasīt. Amerikāņu filantrope, Polijas meitenes - šaušalīgu izmēģinājumu "trusīši", vācu ārste - viņu ceļi krustojas kara laikā.
Stāsts lielā mērā balstīts reālos notikumos, to autore raksta pēcvārdā un to varēja just lasot.
-
Entonijs Dors Putnu pilsēta mākoņos *****
Sen nebija lasīta tik literāri laba grāmata -5 varoņi dažādos laikos un pamazām tu saproti to saikni, kas viņus visus savīs kopā.
Man interesants bija stāsts, kas norisinās Konstantinopolē 1453. gadā -pilsētas mūriem tuvojas turku sultāns. Jo tīri sagadīšanās pēc pirms tam lasīju
Džeisons Gudvins Čūsku akmens,
kur notikumi jau risinās Stambulā 19.gds. vidū. Izdota ap 2012. gadu un es bibliotēkā biju pirmā šīs grāmatas lasītāja. :?: Grāmata it kā piesātināta ar notikumiem, aprakstiem, bet viss ir tā kā par daudz samudžināts. Tādā pašā apjukuma miglā, kā Stambula, tiek turēts arī lasītājs
Man Stambula kā pilsēta ļoti patika, vietu nosaukumi bija pazīstami, tādēļ varonīgi turēju līdz galam, un beigās jau kaut kāda skaidrība par vainīgajiem -jo tas ir tāds kā detektīvs -radās. Pozitīvi bija, ka ļoti daudz tulkotājas zemsvītras skaidrojumi
-
Joprojām gaidu Dora Mums neredzamo gaismu. Bibliotekāre pasūdzējās, kā zvana, zvana, bet cilvēks vnk nevīžo grāmatu atdot. Un tādu esot daudz, jo par soda naudu 1 cents pasmejoties. Tagad pievedīs no citas bibliotēkas -tā vismaz pie mums ir iespējams. Es jau pati būtu varējusi aizbraukt.
Bet par jauno -
Tabea Baha Zīda villas mirdzums ****, savā kategorijā "labsajūta klubkrēslā " pat visas *****.
Stāsts aizraujošs, mīlestība, visādas intrigas un šķēršļi, dzīve Itālijā. Ļoti interesanti apraksti par zīda aušanu. Mēs esam pieraduši, ka auž kārtīgus vilnas un lina audumus. Zīda villā auž zīdu uz vecajām stellēm, gan šalles un lakatus, gan aizkarus un mēbeļaudumus un paši arī krāso ar dabiskajām krāsām.
Pēc grāmatas satura liekas, ka tā noteikti nav pirmā daļa, tekstā atsauces uz dažādiem iepriekšējiem notikumiem. Ja tā tiešām ir, kārtējais Zvaigznes fufelis. Kā Nesbē tulkoja krustām šķērsām.
Apskatījos. Tā arī ir. Nav pirmā un nav arī pēdējā par Zīda villu. Bahas kundze gan tādas sērijas raksta diezgan lielā ātrumā :) [size=78%] [/size]
Mazliet samulsināja arī tituls - man villa pirmā mirklī asociējās kā vilna. Varēja pat to villu mest ārā un atstāt tikai Zīda mirdzums
-
Šī tiešām jaunatklāta grāmata. Pārlasīju
Keitas Atkinsones pirmo romānu, kas uzreiz saņēma visādas balvas -
Neredzamo stundu muzejs
Behind the Scenes at the Museum
Kādas ģimenes stāsts, nepavisam ne laimīgs. Atkinsones sarkastiskais, melnais humors, stāstot par traģiskiem notikumiem, jau šeit priecē.
Noteikti iesaku. Grāmatu izdevis Kontinents 1995. gadā
-
Grāmata, ko noteikti iesaku. Beidzot arī kas labs izdots
Halgrīms Helgasons Sieviete 1000 grādos
-
Donna Tarta "Ciglītis" *****
Grāmata saņēma Pulicera balvu, bet manai gaumei bišķi par biezu, to pašu stāstu var izstāstīt arī uz pusi plānākā versijā. Tomēr es izlasīju visas 767 lappuses, bija interesanti. Bagātīga valoda un jauni vārdi - nez ko nozīmē "lietus alpas" :) Tulkojusi Silvija Brice, protams. Grāmatas centrā ir reāla glezna ar putniņu, ko 1654.gadā uzgleznojis nīderlandiešu mākslinieks Karels Fabritiuss.
Pati grāmata sarakstīta un izdota jau pirms 10 gadiem, latviski iztulkota tikai tagad. 2019.gadā pēc tās ir uzņemta filma "The Goldfinch".
-
"Līst alpām" = gāž kā ar spaiņiem
-
"Līst alpām" = gāž kā ar spaiņiem
Tā jau no konteksta varēja saprast, bet man nekad iepriekš nebija gadījies dzirdēt/lasīt tādu formulējumu.
-
Alpas un aumaļas :clap:
-
Jau pažēlojos, ka pazaudēju visu sarakstīto.
Hanja Janagihara Uz paradīzi
Laba, ja nemulsina Džons vīrs un Pīters sieva, smaga visās izpausmēs -700 lappuses.
Herberts Fon Blankenhagens Atmiņas no vecās Vidzemes
Kligenberga -Rīga 1892 -1913
Ļoti interesants un detalizēts stāsts par bērnību lauku muižā netālu no Allažiem un jaunību, mācību gadiem Rīgā
-
Par Veco Vidzemi skaistas tās bērnības un jaunības atmiņas. Līdz 1905. gadam nu īsta paradīze savā noslēgtajā burbulī. Visinteresantākās man likās sākuma nodaļas, kur detalizēti apraksta sadzīvi, iekārtojumu, saimniekošanu.
Lasot man aizvien vairāk tā šķērmāk palika. Mana, mūsu skaistā dzimtene vienā laidā. Pat tāda doma nav bijusi prātā, ka tā kādiem citiem ir dzimtene, bet viņi ir tikai ienācēji. Kontakta starp vāciešiem un citiem vispār nav nekāda. Autors knapi prot latviešu valodu (tēvs prot, māte nē), krievu nemaz -to impērijas vara viņiem varītēm iežmiedz.
Par latviešu kalpotājiem pietiekami daudz arī sliktu vārdu -viltīgi, zaglīgi, bet tas vairāk par lauka strādniekiem. Pēc 1905. gada, kad arī viņu muižu nodedzina, vispār darbā nepieņem nevienu latvieti, bet ieved Volgas vāciešus. Pie dedzināšanas gan vaino aģitatoru bandas, kas klejojušas pārsvarā pa Rīgas apkārtni.
Bet grāmata kopumā interesanta, pilnīgi cits skatu punkts, un valoda kā jau tādam vienkāršam stāstījumam, raita un viegla. Iesaku.
-
Hanja Janagihara Uz paradīzi
Laba, ja nemulsina Džons vīrs un Pīters sieva, smaga visās izpausmēs -700 lappuses.
Pēc Mazliet dzīvības man viņu negribas lasīt
-
Pēc Mazliet dzīvības man viņu negribas lasīt
Nav vērts, ne tuvu netur līdzi.
-
Man arī M.dzīvības nepatika + daudz kļūdu un paviršību no Zvaigznes puses
-
Vēl viena, ko gribu jaunatklāt, patiesībā atklāt -
Oto Šteigers Gads vienpadsmit mēnešos
Izlasīju Zuzannas Peonijas atsauksmi un saliktos citātus FB grāmatniekos. Vizuāli nez kādēļ es tādu vāku atceros, izdota 1968.! gadā. Cerams, bibliotēkā būs
-
Pajautāju bibliotēkā. Nav. Droši vien sen makulatūrā. Nav brīnums, 1968. gads un tik skumīgs vāciņš. Ja nu kādam kādā noputējušā plaukta stūrī paslēpusies... Labprāt dabūtu.
-
Paskaties mybook.lv un ibook.lv, uzrāda, ka ir nopērkama, bet dziļāk es neraku, cik tie sludinājumi seni un vai pārdevēji sakontaktējami.
-
Ibook.lv diezgan daudzi pārdod šo grāmatu, cena visai pieticīga, pat zem eiro. Un pārdevēji izskatās sakontaktējami. Tā ka vajag tikai piereģistrēties un tikt pie grāmatas. Jo nav arī Rīgas centrālās bibliotēkas nevienā no filiālēm.
-
Piedodiet par offtopu, jūs te ibook.lv utml. pieminējāt... Kā būtu labāk pārdot grāmatas? Man ir grēda grāmatu par filozofiju un judaistiku, galvenokārt krieviski, kaut kas laikam arī vāciski, viena otra, man šķiet, varētu skaitīties arī antikvāra. (Mantojums, kuru diezin vai lasīšu, bet izmest nespēju, stāv putekļus krāj).
-
Var ielikt tajā pašā ibook.lv vai mybook.lv, bet pašai to darīt ir laikietilpīgi un arī pārdošana nenotiktu ātri. Cik zinu, ibook ir daži, kas ņem grāmatas realizācijai, bet tikpat labi var aiznest grāmatas uz antikvariātu. Visātrāk var tik no grāmatām vaļā par velti, ziedojot Otrajai elpai vai kādam no grāmatu maiņas punktiem.
-
Esmu redzējusi, ka FB grupā saliek bildes, ja ļoti daudz grāmatu. Protams, ka čakars ar pārdošanu, varbūt piedāvāt visas kopā -tā arī dara. Varbūt antikvārās atsevišķi
-
Es sūtīju antikvariātiem sarakstu. Viņi izvēlējās, noteica cenu.
-
Par Beigu izjūtu -te recenzija. Lasot kaut ko sāku atcerēties
https://gramatas.wordpress.com/2013/06/12/beigu-izjuta-dzuljens-barnss/
-
Ļoti laba recenzija. Bet atbildes uz manu jautājumu nav:)
-
pasūtīju Beigu izjūtu, lasīšu vēlreiz un mēģināšu saprast, kur tā mīkla
Šodien iebraucu mūsu Centrālajā, atradu divas
mazītiņa grāmatiņa, jau izlasīju
Andruss Kivirehks Kocenieki un tāsenieces tulkojis Guntars Godiņš, izcili
Delfīne de Vigāna Balstīts patiesos notikumos
Iesāku, viņai visas grāmatas man patīk
-
Kaut kāds murgs. Neiesaku, kgan tiku līdz 200.lpp.
Vispirms jau tas, ka visi tur ir geji un jo tālāk lasi, jo lielāks murgs.
Paldies.
-
Anna Šojoma "Viedo kaķu kafejnīca" *****
Ļoti jauka grāmata un pietiekami plāna, lai pa pāris stundām vai pat vēl ātrāk izlasītu. Darbība notiek Barselonā, kaķu kafejnīcā. Turklāt visā stāstā nav neviena netradicionāli orientēta tēla. :)
-
Kaut kāds murgs. Neiesaku, kgan tiku līdz 200.lpp.
Vispirms jau tas, ka visi tur ir geji un jo tālāk lasi, jo lielāks murgs.
Paldies.
Es pirmo daļu izlasīju, par spīti sievai Džonam, jo bija vismaz sakarīgs stāsts. Tad laikam rakstīju atsauksmi. Bet tālāk sāku pāršķirstīt, 2. daļa vnk juceklīgi garlaicīga, un trešajā jau paredzamas, infekcijas pārņemtas pasaules šausmiņas, kas jau nez cik veidos pārmaltas.
-
Stāsts būtu ok, ja visi nebūtu geji :) Vai tiešām 1893. gadā vīrieti ģimene precināja ar vīrieti? :?:
-
nu nē tak, rakstnieces fantāzija. Arī par to, kā sadalījusies tā, ko zinām kā ASV
Transpersonas un visādi kvīri gan nav, kā par brīnumu
-
Janagiharu pat nemēģināšu lasīt.
-
Muzeju naktī. Kka neticas, ka visām, bet kas zina :?:
-
griežu zobus no dusmām, man visas ir un 3,kuras nav, tiks izdotas drīzumā...
-
Bonija Gārmesa "Ķīmijas stundas" *****
Darbība notiek 50. un 60.gados, kad Anglijas sabiedrībā vēl bija dzīvi aizspriedumi par sievietes lomu. Galvenā varone ir ķīmijas zinātniece, patiesi fascinējošs tēls. Īpaši man patika, kā viņa televīzijā stāstīja par ēdiena gatavošanu.
-
Beidzot tiku pie
Katarina Maseti (uzvārds nojauca pēdas, kamēr pieņēmu, ka darbība notiek Zviedrijā)
Puisis no blakuskapa
Situācija interesanta un klasiska -smalka bibliotekāre un īsts zemnieks. Atrisinājums man tomēr izraisīja lielas pārdomas -vai tā var. Ja kāds vēl lasījis, varam papļāpāt
-
Grāmata bij ok, atceros, ka beigas bija dīvainas, bet kādas- vairs neatceros :?:
-
Izlasīju, vietām sasmējos, bet īsti nenoticēju, jo sevišķi- finālam. Lai gan! Dzīvē gadās visādi! :coffee:
-
Finālam es pat varētu noticēt, bet tā piečakarēt savus partnerus, ar kuriem jau kopā...No tās vietas varētu sākties vēl viens romāns
-
Man laikam kapiņgrāmatu posms. Paņēmu
Ričards Ropers Dzīvošanas vērts
Esmu pirmajās lappusēs. Galvenais varonis ir pašvaldības darbinieks, kura pienākums ir nokārtot to cilvēku apbedīšanu, kam nav piederīgie. No brīvas gribas viņš piedalās arī apbedīšanas ceremonijā
-
"Puisi no blakuskapa" lasīju jau pasen. Atceros tikai, ka biju gaidījusi ko citu, tā ka kopumā neliela vilšanās.
-
Ričards Ropers Dzīvošanas vērts --Something To Live For ****
Vientuļnieks, mērijas darbinieks, kura uzdevums ir, pārmeklējot dzīvesvietu, atrast informāciju par mirušo cilvēku. Ja ziņas par radiniekiem neatrod, tad valsts apglabā par saviem līdzekļiem. Endrū brīvprātīgi piedalās arī izvadīšanā un bieži viņš un vikārs ir vienīgie pavadītāji.
Bet, stājoties darbā, Endrū ir pamatīgi samelojies, un nu netiek no saviem meliem vaļā
Stāsts ir ar savu angļu humora devu, visādiem sarežģījumiem, gan skumjiem, gan komiskiem
-
Šis tika apspriests kā filma (aizvien bez mana komentāra, Amālij!)
https://www.sarunuforums.lv/index.php?topic=9731.0
-
Man šķiet, ka filma un grāmata ir divas dažādas lietas.
-
Man šķiet, ka filma un grāmata ir divas dažādas lietas.
Ja? Patiesībā jau nezinu.
Bet šis man kkā uzreiz asociējās ar filmu - "Vientuļnieks, mērijas darbinieks, kura uzdevums ir, pārmeklējot dzīvesvietu, atrast informāciju par mirušo cilvēku. Ja ziņas par radiniekiem neatrod, tad valsts apglabā par saviem līdzekļiem. Endrū brīvprātīgi piedalās arī izvadīšanā un bieži viņš un vikārs ir vienīgie pavadītāji.''
Ja runāju šķērsām, tad sorry :?:
-
Ir, ir līdzība filmai ar grāmatu. Grāmatā varonis tāds dzīvelīgāks. Un beigas, šķiet, bija rožainākas.
-
Laikam jau citā tēmā rakstīju -šķiet, ka rakstnieks ideju nočiepis no filmas, jo filma 2013., grāmata 2019., pie tam pirmā.
-
Beidzot pabeidzu Mantelas "Spogulis un gaisma"
Triloģijas pēdējā grāmata. Lēni gāja. Nemitīga darbība, bet viss ir tik biezā slānī, ka tikai pa gabaliņam tiku uz priekšu. Līdz Tomasa Kromvela nenovēršamajam bendes bluķim.
Manā, un droši vien daudzu, uztverē Henrijs VIII rādījās kā tāds maniakāls sievu slepkavnieks un galvu cirtējs.
Patiesībā tajā laikā, kad Anglijā mainās valdošā ticība, cilvēkus soda un galē pa labi un kreisi -ķeceri, nodevēji, dumpju vadoņi. Parastie nāvessodi ir pakāršana, sadedzināšana vai saraušana gabalos. Galvas nociršana ir smalka lieta, liela privilēģija un karaļa "žēlastības izpausme" gan Annai Boleinai un pēc tam Katerīnai Hovardai
-
Jurica Pavičičs "Sarkanais ūdens" ****
Romānu ņēmu lasīt ar lielu piesardzību, jo horvātu autorus iepriekš nebiju lasījusi, bet nebiju vīlusies. Lai gan pamatā ir stāsts par 1989.gadā pazudušas meitenes meklēšanu, romāns kopumā ir par dzīvi, cilvēkiem, nedaudz par karu un tam sekojošām pārmaiņām.
-
Sofija ĒRVINA Bagātnieka medību rokasgrāmata lēdijai ***
Tāds atvaļinājuma romāns Ostinas cienītājiem - viegls un aizraujošs, bet acīmredzams. Acumirklīgas asociācijas ar Lepnumu un aizspriedumiem - ģimene ar piecām māsām bez pūra, tikai situācija vēl sliktāka - vecāki (māte apšaubāmas izcelsmes, tēvs dižciltīgs) jau miruši un parādu piedzinēji klauvē pie durvīm, turklāt, pēkšņi tiek atsaukta vienas no māsām, saderināšanās, kas būtu glābusi situāciju. Tad nu viņa kopā ar citu māsu nolemj doties uz Londonu pie senas mātes draudzenes, lai tā palīdz iekļūt turīgajās aprindās, kur varētu nocopēt izdevīgu partiju. Laika maz, mērķis - pēc iespējas turīgāks vīrs.
Sākumā domāju, ka autore amerikāniete - ļoti jau nu Holivudiski viss. Bet nē - angliete, turklāt, studējusi vēsturi.
-
Biblenē nebija, laikam pārāk jauna. Savācu citas viegla rakstura "karstā laika" grāmatas un 2 vīram lasīšanai un sev pārlasīšanai -Omci un Mājkalpotāju
Man pēc Henrija VIII un Kromvela neko nopietnu negribās
-
Bonija Gārmesa "Ķīmijas stundas" *****
Darbība notiek 50. un 60.gados, kad Anglijas sabiedrībā vēl bija dzīvi aizspriedumi par sievietes lomu. Galvenā varone ir ķīmijas zinātniece, patiesi fascinējošs tēls. Īpaši man patika, kā viņa televīzijā stāstīja par ēdiena gatavošanu.
Beidzot trāpījās bibliotēkā, ļoti interesanta tēma. (darbība notiek ASV, kas ir vēl daudz konservatīvāka sabiedrība)
TV stāsts mazliet neticami piesātināts ar specifiskajiem terminiem, bet atbrīvošanās un pašapziņas vēstījums nepārprotams.
Pēc izlasīšanas domāju, kā sievietēm bija ar strādāšanu padsavienībā. Vai to varēja uzskatīt par izlaušanos brīvībā, vai neizbēgamu piespiedu darbu. Grāmatā ASV mājsaimnieces laužas ārā no mājas. Vai pie mums daudzas sievietes nebūtu laimīgas, mājās audzinot bērnus? Bez sievietes algas ģimene nemaz nevarēja iztikt.
Mūžīgā dilemma -karjera un ģimene
-
No pēdējām lasītajām-
Sallija Peidža "Stāstu glabātāja" ****
Galvenā varone strādā par apkopēju vairākās mājās, krāj stāstus par dzīvi. Sirsnīga grāmata.
Alekss Maiklīdess "Niknums" ****
Uz salas notiek slepkavība. Taču stāsts nav par to, bet gan par katru iesaistīto personu. Un beigās nekas nav tā, ka izskatās.
-
Ķīmijas stundas iespaidā pielieku no Satori:
https://satori.lv/article/kapec-man-nesanak-matei-makslas-monstram (https://satori.lv/article/kapec-man-nesanak-matei-makslas-monstram)
Par pašu Eveloni (dižo cūku komiksu autori) gan gribas indīgi piebilst -labāk nenodarbojies ar mākslu :sarcasm:
-
Negribas jau pieķēzīt to jūsu tēmu, bet izlasīju un nošokējos par to - es bērnam vienmēr saku, katrs tavs vārds izdzēš manā galvā teikumu. :n-: Lai nu kā ar to mākslu, bet bērnu nu toč tad nevajadzēja, nabaga bērns... nākamais psihoterapeitu klients.
Teksts kopumā līdzvērtīgs tām cūkām, visādi stereotipiski apgalvojumi... ka vīriešu radošumu bērni neietekmējot... interesanti, kā viņa to zina? Ir kāds pētījums, kur izmērīts, cik vīrietis mākslinieciski produktīvāks bez un ar bērniem? Divu dažādu mākslinieku daiļade šeit nederēs, jāizpēta tas viens, bet kā? Visas tās viņas atziņas... :faint: Pie draudzenēm bērnu atstāt nevar jo tām nav savu bērnu, aukle arī neder, bērnudārzs un bērna tēvs acīmredzot arī nav opcija. Nu patiesi naPadzīte. Ieviest darbnīcu un doties kā uz darbu jau arī nav variants. Un pie visa vainīga tā ļaunā sabiedrība šajā gadsimtā, jo māksliniece nespēj atteikties no ieaudzinātajiem stereotipiem par pavarda turētājas misiju. Un tā Pasaulei nav iespējas dzirdēt viņas Vārdu (tas man vismaz izskaidro tās cūkas, kā centienu pievērst sev Pasaules uzmanību :mrgr: ).
Bija iepriekš tāda vairāku dāmu izstāde "Silta jauka istabiņa", kur bija feministiski aktualizēta šī sievietei tik spēkus izsmeļošā pavarda turētājas tēma.
Žēl, ka cilvēks tā sagājis sviestā, savulaik bija cerīga talantīga tēlniece...
Vēl padomāju un atcerējos, kā glezniecībā ienāca vesela to māšu plejāde - Dace Lielā, Ieva Iltnere, Vija Zariņa, Sandra Krastiņa... vienubrīd vispār bija satraukums par vīriešu glezniecības iznīkšanu, tik dominējoši tās sevi pieteica.
-
Pārejam atpakaļ pie grāmatām.
Zeidija Smita Viltvārdis
Ļoti negaidīti īpatnēja un interesanti lasīt. Balstīta vēsturiskos faktos. Notikumi apkārt viltvārdim -miesniekam, kas izdomājis uzdoties par seru Rodžeru, bet tas drīzāk ir iemesls stāstam šim notikumam apkārt
-
Atbilde TUK - var jau būt metālkalēja - iekur pavardu un kaļ, kaļ, kaļ visu dienu (pie reizes zupu uzvāra) un nekādas zāģēšanas, urbšanas utml., ar ko sievietes-mājsaimnieces slavenas... tankš pa dullo un lai mužiks ūdeni pienes...īblis tāds... :talking: :fryingpan:
-
Dabūju un tūlīt arī izlasīju Medību rokasgrāmatu.
Ostinai tas pats laikmets, bet visvairāk atgādināja tādu Džordžeti Heijeri -Georgette Heyer. Nezinu, vai ir tulkota latviski.
Savā laikā bija tāda Svešvalodu bibliotēka. Padomju laikā baisās telpās Vecrīgā, tad dabūja skaistas telpas Kongresu namā, un tad... to bibliotēku vnk izputināja. Tajā pirmo reizi trāpījās šī autore. Padomju laikā, kad tuvākais tādam stilam bija Rebeka, tie vēsturiskie romantiskie romāni tiešām bija aizraujoši. Piedevām Heijeres grāmatas bija diezgan daudz, dies zin, pēc kādiem principiem tur grāmatas iepirka. Tajā bibliotēkā izlasīju arī Annu no Zaļajiem jumtiem -toreiz visas tāda stila grāmatas bija kā atklājums.
Stāsta shēma apmēram tāda pati. Palasīju Wiki, ļoti pētījusi un ievērojusi vēsturiskās detaļas
-
Džordžeta Heiere ir tulkota un izdota latviski, vismaz 3 grāmatas, bet jau pasen. Medību rokasgrāmata izklausās pēc kkādas dzīvnieku un ieroču klasifikācijas mistrojuma :mrgr: Vai tiešām grūti norādīt autoru un pilnu nosaukumu?
Tā kā esmu lasījusi, pateikšu priekšā - Sofija Ērvina "Bagātnieka medību rokasgrāmata lēdijai".
-
Nu pardon, pardon :mrgr: :in-love:
Rakstīju kā turpinājumu Tavam ierakstam
Jā, Heijere ir gan tulkota, kādas 5 laikam. Varbūt jaunības nostaļģija, bet nelikās sliktākas
-
Nostaļģijas dzīta, paņēmu bibliotēkā Dzordžeta Heiere Venēcijas mīla
Tagad varēju salīdzināt -Ostina -Heiere- Ērvina, kā ir mainījusies stāstījuma dinamika. Ērvinu pat vīrs izlasīja un slavēja, kā interesantu sižetiski un par vēsturiskajām detaļām. Heieri sāku lasīt, un kaut kādā brīdī sāku garlaikoties tajās sapītajās attiecībās. Wikipēdijā smieklīgi palasīt, kā pati Heiere ir sakārtojusi savu varoņu tipus -Mark I tumšmatains avantūrists un MarkII -gaišmatains asprātis un dendijs. Bet abi sirdī labi. Ērvina pie tā arī pieturās, tā kā šis žanrs neiznīkst.
Venēcija nav pilsēta, bet jaunās lēdijas vārds Venetia
-
Tagad pavisam dīvaina grāmata
Lorāns Gunels Pamošanās
Literārā formā ielikts brīdinājums un savā ziņā attēlojums, kā un cik viegli ir manipulēt ar cilvēkiem lielos mērogos.
Daudzās vietās biedējoši patiesi -kovida ierobežojumi, zaļā enerģija, elektroauto
Bet man beigās nepatika, likās tāda kūdīšana uz protestiem BLM un visādu trako vides aktīvistu stilā
Noteikti patiktu Kvadrai un Krimsonam (piedod, Kvadra, ka salieku tevi tādā kompānijā)
-
Lasījusi neesmu un diezin vai meklēšu šo grāmatu, lai to izdarītu, bet, ka masas ir viegli manipulējamas, it nemaz nešaubos. Overtona logs ļoti labi darbojas...
-
Guntas Bites garstāsts vieglajā valodā "Pie omītes", ko izdevusi Latvijas Neredzīgo bibliotēka.
Šo grāmatu būtu jāizlasa visiem.
-
Kerolaina Kepnesa "Tu" ("You") ***
Trillerīgs romāns. Sākumā bija grūti ielasīties intelektuālu pārspriedumu dēļ, bet drīz jau sekoja arī darbība. Līdz beigām tiku, bet sapratu, ka nav īsti manā gaumē, jo galvenie tēli bija vai nu ar mentālām vai atkarības problēmām. Tāpēc bija grūti just līdzi tiem, kuri tika novākti. Pēc šīs grāmatas motīviem Netflixā esot pieejams seriāls, ja nu kādu interesē. Es, visticamāk, neskatīšos.
-
Esmu redzējusi to seriālu, un man tīri labi patika
-
Kerolaina Kepnesa "Tu" ("You") ***
Trillerīgs romāns. Sākumā bija grūti ielasīties intelektuālu pārspriedumu dēļ, bet drīz jau sekoja arī darbība. Līdz beigām tiku, bet sapratu, ka nav īsti manā gaumē, jo galvenie tēli bija vai nu ar mentālām vai atkarības problēmām. Tāpēc bija grūti just līdzi tiem, kuri tika novākti. Pēc šīs grāmatas motīviem Netflixā esot pieejams seriāls, ja nu kādu interesē. Es, visticamāk, neskatīšos.
Es seriālu iesāku Nrtflix, bet neaizrāvos, bet daudzi fano.
Grāmatu pasūtīju, jo bija ļoti laba Rukšānes atsauksme.
Domāju būs jāizlasa.
-
Pašķirstīju un noliku pie tām, ko nelasīšu
-
Bet šī man patīk, ļoti labi lasās. Daudz ko var savilkt ar mūsdienām
Astrida Lindgrēne Kara dienasgrāmatas 1939.-1945. *****
Raksta īsi, koncentrēti par dzīvi Zviedrijā nosacītā labklājībā un kara vētrām visapkārt. Strādājusi dienestā, kur lasa vēstules un meklē noderīgas norādes izlūkošanai. No turienes arī viņas tekstos daudz ziņu par dzīvi visā Eiropā
-
Giljotīna
Dosons Delila S.
https://www.janisroze.lv/lv/guillotine.html
Šajā tumšajā stāstā par bagātīgu greznību un šokējošu vardarbību no New York Times bestselleru autora Blūma satiekas ar ēdienkarti, kas ir gatavs vai nē.
Taupīga modiste Deza Leina nevēlas satikties ar Patriku Ruskinu; viņa vienkārši vēlas satikt viņa māti, žurnāla Nouveau galveno redaktori. Kad viņš uzaicina viņu uz savas ģimenes lielo Lieldienu tikšanos viņu senču mājās, viņa ir pārliecināta, ka viņa var samierināties ar viņa augstprātību un atvairīt viņa panākumus pietiekami ilgi, lai lūgtu Mariju Kolfīldu-Ruskinu stažēties kādam ar viņas ciltsrakstiem nebūtu nemazāko izredžu parastā iesniegšanas ceļā.
Kad viņi ierodas milzīgajā salas savrupmājā, Deza ir satriekta — viņa nekad nav pieredzējusi, kā 1% dzīvo visā savā smieklīgajā, nevajadzīgajā greznībā. Taču, tiklīdz visi ģimenes locekļi ir uz salas un prāmis ir izbraucis, notikumi uzņem tumšus pagriezienus. Gadu desmitiem Ruskini ir likuši saviem kalpiem slēgt līgumus, kas būtībā ir kalpība, un, kam nav ko zaudēt, kalpi ir izlēmuši, ka viņu vienīgais ceļš uz brīvību ir atbrīvoties no Ruskiniem uz visiem laikiem ...(automātiskais tulkotājs)
Par grāmatu zinu tikai tāpēc, ka autore nolēma padižoties ar meitas izveidotiem nagiem: https://bsky.app/profile/delilahsdawson.bsky.social/post/3l5c7h53t3i2o
-
Paņēmu vieglprātīgi izklaidējošam līdzsvaram Kara laika dienasgrāmatām, trilleriem (kurus tā arī nelasīju) un Ciglītim
Kristīna Hārneta Aizmirstības kanēļa smarža - The Sweetness of forgetting.
Patiesībā izrādījās nopietnāka, lai arī Kontinents izdevis. Par atmiņām, ko Alcheimers draud izgaisināt, par pagātnes meklējumiem un dzīves ceļu, ko šajā reizē marķē ceptuves kūciņu smarža un receptes.
Vienu recepti šodien izmēģināju, jo man gadiem pa plauktu ir klīdusi maza pudelīte ar anīsa eļļu. Fenheļa sēklas mājās bija, bet anīsa sēklas nopirku, pie mums ir ļoti labs garšvielu veikaliņš.
Anīsa un fenheļa cepumi, pielabojot receptes proporcijas, izdevās skaisti un garšīgi.
Ja nu kādam anīsa garša patīk, varu ielikt recepti
-
Nu beidzot tiku galā ar izslavēto "Ciglītis" Donna Tarta
Patiešām ļoti labs romāns un noteikti vajag izlasīt. Sākumā iet tiešām ļoti raiti, bet kaut kur vidū gan mazliet iesprūdu. Narkotikas, alkohols, tabletes, atkal un atkal, tas bija tik nomācoši un arī, manuprāt, tomēr nevajadzīgi izstiepti. Galvenā varoņa ciešanas tāpat bija saprotamas. Palasīju kaut ko citu, atguvos, bet pie pašām beigām atkal, viss tas bandītu zaņķis, narkotikas, ...Atklāti sakot, tai grāmatas daļai atkal pa diagonāli pārbraucu. Un tad pašās beigās -nu briljants, ne teksts.
-
Man atnāca kaste ar grāmatām. 9 gb. Tikai plātos!
-
Pēc Tava apraksta, reno, bail Ciglīti pat lasīt (man gan arī nav :mrgr: ,bet, lai izlasītu, būs jāpērk), jo kkas sasaucas ar Mazliet dzīvības. To lasot, man bija ļoti jāpārvar sevi, bija pat derdzīgi. Bažas, ka ar šo varētu būt līdzīgi, un tikai briljanto beigu dēļ...nez, vai :scratch:
-
Lielākā daļa ir ļoti laba, var droši pirkt
-
Es iesprūdu Sievietē 1000 grādos. Nespēju tālāk lasīt, jo tālāk noteikti ir vēl trakāk.
Ciglītis noteikti nav man.
-
Es iesprūdu Sievietē 1000 grādos. Nespēju tālāk lasīt, jo tālāk noteikti ir vēl trakāk.
Ciglītis noteikti nav man.
Sieviete 1000 grādos man visumā patika, pirmā puse pat ļoti, bet otrā puse likās tā kā sasteigta. Vrb vnk bijis mazāk informācijas par otrās puses varonēm, tādēļ tā pastrupi ?
-
Lielākā daļa ir ļoti laba, var droši pirkt
par ko šis?
-
Mazliet dzīvības, Sieviete 1000 grādos - negribēju lasīt līdz galam.
-
Ciglītis ir flāmu gleznotāja neliela glezniņa uz dēļa -putniņš ar ķēdīti ap kāju. Galvenā varoņa dzīve savijas ap šo glezniņu, sākot no 12 gadu vecuma, kad viņš apmeklē muzeju kopā ar mammu.
Atšķirībā no divām pieminētajām, te beigas ir optimistiskas un laimīgas, par spīti visādām narkotikām un dzeršanām, varoņi gluži labi tiek galā
-
Jēz….nupat sapratu, ka mans ieraksts patiesībā ir par Sievietes, par kurām domàju naktīs :faint:
1000 grādi man patika
-
Sievietes, par kurām domāju naktīs bija tāda nevienmērīga
-
Vēlreiz par "Ciglīti". Palasot atsauksmes citur, visur tas pats viedoklis -trūkst nežēlīgas redaktora šķēres. Lieliski iesāktais pats sevi sabojā apm. grāmatas vidū. Tiek izteikta nožēla, ka tulkojumus nedrīkst rediģēt :mrgr:
-
Rūta Šepetis Man tevi jānodod *****
Rumānija, 1989. gads. Dzīve 17gadīga skolnieka acīm. Režīma spazmas un pēdējās dienas
Lasīju un šausminājos -mums bija totāls sabrukums, bet tāds gandrīz reāls bads un aukstums gan nē. Tāpat par stukačiem, rietumu precēm, kukuļiem un blatiem, tas viss bija, bet... varbūt mēs bijām pielāgojušies un to dzīvi uzskatījām par stulbu, tomēr normu?
Par spīti smagajai tēmai, lasās raiti. Kā visi viņas romāni.
Man visas Šepetis grāmatas ir patikušas, vienīgi Klusējošās strūklakas par Franko Spāniju galīgi neaizgāja. Lai vēsturisks romāns ieinteresētu, laikam tēmai jāaizķer.
-
Paņēmu to V.Tamuža "Bitkoins. Vienkārši" (Valterā & Rapā #3 pārdotākā)
nu tā... lasās viegli, jo uzrakstīta kā dialogs starp vectēvu un mazdēlu.
Bet, nu bļin, - ļoti tehniska (RTU izdevniecība), kā datorzinātņu maģistrs saprotu tīklus, šifrēšanu u.c. un cepuri nost par autora vēlmi un cenšanos to visu izskaidrot ar vienkāršiem vārdiem (DLT - Distributed Ledger Technology - ar vecmāmiņas pierakstu kladītēm par mazbērnu labajiem darbiem, utt.)... ir arī interesantas-filozofiskas vietas ar pārdomām par pasaules finanšu sistēmu, u.c., bet tās gan domātas vecpiržiem, kas arī spēj atskatīties 40-50 gadu pagātnē un salīdzināt ar savām domām un sajūtām, nevis jaunuļiem, kuriem viss vēl priekšā. Ekonomika & finanses, kā zināms, ir zinātne, kur visi māk izskaidrot cēloņus, bet nemāk prognozēt nākotni. Kāda būs BTC cena rīt uz pusdienlaiku? un kāpēc? bez atbildes - vienkāršs minējums - totalizators & azartspēle, nevis investīcija :)
biju domājis mazdēlam (-teen) dāvināt, bet redzu, ka nav vērts, lai stāv vien manā plauktā... ieraudzīs, gribēs palasīt, iedošu...
PS. gaidu nākamo grāmatu par tēmu, ko izdos RISEBA izdevniecība :) man tomēr saistošāk šķiet kā ar to "Muri" var naudu nopelnīt, nevis uzzināt, kas "Murim" vēderā un kā viņa zarnu trakts strādā :)
-
pēdējā laikā izlasītās, ko vērts atzīmēt:
Elizabete Strauta Mani sauc Lūsija Bārtone. *****
Pulicera laureāte, Bukera nominante. Pavisam plāna grāmatiņa. Diezgan smeldzīgi, attiecības ar māti, ar ģimeni un sūro bērnību, kas sen pamestas aizmugurē
Lēna Kīfere Vest -Veli***
Lasās jau viegli, kā bagātie arī raud. Intriga beigās netiek atrisināta, ar solījumu, ka būs nākošā daļa.
Džodžo Moja Kāda citās kurpēs *****
Tiešām aizraujoša lasāmviela, kā sāku pēcpusdienā, tā pabeidzu. Notikumu juceklis, pineklis, kas beigās asprātīgi atrisinās. Viss sākas ar samainītām somām sporta centrā
-
Vēl viena ļoti laba.
Danute Kalinauskaite Baltie pret melnajiem *****
Dzimtas atmiņas, ietilpinātas mazā, plānā grāmatā. Krāšņi vijumi, kur visa pēdējo 100 gadu notikumi iepīti, ar pateicību stāstītājām. Godalgotas prozas rakstnieces pirmais romāns. Galvenajai varonei pienāk ziņa par mantojumu Luksemburgā, bet jāpierāda, ka radinieks, jāsameklē asins saites. Ar to arī sākas stāstījums
Izlasot man uzradās doma -lietuvieši raksta kā katoļi. Grezni, barokāli. Visādi mīti un noslēpumi. Latvieši ir protestanti -sausi faktu klājieni. Nekādi tur emociju un aprakstu kruzuļi
-
Neteiktu, ka Šepetis, piemēram, baigi kruzuļo, bet man patika Tavs raksturojums, reno
-
Šepetei savukārt ļoti raits sižets. Danute atgādina Sabaļauskaites Silva Rerum
-
Džiliana Makalistere "Nepareizā vietā, nepareizā laikā" *****
Romāns sākas ar to, ka māte pa logu redz, kā dēls uz ielas pie mājas nodur cilvēku. Kad māte nākamajā rītā pamostas, izrādās, ka tā ir iepriekšējā diena pirms traģiskā notikuma. Arī visas nākamās dienas iestiepjas aizvien tālākā pagātnē, un tā ir iespēja uzzināt ko svarīgu vai pat mainīt notikumus.
-
Pabeidzu pārlasīt Sabaļauskaites "Silva rerum". Tiiik laba! Nu neraksta pie mums neviens tā, un tulkojums (Dace Meiere) izcils -vismaz tā šķiet, ka labāk vairs nevar.
Šī ir tā grāmata , patiesībā divas, ko tomēr gribētu savā īpašumā. Jo otru reizi lasot, nav jāsteidzas ar sižetu, lai arī tā īsti to nemaz neatcerējos -vismaz ne lineārā kārtībā.
No mūsu rakstniecēm laikam tikai Inga Ābele mēģina tā episki ņemt kādus notikumus, Bauere arī laikam. Lejiņu neesmu lasījusi, man liekas, ka viņam vairāk tādu teiku līmenī.
-
Silva Rerum patiesībā ir 4 daļas, ja Tu gadījumā biji domājusi skaitu (divas), ko gribētu savā īpašumā.
Man ir visas, piekrītu - tā ir izcila literatūra
-
Jau pa ceļam sapratu, ka nepareizi. Tagad lasīšu atlikušās 2. No citas bibliotēkas paņēmu visas 4, lai vīrs var sākt no pirmās. Un vēl dabūju angļu humoru Nejaušais kolekcionārs un trilleri Klusā īrniece
-
Ar vairākām daļām gadās, ka autors uz beigām noplīst. Sabaļauskaite vrb pavisam, pavisam viegli ;)
-
Gajs Kenavejs Nejaušais kolekcionārs
Labs angļu humors, ne velti saņēmis balvu.
Kādu laiku atpakaļ te spriedelējām par moderno mākslu. Romānā apraksta, kā ar zināmu prasmi un veiksmi katru apkrāsotu audeklu var pārdot, it īpaši kādam miljonāram, kas nekā nejēdz no mākslas.
-
Silva Rerum 4. daļa tiešām mazliet, mazliet buksē. Apceru, vai gribētu visas četras savā īpašumā. Laikam gribētu. Ibukā šo to tirgo
-
Joahims Meierhofs. Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa.
Nopirku tikai tāpēc, ka tulkojis Gundars Āboliņš. Un dabūju grāmatu ar ierakstu.
Nu lasu un baudu. Iztulkots, manuprāt, lieliski. Visādi jaunvārdi. Man pat šķiet, ka tulkojums ir labāks nekā oriģināls (kāpēc jāraksta ar i, ja izrunā orģināls?).
Stāsts par to, ka viens jauneklis (pats Joahims) dodas studēt teātra skolā un apmetas uz dzīvi pie vecvecākiem. Attālināti šī gramata man asociējas ar Trīs vīriem laivā.
-
Divas negaidīti labas grāmatas, ko bibliotēkā paņēmu "nu tā, ja nekā labāka nav"
Pirmā likās pavisam aizdomīga, nez kādēļ likās, ka būs par karu
Olga Tokarčuka Stum savu arklu pār mirušo kauliem ****
Nē, izrādās par dzīvi pie meža, par dzīvniekiem, nežēlīgām medībām un pēkšņā nāvē mirušiem medniekiem.
Arī otrai man likās tāds aizdomīgs gan nosaukums, gan vāks ar sunīša bildi. Bet nē, sen nebija lasīta tik aizkustinoša un vienlaikus arī ironisku skatu uz dzīves situācijām, kas notiek ar galveno varoni -Kembridžas izcilāko apkopēju un savu dažādo klientu stāstu uzklausītāju
Sallija Peidža Stāstu glabātāja *****
Pie tam abas tādas paplānas, arī atšķirība no dažiem pēdējā laika ķieģeļiem. Stāsti abām ir pietiekami skarbi. Nav nekādi uķi -puķi, abos ir paslēpts krimināls noziegums
-
Ka bibliotēkā trāpīju uz jauno grāmatu izlikšanu, ieraudzīju Rūta Šepetis un paķēru.
Rūta Šepetis Tu un tavs stāsts
Uzmanību! Tā ir jauniešiem vai iesācējiem-rakstniekiem, pamācība, kā sākt rakstīt stāstu, kā vispār sākt rakstīšanas procesu. Par stilistiku, sižeta izvēli, darbības vidi, dialogiem.
Palasīt interesanti, pat ja negatavojies kaut ko rakstīt.
Tā kā es pašlaik pierakstu no mammas dzirdētās viņas bērnības atmiņas, varbūt būs jāpalasa uzmanīgāk :mrgr:
-
Vēl neesmu pabeigusi, bet nevaru nedalīties
Nino Haratišvili Astotā dzīve ******
Sen neesmu lasījusi ar tik neatslābstošu interesi. Man vispār ļoti patīk tie plaši izvērstie dzimtas romāni. Šis sākas no 1900. gada, cik tālu līdz mūsdienām, nezinu. Pašlaik esmu ap 1970. gadu. Stāsts ir tik blīvs, lasi un tāda klātbūtnes sajūta, sevišķi jau par laiku, ko pati atceros.
Vēl man patīk, ka nav tā iecienītā lēkāšana šurpu turp pa laikiem - ja ir skaidrs stāsts, tad bez tā lieliski var iztikt. Ik pa laikam ir tāds kā iestarpinājums -īss tā brīža vēsturisko notikumu uzskaitījums, tas arī ļoti labi satur kopā notikumu virkni.
Lasu un tāpat kā pie Silva Rerum, domāju -nu nav mums neviens kas tāda vēriena romānu rakstītu... Likteņa līdumniekiem pietrūkst plašuma, vairāk kā scenārijs. Voitkevičas Pļauka varbūt varētu tuvoties, ja būtu normāli rediģēta. Diemžēl autore jau bija mirusi, kad romānu izdeva. Tur vispār tas izdošanas stāsts tāds miglains, kas atrada, kas drukāja.
Iesaku!!!, un nebaidieties no milzu apjoma. Jālasa gan sēžot pie galda :smile:
Vēl, turpinot lasīt, papildināšu. Nez vai kādā latviešu autora romānā es varētu tik viegli pieņemt tās vētrainās gruzīnu emocijas. Bet te tās ir saprotamas un iederīgas.
Pašlaik esmu tikusi līdz Gorbačova laikam. Stāstā visu laiku ir klātesoša VDK ēna
-
Dievinu milzu apjomu!
Paldies, reno, par kārtējo ieteikumu! :in-love:
-
Maza, šarmanta grāmatiņa
Nikolā Ozano Biblihigianse *****
(biblihigianse -grāmatu atjaunošanas māksla)
Autors tulko latviski>franciski, un viņa 1997. gadā antikvariātā nopirktā, tagad no lietošanas ir gandrīz izjukusi Latviski -franciska vārdnīca. Vārdnīca izdota jau "padomju" Latvijā 1941. gadā, un autors sāk pētīt, kas tad bija tie cilvēki, kas to sastādīja. Jo 41. gadā tas jau bija gatavs darbs.
Tālāk notikumi veidojas kā īsts detektīvs, meklējot noslēpumainās vārdnīcas veidotājas
izdevusi Aminori, grāmatas dizainers Aleksejs Muraško, tulkojis Jānis Joņevs
-
Tomā Šlesērs "Monas acis" ****
Grāmata neapšaubāmi ir laba, bet ļoti lēni lasās. Kādā brīdī gleznu aprakstus vairs nelasīju, jo man labāk patīk redzēt bildi nevis lasīt, kas tur attēlots. Un bildes būtu labāk ievietot grāmatā kā ilustrācijas nevis visas kopā uz apliekamā vāka, kurš ar laiku nobružāsies un tiks pazaudēts.
Eleanora Katone "Spīdekļi"
Šoreiz vērtējumu nelikšu, jo grāmatu vēl neesmu pabeigusi lasīt. Bet varu pateikt, ka romāns 2013.gadā saņēma Bukera balvu un ir svētki visiem, kuriem patīk biezas grāmatas. :) Darbība notiek Jaunzēlandē 1866.gadā. Sižets veidojas interesants, bet autorei ārkārtīgi patīk garas atkāpes par personām, lietām un notikumiem.
-
Man arī Monas acis briesmīgi lēni gāja, burtiski pa nodaļai. Aprakstus pavirši sāku lasīt mūsdienu mākslai.
Man liekas, ka grāmatas dizains tāds ir arī oriģinālā. Tik liels vāks jau pazust nevarētu. Mans variants varētu būt pielikumā atsevišķa ilustrāciju grāmatiņa. Lasot vēru vaļā bildes datorā, it sevišķi tās sīkās. Bet bija ļoti interesanti.
Pie Spīdekļiem vēl neesmu tikusi. Man lāga nepatīk tie drukas zīmju ražotāji. Vīrs vispār pateica, ka pārmērīgi biezās grāmatas nelasīs -tas nozīmējot, ka autoram nepiemīt domas skaidrība
-
Džiliana Makalistere "Nepareizā vietā, nepareizā laikā" *****
Romāns sākas ar to, ka māte pa logu redz, kā dēls uz ielas pie mājas nodur cilvēku. Kad māte nākamajā rītā pamostas, izrādās, ka tā ir iepriekšējā diena pirms traģiskā notikuma. Arī visas nākamās dienas iestiepjas aizvien tālākā pagātnē, un tā ir iespēja uzzināt ko svarīgu vai pat mainīt notikumus.
Izskatās, ka šo grāmatu gribēšu savā īpašumā. Par domām par pagātni, par šodienas skatījumu, par pieļautām kļūdām, par atziņām.
-
Spīdekļus pašķirstīju, sāku lasīt, un nē, tā "daudzteikumīgā" Dikensiāde mani sāka kaitināt jau pašā sākumā. Varbūt arī tādēļ, ka mani gaidīja Neiburgas divi biezie sējumi. Atdevu neizlasītu.
Vai Bukerus dod par spēju rakstīt garus teikumus? Man likās precīzi ilustrējam vīra izteikumu par nespēju skaidri izteikt savu domu. :mrgr:
-
Bet es atkal par dzeju. Esejas? Mazi sarunu fragmenti? Autors ir dzejnieks
Ostaps Slivinskis Kara vārdnīca Tulkojusi Māra Poļakova *****
Bibliotēkās parasti vienmēr paņemu kaut ko netradicionālāku. Kara vārdnīca ir ļoti iespaidīgi iedarbīga. Mēs taču esam jau tā kā pieraduši, ak, nu tur nabaga Ukraina. Te alfabēta kārtībā uz katru burtu ir pāris dažādu cilvēku stāstiņi.
Cipari
Irina, Severodonecka (runā pa telefonu)
-Nu, tu vienkārši skaiti. Skaitām kopā, labi? Viens, divi, trīs... Nē, lēnāk, no sākuma. Nesteidzies. Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi.. Nu, redzi? Viss ir labi
-
Laikam neviens vairs nelasa...
Valērija Perēna Svētdienās aizmirstie
Man sākumā nepatika tēma -vecu ļaužu pansionāts. Likās, ka visādas smagās vien savākušās no bibliotēkas. Protams, ka šī arī nekas pārāk viegls jau nav. Stāsts par pazaudētām un atrastām mīlestībām, noklusētām drāmām.
-
Laukā līst, ideāls laiks, lai mierīgi lasītu. Bija uzkrājusies grāmatu kaudzīte, ko noteikti biblenē rinda gaida, tad nu steidzos.
Šellija Rīda Plūsti kā upe
Visos tīklos izslavēta. Pilnīgi piekrītu. Stāsts tiešām plūst kā upe. Noteikti iesaku, lai gan sākums mani nobaidīja, ka gaidāms bezcerīgais liktenis un cīņa. Bet tā jau tikai latviešu romānos notiek :mrgr:
Beigu daļā gan man likās mazliet nepārliecinoši, un vispār bija jādomā par sievietes lomu tā laika ģimenēs. Cik tā Amerika ir bijusi (un joprojām ir) konservatīva, aprobežota. Tās ciešās kopienas, no vienas puses, ar saviem sacepumiem uz kaimiņu sliekšņa , no otras -uzbāzīgas ziņkāres, tiesāšanas.
-
Vēl viena no izslavētajām
Monika Helfere Bagāža tulkojusi Silvija Brice -tā arī kā kvalitātes garantija grāmatai
Grāmata pavisam plāna. Pēdējā laikā tādas divas galējības -ķieģeļi ap 500 lpp un plāni sējumiņi. Man tās plānās patīk. Spēja izteikt emocijas koncentrēti, neizplūst Vargēzes tipa medicīnisko aprakstu plūdos, Ciglīša pēkšņo malšanos uz vietas. Man liekas, ka ne jau teksta daudzums nosaka kvalitāti.
Grāmata FB no Kilbokas tā saslavēta, ka laikam gaidīju nezin ko. Bet rāmais stāstījums -1914. gads! -ievelk. Dzīve ārpus ciema, saukti par "bagāžu", jo savā laikā bijuši nastu nesēji, gadījuma darbu darītāji zemnieku sētās, zemāki par zemu. Kaut gan atkal jādomā un jāsalīdzina ar Latviju tajā laikā -vai bija tāda izolētība, sabiedriskā izstumtība? Vai arī mēs par to vnk klusējām
-
Par šo grāmatu vispār nebūtu vērts rakstīt, īsta vasaras draza, ja ne manas pārdomas par amerikāņu dīvaino sadzīves kultūru.
Dženifera Vainere Mana skaistā draudzene **
Vietām pavīd tīri normāls stāsts . BET. Sākot lasīt, ātri vien saproti ka varone ir XXXLL size jauna sieviete, topoša ietekmele (tiek lietots šis vārds). Meitene varonīgi ar visu tiek galā. Grūtie skolas gadi kā resnai meitenei, pazemojumi un kā to pārvarēt un sākt mīlēt savu ķermeni. OK, to visu var saprast, kāds nu esi, tāds esi.
Bet tad pēkšņi ir atmiņu nodaļa par bērnību, mīlošajiem vecākiem,un vecmāmiņu Nanu, "kurai nebija nekas no manas mammas pozitīvās attieksmes pret dažādiem ceptiem gardumiem"
Izrādās, ka mīlošie vecāki savu pietiekami apaļīgo bērnu ir dāsni barojuši ar šokolādes cepumiem, šokolādēm, krekeriem ar sieru, cukuru, kanēli, sviestu utt. Tas tiek pasniegts kā kaut kas ļoti pozitīvs, jo ļaunā Nana pusdienās dod tvaicētu lasi un brokoļus, nevis pankūkas ar sīrupu
Tas tad ir tas sākums tiem gados jaunajiem nabaga resnajiem cilvēkiem. Ko lieliski iebaro kā "mīli savu ķermeni". FB izlec, kur viena sieviete laimīgi brīnās, ka kājas nav tik pietūkušas, kopš 2 mēnešus nelieto nekādas kolas, pat ne maldinoši zero
Es pati cenšos ievērot nosacītu diētu, un tik brutālu liekā svara slavināšanu vnk bija dusmas lasīt
Tālāk ir arī par soctīkliem -cik tie var būt arī labi un atbalstoši. Tam nu es piekrītu -Sarunforums tiešām tāds ir. Bet varone kā jau ietekmele nepārtraukti sevi fotogrāfē un komentē un skaita laikus un sekotājus.
Stāstā beigās ir samudžināts krimināls.
Atceros no stipri seniem laikiem vīra šokēto stāstu, kā Frankfurtes lidostā ieraudzījis ASV koledžas studentes. "Tās ļumošās ciskas!!!"
-
Pamesto noslēpumu muzejs Oksana Zabužko *****
Stāstā savijas un mainās mūsdienas -ap 2000.gadiem un 1045-49. Krievijas zābaks toreiz un tagad. Publicēts 2010. gadā, bet tagad lasot, protams, jādomā par mūsdienām
Par fantastisko valodu un fantastisko tulkojumu jau rakstīju. Lasās lēni, kā darbu darot. Garie, mežģīņotie teikumi -pārdesmit lappuses un jau pagursti. Ja gribas grāmatu uz pāris mēnešiem(810 lpp.) šī ir īstā
-
Pēc Pamestajiem noslēpumiem tiku pie kaudzītes grāmatu izklaidei.
Vēl tikai mazliet Simona Ārnistede ***
Man patīk tie stāsti, kur cilvēks, nonākot citos apstākļos, sāk veidot savu dzīvi no jauna. Šajā stāstā ir pietiekami daudz vietas, kur var piesieties par banālām klišejām, bet lai jau būtu. Otra, tikpat svarīga līnija, ko rakstniece apzinīgi izpildījusi -seksa apraksti, labi izpildīti.
Seno grāmatu atbalss Barbara Deivisa****
Šī tāda nopietnāka un atjautīgi savērpta. Mazliet mistikas -psihometrija -spēja atklāt faktus par cilvēku, pieskaroties ar to saistītiem priekšmetiem. Šajā gadījumā grāmatām. Bet tas nav tā uzmācīgi.
-
Lai arī es te vienīgā vēl lasu kādu grāmatu... (paldies. Luize, tu vēl starp tiem, kas pazīst burtus)
Tie lietuvieši, maitas, prot rakstīt
Mants Adomēns Monēta & labirints *****
īsts mūsdienu spiegu romāns, bet tāds gudrs
-
Bibliotekāre brīnījās, ka grāmatu neņemot. Es biju lasījusi atsauksmes FB, tādēļ ķēru uzreiz. Vāka noformējums ir tāds dīvains, velk uz 3 musketieriem. Taisījuši paši lietuvieši un katrai lietai simboliska nozīme izskaidrota.
Viena no tēmām -galvenais varonis pēta arī ezotērikas tīklus, sazvērestības teorijas, izcelsmi un ietekmi.
"Toms ložņāja pa blogiem, podkāstiem un interneta čatiem, tvarstīdams mājienus, pūlēdamies saprast, kā iekārtots prāts tiem cilvēkiem, kuri padodas sazvērestības teorijām, kā arī centās atšķirt, kur redzama neviltota ticība, un kur -manipulatīva konspiroloģisku skaidrojumu izplatīšana. Viņš mēģināja atpazīt un identificēt, kas un kāpēc piepši gūst pārsvaru domāšanā; kāpēc gluži labi izglītots cilvēks ar mēreniem uzskatiem, kurš iepriekš bijis apveltīts ar skaidru saprātu, piepeši salūzt un padodas sazvērestības teorijai, kļūst par tās upuri. Un, kad jau padevies, atpakaļ vairs neatgriežas, iet aizvien dziļāk un dziļāk, jo no vienas teorijas izaug un to izskaidro cita, vēl dziļāka, vēl tālāk ejoša, vēl tumšāka, un , līdzīgi kā skaidiņu, ko sev airāvusi pavasara atkušņa urga, cilvēku ierauj aivien lielākā sazvēretības ideju virpulī.
-
Kristīne Hanna Sievietes *****
Par medmāsām Vjetnamas karā. Amerika 60.-70. gados. Ļoti laba. Asociācijas arī ar pašreizējo karu
-
cerēju uz ko labāku.
Simonetta Anjello Hornbija Boccamurata **
Apm. pusē sāku pāršķirt pa lieliem gabaliem un tā arī neuzzināju, kas ir tā bocamurrata. Toties uzzināju, ka dārzā auga gan citronu, gan limončello kociņi. Limončello ir speciāli citroni tieši citronu liķierim
Protams, savā ziņa interesanti lasīt par Sicīliju, pastas ražotāja ģimenes klanu. Kā Elīza nevis runā, bet kliedz. Kā ģimene ir galvenais. Par Austrumeiropas mājkalpotājām, krievieti Irinu. Kā dēlam Santi iepatīkas vīrietis. Bet tas viss tā saraustīti, juceklīgi un beigās apnīk.
-
Esmu lasījusi autores dažas iepriekšējās grāmatas, un haotiskais stils nerosināja manī vēlmi turpināt iepazīt viņas daiļradi :?:
-
Lasot sajūta, ka viņa tā arī nevar saprast, kas tad būs tā galvenā līnija.
Kā kožu sagrauzta dzijas fice -velc vienu, otru pavedienu, bet neviens nav īstais
-
Èriks Emanuèls Šmits "Trìs sievietes spogulì". 16.gs, 20.gs un mùsdienas. Trìs sievieṣ̌u dzìvesstàsti gadsimtos. Saistoši, ieintriggʻèjoši. Iesaku.
-
Hannas Sievietes stāv manā pirkumu sarakstā
-
Nevaru izvēlēties,kur man jāraksta, jo vispār reti rakstu savu un reti lasu citu iespaidus.Vakar pabaidzu Tamāras Horihas Zerņas "Meitiņa".
Nebūšu objektīva, jo būtībā grāmatu lasīju pirms iemigšanas, kad guļamā tbl.jau izdzerta, līdz ar to, otrā dienā neatcerējos ko vakar lasīju un atkal kāpos atpakal.Brīžiem bija tāda..nuu..sajūta, tomēr, kad aizvēru vāku ,tad vēl un vēl šķīru atpakaļgaitā, dažas vietas pārlasīju, dažām vajadzēja atkārtojumu, bet tas laikam jau minētais blakusefekts pirmsmiega lasīšanai. Vai arī..ja zini nosacīto nobeigumu ,tad gribās atcerēties detaļas,kas tad pie šāda nobeiguma noveda.
Ir svētīgi saprast, ka tā ir bijis un tā IR šodien . Vai tas palīdz mums un mūsu teiksiem- žduniem?? Diezin vai, jo viss kas ir rakstīts grāmatā-s ,tas viss nav tiesa un vispār ar mums jau nekas nevar notikt.
Brīžiem gāju googlēt un meklēt papildus info(piemēram par pirātu karogu)
Atstiepu no LV, kā priekšvārdu Katerinas Gordejevas "Aiznes projām manas bēdas"
Tai ir plānots piekerties ,tā teikt uz karstām pēdām .
-
Pēc Zabužko Pamesto noslēpumu muzeja gribu paņemt pauzi, bet šo grāmatu paturēšu prātā
-
Donna Tarta Slepenā vēsture *****
Viņas pirmā grāmata. Patika labāk, nekā Ciglītis. Bet to laikam vajadzēs paņemt pārlasīt. Likās, ka grāmatas vidusdaļa nevajadzīgi izstiepta
Pašlaik vēl lasu
Žans Batists Andrea Nomodā par viņu
Ļoti laba.
Pirms svētkiem sagadījās, ka dabūju veselu kaudzi grāmatu. Šīs divas jāizceļ kā izcilības. Pašķirstīju 2 latviešus, vienmēr lojāli paņemu vismaz paskatīties. Salīdzinājumā -nu žēlīgi.
Pavlovska -Ceļā pavadīts laiks un Lukstiņš
Varbūt nebūtu tik traki, ja ne tas kontrasts.
Vēl Stīga Larsona turpinājums, Kārina Smirnova Meitene, kuras dzīslās plūst ledus. Izrādās, tā ir kāda trešā viņas sacerējumā. Tādēļ tie daudzie personāži man bija vienā putrā. Ja visas pēc kārtas, lasīt jau var, kā kārtējo krimiķi
-
Anti Tuomainens Mazā Sibīrija *****
Mūsu pašreizējā ziema ir tīrais nieks, salīdzinot ar aukstumu austrumsomijā, 30 km no Krievijas robežas. Tad, kad mazajā miestiņā nokrīt īsts meteorīts, ietriecoties mašīnas pasažiera sēdeklī, notikumi sākas pa īstam. Kam pieder tas debesu akmens, kas novērtēts ar 1 milj. eur?
"Puse ciemata saka, ka meteorīts pieder viņiem. Tarvainens brauc ar Jokinena mašīnu pa Koskirantas zemēm ar Eskolas benzīnu "utt.
Galvenais varonis ir ciema mācītājs, Afganistānas veterāns, kurš ciema muzejā sargā meteorītu pa nakti.
Trillerīgi piedzīvojumi, melnais humors, smeldzīgs stāsts par mīlestību un uzticību
Noteikti iesaku
-
Jau čatā pieminēju, ka liku visas pārējās pie malas un sāku lasīt
Virdžīnija Evansa Vēstuļniece (Virginia Evans The Correspondent)
Sen nebija lasīts tik skaists stāsts. Tikai vēstules -gan nosūtītas, gan saņemtas. Gados veca sieviete komunicē ar pasauli. Pamazām atklājas viņas dzīve -gan tagadējā, gan pagājusī. Tādā rāmā plūdumā.
Ja liekas, ka tas varētu būt tā pārāk lēnīgi un pat garlaicīgi -nē, galīgi nē. Stāsts patiesībā ir visai dinamisks un koncentrēts. Ar savām mīklām un negaidītiem pagriezieniem.
Grāmata ir plāna, izlasīju vienā dienā
-
Neliels fragmentiņš. Dāma vietām ir stipri ironiska
-
Vēl Stīga Larsona turpinājums, Kārina Smirnova Meitene, kuras dzīslās plūst ledus. Izrādās, tā ir kāda trešā viņas sacerējumā. Tādēļ tie daudzie personāži man bija vienā putrā. Ja visas pēc kārtas, lasīt jau var, kā kārtējo krimiķi
Uz šo es gaidu rindā. Esmu lasījusi visas iepriekšējās. Vai atceros, par ko tur bija? Noteikti nē. :D
-
Vedu nodot. Redzēs, vai kaut kas interesants atradīsies. Būs jāpaskata saraksts un jāierakstās rindā
Šajā reizē bija
Dzena Andersone Demiurgs, ** saslavēta, man tā ezotērikas malšana nepatika, beigas pāršķirstīju. Bet daudzas sajūsmā
Ričards Osmans Lode, kas netrāpīja. ****Tas pats ceturtdienas klubiņš darbojas, humorīgi
Huans Gomess-Hurado Sarkanā karaliene.** Krimiķis, lasīt jau var, bet slikts automāttulkojums
Un labākā
2. daļa Mants Adomēns Monēta un labirints*****
-
Gērijs R. Renārs "Visuma pazušana" - tālu vēl neesmu, bet interesanti "palocīt" domāšanu par eksistenciālismu un reliģiju kā tādu. Ļoti interesants vēstījuma formāts, principā viegli lasās. Vai vajag to lasīt - nezinu, vēl neesmu pārliecināts vēl, bet man ir interesanti.
-
Pajautāšu biblenē, ja būs paņemšu kompānijaie
-
Kontinenta grāmata, kas protams momentā pazemina vērtējumu skalā
Izlasīju FB slavējošu atsauksmi, biblenē paņēmu un nenožēloju
Džūlsa Veika Sestdienas rīta skrējiens parkā ***** (Jules Wake)
Man ļoti patika, varbūt īstajā brīdī lasīt, kad zini, ka beigās viss būs labi.
Darbā pārstresojusies darbaholiķe dabū 1 mēnesi slimības lapu. Viņas māsa to izmanto un uzgrūž viņai pieskatīt savas 2 meitas -6 un 10 g., kas dzīvo pie viņas, jāved uz skolu un jāmēģina izskaidrot, kur pazudusi mamma (Indijas retrītā it kā)
Bobam varbūt patiks, kā tiek aprakstīta distances skrējienu organizēšana. Protams, ir iesaistīts arī satriecošs tumšmatis, bet ne tā uzbāzīgi. Kopumā raiti, pozitīvi, interesanti, jo vismaz man nebija īsti paredzami
Izrādās, šai autorei tulkoti diezgan daudz, un dažu, iespējams, pat esmu lasījusi. Būs jāpaskatās plauktos
-
Tatjana Tolstaja Lūška ****
Fantāzija par postapokaliptisko Krieviju. Sižets virspusēji, jo grūti to pārstāstīt. Sireāla pasaule, dzīve pēc Sprādziena, kurā vide mainījusies pilnībā - lidojoši melni zaķi, kurus ne visus var ēst; agurķēni, kas gan ir garšīgi, bet arī jāzina, kurus ēst, lai neatmestu pekas; iedzīvotāji atgriezušies teju pirmatnējās kopienas līmenī. Daļa sprādzienu pārdzīvojušo - Agrākie ir teju nemirstīgi ar dažādām spējām; inerta jaunā paaudze, kas var piedzimt ar astītēm, sekstītēm. Vērtīgākais ieguvums ir peles - gan ādiņa, gan gaļiņa zupai. Galvaspilsēta - Fjodorkuzmička, jo šobrīd pie varas ir Fjodors Kuzmičs, kurš tiek cildināts un apbrīnots par gudro valdīšanu un kurš it kā sacer grāmatas, kas patiesībā ir atliekas no pirmssprādziena rakstītajām. Tās uz tāsīm pārraksta pārrakstītāji, no kuriem viens - Benedikts arī ir stāsta varonis. Un vēl ir Lūška - mītisks briesmonis, kas mīt kaut kur mežos un var pazudināt jebkuru, kurš pārāk klausās viņas kaucienos. Smieklīgi un baismīgi reizē un, ņemot vērā laiku, kad rakstīta, sāc domāt - vai tas ir pareģojums, vai tikai pašreizējās Krievijas hipertrofēts atspulgs.
-
Lasīju sen atpakaļ krieviski. Saucās Кысь. Ļoti neparasta, apbrīnojama rakstnieces fantāzija un jaunvārdi. Iesaku izlasīt oriģinālvalodā.
-
Lisa Sī Tanas kundzes sieviešu loks *****
Ļoti interesanta, ja patīk vēsturiskā vidē balstīti romāni. Galvenā varone Tanas kundze bija reāla persona, kas dzīvoja Ķīnā 16. gds. otrajā pusē un bija viena no retajām ārstēm sievietēm.
Autorei tulkotas arī "Sniega Roze un slepenais vēdeklis", "Šanhajas meitenes" un "Džojas sapņi"
Vīrs gan pateica, ka pārāk daudz sieviešu un medicīnas un tālāk par pirmajām nodaļām nelasīja
-
Katrīna Randela Zelta kurmis un citi dzīvās dabas dārgumi. *****
Ilustrējusi Talija Boldvina
Bibliotēkā paņēmu tikai intereses pēc par nosaukumu un vāka noformējumu, bet nevīlos. Plānajā grāmatā apkopoti 25 īsi stāsti -esejas par dažādiem dzīvniekiem, 26. par cilvēku. Atlasē un sakārtojumā it kā nav nekādas loģikas -vombats, Grenlandes haizivs, vārna, zirneklis, zeltkurmis...
Stāsti ietver gan pierādītus faktus, gan tādus, kas "atgādina pasaciņas, ko vakarā stāstam bērniem. Taču patiesībā reālā pasaule ir tik pārsteidzoša, ka mūsu spēja brīnīties, lai cik liela tā būtu, ļauj pieskarties tikai pašai īstenības virskārtai"
Skaisti noformēta, dzīvniekmīlim labi derēs dāvanai. Katru stāstu ievada mākslinieces zīmēts attiecīgā dzīvnieka attēls. Lasu pamazām, pa stāstiņam
Stāsti ir īsi, ar humoru.
-
tagad zināsi, ka vombatam soma ir atvērta uz leju (tb dibengalu). tas tāpēc lai rokoties zeme neietu iekšā! :talking:
-
Jā, tādēļ rodas iespaids, ka vombatiene 8 mēnešus nepārtraukti dzemdē. Austrāļi, maitas, vombatus pag. gds. gandrīz pilnīgi iznīcināja. Saņēma naudas balvu 10 šiliņus par iesniegtu skalpu.
Gleznotājam Roseti vombati bija mīļdzīvnieki, tos kā dāvanu veda Napoleona Žozefīnei.
Tā par katru dzīvnieku kaut kas interesants
-
vai gardeguna bandikuts nav pieminēts? ;)
-
Nav gan. Ir vientuļniekvēzis, Bruņnesis, lācis, zaķis. Par ezi, kam Plīnijs piegudrojis to ābolu adatās, un šī teika dzīvo līdz mūsu dienām
-
Par skriešanu sestdienas rītā jau rakstīju. Vēl viena labi lasāma grāmata sestdienas rītiem, kad negribas skriet:
Elisone Espeka Kāzu viesi
Kā maza kvalitātes zīme -Goodreads Choice Awards Winner, izdevuši Dienas mediji
Ar kārtīgu humora devu nopietnas pārdomas par pakļaušanos izvēlēm, ideālās dzīves izčākstēšanu un spēju kaut ko mainīt. Tas viss uz "sapņu kāzu" fona, kur galvenā varone nokļūst galīgi negribēti
Fons ir iespaidīgs -kāzu viesi ir ielūgti greznā viesnīcā un līgava saplānojusi pasākumus
visai nedēļai pirms ceremonijas
-
Mets Heigs "Neiespējamā dzīvība" *****
Heigs kā vienmēr raksta lieliski. Drāma, zinātne, mistika, vides aizsardzība, spriedze, psiholoģija - no visa nosauktā tieši tik, cik vajag, lai sanāktu aizraujošs romāns. :)
-
Pašlaik lasu Heigu. Lieliski
-
Murakami Pilsēta un tās nedrošie mūri *****
Laikam būs no tām, ko nopirkšu. Varētu nosaukt par maģisko reālismu. Cilvēks un viņa ēna, pilsēta, ko izfantazē 2 jaunieši un pastāv tikai fantāzijā, bet tomēr viņā var nokļūt.
Grāmata ievelk. Nav tā, ka varētu teikt-aizraujoša, bet jālasa lēnām uz priekšu. Un noteikti nav steigas grāmata.
Vakar vakarā pabeidzu, lai var atdot bibliotēkā, ir rinda. Tagad, pa brīvdienām, varēšu izklaidēties ar kaut ko daudz vieglāku
-
Pirms mēneša tieši pabeidzu Heiga Neiespējamo dzīvību.
Kārtējo reizi secinu, ka stāsti ar mistikas/fantastikas līniju nav manējie. Tēma, protams, aktuāla, valoda raita, bet nē, stāsts neuzrunāja. Pusnakts bibliotēka patika labāk
Vēl nedaudz agrāk izlasīju Visa debesu zilgme. Grāmata varbūt uzrunātu jaunākus un naivākus cilvēkus, bet mani, dzīves nobružātu un skeptisku būtni, tā brīžam pat viegli kaitināja ar paredzamību un Koelju
-
Pirms mēneša tieši pabeidzu Heiga Neiespējamo dzīvību.
Kārtējo reizi secinu, ka stāsti ar mistikas/fantastikas līniju nav manējie. Tēma, protams, aktuāla, valoda raita, bet nē, stāsts neuzrunāja. Pusnakts bibliotēka patika labāk
Vēl nedaudz agrāk izlasīju Visa debesu zilgme. Grāmata varbūt uzrunātu jaunākus un naivākus cilvēkus, bet mani, dzīves nobružātu un skeptisku būtni, tā brīžam pat viegli kaitināja ar paredzamību un Koelju
Man jau šķita, ka mani vienīgo neparauj Debesu zilgme. No Koelju esmu lasījusi 2 grāmatas (ne tās populārākās), un jā, man arī šķita, ka Koelju.
-
Harijs Āboliņš. Aŗī es gribētu aizbraukt uz Ženēvu. Patika. Par tēvu, kurš viens dzīvo ar dēlu (bērnudārznieku). Un viņa sajūtām, izjūtām. Ļoti viegli lasās. Viegli smeldzīga izjūtu grāmata.
-
Man jau šķita, ka mani vienīgo neparauj Debesu zilgme. No Koelju esmu lasījusi 2 grāmatas (ne tās populārākās), un jā, man arī šķita, ka Koelju.
Grāmatas varone tur konkrēti citēja un kā moto bija pieņēmusi Koelju. Jauni, dzīvi apliecinoši cilvēki, tas jau normāli. Kad es biju tikpat jauna, arī dažubrīd runāju skaistās frāzēs, kas ar mani rezonēja. Bet jaunība nu jau sen aiz muguras, un frāzes ir tukšas :sad_smiley:
-
Debesu zilgmē īsti interesants bija tikai maršruts. Pārējais -nu, 17 gados arī biju sajūsmā par kaiju Livingstonu
-
Lī Goldbergs Kaliko, man *****.
:mrgr: Cits lasītājs varbūt arī neliktu tik daudz. Žanrs diezgan klasisks kriminālromāns, skaidri paredzēts seriālam. (nav nekāds nu jau apnikušais psiholoģiskais trilleris, kas patiesībā ir vnk sacerēta šausmene)Autors arī ir sarakstījis daudzus seriālus.
Ir visādas mistikas, ceļošanas laikā (man tādi romāni nez kāpēc patīk). Diezgan daudz darbība notiek 1880. gados.
Smējos, lasīdama iepīto sižetiņu par citplanētiešu pētnieku, lai gan teorija pēc tam tiek noraidīta. Mūsu Krimsonam būtu, ko pamācīties -kā noteikt, vai cilvēks ir īsts, vai citplanētietis. Kā faktus noslēpj "citplanētiešu izklaides industrija", radot filmas un šovus , lai "emocionāli mūs sagatavotu nākotnei, kurā mūs vadīs būtnes no citām planētām".
Protams, viss grāmatas sižets ir balstīts fantāzijā par teleportēšanu un "plaisu laikā", bet šajā gadījumā pie vainas ir armija ar saviem eksperimentiem.
Man patika arī Gabaldones Svešzemnieces grāmatas un seriāls, tāda dīvaina gaume :mrgr:
-
lasu dikti izslavēto
Rīsa Boena "TOSKĀNAS bērns"
Pagaidām - nu, tā. Darbības laiks 1944. un 1973. Meita brauc uz Itāliju, Toskānu, jo tur kara laikā notriekta viņas tēva lidmašīna.
Itālijas daļā, mazā pilsētiņā kalnos, dominē itāļu ēdienu apraksti. Ļoti smaržīgi
-
Vnm esmu domājusi, ka Provansa ir Francijà :scratch:
-
Toskāna, protams :fubar: :mrgr: Ierakstā izlaboju
-
Futbolu "skatoties" gluži labi lasās
Deivids Nikolss Tu esi šeit ****
Lasot man bija jādomā par mūsu Amāliju, kas katru brīvu brīdi sprūk ārā no mājām. Tik ekstrēmi vismaz pēdējā laikā viņa neiet, 10 dienas no vietas, draņķīgos laikapstākļos.
Pārgājienā satiekas arī savstarpēji nepazīstami cilvēki. Protams, ir love-story aizmetņi, vispār pieskaitāms pie romantiskā literatūras atzara. Silvijas Brices tulkojums mani pārliecināja lasīt.
-
Vēl viens
Deivids Nikolss Mēs (Us)
Tie "Mēs" ir ģimene ar 17gadīgu dēlu, kas iecerējusi pēdējo vasaru pirms dēla koledžas pavadīt kopā un apceļot Eiropu. Diezgan utopiska iecere, kas izgāžas jau Amsterdamā. Pedantiskais tēvs visu baigi saplānojis
Nav nekāda bēdu leja, ironija, asprātīgi apraksti. Lasīšanai vasarā ideāli
-
Tā, kuru vakarnakt ap 1 pabeidzu:
Līza Džuela Nekas no tā nav patiesība
Labs psih spriedzenieks, kā it kā pazīšanās pārvēršas par spraukšanos otra dzīvē un vajāšanu
-
Dabūju un tūlīt arī izlasīju savu nu jau to somu līderi
Anti Tuomainens Cilvēks, kas nomira *****
Tieši sēņu sezonai piemērota. Melnais humors, somu mazpilsētiņa un slepkavnieki, kas nejauši nogalina sevi pašu
Sēne -delikatese Macutake -Tricholoma Matsutake -Latvijā nav sastopama